Administrative court dismissed Capitalia's bid challenge against VSAA's tender decision regarding capital valuation. The court rejected the claim that the tender was illegal. The court held that the tender requirements were clear and the applicant failed to prove illegality. The court ruled that the tender requirements were clear and the applicant failed to prove illegality. The court dismissed the claim based on the clear tender requirements and lack of evidence for illegality. The court rejected the argument that the tender was illegal due to missing certification. The court found the tender requirements were clear and the applicant failed to prove illegality. The court dismissed the claim based on the clear tender requirements and lack of evidence for illegality. The court rejected the argument that the tender was illegal due to missing certification. The court found the tender requirements were clear and the applicant failed to prove illegality.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga dismissed Capitalia's request to annul the State Social Insurance Agency's (VSAA) tender decision and award damages. Capitalia argued that the tender requirement for a state-regulated valuation certificate was unenforceable because no such certificate existed for capital valuation, whereas only real estate valuation was regulated. The court rejected this, noting that the tender explicitly required the certificate and that the applicant's email response from the commission did not override the written tender terms. Consequently, the court found the tender decision legal and denied the claim for damages.
Legislator headnote
AI generatedPublic Procurement Law s. 8.1.13; Administrative Procedure Law s. 253.4: A tender decision is legal if requirements are clear and explicitly stated; an applicant's failure to provide a required certificate constitutes a valid ground for rejection, and an informal email response cannot override written tender terms.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420532613
Lietas arhīva Nr. A42-02204-14/18
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2014.gada 26.augustā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese A.Zariņa,
piedaloties pieteicējas akciju sabiedrības „Capitalia” pārstāvim E.E. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvēm I.M. un I.C.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz AS „Capitalia” (iepriekš – SIA „Capitalia”) pieteikumu
par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iepirkuma „Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras turējumā esošo valsts pensiju
speciālajam budžetam nodoto AS „Saldus labība” un SIA „Līvānu kūdras fabrika” kapitāla daļu novērtēšana” (id.Nr.VSAA-2013/205)
Iepirkuma komisijas 2013.gada 15.novembra lēmuma atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu 6 257,79 euro (4 398 Ls) atlīdzināšanu.
Aprakstošā daļa
[1] AS „Capitalia” (turpmāk arī – pieteicēja) piedalījās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk arī - VSAA) rīkotajā
iepirkumā „Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto AS „Saldus
labība” un SIA „Līvānu kūdras fabrika” kapitāla daļu novērtēšana” (id.Nr.VSAA-2013/205) (turpmāk arī - iepirkums).
[2] VSAA ar 2013.gada 15.novembra lēmumu (turpmāk arī – pārsūdzētais lēmums) iepirkumā par uzvarētāju atzina SIA
„Eiroeksperts”. Pieteicējas piedāvājums tika noraidīts, jo pieteicēja neatbilda uzaicinājuma 8.4.2.2.punkta prasībām, proti, tā
neiesniedza akreditētas sertificēšanas institūcijas izsniegtu sertifikātu valsts regulētajā vērtēšanas jomā, kas dod tiesības vērtēt
sabiedrību valsts kapitāla daļas, veikt biznesa un nemateriālo aktīvu novērtēšanu.
[3 ] 2013.gada 17.decembrī u n 2014.gada 18.janvārī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts AS „Capitalia”
pieteikums un tā papildinājums, tajos norādīti turpmāk minētie argumenti.
[3.1] Kapitāla daļu novērtēšana nav valsts regulēta joma. Vienīgā valsts regulētā vērtēšanas joma ir nekustamā īpašuma vērtēšana,
tai ir noteikta vērtētāju sertificēšanas kārtība. VSAA nepamatoti pielīdzina kapitāla daļu vērtēšanu nekustamā īpašuma vērtēšanai.
Iepirkuma prasība par sertifikāta iesniegšanu nav interpretējama tā, ka pretendentam ir pienākums iesniegt jebkāda veida sertifikātu.
Minētā prasība nav izpildāma kompetentas institūcijas un regulējuma trūkuma dēļ.
[3.2] Pieteicējas tiesības veikt kapitāla daļu novērtēšanu apliecina Uzņēmumu reģistra 2013.gada 7.novembra lēmums Nr.11-
6/163736, ar kuru pieteicēja ir iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Minētais lēmums ir vienīgais dokuments, kas var
apliecināt tiesības veikt kapitāla daļu novērtēšanu. Tādējādi pieteicējas piedāvājums atbilst visām iepirkuma prasībām, tostarp
prasībai par sertifikāta iesniegšanu.
