Appeal court dismissed appeal against administrative penalty for selling alcohol at home.

Lieta Nr.112050507 143/AA43 – 0918 – 08/15

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 19.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis, tiesneši K.Berķis un A.Šteinberga,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par R.D., /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.3panta otrās daļas sakarā ar R.D. apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas tiesneša 2007.gada 19.jūnija lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 3.aprīlī Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2.nodaļas 4.iecirkņa inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 142292 par to, ka 2007.gada 20.martā plkst.13.50 neatļautā vietā - Daugavpilī, Bauskas ielā 91, savā mājā, R.D. pārdeva 0,5 litrus alkoholiska dzēriena par Ls 0,68 S.A. Protokolā norādīts, ka ar savām darbībām R.D. izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 155.3panta otrajā daļā.

[2] Ar Daugavpils tiesas tiesneša 2007.gada 19.jūnija lēmumu (turpmāk – Lēmums) R.D. atzīta par vainīgu LAPK 155.3panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīta ar naudas sodu Ls 300 (trīssimt latu) apmērā. Lēmumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [2.1] Tiesas sēdē R.D. pilnvarotā pārstāve Dz.N. lūdza izbeigt tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā, paskaidroja, ka R.D. savu vainu neatzīst, protokolā norādītās ziņas pilnīgi neatbilst patiesībai. Minētajā datumā un laikā R.D. atradās mājās, bija slima un nevienu mājās neielaida, lietoja zāles. Šajā dienā neviens pie viņas nebija atnācis. Administratīvā pārkāpuma protokolu R.D. nav parakstījusi, nākošajā dienā - 2007.gada 21.martā - bija atnācis iecirkņa inspektors, kurš aizrādīja viņai par nesalaboto žogu, paņēma no R.D. rakstisku paskaidrojumu, kurā lika parakstīties. R.D. ir slikta redze, tādēļ viņa parakstījās paskaidrojumā, neizlasot tā saturu. R.D.

nekas nebija zināms par protokola sastādīšanu, viņa nebija izsaukta uz policijas iecirkni protokola sastādīšanai, administratīvā pārkāpuma protokola kopiju viņa nav saņēmusi, par šo lietu uzzināja, tikai saņemot tiesas pavēsti. R.D. dzīvo viena Bauskas ielā 91, Daugavpilī, ir invalīde, ļoti slikti redz, kad paliek tumšs, aizver vārtus. R.D. pārstāve uzskata, ka policijas darbinieki, izmantojot R.D. bezpalīdzību, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus par viņu, tādējādi izpildot policijas iestādēs pastāvošās prasības konstatēt noteikto administratīvo pārkāpumu skaitu. [2.2] Liecinieks V.R. liecināja, ka 2007.gada 20.martā pēc iepriekšējās dienas svinībām gulēja pie R.D. dzīvesvietā, skatoties televizoru.

Norādīja, ka neviena sveša persona tajā dienā pie R.D. nebija atnākusi. Bija atnācis policijas darbinieks, kurš runāja par R.D. piederoša žoga salabošanu, un vakarā bija atbraucis pie R.D. viņas dēls. [2.3] Uzklausījis pārkāpējas pārstāves paskaidrojumus, liecinieka liecības, pārbaudījis rakstveida pierādījumus, tiesnesis secina, ka R.D. vaina minētā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar lietas materiāliem kopumā un to savstarpējā saistībā. [2.4] LAPK 243.pants paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Savukārt LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. [2.5] Lietā ir strīds par to, vai R.D. 2007.gada 20.martā plkst.13.50 ir tirgojusi alkoholiskos dzērienus, proti, pārdevusi 0,5 litrus alkohola par 0,68 santīmiem. [2.6] No administratīvā pārkāpuma lietā paņemtā rakstveida paskaidrojuma izriet, ka R.D. 2007.gada 20.martā plkst.13.50 atradās mājās, nevienam alkoholu nav pārdevusi (lietas lapa 10). [2.7] S.A. savā 2007.gada 20.marta rakstveida paskaidrojumā norādīja, ka 2007.gada 20.martā ap plkst.13.50 Bauskas ielā 91, Daugavpilī, sieviete, vārdā Raisa, pārdeva viņam vienu 0,5 litrus kandžas pudeli par Ls 0,68, kuru viņš dzēra uz ielas, pēc kā viņu aizturēja policijas darbinieki (lietas lapa 9).

