Court allows VAT exemption for fish tags as scientific instruments under EU regulation.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr.A420317018

Lietas arhīva Nr. AA43-0521-20/14

ECLI:LV:ADAT:2020:0918.A420317018.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2020.gada 18.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Linda Vīnkalna, tiesneši Inga Juhņeviča-Knoka un Valters Poķis

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta

„BIOR” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 20.novembra lēmuma Nr.30.1-22.7/5324 atcelšanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 24.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūts „BIOR”, piemērojot atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa,

2018.gada 21.jūnijā noformēja vienoto administratīvo dokumentu (turpmāk – VAD) Nr.18LV000240097716R0 muitas procedūrai – laišana brīvā

apgrozībā – deklarētajai precei – zivju zīmītes (plastmasas) T-bar tag, streamer tag, Standard achor t-bar tag, tagging aplicators.

Datu atbilstības pārbaudes rezultātā secināts, ka minētajā VAD izlaistajai precei, kas paredzēta zivju iezīmēšanai tālākas populācijas pētīšanai,

nepamatoti piemērots ievedmuitas nodokļa atbrīvojums. Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Muitas pārvaldes direktora vietnieka p.i.

2018.gada 17.oktobra lēmumu Nr.27.4.5-5/10007 pieteicējam papildu nomaksai budžetā noteikts muitas nodoklis 612,20 euro apmērā, nokavējuma

nauda 3,76 euro, pievienotās vērtības nodoklis 128,56 euro un nokavējuma nauda 7,14 euro apmērā.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja.

[2] Ar dienesta ģenerāldirektora p.i. 2018.gada 20.novembra lēmumu Nr.30.1-22.7/5324 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) apstrīdētais lēmums

atstāts negrozīts. Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulas, ar kuru izveido Kopienas sistēmu

atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk – regula Nr.1186/2009), 46.panta „a” apakšpunktu zinātnisks instruments vai aparāts ir instruments, kas

savu objektīvo tehnisko īpašību dēļ un rezultātu dēļ, kurus ar to ir iespējams iegūt, ir galvenokārt vai vienīgi piemērots zinātniskam darbam.

Ievestā prece ir zivsaimniecības pētniecības birkas, kas pārklātas ar plastmasu vai izgatavotas no polietilēna stieņa, tās paredzētas zivju iezīmēšanai

zinātnisko pētījumu ietvaros, tās piestiprinot pie zivīm, lai novērotu zivju migrāciju un augšanu. Tās nevar uzskatīt par instrumentu. Zivju zīmītes ir

paredzētas pētniecības darbu veikšanai, tās ir ievestas nekomerciāliem mērķiem – zivju iezīmēšanai tālākas populācijas pētīšanai, un pilda informācijas

iegūšanas avota funkcijas. Ar tām netiek veiktas konkrētas darbības, kādas parasti tiek veiktas ar instrumentiem. Pētniecības birkas pēc savas būtības ir

priekšmets, ar kuru marķē izpētes objektu. Tām nepiemīt instrumenta īpašības, tās ir informācijas nesējas.

[3] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu, norādot, ka tajā norādītais pamatojums, ka ar preci netiek veiktas

darbības, kādas parasti tiek veiktas ar instrumentiem, nav pietiekams pamatojums nelabvēlīga administratīvā akta izdošanai. Apstāklis, ka pieteicējs

salīdzināmā situācijā nav lūdzis veikt labojumus muitas deklarācijā, neliedz tam tiesības uz taisnīgu lietas noregulējumu citā gadījumā. Pieteicēja īstenotie

pasākumi Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāna 2017.-2020.gadam virzienā – zinātniskās uzraudzības un novērtējuma nodrošināšana – sekmīgai