[3.3] VSAA pārstāvis 2013.gada 7.novembra atbildē pieteicējai apstiprināja, ka Uzņēmumu reģistra lēmums atbilst iepirkuma
prasībās noteiktajam sertifikātam. Pieteicējai bija pamats paļauties, ka iepirkumā oficiāli norādītā kontaktpersona ir kompetenta un
pilnvarota paust ar iepirkumu saistīto informāciju. Minētais īpaši attiecas uz jautājumiem par iesniedzamo dokumentu atbilstību
iepirkuma prasībām.
[3.4] Pieteicēja ir patiesā iepirkuma uzvarētāja, pieteicējai ir nodarīti zaudējumi piedāvājuma līgumcenas apmērā - 6 257,79 euro
(4 398 Ls). Par zaudējumiem ir uzskatāma neiegūtā peļņa, kuru pieteicēja būtu saņēmusi par iepirkuma priekšmeta izpildi.
[4] 2014.gada 20.janvārī tiesā saņemts VSAA rakstveida paskaidrojums par pieteicējas pieteikumu, kurā VSAA norādījusi, ka
pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.
[4.1] Atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 9.decembra noteikumu Nr.534 „Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas
sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai” 2.punktam un Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumiem Nr.445 „Noteikumi
par nacionālo akreditācijas institūciju” valsts akreditētā institūcija sertifikātu izsniegšanai, kas apliecinapersonas kvalifikāciju
profesionāli noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību, ir SIA „Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” struktūrvienība –
Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (turpmāk arī - LATAK).
Pamatojoties uz likuma „Par atbilstības novērtēšanu” 13.panta ceturto daļu, LATAK ir izsniedzis akreditācijas apliecību nekustamā
īpašuma vērtētāju sertificēšanai Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas Vērtētāju birojam (turpmāk arī - LĪVA VSB).
[4.2] Prasības sertifikāta iegūšanai uzņēmējdarbības (biznesa) un nemateriālo aktīvu novērtēšanai kopumā ir analogas prasībām
nekustamo īpašumu vērtētājiem. Tā kā LĪVA VSB veic nekustamā īpašuma vērtētāju sertificēšanu, tās izsniegtie sertifikāti
uzņēmējdarbības (biznesa) un nemateriālo aktīvu novērtēšanai ir atbilstoši, lai pierādītu pretendenta tiesības un kompetenci
nodrošināt iepirkumā minēto sabiedrību kapitāla daļu novērtēšanu.
[4.3] Pieteicējas arguments, ka iepirkuma prasība par sertifikāta iesniegšanu ir neizpildāma, nav pamatots. Ministru kabineta
2009.gada 9.maija noteikumu Nr.366 „Noteikumi par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas
nosacījumiem un kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr.366) 16.punktā noteiktās vērtētāja tiesības vērtēt sabiedrību valsts kapitāla daļas
apliecina ar profesionālās kvalifikācijas apliecinošiem sertifikātiem, kurus izsniedz LĪVA VSB. SIA „Eiro eksperts” piedāvājumam bija
pievienoti atbilstošie sertifikāti.
[4.4] VSAA pārstāvja A.D. 2013.gada 7.novembrī sniegtajai atbildei pieteicējai ir informatīvs raksturs. A.D. ir paudis personīgo
viedokli, kas nav uzskatāms par iepirkuma komisijas viedokli. Minētā persona nav tiesīga sniegt atbildes iepirkuma komisijas vārdā.
[4.5] Iesniedzot piedāvājumu, nevienam no pretendentiem normatīvie akti negarantē uzvaru iepirkumā un plānotā līguma noslēgšanu.
Pieteicēja nav pierādījusi zaudējumu esību, cēloņsakarību starp VSAA prettiesisko darbību vai bezdarbību un radītajiem
zaudējumiem. Tādējādi pieteicējai ar pārsūdzēto lēmumu zaudējumi nav nodarīti.
[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā un to papildinājumā norādīto argumentu pamata.
[6] Tiesas sēdē VSAA pārstāves pieteikumu neatzina uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka
pieteikums ir nepamatots un noraidāms.
[8] Publisko iepirkumu likuma 8.1panta trešā daļa noteica, ka iepirkuma komisija nosaka pamatotas un objektīvas prasības attiecībā
uz pretendentiem un iepirkuma priekšmetu, nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei
iepirkumā. Iepirkuma komisija arī nosaka kritērijus, ko ņems vērā, lai no prasībām atbilstošajiem piedāvājumiem izvēlētos
visizdevīgāko piedāvājumu.