[2.8] No 2007.gada 20.marta administratīvā pārkāpuma protokola un lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PA 142276 izriet, ka S.A. saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 170.1panta par nelegāla alkoholiska dzēriena iegādāšanos, ar pieņemto lēmumu S.A. ir iepazinies, ko apliecina paraksts protokolā un lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā (lietas lapa 15

- 16), S.A. uzlikto sodu nav pārsūdzējis, tādējādi tiesnesis uzskata par nepamatotiem pārkāpējas pārstāves Dz.N. apgalvojumus, ka persona, kas iegādājusies alkoholu pie R.D., ir fiktīva, līdz ar to fiktīvs ir arī administratīvā pārkāpuma protokols par saukšanu pie administratīvās atbildības un paskaidrojums par nelegāla alkohola pirkšanas faktu, jo lietā nav nekādu pierādījumu, kas varētu būt par pamatu apgalvojumam par to, ka šāds pārkāpums (alkohola nelegāla iegādāšanās) nav noticis. [2.9] S.A. uz tiesas sēdi neieradās, pēc tiesas ziņneša norādītā S.A. pēc deklarētās adreses un paskaidrojumā norādītās adreses nedzīvo, tādēļ pārbaudīt S.A. liecības tiesas sēdē nebija iespējams. [2.10] No 2007.gada 20.marta apskates protokola izriet, ka S.A. tika izņemta 0,5 l tilpuma plastmasas pudele zaļā krāsā ar gaiši brūnu šķidrumu (lietas lapa 7 - 8). [2.11] No 2007.gada 21.marta eksperta atzinuma Nr.0705276 izriet, ka S.A. izņemtajā 0,5 1 tilpuma plastmasas pudelē zaļā krāsā ar gaiši brūnu šķidrumu atradās iekrāsots pašizgatavots alkoholisks dzēriens (lietas lapa 14). [2.12] Tiesnesis atzīst, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 142292 (lietas lapa 17), kā arī ar policijas darbinieka V.V. dienesta ziņojumiem (lietas lapa 20 – 21) ir pierādīts fakts, ka R.D. 2007.gada 20.martā plkst.13.50 Daugavpilī, Bauskas ielā 91, pārdeva 0,5 litrus alkoholiskā dzēriena, ko lietā apstiprina eksperta atzinums par alkoholisko dzērienu ekspertīzes veikšanu (lietas lapa 13 - 14). [2.13] Tiesnesis uzskata, ka V.R. liecībām nav būtiskas nozīmes lietas izspriešanā, jo V.S. ir pārkāpējas paziņa, kurš dzīvo pie R.D. un ir ieinteresēts sniegt liecības R.D. labā, bez tam V.R. liecināja, ka iepriekšējā vakarā bija vārdadienas svinībās, kur tika lietoti alkoholiskie dzērieni, un, atgriežoties no svinībām pie R.D. mājās, viņš visu dienu pavadīja mājās pie televizora, tādējādi pastāv iespēja, ka V.R. varēja arī neredzēt alkoholisko dzērienu tirgošanu. [2.14] Faktu, ka pēc adreses Bauskas ielā 91, Daugavpilī, notiek alkoholisko dzērienu tirdzniecība, pierāda 2007.gada 28.februāra ziņojums pēc iedzīvotāju zvaniem uz Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes anonīmo uzticības tālruni (lietas lapa 3), tādējādi R.D. pārstāves apgalvojums par policijas darbinieku nepieciešamību konstatēt noteiktu administratīvo pārkāpumu skaitu nav pamatots.

