Supreme Court dismisses appeal on property tax rate increase, ruling building classification is an intermediate act.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against a regional court decision increasing property tax rates. The applicant argued that the building's classification as environmentally degrading was an actionable administrative act, but the court determined it was merely an intermediate measure lacking independent legal effect. Consequently, the court found no grounds for appeal as the applicant already had procedural rights to challenge the resulting tax assessment and the case posed no significant legal questions for precedent.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 1. pats 3. punkts; Administratīvā procesa likums 338.1 pants 2. punkts: Intermediate administrative decisions regarding building classification for tax purposes do not constitute actionable administrative acts and do not require separate cassation proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2025:0523.A420114023.11.L
Lieta Nr. A420114023, SKA-246/2025
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2025.gada 23.maijā
[1] Pieteicējs /Persona A/ ir iesniedzis kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2024.gada
20.jūnija spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums par Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023.gada
9.janvāra lēmuma Nr. RD233-ap atcelšanu.
Ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējam aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par 2022.gada oktobri –
decembri ar paaugstinātu likmi sakarā ar to, ka būve /Adrese A/ ar Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas
2022.gada 16.septembra lēmumu klasificēta kā pilsētvidi degradējoša.
Tiesa izvērtēja lietas tiesiskos un faktiskos apstākļus un atzina, ka atbildētājai atbilstoši Rīgas domes
2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr. 146 „Rīgas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie
noteikumi” 13.1punktam bija pamats būvi klasificēt kā vidi degradējošu. Līdz ar to bija iestājušies Rīgas domes
2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” (turpmāk – saistošie
noteikumi Nr. 148) 10.punktā paredzētie priekšnoteikumi paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes
piemērošanai. Tādējādi pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots.
[2] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 338.1panta otrās daļas 2.punktu senatoru kolēģija var
atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par
pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.
Izvērtējusi iesniegto kasācijas sūdzību, senatoru kolēģija atzīst, ka tajā norādītie iebildumi nerada šaubas
par sprieduma tiesiskumu.
[3] Kasācijas sūdzības pamatā ir tiesvedības gaitā vairākkārt paustie argumenti, ka atbilstoši saistošo
noteikumu Nr. 148 15. un 16.punktam lēmums, ar kuru būve atzīta par vidi degradējošu, ir administratīvais akts, un
pieteicējam bija jādod tiesības to atsevišķi apstrīdēt un pārsūdzēt. Pieteicēja ieskatā, pat ja lēmums par degradējošu
būvi ir starplēmums, tas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 3.apakšpunktu ir uzskatāms
par pārsūdzamu administratīvo aktu, jo aizskar būtiskas pieteicēja tiesības un tiesiskās intereses, kā arī būtiski
apgrūtina to īstenošanu.
Minētais nav pamatots.
[4] Tiesa spriedumā ir pamatoti atzinusi, ka iestādes lēmums, ar kuru būve atzīta par vidi degradējošu,
nemaina vai nenodibina tiesiskās attiecības, tādējādi tam trūkst administratīvā akta pazīmju.
Attiecībā uz tāda lēmuma tiesisko dabu, ar kuru būve nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas
vajadzībām klasificēta kā vidi degradējoša, Senāta judikatūrā ir nostiprināts, ka šāds lēmums nav administratīvais
akts, bet gan starplēmums, un kontrole pār to, vai būve pamatoti par tādu atzīta, ir veicama lietas par nekustamā
īpašuma nodokli par šo būvi ietvaros (piemēram, Senāta 2020.gada 4.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-120/2020,
ECLI:LV:AT:2020:0604.A420259116.4.S, 8.punkts; 2016.gada 13.maija lēmuma lietā Nr. SKA-754/2016,
A420284015, 5.punkts; 2016.gada 29.marta lēmuma lietā Nr. SKA-708/2016, A420389014, 5.punkts; 2016.gada
16.februāra sprieduma lietā Nr. SKA-125/2016, A420555012, 7.–9.punkts). Savukārt pašvaldības saistošo
noteikumu normas, kurās noteikts, ka šis lēmums ir administratīvais akts, netiek piemērotas (Senāta 2019.gada
22.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-673/2019, ECLI:LV:AT:2019:0322.A420349716.13.L, 7.punkts).
Kasācijas sūdzībā norādītie iebildumi nerada šaubas, ka izskatāmajā gadījumā no minētās Senāta
judikatūras nav pamata atkāpties.
[5] Iebildumi, ka pieteicējam liegts procesuāli taisnīgi īstenot lēmuma par degradējošu būvi apstrīdēšanu
iestādē un pārsūdzēšanu tiesā, tādējādi pārkāpjot tiesības uz taisnīgu tiesu, nav pamatoti.
Senatoru kolēģija vērš pieteicēja uzmanību, ka lēmums, ar kuru būve atzīta par vidi degradējošu, ir
pārsūdzams līdz ar tādu lēmumu, kā rezultātā privātpersonai rodas tiesisks pienākums, kuram persona nepiekrīt.
Proti, vērtējot administratīvā akta par nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātās likmes piemērošanu vidi
degradējošai, sagruvušai vai cilvēku drošību apdraudošai būvei pamatojumu, tiesai arī jāvērtē, vai attiecīgā būve
atbilst tiesību normā minētajam statusam. Tādējādi personai tiek nodrošinātas tiesības aizstāvēt savas intereses tādā
pašā apmērā, kādā tas būtu iespējams gadījumā, ja lēmumu par būves statusu varētu apstrīdēt un pārsūdzēt
atsevišķi.
Arī izskatāmajā gadījumā tiesa nav formāli balstījusies uz iestādes lēmumu, ar kuru būve atzīta par vidi
degradējošu. Tiesa ir pienācīgi pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un konstatējusi, ka periodā, par kuru noteikts
strīdus nodokļa maksājums, strīdus būve bijusi vidi degradējoša (sprieduma 4.1.–4.2.punkts). Tāpat tiesa spriedumā
ir vispusīgi izvērtējusi iebildumus par to, vai izskatāmajā gadījumā ir konstatējams vienlīdzīgas attieksmes principa
pārkāpums (sprieduma 10.punkts).
Kasācijas sūdzībā pieteicējs atkārto tiesvedības gaitā uzturētos iebildumus, kurus tiesa spriedumā jau ir
pienācīgi izvērtējusi. Senatoru kolēģija atzīst, ka šie iebildumi nav tādi, kas radītu šaubas par lietā piemērojamo
tiesību normu interpretāciju un par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu, līdz ar to uz tiem netiks izvērsti atbildēts.
[6] Lietā nav risināmi sarežģīti tiesību jautājumi, kuru dēļ kasācijas tiesvedībai būtu nozīme judikatūras
veidošanā. Līdz ar to kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu,
senatoru kolēģija
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /Persona A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas
2024.gada 20.jūnija spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senators E. Darapoļskis Senatore V. Kakste Senatore A. Kovaļevska