Minētā panta 5.2daļa paredzēja, ka pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām iepirkuma komisija izvērtē iesniegtos
piedāvājumus un izvēlas vienu vai vairākus piedāvājumus atbilstoši šā panta trešajā daļā minētajām prasībām un kritērijiem.
No minētajām tiesību normām secināms, ka pasūtītājs bija tiesīgs noteikt prasības iespējamo pakalpojuma sniedzēju kvalifikācijai un
piedāvājuma kvalitatīvajiem un tehniskajiem parametriem. Tāpat pasūtītājs bija tiesīgs noraidīt pakalpojuma sniedzējus, kuri neatbilst
iepriekš izziņotajām kvalifikācijas prasībām vai kuru piedāvājumi neatbilst tehniskajās specifikācijās noteiktajām prasībām.
[9] Pretendentiem izvirzītās prasības bija noteiktas uzaicinājuma 6.2.2.punktā, bet 8.4.2.punktā bija norādīti iesniedzamie dokumenti,
kas apliecinātu pretendentu atbilstību izvirzītajām prasībām.
Uzaicinājuma 6.2.2.punkts noteica, ka pretendentam ir akreditētas sertificēšanas institūcijas izsniegts sertifikāts valsts regulētajā
vērtēšanas jomā (ir tiesības vērtēt sabiedrību kapitāla daļas, veikt biznesa un nemateriālo aktīvu novērtēšanu) un tas ir iekļauts
Uzņēmumu reģistra uzturētajā sarakstā http://www.ur.gov.lv/eksperti.html. Uzaicinājuma 8.4.2.2.punkts paredzēja, ka piedāvājumā
jāiesniedz akreditētas sertificēšanas institūcijas izsniegts sertifikāts valsts regulētajā vērtēšanas jomā (ir tiesības vērtēt sabiedrību
kapitāla daļas, veikt biznesa un nemateriālo aktīvu novērtēšanu).
Tiesas ieskatā uzaicinājuma 6.2.2.punktā nepārprotami ir norādīts, ka pretendentam ir ne tikai jābūt iekļautam Uzņēmumu reģistra
sarakstā, bet tam ir arī jābūt akreditētas sertificēšanas institūcijas izsniegtam sertifikātam valsts regulētajā vērtēšanas jomā (ir
tiesības vērtēt sabiedrību kapitāla daļas, veikt biznesa un nemateriālo aktīvu novērtēšanu). Turklāt atbilstoši uzaicinājuma
8.4.2.2.punktam pretendentam bija arī pienākums iesniegt sertifikātus.
Pieteicēja sertifikātus neiesniedza. Tas, ka pieteicēja apzinājās, ka uzaicinājuma 8.4.2.2.punkts varētu ietver sevī prasību iesniegt
sertifikātus, ir redzams, no elektroniskā pasta vēstules, kurā pieteicēja pārjautāja iepirkuma komisijas kontaktpersonai, vai ir
iesniedzams arī sertifikāts (lietas 29.lapa).
[10] No pieteikuma izriet, ka pieteicējai nebija pienākums iesniegt sertifikātus, jo uzaicinājumā tika prasīts iesniegt neeksistējošus
sertifikātus. Proti, vienīgā valsts regulētā vērtēšanas joma ir nekustamā īpašuma vērtēšana, taču uzaicinājumā nav prasīts iesniegt
sertifikātu nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā, bet gan tādās valsts neregulētajās vērtēšanas jomās kā sabiedrību kapitāla daļu
vērtēšana un biznesa un nemateriālo aktīvu vērtēšana.
Pieteicējas arguments nav pamatots.
Pirmkārt, tiesa norāda, ka pasūtītājam ir tiesības noteikt prasības iespējamo pakalpojuma sniedzēju kvalifikācijai. Tāpat pasūtītājs ir
tiesīgs noraidīt pakalpojuma sniedzējus, kuri neatbilst iepriekš izziņotajām kvalifikācijas prasībām. Turklāt prasības iesniegt
sertifikātus var nebūt saistītas ar vispārējām valstī noteiktajām obligātajām sertifikācijas prasībām. Tāpēc, piemēram, pasūtītāja bija
tiesīga noteikt, ka ir iesniedzams sertifikāts par tiesībām veikt biznesa un nemateriālo aktīvu novērtēšanu. Šāda papildu prasību
izvirzīšana ir arī saprātīga, ievērojot noteikumu Nr.366 16.punktā ietverto prasību pieaicināt vērtētāju (ekspertu), kam ir tiesības vērtēt
sabiedrību valsts kapitāla daļas un kurš iekļauts Uzņēmumu reģistra apstiprinātajā sarakstā.