Nav pamata apšaubīt policijas darbinieku rīcības likumību, jo saskaņā ar likuma „Par policiju” 5.pantu policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību. Konkrētajā gadījumā policijas darbinieku rīcībā nav konstatēta viņu darbības nelikumība. [2.15] Ievērojot minēto, tiesnesis piešķir lielāku ticamību policijas darbinieka dienesta ziņojumos izklāstītajiem lietas apstākļiem un lietā savāktajiem pierādījumiem.

Tiesnesim nav pamata uzskatīt, ka policijas darbinieki, sastādot protokolus un vācot pierādījumus lietā, būtu bijuši neobjektīvi vai personiski ieinteresēti, lai R.D. tiktu nepamatoti saukta pie administratīvās atbildības. [2.16] Atbilstoši LAPK 32.pantam, nosakot sodu, tiesnesis ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpējas personību, vainas pakāpi, viņas attieksmi pret pārkāpumu, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus un izdarīta pārkāpuma sekas. Par atbildību pastiprinošu apstākli tienesis atzīst to, ka R.D. gada laikā atkārtoti izdarījusi līdzīgu pārkāpumu, ko pierāda izdruka no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra informācijas sistēmas ,,Filtrs”, no kura izriet, ka 2006.gada 16.novembrī un 5.decembrī R.D. tika saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 155.3panta un sodīta par katru pārkāpumu ar naudas sodu Ls 200 apmērā (lietas lapa 18).

Ņemot vērā to, ka pārkāpējas atbildību mīkstinošus apstākļus tiesnesis nav konstatējis, kā arī to, ka R.D. atkārtoti gada laikā tiek saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 155.3panta otrās daļas, t.i., par alkoholisko dzērienu tirdzniecību neatļautās vietās, un ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, R.D. ir nosakāms administratīvais sods naudas soda veidā.

[3] Par Lēmumu R.D. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt Lēmumu un izbeigt tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [3.1] Policijas darbinieki, izpildot policijas pārvaldes administrācijas prasības un ņemot vērā, ka kādreiz R.D. tirgoja ar alkoholu, sastādīja administratīvā pārkāpumu protokolu, kuru viņai neiedeva parakstīt. Par to, ka tāds administratīvā pārkāpuma protokols ir sastādīts, R.D. uzzināja, tikai saņemot izsaukumu uz tiesas sēdi. Pie šādiem apstākļiem ir konstatējams, ka ir pārkāpts viens no būtiskākajiem administratīvā procesa noteikumiem - puses viedokļa uzklausīšana, kas pats par sevi ir pamats administratīvās lietas izbeigšanai. Lai arī tiesa lēmumā ir atsaukusies uz LAPK 243.panta prasībām, skatot lietu un vērojot pierādījumus lietā, tiesa nav piemērojusi šo pantu. [3.2] Tiesa bez pienācīgas, vispusīgas argumentācijas ir noraidījusi kā pierādījumu liecinieka V.R. liecības, dodot priekšroku S.A. paskaidrojumiem, kurus pēdējais sniedza, nebūdams brīdināts par kriminālatbildību par nepatiesu liecību došanu, kas jau pats par sevi padara šos paskaidrojumus par maznozīmīgiem attiecībā uz liecinieka V.R. liecībām, kuras tas sniedza, būdams brīdināts par kriminālatbildību par nepatiesu liecību sniegšanu.

