Court fully allowed small claims suit for heating bill and awarded statutory interest and court costs.

Lieta Nr.C26109813

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2014.gada 14.februārī.

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnesis A.Skritņiks,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr.42403021332, maza apmēra prasībā pret /pers. A/,

personas kods /personas kods/, par summas Ls 786,16 piedziņu, un

konstatēja:

2013.gada 27.augustā SIA „Rēzeknes enerģija” Rēzeknes tiesā cēla maza apmēra prasību pret /pers. A/ par summas Ls 786,16

piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts sekojošais.

SIA „Rēzeknes enerģija” sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā no 2008.gada

1.oktobra saskaņā ar 22.09.2008. izsniegto licenču Nr.S3007-08 un Nr.S2006-08 nosacījumiem. Prasītāja sniedz siltumenerģijas

piegādes pakalpojumus arī dzīvoklim Nr./adrese/, kas pēc Zemesgrāmatas datiem pieder /pers. A/. Uz 2013.gada 26.augustu

atbildētājam par laika periodu no 2011.gada 1.februāra līdz 2013.gada 31.jūlijam izveidojies parāds Ls 786,16 apmērā par

siltumenerģijas pakalpojumiem.

Pamatojoties uz 18.10.1994. Ministru kabineta noteikumu Nr.204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu, dzīvojamo

māju centralizēto apkuri un apgādi ar karsto ūdeni nodrošina un samaksu par šiem pakalpojumiem veic uz līguma pamata, kuru mājas

īpašnieks vai pilnvarota persona noslēdz ar siltumenerģijas piegādātāju. Dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotāja un arī

pārvaldnieka funkcijas veic SIA „Latgales Namu Apsaimniekotājs”. Siltumenerģijas piegāde šai mājai notika saskaņā ar SIA

„Rēzeknes enerģija” un SIA „Latgales Namu Apsaimniekotājs” 01.10.2008. noslēgtā līguma Nr.1 „Par siltumenerģijas piegādi un

sadali SIA „Latgales Namu Apsaimniekotājs” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās ēkas” noteikumiem. Saskaņā ar minētā līguma

1.1. un 1.3.punktu SIA „Rēzeknes enerģija” piegādā siltumenerģiju līdz piederības robežai, bet apsaimniekotājs nodrošina lietotājus –

telpu īpašniekus un īrniekus ar piegādāto siltumenerģiju. Savukārt šī līguma 1.5.punkts paredz, ka abonenti – dzīvokļu īrnieki vai

īpašnieki – veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam (SIA „Rēzeknes enerģija”) saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un

piestādītajiem apmaksas dokumentiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas ir saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (tajā skaitā par apkuri).

Saskaņā ar Ministru kabineta 21.10.2008. noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 36.punktu, un,

pamatojoties uz SIA „Rēzeknes enerģija” izrakstītajiem rēķiniem, atbildētājam /pers. A/ kā nekustamā īpašuma īpašniekam un kā

centralizētās siltumapgādes pakalpojumu lietotājam bija pienākums norēķināties par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz

katra mēneša divdesmitajam datumam. Siltumenerģijas tarifa apmērus Rēzeknes pilsētas iedzīvotājiem noteica Latgales pašvaldību

daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulators.

Lai arī Ministru kabineta 21.10.2008. noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 26.4.punkts paredz SIA

„Rēzeknes enerģija”, ka siltumenerģijas piegādātāja, tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas

piegādi lietotājam, ja lietotājs neveic norēķinus atbilstoši līguma nosacījumiem, tomēr SIA „Rēzeknes enerģija” nav tehniskas iespējas

atslēgt apkuri atsevišķām telpām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kas atrodas /adrese/. Apkures sistēma ir vienota visai mājai,

atslēgšanas gadījumā tiks bojāta mājas iekšējā apkures sistēma, kā arī tiks traucēts mājas hidrauliskais un temperatūras režīms.

SIA „Rēzeknes enerģija” savus pienākumus izpildīja godprātīgi, no atbildētāja netika saņemtas pretenzijas par sniegto siltumenerģijas

piegādes pakalpojumu kvalitāti un kā minētā nekustamā īpašuma īpašniekam, kas ir ierakstīts Zemesgrāmatā, viņam bija pienākums

savlaicīgi un pilnīgi apmaksāt saņemtos siltumenerģijas pakalpojumus.

Pamatojoties uz Civillikuma 2033., 2107., 2108., 2109.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 127.pantu, Ministru

kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 3., 36.punktu, Ministru

kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1.apakšpunktu, 3.punktu, Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra

noteikumu Nr.204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu,

prasītāja lūdza piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Rēzeknes enerģija” parādu par siltumenerģijas piegādi Ls 786,16, samaksāto valsts

nodevu Ls 117,92 un tiesāšanās izdevumus Ls 3,30 apmērā, pārskaitot piedzītās summas uz prasītājas kontu

Nr.LV81HABA0551022600432 AS „Swedbank”. Kā arī prasītāja lūdza tiesu atzīt SIA „Rēzeknes enerģija” tiesības saņemt likumiskos

procentus – seši procenti no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.