Otrkārt, no tehniskās specifikācijas 4.1.5.punkta redzams, ka kapitāla daļu vērtēšana var ietvert sevī arī nekustamā īpašuma
vērtējumu (lietas 12.lapa). Pieteicēja tehniskā piedāvājuma 5.4.6.punktā ir piekritusi veikt arī nekustamā īpašuma vērtējumu (lietas
17.lapa). Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicēja apzinājās, ka kapitāla daļu vērtēšana ietver sevī arī nekustamā īpašuma vērtēšanu un
ka tai ir jāatbilst arī nekustamā īpašuma vērtētājiem izvirzāmajām prasībām.
Lietas dalībnieku starpā nepastāv viedokļu atšķirības par to, ka nekustamā īpašuma vērtēšana ir valsts regulēta vērtēšanas joma un
ka tajā var darboties ar atbilstošu sertifikātu.
Secīgi uzaicinājuma 8.4.2.2.punktā ietvertā prasība iesniegt sertifikātu valsts regulētajā vērtēšanas jomā bija attiecināma uz
sabiedrības kapitāla daļu vērtēšanu, jo tā atbilstoši specifikācijas prasībām ietvēra arī nekustamā īpašuma vērtēšanu. Vienlaikus
nolikumā bija arī paskaidrojoši norādīts, ka nepieciešams arī sertifikāts biznesa un nemateriālo aktīvu novērtēšanā, kas nav valsts
regulētā vērtēšanas joma. Kā jau norādīts iepriekš, arī šādas prasības pasūtītājam bija tiesības noteikt.
[11] No pieteikuma izriet, ka sertifikāti nebija jāiesniedz, jo iepirkuma komisijas kontaktpersona, atbildot uz pieteicējas jautājumu par
sertifikātu iesniegšanas nepieciešamību, norādīja, ka pietiekams esot Uzņēmumu reģistra izsniegts dokuments, kuru pieteicēja arī
iesniedza. Tiesas ieskatā iepirkumu komisijas kontaktpersonas elektroniskā pasta vēstule nav pietiekams pamats, lai secinātu, ka
uzaicinājumā noteiktās prasības nav jāievēro.
Iepirkumu komisijas kontaktpersonas elektroniskā pasta vēstulē (lietas 29.lapa) sniegtā atbilde ir vispārīga un nekonkrēta, tajā nav
tiešā tekstā norādīts, ka sertifikāti nav jāiesniedz. Tieši otrādi vēstulē norādīts, ka dokumenti ir jāsniedz, neprecizējot kādi. Atbilde
varētu būt saprotama arī tā, ka iesniedzami ir tie dokumenti, uz kuru pamata pieteicēja ir iekļauta Uzņēmumu reģistra sarakstā, tātad
arī sertifikāti. No sniegtās atbildes ir redzams, ka vēstules rakstītājs ir paudis savu iestādes darbinieka viedokli, jo atbildi sācis ar
vārdiem „Domāju, ja jau..”. Minētā atbilde nav uzskatāma par oficiālu uzaicinājuma normu skaidrojumu.
Kā jau norādīts iepriekš, uzaicinājuma normas ir skaidras, tajās tiešā tekstā ir norādīts, ka piedāvājuma iesniedzējam ir jābūt ne tikai
iekļautam Uzņēmumu reģistra sarakstā, bet tam ir jāiesniedz arī sertifikāti. Ja iestādes darbinieka atbilde nozīmētu, ka nekādi
sertifikāti nav jāiesniedz, tas būtu pretrunā ar uzaicinājumā norādītajām prasībām. Šāda Iepirkumu komisijas uzaicinājuma normu
tulkojums prasītu uzaicinājuma normu grozīšanu, grozījumu publicēšanu. Konkrētajā gadījumā uzaicinājuma normas nav grozītas.
[12] Tā kā pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, nav pamatots pakārtotais prasījums par zaudējumu atlīdzinājumu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 253.panta ceturto daļu, Publisko iepirkumu likuma 8.1panta trīspadsmito daļu, tiesa
nosprieda
Noraidīt akciju sabiedrības „Capitalia” pieteikumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iepirkuma „Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto AS „Saldus labība” un SIA „Līvānu kūdras
fabrika” kapitāla daļu novērtēšana” (id.Nr.VSAA-2013/205) Iepirkuma komisijas 2013.gada 15.novembra lēmuma atzīšanu par
prettiesisku un zaudējumu 6 257,79 euro (4 398 Ls) atlīdzināšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese A.Zariņa