[3.3] Tiesa nedeva nekādu vērtējumu tam apstāklim, ka persona S.A., uz kuru paskaidrojuma pamata tika taisīts lēmums, nav tiesiski sasniedzams - gan paskaidrojumā, gan citos lietas dokumentos ir uzrādīta adrese, kurā šī persona nekad nav uzturējusies, S.A. nav arī sasniedzams pēc deklarētās dzīvesvietas. Minētais apstāklis padara mazticamus gan viņa paskaidrojumus, gan alkohola izņemšanas protokolu, jo pie tādiem apstākļiem nav identificējama saikne: pārdevējs – pircējs – alkohols – eksperta slēdziens. Faktiski lietā nav pircēja, šajā lietā pircējs ir fikcija. [3.4] Fakts, ka attiecībā uz S.A. sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, vēl neko nepierāda, jo lietā nav pierādījumu, ka protokols sastādīts tieši attiecībā uz šo personu. Arī apstāklis, ka S.A. nav pārsūdzējis lēmumu, kas pieņemts sakarā ar administratīvā pārkāpuma protokolu, tikai apstiprina faktu, ka tā ir fikcija. [3.5] Lietā nav neviena tieša pierādījuma, ka R.D. 2007.gada 20.martā tirgojusi alkoholu. Starp viņas paziņām nav neviena S.A., un apšaubāmi, ka, ja pat pieņem, ka R.D. viņam alkoholu pārdeva, viņa, pārdodot alkoholu, būtu stādījusies priekšā, ka viņu sauc ,,R.”, jo vienīgais alkohola pārdevēja personību apliecinošais moments ir „baba Raja”. Minētais tikai papildus pierāda to, ka protokols attiecībā uz R.D. ir safabricēts no policijas darbinieku puses, jo viņa dzirdējusi, ka policijas darbinieki tā viņu sauc, pārējie R.D. sauc tēva vārdā, kā krieviem pieņemts. [3.6] Pie šādiem apstākļiem, kad nav pircēja un nevar tieši no viņa uzzināt, kādā veidā no viņa tika izņemts alkohols, kas tika nosūtīts uz ekspertīzi, nav lietā nekādu pierādījumu, ka eksperta slēdziens ir tieši par to šķidrumu, kas izņemts no S.A. jeb nopirkts pie R.D.

[4] Uz tiesas sēdi R.D. nav ieradusies. 2008.gada 14.oktobrī Administratīvajā apgabaltiesā saņemts R.D. pilnvarotās pārstāves iesniegums (lietas lapa 77 - 78) ar lūgumu atlikt lietas izskatīšanu sakarā ar pārstāves slimību. Administratīvā apgabaltiesa, nekonstatējot Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā minētos apstākļus, nolēma lietu izskatīt bez R.D. un viņas pārstāves klātbūtnes. Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki V.J. un V.V.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies liecinieku liecības, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka R.D. apelācijas sūdzība ir noraidāma.

[6] APL 307.panta ceturtās daļas otrais teikums nosaka – ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai, šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas Lēmuma motivācijai (skat. šā sprieduma [2] punktu) un APL 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā nenorāda.

[7] Liecinieks V.J. tiesas sēdē liecināja, ka viņš atceras R.D. lietu. Veicot dienesta pienākumus, V.J. ar kolēģiem brauca no Daugavpils policijas pārvaldes pa Miera ielu. R.D. dzīvo pavisam netālu no policijas iecirkņa, par viņu vairākkārt bija saņemti anonīmi zvani ar sūdzībām par nelikumīgu alkohola tirdzniecību. V.J. ar kolēģiem pamanīja, ka no R.D. mājas sētas iznāk vīrietis ar lietussargu un mugursomu un rokās viņam ir pudele. V.J. ar kolēģiem piebrauca klāt un aizturēja vīrieti. Vīrietis sakumā mēģināja noliegt, ka pudelē ir alkohols, bet pēc tam tomēr atzina, ka pirms pāris minūtēm bija nopircis alkoholu no R.D..

V.J. ar pārinieku piegāja pie R.D. mājas un sāka klauvēt, bet neviens viņiem neatvēra durvis. Pēc pāris minūtēm pamanīja, ka logs nav aiztaisīts līdz galam, V.J. to pagrūda. Logs attaisījās, un V.J. ieraudzīja uz palodzes naudu. R.D. sāka izrādīt savu sašutumu par notikušo un izrādīt savu neapmierinātību, noliedza, ka būtu pārdevusi alkoholu. Vīrietis, kuru policisti aizturēja agrāk, paņēma savu naudu no palodzes, un V.J. ar pārinieku aizveda viņu uz policijas iecirkni. Iecirknī V.J. sastādīja protokolu par alkohola nelikumīgu pirkšanu, vīrietis savu naudu savāca. Pudeli policijas darbinieki nosūtīja uz ekspertīzi, vēlāk atnāca atbilde, ka pudelē bija alkohols.

