Court orders unemployed benefit overpayment recovery based on Civil Code breach of duty to inform employer.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the defendant's absence and ordered the State Social Insurance Agency to recover an overpaid unemployment benefit of LVL 476.14. The defendant received benefits while secretly employed but failed to notify the unemployment agency, violating the Civil Code's duty to compensate for losses caused by one's actions. Consequently, the court ruled that the overpayment and associated court costs must be paid to the state.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Code Art. 1775; Civil Law Code Art. 1779; Civil Procedure Law Art. 42: A party who receives state benefits while secretly employed must repay the overpayment and court costs upon discovery of the breach of duty to inform the authority.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29684212
Lietas arhīva Nr. C-3385-13/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013.gada 7.novembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Agnese Sviķe
ar tiesas sēdes sekretāru Kintiju Krauzi,
piedaloties prasītājas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvei /pers. C/,
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu Valsts sociālās aģentūras maza apmēra prasību pret /pers. D/ par
bezdarbnieka pabalsta pārmaksas LVL 436,14 piedziņu.
Aprakstošā daļa
2012.gada 18.jūnijā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – prasītāja) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā
cēlusi prasību pret /pers. D/ par bezdarbnieka pabalsta pārmaksas LVL 436,14 piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 14.septembrī Nodarbinātības valsts aģentūras filiāle – Rīgas rajona filiāles Latgales
priekšpilsētas un Centra rajona KAC, pamatojoties uz lēmumu /lēmuma numurs/, piešķīra atbildētājam bezdarbnieka statusu saskaņā
ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu.
2007.gada 19.septembrī prasītāja VSAA Latgales priekšpilsētas nodaļa, pamatojoties uz atbildētāja iesniegumu un saskaņā ar LR
likumu „”Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, piešķīra atbildētājam bezdarbnieka pabalstu, sākot ar 2007.gada 14.septembri
50 % apmērā no dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas LVL 9,1125. Taču atbildētājs 2007.gada 29.augustā stājās darba
attiecībās ar /darba vieta/, taču par to nebija informējis NVA Rīgas rajona filiāles – Latgales priekšpilsētas un Centra rajona KAC.
Līdz ar to laika periodā no 2007.gada 14.septembra līdz 2007.gada 31.decembrim atbildētājs nepamatoti saņēma bezdarbnieka
pabalstu LVL 476,14 apmērā. Laika periodā no 2009.gada 1.februāra līdz 17.februārim atgūts prasītājas budžetā LVL 40,00.
2008.gada 2.jūnijā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļā tika izdots
lēmums/lēmuma numurs/ par bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanu no /pers. D/. Šo lēmumu atbildētājam bija tiesības
apstrīdēt VSAA viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās dienas, taču lēmums netika apstrīdēts un ir kļuvis neapstrīdams.
Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1779.pantu, 1905. pantu un likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 16.pantu, lūdz
tiesu piedzīt no atbildētāja /pers. D/ prasības summu LVL 436,14 pilnā apmērā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras labā
Valsts sociālo pabalstu kontā: Valsts kase, BIC TRELLV22, VSAA, nodokļa maksātāja reģ.Nr.90001024113, kontā
Nr.LV03TREL2181453014000, maksājuma uzdevuma tekstā obligāti jānorāda budžeta izdevumu klasifikācijas kods 6241.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par savas neierašanās iemesliem nav paziņojis, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, lai
gan par tiesas sēdes vietu un laiku viņai paziņots savlaicīgi Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti
ierakstītā pasta sūtījumā uz prasības pieteikumā norādīto adresi – /adrese/, kas vienlaikus ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas
adreses, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi
savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas
adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā
kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta
saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Līdz ar to atbildētājam par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Nekonstatējot
Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā paredzētos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta
pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. C/ prasību uzturēja pilnā apmērā saskaņā ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.
Papildus norādīja, ka pārbaudot prasītājas reģistrus arī uz lietas izskatīšanas dienu var apliecināt, ka atbildētājs ir bijis darba
attiecībās ar /darba vieta/līdz 2013.gada 16.maijam, par kurām ir saņēmis atalgojumu. Atbildētājam ir sūtīti paziņojumi par pārmaksu.
Interese no atbildētāja puses ir bijusi, jo atbildētājs ir samaksājis LVL 40,00, taču nekādas citas darbības netika veiktas. Lūdza
prasību apmierināt.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība
ir pamatota un apmierināma pilnībā.
No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 14.septembrī atbildētājs ir iesniedzis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļā iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu sakarā ar atlaišanu pēc pušu vienošanos
no /darba vieta/ (lietas 7.lapa).
