Court imposes fine for administrative offense where defendant refused police despite absence.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the prosecution, imposing a €30 fine on the defendant for refusing to comply with police officers while visibly intoxicated. Although the defendant failed to appear at the hearing, the court found sufficient evidence in the case files to establish guilt and determined that the absence did not preclude the trial. The decision emphasizes that police orders are mandatory and that the defendant's aggressive behavior and refusal to be taken to an operational vehicle constituted a punishable administrative violation under Latvian law.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 289.11. panta; 32. panta; 33. panta; 34. panta; 299. panta; 300. panta: A court may conduct an administrative offense trial in the absence of the accused if the evidence sufficiently proves guilt, and failure to appear does not automatically require case adjournment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.133046814
SPRIEDUMS
Rīgā 2014.gada 21.augustā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I.Biteniece
ar sekretāri /sekretārs/
izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa (turpmāk-Latvijas APK) 175.panta paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un
ko ns tatē ja
ka, 2014.gada 8.jūlijā plkst.11.56 /pers. A/ būdams redzamā alkohola reibumā, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku
likumīgām prasībām doties viņiem līdzi uz operatīvo transportlīdzekli, kas izpaudās kā izraušanās no policijas darbinieka satvēriena un
kategorisku atteikšanos doties līdzi policijas darbiniekiem, izrādot agresiju.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto pārkāpumu.
Par minēto pārkāpumu 2014.gada 23.jūlijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols NE Nr.702155 (lietas 3.lapa).
Uz lietas izskatīšanu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības (turpmāk – persona) nav ieradusies, lai gan par lietas
izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi, likumā noteiktajā kārtībā (lietas 1.lapa), tiesā nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesa secina, administratīvā pārkāpuma lietas materiālos atspoguļotās ziņas ietver visus faktus, pie kuriem var izvērtēt
administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.
Latvijas APK 289.11 pants noteic, ka, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa
pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu uz noteiktu laiku.
Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liegtu lietu iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies persona, jo pārbaudot lietas
materiālus tiesa konstatēja, ka personas vaina pilnībā pierādīta ar lietas materiāliem kopumā un savstarpējā saistībā un tiesai nerodas
šaubas par viņa vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar Latvijas APK 289. 11 pantu, ir iespējama
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana bez pārkāpēja klātbūtnes.
No /pers. C/ iesnieguma izriet, ka 2014.gada 8.jūlijā ap plkst.11.20 atradās savā dzīvoklī. Dzīvoklī tanī laikā atradās arī viņas
bijušais vīrs /pers. A/. /pers. A/ atradās alkohola reibumā un sāka apsaukāties, kā arī palika ļoti agresīvs. Tā, kā bija ļoti sabijusies,
izsauca policiju. Lūdz aizturēt bijušo vīru līdz atskurbšanai un palīdzēt izlikt no dzīvokļa, jo viņš tur nav piedeklarēts un patvaļīgi,
izmantojot to, ka durvis nav aizslēgtas, ienāca dzīvoklī (lietas 4.lapa)
No Mārupes novada pašvaldības policijas inspektora Reiņa Meijera ziņojuma izriet, ka 2014.gada 8.jūlijā plkst.11.25 saņemta
telefoniska informācija no /pers. D/, ka Mārupes nov., Skultē izcēlies ģimenes konflikts, nepieciešama policijas klātbūtne.
Ierodoties iepriekš minētajā adresē sastapa izsaucēju /pers. D/, kura norādīja, ka viņas bijušais vīrs /pers. A/ jau vairākas dienas
lieto alkoholu un kļuvis agresīvs, sācis viņu grūstīt. Vēršoties pie /pers. A/, paskaidrojot notiekošo, saņēma atbildi, ka viņš brīvprātīgi
/pers. D/ dzīvojamo platību nepametīs. No /pers. D/ pieņemts iesniegums. /pers. A/ aicināts labprātīgi doties līdzi policijas
darbiniekiem, uz ko saņemta atbilde, ka viņš nekur neies. Vecākais inspektors Ģ.Gabranovs /pers. A/ satvēra aiz kreisās rokas un aicināja
/pers. A/ piecelties. /pers. A/ izrāvās, atkārtoti satverot /pers. A/ aiz rokas. /pers. A/ atkārtoti izrāvās. Sakarā ar /pers. A/ agresīvo rīcību
un pamatojoties uz likuma “par policiju” 13.pantu, pret /pers. A/ pielietoja fizisku spēku un speciālos sasiešanas līdzekļus/roku dzelžus.
/pers. A/ plkst.11.55 nogādāts Mārupes novada pašvaldības policijas iecirknī (lietas 7.lapa).
Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola, dienesta ziņojumiem un pārējiem administratīvās lietas
materiāliem to kopumā un saistībā, tiesa atzīst, ka persona ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām un izdarīja
Latvijas APK 175.pantā paredzēto pārkāpumu, un tās vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.
Saskaņā ar Latvijas APK 175.pantu, par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra
likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas sodu līdz
divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175.panta, jākonstatē, pirmkārt, personas nepakļaušanās
ļaunprātība, otrkārt, policijas darbinieka rīkojumam vai prasībai jābūt likumīgai un, treškārt, policijas darbiniekam jāpilda dienesta
pienākumi.
Par to, ka policijas darbinieki 2014.gada 8.jūlijā pildīja dienesta pienākumus, strīda nav.
Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka policijas darbinieks, tai skaitā pašvaldības policijas darbinieks, ir
valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir
obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. (..) Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un
rīcība saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai
atcēlusi.
No minētā panta izriet prezumpcija, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus,
atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs.
Izvērtējot visu iepriekš minēto, uzskatāms, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, persona nepakļāvās šīm prasībām, līdz
ar ko viņas darbības uzskatāmas par ļaunprātību.
Izvērtējot tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus tiesa konstatē, ka administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi pēc Latvijas APK
175.panta.
Tiesas ieskatā personas ļaunprātīga nepakļaušanās policijai izpaudās kā nepakļaušanās policijas vairākkārtējai prasībai doties
labprātīgi līdzi policijas darbiniekiem, kā arī vairākkārtēju izraušanos no policijas darbinieka satvēriena.
Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe,
mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33., 34. pantu atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.
Lietā nav konstatēti apstākļi, kas liegtu personai piemērot sodu - naudas sodu.
Personas izdarītais pārkāpums apdraud sabiedrisko kārtību.
Par personu noskaidrots, ka faktiskā dzīvesvieta /adrese A/, Mārupes nov.
Tiesa atzīst, ka soda mērķi, audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu
cienīšanas garā, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, šajā gadījumā var panākt, piemērojot naudas sodu.
Saskaņā ar Latvijas APK 32., 33., 175., 289.13., 289.16., 289.17., 289.18., 299.pantu, tiesa
nospri eda
sodīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ar
naudas sodu – 30 euro (trīsdesmit euro).
Saskaņā ar Latvijas APK 299.pantu, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts lēmums par naudas
soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka
sūdzība vai protests noraidīts. Naudas sods ieskaitāms rēķinā: Valsts kase, reģ.Nr.NMR90000050138, konta
Nr.LV34TREL1060191011100, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC Kods: TRELLV22, mērķis – personas dati, (protokola numurs NE
Nr. 702155) un maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas rajona tiesā vai jānosūta pa pastu.
Saskaņā ar Latvija APK 300.pantu, ja parādnieks nav samaksājis naudas sodu noteiktajā termiņā, piedziņu veic tiesu izpildītājs
Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas
rajona tiesā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese (personiskais paraksts) I.Biteniece