Tikai pēc tam radās iespēja sastādīt protokolu par alkohola nelikumīgu tirdzniecību. V.J. ar pārinieku vairākas reizes aicināja R.D. ierasties iecirknī sniegt paskaidrojumus un iepazīties ar protokolu. Trīs reizes bija arī aizbraukuši pie R.D. mājās, viņa vai nu nebija mājās vai arī negribēja atvērt durvis. Kolēģis sastādīja protokolu, un lietas materiāli tika nosūtīti tiesai. Nesen V.J. arī runāja ar R.D. kaimiņiem, pajautāja, vai viņa joprojām tirgo alkoholu. Kaimiņi pateica, ka viņa joprojām ar to nodarbojas.

Vīrietis, kuru V.J. ar pārinieku tur aizturēja, visdrīzāk ir bez noteiktas dzīvesvietas. Viņš ir reāls cilvēks, un, ja vajag, V.J. ar pārinieku var viņu atvest uz tiesu. V.J. nevarēja nosaukt tā vīrieša vārdu, tikai aprakstīja, ka viņam ir ap 40-50 gadiem, viņš dzīvo netālu no policijas iecirkņa patversmē. Tanī pašā dienā no R.D. tika ņemti paskaidrojumi, viņa bija policijas iecirknī. Protokols tika sastādīts pēc ekspertīzes slēdziena saņemšanas. Pateikt, vai R.D. bija klāt pie protokola sastādīšanas, V.J. nevarēja.

Liecinieks atceras, ka viņa ilgu laiku izvairījās no visiem kontaktiem ar policiju. V.J. ar pārinieku sūtīja pavēstes, viņa nenāca uz iecirkni, brauca pie viņas mājās, viņa neatvēra durvīs. Nekādas citas pretenzijas pret R.D. policistiem nebija, ne par kādu žogu pretenziju nebija.

[8] Liecinieks V.V. tiesas sēdē liecināja, ka viņš ar kolēģiem brauca dienesta auto garām R.D. mājai un pamanīja, ka no pagalma iznāk vīrietis un viņam rokās ir alkohola pudele. Tā kā policijas darbinieki jau bija saņēmuši zvanus un sūdzības par R.D., viņi nolēma vīrieti aizturēt un pārbaudīt. V.V. ar pārinieku paprasīja vīrietim, kur viņš iegādājās alkoholu. Sākumā viņš mēģināja noliegt to, ka tas ir alkohols, bet pēc laika atzina, ka ir tikko nopircis alkoholu no R.D.. V.V. ar pārinieku iegāja mājas pagalmā, klauvēja pie durvīm, bet neviens neatvēra, pēc tam pamanīja, ka logs ir vaļā, uz loga palodzes pamanīja sīknaudu. Vīrietis, kuru aizturēja agrāk, teica, ka tā ir viņa nauda, ko viņš tikko bija samaksājis par alkoholu. Vīrieti policijas darbinieki tikai brīdināja, jo parasti cilvēki negrib atzīties, ka nopirkuši alkoholu, negrib teikt, kurš ir pārdevis. Pudeli izņēma un nosūtīja uz ekspertīzi. Ekspertīze parādīja, ka tas ir pašdarināts alkohols. Tika sūtīta pavēste R.D., lai viņa ierodas uz protokola izskatīšanu, viņa neieradās. Pēc tam V.V. zvanīja uz mājas numuru un aicināja viņu uz iecirkni, bet viņa teica, ka nenāks. V.V. ar pārinieku pēc tam vairākas reizes bija pie viņas mājām, klauvēja, bet neviens neatvēra. V.V. nekas cits nepalika kā pašam bez R.D. klātbūtnes sastādīt iecirknī protokolu. Aizbrauca pie R.D., viņa bija mājās, bet atteicās parakstīties protokolā. Ja persona atsakās saņemt protokola norakstu, tad to nosūta viņai pa pastu. R.D. visu laiku noliedza savu vainu. Nekādas citas pretenzijas pret R.D. policistiem nebija.