No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļas 2007.gada 19.septembra lēmuma
/lēmuma numurs/ un tā pielikuma redzams, ka atbildētājam piešķirts bezdarbnieka pabalsts LVL 275,00 apmērā (lietas 6.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļas
2008.gada 2.jūnija lēmuma /lēmuma numurs/ (lietas 12.lapa), redzams, ka tika pieņemts lēmums par bezdarbnieka pabalsta
pārmaksas atgūšanu no atbildētāja. Pierādījumi tam, ka atbildētājs minētos lēmumus būtu apstrīdējis tiesā nav iesniegti, lēmums
stājies likumīgā spēkā.
Pārmaksas aprēķina izziņa apliecina, ka laika periodā no 2007.gada 14.septembra līdz 2007.gada 31.decembrim atbildētājs
nelikumīgi saņēma valsts sociālos pabalstus LVL 476,14 apmērā (lietas 10.lapa). Minēto pārmaksas apmēru tiesai nav pamata
apšaubīt, jo atbildētājs par to nav cēlis iebildumus un nav apstrīdējis.
Valsts sociālo pabalstu likuma 19.pants noteic, ka pabalsta pieprasītājam ir pienākums iesniegt iestādei, kura piešķir valsts sociālo
pabalstu, visus nepieciešamos dokumentus. Pēc pabalsta piešķiršanas pabalsta saņēmējam ir pienākums nekavējoties informēt
minēto iestādi par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai pabalsta apmēra grozīšanai. Minētā
likuma 21.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka ieturējumus no valsts sociālajiem pabalstiem izdara, pamatojoties uz: Valsts
sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu valsts sociālā pabalsta summas, kas personai
pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas
varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā
pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā.
Prasītāja ir norādījusi, ka laika periodā no 2009.gada 1.februāra līdz 17.februārim atgūts prasītājs budžetā LVL 40,00 no atbildētāja.
Pierādījumi par to, ka prasības pieteikumā norādītā pārmaksa LVL 476,14 būtu segta lietā, nav iesniegti.
Ar lietas materiāliem pievienotajiem pierādījumiem pierādīts, ka atbildētājs nav informējis prasītāju par apstākļiem, kas būtu par
pamatu pabalsta izmaksu pārtraukšanai, kā rezultātā bez likumīga pamata saņēma bezdarbnieka pabalstu, tajā pašā laikā esot
darba tiesiskajās attiecībās ar /darba vieta/. Atbildētājs /pers. D/ nepamatoti ir saņēmis bezdarbnieka pabalstu LVL 476,14 apmērā,
līdz ar to prasības summa LVL 476,14 apmērā ir piedzenama no atbildētāja prasītājas labā.
Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kurus viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.
Savukārt Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, par pamatotu un pierādītu bezdarbnieka pabalstu pārmaksu LVL 476,14 apmērā, līdz ar ko no
atbildētāja prasītājas labā piedzenama pabalstu pārmaksa kopsummā par LVL 476,14.
Iesniedzot prasību tiesā, prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 14.punktu ir atbrīvota no tiesas izdevumu
samaksas valsts ienākumos. Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas
bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Līdz ar to tiesas izdevumi –
nenomaksātā valsts nodeva LVL 71,42 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izvedumi LVL 5,50 apmērā piedzenami no
atbildētāja par labu valstij.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par
personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,
izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39., 41.panta pirmo daļu, 42., 193., 195., 250.26 un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, reģistrācijas Nr.90001669496, pārmaksāto
valsts sociālo pabalstu summu LVL 476,14 (četri simti septiņdesmit seši lati 14 santīmi) apmērā, kas iemaksājama Nodarbinātības
speciālā budžeta norēķinu kontā Valsts kase, BIC TRELLV22, VSAA, nodokļu reģ.Nr.90001024113, kontā
Nr.LV32TREL5181453011000, norādot budžeta izdevumu klasifikācijas kodu 6241.
Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu valstij nesamaksāto valsts nodevu LVL 71,42 (septiņdesmit viens lats 42 santīmi)
apmērā, kas iemaksājama kontā Nr. LV55TREL1060190911200, Saņēmējs: Valsts kase, Reģistrācijas numurs 90000050138,
saņēmēja banka: Valsts kase,BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr. C29684212.
Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 5,50 (pieci lati 50 santīmi), kas
iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts
kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr. C29684212.
Noteikt /pers D./, /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu nekavējoties
iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 244.kabinetā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2013.gada 7.novembra
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese Agnese Sviķe