C29429115 / C-4291-15 · Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
Legislator summary
AI generatedizskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ par dzīvojamās telpas īres līguma 2015.gada 17.februārī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/
Legislator headnote
AI generatedC29429115 / C-4291-15 · Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa: “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10.. 2.d., 11.., 12. pantu, 28.2. panta pirmās daļas 1.un 2.punktu, otro daļu.
Keywords
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29429115
Lietas arhīva Nr. C-4291-15/20
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 4.decembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Lūciņa-Linka
ar tiesas sēdes sekretāri A.Rozīti
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ par dzīvojamās telpas īres līguma
izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 17.februārī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/
par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu, lūdzot: piedzīt no /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ par labu
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” solidāri EUR 3637,94; izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt atbildētājus /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un
nepilngadīgo /pers. G/ dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, noteikt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās
pamatparāda summas līdz tiesas sprieduma izpildei, piedzīt tiesāšanas izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar 15.12.2003. Dzīvojamās telpas īres līgumu dzīvojamā platība /adrese/, izīrēta atbildētājiem. Atbildētāji neveic
īres maksas maksājumus kopš 2008.gada septembra. Īrniekiem nodrošinātas tiesības lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus, īrnieki ilgāk
par 3 mēnešiem nav maksājuši īres maksu un par komunālajiem pakalpojumiem.
Prasītājs 2014.gada 22.oktobrī ierakstītos sūtījumos brīdinājis atbildētaju par parāda apmēru un īres līguma izbeigšanu. Brīdinājumus atbildētāji
saņēma, par ko parakstījušies. Parāds nav dzēsts.
Parāda summa pieaugusi no 2008.gada septembra, uz 2015.gada janvāri aprēķināta EUR 3639,94, ko veido pamatparāds EUR 3637,94 un
likumiskie kavējuma procenti EUR 390,29.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1585., 1716., 1770., 1775., 1779., 1811., 1828., 1838., 2124., 2125., 2128., 2141. un 2143.pantu, likuma
“Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10.. 2.d., 11.., 12. pantu, 28.2. panta pirmās daļas 1.un 2.punktu, otro daļu.
2015.gada 19.oktobrī tiesā saņemti prasības papildinājumi, kuros norādīts, ka no prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā parāds ir pieaudzis,
prasītājs lūdz piedzīt pamatparādu EUR 3660,51 un likumiskos procentus EUR 527,49 un tekošo maksājumu EUR 50,11, bet kopā EUR 4238,11.
Atbildētāji saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesnieguši.
Prasītaja pilnvarotais pārstāvis /pers. H/ uz tiesas sēdi nav ieradies, 2015.gada 19.oktobrī tiesā saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt civillietu bez
prasītīja pilnvarotā parstāvja klātbūtne un prasību apmierināt uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem.
Atbildētāji/pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ uz tiesas sēdi nav ieradušies, nav paziņojuši par neierašanās iemesliem, nav lūguši lietas izskatīšanu atlikt.
Atbildētāji par lietas izskatīšanas laiku un vietu informēti savlaicīgi, 2015.gada 24.septembrī, Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot
tiesas sēde pavēstes ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietas adresi – /pers. D//adrese/ un /pers. E/ –/adrese/.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas
norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms,
ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā
dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Pastāvot šādiem apstākļiem, ir konstatējams, ka atbildētājiem par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā
kārtībā. Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā paredzētos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta
pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Ņemot vērā, ka Civilprocesa likuma 208. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktie aizmuguriska sprieduma taisīšanas ierobežojumi nav konstatēti,
atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus par celto prasību un nav ieradušies uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, kā arī
prasītāja paskaidrojumi tiesas sēdē un lietā esošie materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai, tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir taisāms aizmugurisks
spriedums.
N o 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr.RD-11-910 secināms, ka prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” veic
dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu un ir tiesīga slēgt īres līgumus ar personām, kurām ir Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu
pārvaldes izdota rekomendācija par dzīvojamās telpas izīrēšanu (lietas 40.-52.lapa).
No lietas materiāliem pievienotās 2003.gada 15.decembra Dzīvojamo telpu īres līguma kopijas izriet, ka starp n.p. “Grīziņkalns” un /pers. D/ (pēc
uzvārda maiņas – /uzvārds/), pamatojoties uz Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas Dzīvokļu pārvaldes 12.12.2003. izsniegto
rekomendāciju noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, ar kuru /pers. D/ lietošanā uz nenoteiktu laiku tika nodots dzīvoklis Nr./adrese/ (lietas 14.-20.
lapa).
Saskaņā ar likuma Par dzīvojamo telpu īri 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai
personai par maksu.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišku kreditora
atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar
piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam tiesība prasīt.
Saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līguma 2.1. un 2.2.punktu atbildētajiem bija jāveic maksājumi par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem
par kārtējo mēnesi pilnā apmērā līdz mēneša 31.datumam, ko apleicina arī lietas materiāliem pievienoais rēķins (lietas 9., 15.lapa).
No prasības pieteikuma un papildinājumiem, pievinotajiem rēķiniem un parāda aprēķiniem izriet, ka atbildētāji kopš 2008.gada septembra
saistības pilnā apmēra nav pildījuši, līdz ar to parāda apmērs par laiku no 2008.gada septembra līdz 2015.gada septembrim aprēķināts EUR 3660,51 un
maksājums EUR 50,11 (lietas 9.-11.,57. lapa).
Ņemot vērā minēto, secināms, ka atbildētāji vairāk kā trīs mēnešus nav maksājuši dzīvojamās telpas īres maksu, nav veikuši maksājumus par
saņemtajiem komunālajiem maksājumiem.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmā daļa noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar
viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās
telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem
altiem, vai ari ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešu nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot
pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas līgumu un normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otro daļu izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā
brīdina īrnieku oar dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.
Lietas materiāliem pievienoti pierādījumi par brīdinājuma izsniegšanu atbildētājiem – 22.10.2014. brīdinājuma kopija un Latvijas pasta paziņojumu
par brīdinājuma izsniegšanu kopijas atbildētājiem 24.10.2014. (lietas 13., 21.-23. lapa).
Nemot vēra minēto, atzīstams, ka parādnieki bija informēti par prasītājas nodomu vērsties tiesā ar prasību par izlikšanu parāda nesamaksas
gadījumā.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt
procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami
tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.pnta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis
garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tāda gadījumā,
ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procemnus, tas ir seši procenti no simta gada.
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītajai ir tiesības pieprasīt atbildētājiem likumisko nokavējuma procentu samaksu par laika periodu no 2012.gada aprīļa
līdz 2015.gada septembrim (lietas 12.lapa).
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbildētāji savus iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem nav izteikuši, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Tiesa uzskata, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem pilnībā ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā. Tiesa
nekonstatē, ka atbildētāji būtu apstrīdējuši prasības pieteikumā minētos faktus, nav apstrīdējuši zaudējumu apmēru, kā arī nav iesnieguši pierādījumus, ka
būtu norēķinājušies ar prasītāju par saņemtajiem pakalpojumiem.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka īres tiesiskās attiecības starp SIA “ Rīgas namu pārvaldnieks”, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ ir izbeidzamas un
atbildētāji, kā arī nepilngadīgais /pers. G/ izliekami no dzīvojamām telpām /adrese/, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, no atbildētājiem /pers. D/,
/pers. E/ un /pers. F/ par labu prasītājai solidāri piedzenams īres maksas un komunālo pakalpojumu parāds EUR 3710,62, kā arī likumiskie procenti par
laika periodu no 2012.gada aprīļa līdz 2015.gada septembrim EUR 527,49.
Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no
otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Līdz ar to no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva EUR 427,53 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi par pavēstu un tiesas dokumentu nosūtīšanu EUR 10,96 apmērā, bet kopā - EUR 438,49 apmērā.
No lietas materiāliem un tiesu informatīvās sistēmas izriet, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 20,32 apmērā, līdz ar to ar
lietas izskatīšanu saistīto izdevumu starpība EUR 9,36 saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5. punktu ir
piedzenama no atbildētājiem valsts ienākumos.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Ievērojot minēto, Civillikuma 1765.pantu un prasītājas lūgumu tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt no atbildētājiem likumiskos procentus 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204. pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt.
Izbeigt starp SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ pastāvošās īres tiesiskās attiecības.
Izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/ personas kods /personas kods/, un
nepilngadīgo /pers. G/ personas kods /personas kods/, no dzīvojamām telpām /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt solidāri no piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods
/personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” parādu EUR 3710,62 un likumiskos procentus par laika periodu no 2012.gada aprīļa līdz
2015.gada septembrim EUR 527,49, tiesas izdevumus EUR 438,49, pavisam kopā EUR 4776,60 (četri tūkstoši septiņi simti septiņdesmit seši euro, 60
centi ).
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt solidāri no
atbildētājiem, likumiskos nokavējuma 6% (sešus procentus no simta) gadā no nesamaksātās parāda summas (EUR 3710,62).
Parāda summa iemaksājama SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, kontā: AS „Citadele banka”,
LV83PARX0013044380019.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, valsts
ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,12 (trīs euro, 12 centi) no katra, kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000,
saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: dati lietas identificēšanai.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtāms pa pastu.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Atbildētāji 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas var iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā
pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I.Lūciņa-Linka