īstenošanai ietver zivju iezīmēšanu ar piekarzīmītēm un datu bāzes uzturēšanu ar informāciju par iezīmēto zīmīšu atdošanu. Bez zivju iezīmēšanas

zinātniekiem nebūtu iespējams pētīt zivju migrācijas tendences, ne arī noteikt zivju izdzīvotību un veikt augšanas pētījumus. Līdz ar to zivju zīmītes ir

uzskatāmas par instrumentu, kas paredzēts zinātniskās izpētes objektu marķēšanai un kas savu objektīvo tehnisko īpašību un rezultātu dēļ ir galvenokārt

vai vienīgi piemērots zinātniskajam darbam. Zivju zīmītes ir ievestas tikai un vienīgi nekomerciāliem mērķiem – zivju iezīmēšanai tālākas populācijas

pētīšanai.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 24.oktobra spriedumu pieteikums apmierināts un pārsūdzētais lēmums atcelts. Spriedums pamatots

šādi.

[4.1] No lietas materiāliem ir konstatējams un nepastāv strīds par to, ka pieteicēja ievestā prece ir zivsaimniecības pētniecības birkas (zivju zīmītes),

kas pārklātas ar plastmasu vai izgatavotas no polietilēna stieņa, paredzētas pētniecības darbu veikšanai, tās ir ievestas nekomerciāliem mērķiem – zivju

iezīmēšanai tālākas populācijas pētīšanai.

Preču klasifikācija Eiropas Savienībā notiek atbilstoši 2017.gada 12.oktobra Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2017/1925, ar ko groza I

pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu. Šīs regulas I pielikumā ir iekļauta Eiropas

Savienības kombinētā nomenklatūra (turpmāk – KN). Pieteicējs precei piemērojis ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu saskaņā ar regulas Nr.1186/2009

44.-49.pantu, nosakot KN kodu 3926 90 92 90 un norādot papildkodu C13 (materiāli, kas saistīti ar izglītību, zinātni vai kultūru; zinātniski instrumenti un

aparāti, ko ieved vienīgi nekomerciāliem mērķiem). Savukārt dienests uzskata, ka prece bija deklarējama ar KN kodu un TARIC kodu 3926 90 97 90,

piemērojot ievedmuitas nodokļa likmi 6,5 % apmērā. Līdz ar to lietā izšķirams jautājums, vai dienests pamatoti atzina, ka pieteicējs nepamatoti ievestajai

precei piemērojis ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu.

[4.2] Regulas Nr.1186/2009 44.pants noteic, ka saskaņā ar 45.-49.pantu zinātniskos instrumentus un aparātus, kas nav ietverti 43.pantā, atbrīvo

no ievedmuitas nodokļiem, ja tos ieved vienīgi nekomerciāliem mērķiem. Šā panta 1.punktā minēto atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz zinātniskiem

instrumentiem un aparātiem, kas paredzēti:

a) vai nu publiskām iestādēm, kas galvenokārt saistītas ar izglītību vai zinātnisko pētniecību, un tām publisko iestāžu nodaļām, kas galvenokārt

saistītas ar izglītību vai zinātnisko pētniecību;

b) vai privātām iestādēm, kas galvenokārt saistītas ar izglītību vai zinātnisko pētniecību un kam dalībvalstu kompetentās iestādes ir atļāvušas šādas

preces saņemt, nemaksājot nodokļus.

Regulas Nr.1186/2009 46.panta „a” apakšpunktā noteikts, ka šīs regulas 44. un 45.pantā „zinātnisks instruments vai aparāts” ir instruments vai

aparāts, kas savu objektīvo tehnisko īpašību dēļ un rezultātu dēļ, kurus ar to ir iespējams iegūt, ir galvenokārt vai vienīgi piemērots zinātniskam darbam.

Tātad izņēmums atbrīvošanai no ievedmuitas nodokļa pastāv, ja ievestā prece ir zinātnisks instruments vai aparāts, ievests nekomerciāliem

mērķiem, paredzēts lietošanai iestādēm, kas galvenokārt saistītas ar izglītību vai zinātnisko pētniecību.

Dienests neapšauba, ka ievestā prece ir paredzēta lietošanai iestādei pētniecības nolūkos, ievesta nekomerciāliem mērķiem, bet dienesta ieskatā

zivju zīmītes nav iespējams klasificēt kā zinātnisku instrumentu vai aparātu.

