Court orders eviction of tenants and family members from rental unit after lease term expires.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the landlord's request to evict the tenant and their family members from the rental unit. The tenants admitted to the claim during the hearing, acknowledging they could not vacate the premises after the lease expired. Consequently, the court ruled that the tenants had no legal basis to remain in the dwelling and ordered their removal.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 193. panta 5. punkts; Civillikums 1587. pants; Likums par dzīvojamo telpu īri 2. panta 2. daļa, 6. panta 2. daļa, 10. panta 2. daļa: If a tenant and their family members fail to vacate a rental unit after the lease term expires without a renewal agreement, the court shall order their eviction.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C11111614
Lietas arhīva Nr. C-0366-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs, 2015. gada 17. februārī
Cēsu rajona tiesa:
tiesnese D.Blūma
ar tiesas sēdes sekretāri L.Vizāni,
piedaloties prasītājas SIA „Hiponia” pārstāvei, zvērinātai advokātei I.Grūbei
atbildētāju pilnvarotai pārstāvei zvērinātai advokātei I.Smilškalnei
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Hiponia” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ par īrnieka un viņa ģimenes locekļu
izlikšanu no dzīvojamās telpas un
konstatēja,
ka 2014. gada 7. novembrī tiesā no SIA „Hiponia” (turpmāk - prasītāja) saņemts prasības pieteikums pret /pers. A/, /pers. B/
un /pers. C/ (turpmāk – atbildētāji ) par īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu no dzīvojamās platības.
Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA „Hiponia”, kuras iepriekšējais nosaukums bijis SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma
aģentūra”, ir nekustamā īpašuma /adrese/, īpašnieks. 2013. gada 28. februārī starp prasītāju kā izīrētāju un /pers. A/ ir ticis noslēgts
dzīvokļa Nr. 2, /adrese/( turpmāk- dzīvoklis) īres līgums. Līgumā noteikta strīdu izšķiršanas piekritība 1. instances tiesā –Cēsu
rajona tiesa. Saskaņā ar noslēgto īres līgumu, dzīvokli lieto arī /pers. A/ ģimenes locekļi – pārējie atbildētāji lietā- /pers. B/ un /pers.
C/. Īres līgums noslēgts uz laiku- līdz 2013. gada 31. decembrim. Līguma termiņš ir beidzies, taču īrnieki nepilda īres līgumā
paredzēto – dzīvokli neatbrīvo. Jauns īres līgums nav noslēgts. Mutiski atbildētāji atzinuši, ka dzīvokli nevar atbrīvot, jo nav kurp
aiziet.
Prasītājs prasībā lūdzis izlikt atbildētājus ar visām no viņiem atkarīgajām personām un mantām no dzīvokļa Nr. 2, /adrese/.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1587. pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu, 6. panta otro daļu, 10.panta
otro daļu.
Atbildētāji – /pers. B/ un /pers. C/ - 2015. gada 4. februārī iesnieguši tiesā paskaidrojumu, kurā norādījuši, ka prasību daļā par
savu izlikšanu atzīst, jo prasībā norādītie apstākļi ir patiesi. Papildus norādījuši, ka /pers. A/- ir mirusi, tādēļ tiesvedība pret viņu lietā
būtu izbeidzama. Paskaidrojumam pievienots miršanas apliecības noraksts.
Prasītājas pārstāve –zvērināta advokāte Inga Gulbe – uz 2015. gada 13. februārī izdotās pilnvaras un ordera pamata,
tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā daļā par /pers. B/ un /pers. C/ izlikšanu no dzīvojamām telpām- uz prasības pieteikumā
norādītajiem pamatiem un argumentiem. Prasību daļā- par /pers. A/ izlikšanu- lūdza izbeigt, sakarā ar viņas nāvi, saskaņā ar
Civilprocesa likuma 223. panta 7.punktu. Tiesāšanās izdevumu piedziņu no atbildētājiem- neprasa.
Atbildētāju- /pers. B/ un /pers. C/ pārstāve uz pilnvaras un ordera pamata- zvērināta advokāte Inese Smiškalne ( 2015. gada
14. janvāra pilnvaras) tiesas sēdē prasību pilnībā atzina. Papildus norādīja, ka šobrīd atbildētājiem nav iespēju dzīvokli atbrīvot, jo
nespēj neko citu īrēt sava mantiskā stāvokļa dēļ. Vēlas saņemt palīdzību dzīvojamās platības jautājuma risināšanā no Rīgas Domes.
Motīvu daļa.
Tiesa, uzklausot lietas dalībniekus, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka
tiesvedība prasības daļā pret atbildētāju /pers. A/ ir izbeidzama, sakarā ar viņas nāvi 2014. gada 20. oktobrī, ko pierāda miršanas
apliecības noraksts lietā ( lietas 38.lapa). To nosaka Civilprocesa likuma 223.panta 7.punkts – tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja..[..]
..mirusi fiziska persona, kura ir viena no pusēm lietā un nav tās tiesību pārņēmēju.
Prasība par atbildētāju – /pers. B/ un /pers. C/ - izlikšanu no dzīvojamās telpas ir likumīga, pamatota un apmierināma pilnībā.
Tiesa ņem vērā, ka atbildētāju pārstāve uz pilnvaras pamata prasību atzina pilnībā, par ko parakstījās tiesas sēdes protokolam
pievienotajā apliecinājumā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193. panta piekto daļu, kurā noteikts: „ ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi
uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies”.
Civillikuma 1587. pants nosaka, ka „tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.”
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļa : dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres
vai apakšīres līgums.
Šī paša likuma 6.panta otrā daļa: ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot
dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu. Īres līgumā nav pielīgta šāda saistība.
Savukārt, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa nosaka, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Tiesa atzīst, ka atbildētāji dzīvo īres līgumā norādītajā dzīvoklī bez tiesiska pamata, tādēļ arī ir izliekami no dzīvokļa.
Prasītājs neprasa tiesāšanās izdevumu piedziņu.
Par labu valstij no atbildētājiem piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi- Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas
5.punkts – par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu. Konkrētajā lietā faktiskie izdevumi ir : 12,90 EUR ( lietas lapa 2). Prasītājs
nomaksājis 10,96 EUR, tādējādi- no atbildētājiem- no katra - par labu valstij piedzenami starpība- starp prasītāja nomaksātajiem un faktiskajiem
izdevumiem, kas ir 0,97 EUR (12,90-10,96= 1,94 EUR. 1,94 EUR : 2= 0,97 EUR).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājiem nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 97., 204.1 pantu, 223.panta 7.punktu, tiesa
nosprieda
apmierināt pilnībā prasītājas SIA „Hiponia” prasību.
Izlikt /pers. B/ un /pers. C/ no dzīvokļa Nr. 2, /adrese/, ar visām no viņiem atkarīgajām personām un mantām.
Piedzīt no /pers. B/ un /pers. C/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus - 0,97 EUR (deviņdesmit septiņi
centi ) no katra.
Noteikt atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Izbeigt tiesvedību lietā pret /pers. A/.
Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas ( 2015. gada 17. februāra), iesniedzot apelācijas
sūdzību Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese D.Blūma