2013.gada 29.augustā tiesa nosūtīja atbildētājam /pers. A/ uz viņa deklarēto dzīvesvietu prasības pieteikumu maza apmēra prasībā,

procesuālo tiesību izskaidrojumu un paskaidrojuma veidlapu rakstveida paskaidrojuma sniegšanai līdz 2013.gada 30.septembrim

(lietas lapa 32). Atbildētājs noteiktajā termiņā nav iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumu par celto prasību. Civilprocesa likuma

250.21 panta otrajā daļā noteikts, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu un 250.22 panta pirmo daļu tiesa 29.08.2013. rakstveidā izskaidroja pusēm to

procesuālās tiesības, informēja par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidroja tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (l.l. 30-33).

Noraidījumi tiesas sastāvam nav pieteikti. Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu

tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata

rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, un šis datums ir

uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Tā kā puses nelūdza civillietu izskatīt tiesas sēdē, tiesa nolēma izskatīt civillietu rakstveida procesā, par ko 2013.gada 2.oktobrī

pusēm nosūtīts tiesas paziņojums, kā arī paziņots datums, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (l.l. 34-35).

Noskaidrojot lietas apstākļus, pārbaudot un novērtējot Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā gūtos pierādījumus to kopumā, tiesa

uzskata, ka SIA „Rēzeknes enerģija” prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Konstatēts un ar prasības pieteikumam pievienotajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka SIA „Rēzeknes enerģija” ir

siltumenerģijas ražotāja un piegādātāja Rēzeknes pilsētas dzīvojamām mājām, lietā ir komersanta reģistrācijas apliecības un

izsniegto licenču Nr.S3007-08 un Nr.S2006-08 siltumenerģijas realizācijai kopijas (l.l. 9-11). Ar 24.10.2008. Latgales pašvaldību

daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmumu Nr.24 tika noteikti siltumenerģijas tarifi Rēzeknes pilsētas iedzīvotājiem, ir

lēmuma kopija (l.l. 20-23). Lietā nav pierādījumu, ka šie tarifi būtu apstrīdēti vai ka pakalpojumu summas atbildētājam aprēķinātas,

neievērojot apstiprinātos tarifus.

2008.gada 1.oktobrī starp SIA „Rēzeknes enerģija” (Piegādātājs) un SIA „Latgales Namu Apsaimniekotājs” (Apsaimniekotājs) tika

noslēgts līgums Nr.1 „Par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Latgales Namu Apsaimniekotājs” apsaimniekošanā esošajās

dzīvojamajās ēkās”, ar kuru SIA „Rēzeknes enerģija” apņēmās saražot un piegādāt siltumenerģiju karstā ūdens veidā SIA „Latgales

Namu Apsaimniekotājs” apsaimniekošanā esošajām dzīvojamām mājām Rēzeknē, un SIA „Latgales Namu Apsaimniekotājs”

apņēmās saņemt un nodrošināt lietotājus – Abonentus (dzīvokļu īrniekus un īpašniekus) ar piegādāto siltumenerģiju (1.1.punkts).

Piegādātājs piegādā siltumenerģiju līdz piederības robežai – mājas ārējai sienai, kas ir siltumtīklu un siltumapgādes sistēmu

piederības un atbildības dalījuma vieta – piederības robeža starp Piegādātāju un Apsaimniekotāju (1.3.punkts). Saskaņā ar spēkā

esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem Abonenti – dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki veic maksu par izlietoto

siltumenerģiju Piegādātājam. Abonents apmaksā katrā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz nākošā mēneša 20.datumam,

pamatojoties uz Piegādātāja piestādīto rēķinu (1.5.punkts), ir līguma un tā pielikumu kopijas (l.l. 15-19).

Dzīvokļa īpašuma Nr.20 un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma 405/17219 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un

zemes, kas atrodas /adrese/, īpašnieks ir /pers. A/, personas kods /personas kods/, ko pierāda zemesgrāmatas informācija par

īpašumu (l.l. 13-14).

Saskaņā ar prasītājas sastādīto aprēķinu parāds par saņemto siltumenerģiju dzīvoklī, kas atrodas /adrese/, laika periodā no

01.08.2009. līdz 31.07.2013. bija Ls 786,16 (l.l. 24-29).