[9] Izvērtējot policijas darbinieku V.J. un V.V. liecības, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka tām ir piešķirama liela ticamība, jo tās par 2007.gada 20.marta notikumiem ir detalizētas un loģiskas, kā arī tajās minētos apstākļus apstiprina citi lietā esoši un pārbaudīti pierādījumi (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 142292, 2007.gada 21.marta eksperta atzinums). Ievērojot minēto, Administratīvajai apgabaltiesai nav pamata neticēt policijas darbinieku sniegtajai informācijai, ka 2007.gada 20.martā plkst.13.50 R.D. neatļautā vietā - Daugavpilī, Bauskas ielā 91, savā mājā, pārdeva 0,5 litrus alkoholiska dzēriena par Ls 0,68 S.A..

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā lietā nav pierādījumu, ka policijas darbinieki V.J. un V.V. būtu jebkādā veidā ieinteresēti lietas iznākumā vai būtu neobjektīvi. Tāpat apgabaltiesai nav pamata apšaubīt minēto policistu profesionalitāti, konstatējot pārkāpumus. R.D. arguments, ka tiesa nav devusi nekādu vērtējumu tam apstāklim, ka S.A., uz kura paskaidrojuma pamata tika taisīts lēmums, nav tiesiski sasniedzams - gan paskaidrojumā, gan citos lietas dokumentos ir uzrādīta adrese, kurā šī persona nekad nav uzturējusies, S.A. nav arī sasniedzams pēc deklarētās dzīvesvietas, nav pamatots, jo pirmās instances tiesas tiesnesis minēto apstākli ir izvērtējis (skat.

šā sprieduma [2.8] punktu) kopsakarā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem. Tāpat vērā ņemamas liecinieka policijas darbinieka V.J. liecības apelācijas instances tiesā, ka, lai gan S.A. nav noteiktas dzīvesvietas, viņš ir reāls cilvēks, un, ja vajag, V.J. ar pārinieku var viņu atvest uz tiesu, jo viņš dzīvo netālu no policijas iecirkņa patversmē. Līdz ar to Administratīvajai apgabaltiesai nav šaubu par to, ka S.A. ir reāla persona, jo apgabaltiesai nav pamata neticēt policijas darbinieka V.J. liecībām. Liecinieki policijas darbinieki V.J. un V.V. tāpat liecināja, ka policijai nekādu citu pretenziju pret R.D. nebija, proti, ne par kādu žogu pretenzijas netika izteiktas.

Līdz ar to minētais liecinieka V.R. apgalvojums, ka 2007.gada 20.martā bija atnācis policijas darbinieks, kurš runāja par R.D. piederošā žoga salabošanu, nav pamatots. Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, apgabaltiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā priekšroka ir dodama valsts policijas darbinieku sniegtajām liecībām. Savukārt R.D. paskaidrojumus, ka lietā nav neviena pierādījuma, ka viņa 2007.gada 20.martā ir tirgojusi alkoholu, Administratīvā apgabaltiesa vērtē kā tādus, kas neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un kas ir sniegti ar nolūku izvairīties no administratīvās atbildības un administratīvā soda.

[10] Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka Lēmums ir pamatots, atbilst lietā nodibinātajiem faktiskajiem apstākļiem un normatīvo aktu prasībām, tāpēc atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Atstāt negrozītu Daugavpils tiesas tiesneša 2007.gada 19.jūnija lēmumu par R.D. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.3panta otrās daļas, bet R.D. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis

Tiesneši K.Berķis

A.Šteinberga