[4.2] Pārbaudot pieteicēja argumentus un interneta vietnēs publiski pieejamo informāciju, tiesai nav bijušas šaubas, ka ievestās zivsaimniecības

pētniecības birkas pēc to objektīvajām tehniskajām īpašībām – materiāla, krāsas, izmēra – ir pielietojamas tikai zivju marķēšanai pētniecības nolūkos.

Citu to pielietojumu tiesa nav konstatējusi. Dienesta viedoklis, ka zivju zīmītes varētu tikt izmantotas privātām vajadzībām, ir balstīts vienīgi uz teorētisku

pieņēmumu pamata. Tiesai arī nav bijušas šaubas, ka to pielietojums sasniedz vēlamo rezultātu – tiek nodrošināta zivju populācijas, migrācijas pētīšana.

[4.3] Vērtējot, vai ievestā prece var tik uzskatīta par aparātu vai instrumentu regulas Nr.1186/2009 46.panta „a” apakšpunkta izpratnē un tai var

tikt piemērots atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, tiesa norādījusi turpmāko.

Administratīvā procesa likuma 8.pants noteic, ka iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes

(gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.

Dienests normas jēdzienu „aparāts vai instruments” ir tulkojis gramatiski, norādot, ka ar zivju zīmītēm netiek veiktas darbības, kādas parasti tiek

veiktas ar instrumentiem, darbarīkiem, ka tās pēc savas būtības ir priekšmets, ar kuru marķē izpētes objektu, tām nepiemīt instrumenta īpašības, tās ir

informācijas nesējas. Tiesas ieskatā regulas Nr.1186/2009 46.panta „a” apakšpunkts ir jāinterpretē plašāk – atbilstoši sistēmiskajai interpretācijas

metodei kopsakarā ar regulas Nr.1186/2009 44.pantu un citām nodokļu jomu regulējošām tiesību normām.

[4.4] Dienesta interneta vietnē norādīts, ka muitas nodoklis ir ārējās tirdzniecības instruments, ar kura palīdzību tiek aizsargāts Eiropas Savienības

(ES) iekšējais tirgus (https://www.vid.gov.lv/lv/muitas-nodoklis-1). Tātad muitas nodokļa mērķis ir ES iekšējā tirgus aizsardzība, t.i., aizsargāt ES

dalībvalstu iekšējo tirgu, aprēķinot muitas maksājumus par ievestajām un dalībvalstu teritorijā pārdotajām precēm.

Lietā nav strīda, ka prece ievesta zinātniskiem mērķiem nekomerciālos nolūkos, līdz ar to apdraudējums ES iekšējam tirgum nav konstatējams.

Tādējādi faktiski nav konstatējami ievedmuitas nodokļa nomaksas priekšnosacījumi.

Tiesa vērtējusi, ka, tā kā ievestās zivsaimniecības pētniecības birkas pēc to objektīvajām tehniskajām īpašībām – materiāla, krāsas, izmēra – ir

pielietojamas tikai zivju marķēšanai pētniecības nolūkos, kā arī sasniedz vēlamo rezultātu – tiek nodrošināta zivju populācijas, migrācijas pētīšana, tās ir

zinātnisks priekšmets. Tā kā savu objektīvo tehnisko īpašību dēļ un rezultātu dēļ, kurus ar to ir iespējams iegūt, zivsaimniecības pētniecības birkas var

piemērot vienīgi zinātniskam darbam, vērtējot šī priekšmeta jēgu un nozīmi kopsakarā ar muitas nodokļa regulējošām normām, tiesa nav piešķīrusi

izšķirošu nozīmi tam, ka šis priekšmets neatbilst instrumenta vai aparāta definīcijai.

[4.5] Tiesa norādījusi, ka apstāklis, ka pieteicējs salīdzināmā situācijā nav lūdzis veikt labojumus citās muitas deklarācijās, nevar būt par iemeslu

tam, lai arī turpmāk ievestās identiskās preces tiktu klasificētas ar identisku KN kodu. Šādai pieteicēja rīcībai var būt dažādi iemesli (tostarp nezināšana),

tāpēc nevar tikt liegtas tiesības uz taisnīgu lietas noregulējumu konkrētajā gadījumā.