Nav apstrīdēts, ka atbildētājam piederošais dzīvoklis adrese, bija nodrošināts ar prasītājas piegādāto siltumenerģiju un ka atbildētājs

saņēma ikmēneša aprēķinus par patērēto siltumenerģiju.

No Civillikuma 1488.panta izriet, ja līgums netika rakstiski noslēgts, bet viens no dalībniekiem līgumu labprātīgi izpilda, bet otrs

izpildījumu pilnīgi vai pa daļai pieņem, bet izvairās izpildīt savu saistību, tad pirmajam ir tiesība prasīt, lai to atlīdzina. No Civillikuma

2033., 2107., 2109.panta var izdarīt secinājumu, ka pēc siltumenerģijas piegādes tās pircējam jāsamaksā pirkuma maksa, kā arī no

Civillikuma 2110.panta (ja piegādes līguma priekšmets ir zināma darbība, tad šim līgumam piemērojami uzņēmuma līguma

noteikumi), 2223.panta (tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa. Kur

zināmiem darbiem pastāv normētas cenas, tur maksa noteicama pēc tām) izriet, ka atbildētājam ir jānomaksā prasītājai par tās

sniegtajiem pakalpojumiem.

Turklāt atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka pienākums apmaksāt prasītājas sniegtos pakalpojumus izriet arī:

no likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta ceturtās un piektās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2010.), kura nosaka, ka

dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas ir saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Pie tam šajā pantā minētie pienākumi

pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās

dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu;

no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkta, kurš nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu

izvešana).

Tādējādi tiesa secina, ka atbildētājs /pers. A/ ir prasītājas SIA „Rēzeknes enerģija” piegādātās siltumenerģijas pircējs un

pakalpojumu saņēmējs, un viņam kā dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem, kas ir

saistīti ar siltumenerģijas piegādi viņam piederošajā dzīvoklī /adrese A/, līdz katra mēneša 20.datumam.

Civillikuma 1811.pants nosaka, ka naudas saistību izpilda ar samaksu. Uz civillietas izskatīšanas dienu tiesā nav iesniegti

pierādījumi, kas liecinātu par parāda samaksu vai liktu apšaubīt prasības pamatotību un likumību. Atbildētājs /pers. A/ rakstveida

iebildumus pret celto prasību tiesā nav iesniedzis.

Civilprocesa likuma 195.pants paredz, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta

numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā. Civillikums nosaka: 1759.panta 1.punkts - procenti jāmaksā,

arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu

bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem; 1765.panta pirmā daļa - procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai

darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā;

1763.pants: procentu pieaugums apstājas: 1) kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu, 2) kad par

parādnieka mantu atklāj konkursu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu, otrās daļas 1., 3.punktu, 34.panta pirmās daļas 1.a punktu, 35.panta pirmās

daļas 1.punktu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi Ls

121,22, tai skaitā samaksātā valsts nodeva Ls 117,92 apmērā un ar tiesas dokumentu nosūtīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 (l.l. 6-8).

Piedzītās summas prasītāja lūdza pārskaitīt uz prasītājas kontu Nr.LV81HABA0551022600432 AS „Swedbank”.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 1998.gada 3.maija regulas (EK) 974/98 par eiro ieviešanu 1.pantu, grozījumiem

Civillikuma 1833.pantā (spēkā ar 01.01.2014.) un Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, ievērojot arī tā 6.pantu, ar tiesas

nolēmumu piedzītās naudas summas latos ir konvertējamas euro pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa 1 euro = 0,702804 lati.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 8., 41.panta pirmo daļu, 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 104., 204.1, 250.25 , 250.27

pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt pilnīgi SIA „Rēzeknes enerģija” maza apmēra prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, SIA „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr.42403021332, labā summu EUR

1118,60 (viens tūkstotis viens simts astoņpadsmit euro un 60 centi) un tiesas izdevumus EUR 172,48 (viens simts septiņdesmit divi

euro un 48 centi), kopā EUR 1291,08 (viens tūkstotis divi simti deviņdesmit viens euro un 8 centi).

Noteikt SIA „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr.42403021332, tiesības saņemt no atbildētāja /pers. A/, personas kods /personas

kods/, likumiskos procentus – seši procenti no simta gadā no piedzītās, bet nenomaksātās pamatparāda summas, par laiku no

sprieduma spēkā stāšanās dienas un līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu nosakot, ka to

pieaugums apstājas, kad procentu apmērs sasniegs pamatparāda lielumu.

Noteikt atbildētājam /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas,

pārskaitot piedzītās summas (pamatparādu un tiesas izdevumus) uz SIA „Rēzeknes enerģija” kontu Nr.LV81HABA0551022600432

AS „Swedbank”.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no sprieduma

pasludināšanas dienas (14.02.2014.), iesniedzot kasācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis A.Skritņiks