[4.6] Tā kā zivsaimniecības pētniecības birkas ir uzskatāmas par zinātnisku priekšmetu, kurš atbilst visiem regulas Nr.1186/2009 44.panta un

46.panta „a” apakšpunkta priekšnosacījumiem, tiesa atzinusi, ka pieteicējs pamatoti VAD Nr.18LV000240097716R0 deklarētajai precei piemērojis

ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu.

[5] Dienests par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 24.oktobra spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību. Tajā norādīts, ka tiesa nav pareizi un

pilnīgi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, kuriem ir būtiska nozīme lietas izspriešanā, kā arī tās rīcība neatbilst objektīvās izmeklēšanas principam.

Lietā pastāv strīds par pieteicēja piemērotā ievedmuitas nodokļa atbrīvojuma saskaņā ar regulas Nr.1186/2009 44.-49.pantu pamatotību, nosakot

precei kombinētās nomenklatūras kodu 392690 92 90 un norādot papildkodu C13 (materiāli, kas saistīti ar izglītību, zinātni vai kultūru; zinātniski

instrumenti vai aparāti, ko ieved vienīgi nekomerciālajiem mērķiem).

Prece bija deklarējama ar kombinētās nomenklatūras kodu un TARIC kodu 392690 97 90, zivsaimniecības pētījuma birkas, kas pārklātas ar

plastmasu un paredzētas zivju iezīmēšanai (informācijas nesēja funkcija), piemērojot ievedmuitas nodokļa likmi 6,5 %.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka atbrīvojumi saskaņa ar regulas Nr.1186/2009 44.-49.pantu attiecas tikai uz zinātniskiem instrumentiem un aparātiem, ja

tos ieved nekomerciāliem mērķiem, kā arī uz rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm, kas īpaši paredzētas zinātniskajiem instrumentiem vai

aparātiem, un darbarīkiem, kas izmantojami zinātnisko instrumentu vai aparātu apkopei, pārbaudei, kalibrēšanai vai remontam.

Regulas Nr.1186/2009 46.panta „a” apakšpunktā skaidrots, ka „zinātnisks instruments vai aparāts” ir instruments vai aparāts, kas savu objektīvo

tehnisko īpašību dēļ un rezultātu dēļ, kurus ar to ir iespējams iegūt, ir galvenokārt vai vienīgi piemērots zinātniskam darbam. Izskatāmajā lietā dienests

konstatēja, ka pieteicēja ar muitas deklarāciju VAD Nr.18LV000240097713R0 brīvā apgrozībā izlaistās preces ir zivsaimniecības pētniecības birkas,

kas pārklātas ar plastmasu vai izgatavotas no polietilēna stieņa. Tās paredzētas zivju iezīmēšanai zinātnisko pētījumu ietvaros, tās piestiprinot pie zivīm, lai

novērotu zivju migrāciju un augšanu. Zivsaimniecības pētniecības birkas nav pamata uzskatīt par instrumentu, un līdz ar to tām nav piemērojami regulas

Nr.1186/2009 44.-49.panta nosacījumi.

Izvērtējot ražotāja interneta vietnē https://www.hallprint.com/#hallprint-products-summary-section sniegto informāciju, kā arī publicētajā Latvijas

zivsaimniecības gadagrāmatā 2014 (http://www.laukutikls.lv/zivsaimniecibas-gadagramata-2014) norādīto, dienests secināja, ka pieteicēja deklarētā

prece ir „piekarzīmītes”, kuras tiek lietotas zivju iezīmēšanai, tās tiek piestiprinātas zivs ķermenim ar stiepli, sintētisko diegu vai auklu. Pētniecības birkas

pēc savas būtības ir priekšmets, ar kuru marķē izpētes objektu, tām nepiemīt instrumenta īpašības, tās ir informācijas nesējas. Līdz ar to šīs zivju zīmītes

nevar uzskatīt par instrumentu, kā to norāda pieteicējs. Konkrētajā gadījumā konstatēts, ka pieteicēja deklarētā prece ir zivju zīmītes – piekarzīmītes no

plastmasas, kas pilda informācijas nesēja funkcijas un paredzētas zivju iezīmēšanai tālākas populācijas pētīšanai. Tās nav uzskatāmas par instrumentu vai

aparātu, tādēļ nodokļa maksātāja atsauce uz Komisijas īstenošanas 2011.gada 28.novembra regulas Nr.1225/2011 Padomes Regulai (EK)

Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 42. līdz 52., 57. un 58.pantam (turpmāk – regula Nr.1225/2011)

5.pantu, nav pamatota.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53.panta trešās daļas nosacījumiem ar pievienotās vērtības nodokli

neapliek preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar regulu Nr.1186/2009, izņemot šīs regulas 23.pantā minētos preču sūtījumus. Līdz

ar to, piemērojot ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu saskaņā ar regulas Nr.1186/2019 44. un 45.pantu, konkrētajā gadījumā preces importam

piemērojams arī pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojums.

Kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pievienotās vērtības nodokļa jomā, kas tāpat ir piemērojama muitas

tiesību jomā, jēdzieni, kuri izmantoti, lai apzīmētu atbrīvojumus, ņemot vērā, ka šie atbrīvojumi ir atkāpes no vispārējā principa, ka pievienotās vērtības

nodoklis tiek iekasēts par katru preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ko par atlīdzību veicis nodokļu maksātājs, ir interpretējami šauri.

Tiesa nepamatoti paplašinājusi regulā Nr.1186/2009 norādītā jēdziena „aparāts vai instruments” interpretāciju. Tas ir pretēji judikatūrā paustajām

atziņām, ka interpretācijā izmantotie jēdzieni, kuri izmantoti, lai apzīmētu atbrīvojumus, ir interpretējami šauri, kā rezultātā pieteicējs nepamatoti atbrīvots

no nodokļu samaksas pienākuma.

[6] Paskaidrojumos Administratīvajai apgabaltiesai pieteicējs norāda, ka apelācijas sūdzība nav pamatota. Pieteicējs atsaucas uz regulas

Nr.1186/2009 44.panta pirmajā daļā un 46.panta „a” apakšpunktā noteikto. Pieteicējs norāda, ka regulas Nr.1225/2011 5.pants pieļauj veikt pārbaudi,

lai noskaidrotu, kādiem nolūkiem izmanto instrumentu vai aparātu, attiecībā uz kuru lūdz ievešanu bez ievedmuitas nodokļiem. Tiesa pamatoti ir

pielietojusi sistēmiskās interpretācijas metodi, interpretējot regulas Nr.1186/2009 46.panta „a” apakšpunktu, un to nevar uzskatīt par jēdziena „aparāts

vai instruments” paplašinātu interpretāciju.

Šauras interpretācijas princips nenozīmē, ka jēdzieni jāinterpretē tā, ka tiem tiktu atņemta nozīme (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2011.gada

10.marta sprieduma lietā C-540/09 20.punktu).

Kā izskatāmajā lietā norādījusi tiesa, izņēmums atbrīvošanai no ievedmuitas nodokļa pastāv, ja ievestā prece ir zinātnisks instruments vai aparāts,

ievests nekomerciāliem mērķiem, paredzēts lietošanai iestādēm, kas galvenokārt saistītas ar izglītību vai zinātnisko pētniecību. Dienests neapšauba, ka

ievestā prece ir paredzēta lietošanai iestādei pētniecības nolūkos un ievesta nekomerciāliem mērķiem. Savukārt pieteicējs gan sarakstē ar iestādi, gan

tiesvedības laikā ir pierādījis, ka zivju zīmītes ir uzskatāmas par instrumentu (rīku, līdzekli), kas paredzēts zinātniskās izpētes objektu marķēšanai (darba,

uzdevumu veikšanai) un kas savu objektīvo tehnisko īpašību dēļ un rezultātu dēļ, kurus ar to ir iespējams iegūt, ir galvenokārt vai vienīgi piemērots

zinātniskajam darbam, kā arī tiek ražots un izmantots zinātniskajam darbam. Līdz ar to uz konkrēto preci (zivju zīmītēm) attiecas regulas Nr.1186/2009

44.panta pirmās daļas noteikumi, un tas ir atbrīvojams no ievedmuitas nodokļiem, jo tiek ievesta prece vienīgi nekomerciāliem mērķiem un zinātniskai

pētniecībai, t.i., zivju iezīmēšanai tālākai populācijas pētīšanai.

Motīvu daļa

[7] Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteikums ir apmierināms.

Lietā ir jāizšķir strīds par to, vai pieteicēja importētās preces – zivju zīmītes (plastmasas) T-bar tag, streamer tag, Standard achor t-bar tag, tagging

aplicators – ir atzīstamas zinātniskiem instrumentiem vai aparātiem regulas Nr.1186/2009 46.panta „a” apakšpunkta izpratnē.

[8] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pirmās instances tiesas spriedumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu

pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, to neatkārtojot.

Vienlaikus apgabaltiesa nepiekrīt pirmās instances tiesas atziņai, ka strīdus preces neatbilst instrumenta vai aparāta definīcijai. Pirmās instances tiesa

formulējusi strīdus preces par zinātniskiem priekšmetiem, bet tie apgabaltiesas ieskatā ir atzīstami par zinātniskiem instrumentiem regulas Nr.1186/2009

44.panta un 46.panta „a” apakšpunkta izpratnē. Proti, zivju zīmītes tiek izmantotas tikai nekomerciālos nolūkos un atbilstoši savām objektīvajām

tehniskajām īpašībām tās ir izmantojamas tikai zinātniskiem mērķiem – zivju iezīmēšanai tālākas populācijas pētīšanai. Tātad tas ir instruments, ar kuru

iegūst noteiktu rezultātu zinātniskiem mērķiem. Apgabaltiesai nav objektīva pamata apšaubīt pieteicēja argumentus, ka strīdus preces tiek ražotas un

izmantotas zinātniskajam darbam un ir piemērotas un tiek izmantotas tikai zinātniskajā darbā – zivju iezīmēšanai tālākas populācijas pētīšanai. Tātad

strīdus preču pielietošana ir vērsta uz noteikta rezultāta sasniegšanu zinātniskajā izpētē.

[9] Dienesta apelācijas sūdzības argumenti nav pamatoti. Tie vērsti uz to, ka strīdus preces nav uzskatāmas par zinātniskiem instrumentiem. Tomēr

dienests savu viedokli nav pietiekami pamatojis.

Dienests pamatoti paskaidrojumā norādījis, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pievienotās vērtības nodokļa jomā, kas tāpat ir piemērojama arī

muitas tiesību jomā, jēdzieni, kuri izmantoti, lai apzīmētu atbrīvojumus, ņemot vērā, ka šie atbrīvojumi ir atkāpes no vispārējā principa, ka pievienotās

vērtības nodoklis tiek iekasēts par katru preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ko par atlīdzību veicis nodokļu maksātājs, ir interpretējami šauri (sk.,

piem., Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 19.jūlija spriedumu lietā Nr.C-250/11 35.punktu).

Apgabaltiesa norāda, ka zinātniskais instruments ir paredzēts kā izņēmums ievedmuitas nodokļa atbrīvojumam, tāpēc atsaukties uz minēto Eiropas

Savienības Tiesas atziņu izskatāmajā lietā nav pamata.

[10] Šādos apstākļos pieteikums ir apmierināms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 304.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” pieteikumu apmierināt.

Atcelt no pieņemšanas dienas Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 20.novembra lēmumu Nr.30.1-22.7/5324.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” valsts nodevu 30 euro

(trīsdesmit euro), kas atlīdzināma no Valsts ieņēmumu dienesta budžeta līdzekļiem.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente L.Vīnkalna

Tiesneši I.Juhņeviča-Knoka

V.Poķis