Administrative court dismisses appeal against social benefits denial due to non-compliance with cooperation obligations.

Lietas arhīva Nr. AA43-0403-25/8

ECLI:LV:ADAT:2025:0401.A420118324.8.S

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2025.gada 1.aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Irina Kaļiņina, tiesnese Santa Liniņa un tiesnese Roze Paegle

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona B/ pieteikumu par

labvēlīga administratīva akta, ar kuru /Persona B/ tiktu piešķirts garantētā minimālā ienākuma pabalsts un mājokļa

pabalsts par periodu no 2023.gada 1.decembra līdz 2024.gada 29.februārim, kā arī veikts mājokļa pabalsta par

periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 30.novembrim pārrēķins, izdošanu, sakarā ar Rīgas valstspilsētas

pašvaldības Labklājības departamenta apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 9.augusta

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja /Persona B/ vērsās Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk – dienests), lūdzot piešķirt garantētā minimālā

ienākuma pabalstu (turpmāk – GMI pabalsts) un mājokļa pabalstu par periodu no 2023.gada 1.decembra līdz

2024.gada 29.februārim, kā arī veikt mājokļa pabalsta par periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada

30.novembrim pārrēķinu.

Administratīvais process iestādē noslēdzās ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta (turpmāk –

departaments) 2024.gada 13.februāra lēmumu Nr.DL-24-28-ap (turpmāk – pārsūdzētais lēmums), ar kuru

pieteicējai atteikts piešķirt GMI pabalstu un mājokļa pabalstu par periodu no 2023.gada 1.decembra līdz 2024.gada

29.februārim un mājokļa pabalsta pārrēķinu par periodu 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 30.novembrim.

Atteikums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

Pieteicēja no 2021.gada janvāra bez pārtraukumiem ir sociālās palīdzības saņēmēja. Šajā periodā dienests

vairākkārt ar pieteicēju ir noslēdzis vienošanos par līdzdarbību. Parakstot 2022.gada 28.jūlija, 2023.gada 5.jūnija

un 2023.gada 19.septembra dienesta uzdotos līdzdarbības pienākumus, pieteicēja apņēmās tos izpildīt. Pieteicēja

tika informēta, ka ir brīdināta par šo līdzdarbības pienākumu nepildīšanas sekām, taču uzdotos līdzdarbības

pienākumus pieteicēja nav izpildījusi, t.i., nav atradusi darbu ar atalgojumu, kas nodrošinātu pieteicējas

pamatvajadzības.

Pieteicēja algotu darbu ir strādājusi no 2021.gada 1.septembra līdz 2021.gada 27.septembrim un no 2022.gada

6.septembra līdz 2022.gada 23.septembrim.

Pieteicēja līdz 2023.gada 21.decembrim nebija noslēgusi darba līgumu un nevērsās pie dienesta darbinieka, lai

saņemtu atkārtotu konsultāciju, kā arī neinformēja dienesta darba speciālistu par to, kā pieteicējai veicies algota

darba meklēšanā, vai kādu objektīvu iemeslu dēļ pieteicējai nav iespējams izpildīt līdzdarbības pienākumus, lai ar

sociālā darba speciālistu atbalstu rastu risinājumu pieteicējas nodarbinātības problēmai.

Dienests deva pieteicējai pietiekoši daudz laika, lai atrastu algotu darbu. Dienesta uzlikto pienākumu atrast un

strādāt algotu darbu nepildīšana vairāku gadu garumā liecina par pieteicējas attieksmi un nevēlēšanos mainīt

pastāvošo situāciju, strādāt un nopelnīt pašai kaut vai minimālo atalgojumu, lai sevi uzturētu un nodrošinātu savas

pamatvajadzības.

[2] Pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru

viņai tiktu piešķirts GMI pabalsts un mājokļa pabalsts par periodu no 2023.gada 1.decembra līdz 2024.gada

29.februārim, kā arī veikts mājokļa pabalsta par periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 30.novembrim

pārrēķins. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādīto.

[2.1] Pieteicēja, parakstot vienošanos par dienesta klienta līdzdarbības pienākumiem, uzdevumu „atrast darbu ar

atalgojumu vismaz minimālās mēnešalgas apmērā” uztvēra kā nekorekti noformulētu uzdevumu meklēt darbu ar

atalgojumu vismaz minimālās mēnešalgas apmērā.

[2.2] Pieteicēja ir izpildījusi normatīvajos aktos klientam noteiktos pienākumus aktīvi iesaistīties savas problēmas

risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, kā arī aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus.

[2.3] Departaments nepatiesi norāda, ka pieteicēja 2022.gada 23.septembrī darba ņēmēja statusu ir zaudējusi, pati

uzsakot darbu.

[2.4] Pieteicējai pirms dienesta lēmuma pieņemšanas tika liegta iespēja sniegt skaidrojumu par objektīviem

iemesliem, kas skar katru bezdarbnieku, palielināt savu pelnītspēju un ienākumus. Pieteikuma saņemšana

potenciālajam darba devējam neuzliek pienākumu uzaicināt uz darba interviju vai pēc piedalīšanās tajā obligāti

noslēgt ar pieteicēju darba līgumu. Līdz ar to dienests nav tiesīgs noteikt termiņu līdz kuram bezdarbniekam ir

jāatrod darbs.

[2.5] Pieteicēja sociālo palīdzību saņem no 2021.gada janvāra. Būdama persona darbspējīgā vecumā, pieteicēja ir

reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā (turpmāk – aģentūra) kā bezdarbniece un godprātīgi pilda savus

bezdarbnieces pienākumus. No 2021.gada janvāra pieteicēja divas reizes ir stājusies darba tiesiskajās attiecībās. Tā

kā pārbaudes laikā pieteicēja saņēma darba uzteikumu, pieteicēja turpina meklēt algotu darbu.

Ņemot vērā, ka aģentūra nav atcēlusi lēmumu par bezdarbnieku statusu, nav pamata apšaubīt, ka pieteicēja pilda

pienākumu aktīvi meklēt darbu.

[2.6] Lai ar sociālā darba speciālista palīdzību rastu risinājumu pieteicējas nodarbinātības problēmai, atbilstoši

2023.gada 5.jūnija vienošanās iekļautajam uzdevumam pieteicēja 2023.gada 12.jūnijā ieradās uz konsultāciju pie

sociālās darbinieces bezdarba jautājumos. Konsultācijas laikā darbiniece informēja, ka turpmāka sadarbība nav

nepieciešama.

[2.7] Atteikums kļūdaini pamatots ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12.panta 5.1daļu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteikums apmierināts, pamatojoties uz turpmāk minētajiem

argumentiem.

[3.1] Tiesa, atsaucoties uz likuma „Par sociālo drošību” 11.pantu un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

likuma 32.pantu, secināja, ka sociālās palīdzības mērķis ir ne tikai tieša materiāla vai personiska palīdzības

saņemšana no valsts vai pašvaldības, bet arī iespējas radīšana un veicināšana, personai līdzdarbojoties atgriezties

tādā sociālajā līmenī, kas dod iespēju atjaunot normālu sociālo funkcionēšanu, atsakoties no valsts un pašvaldības

sniegtās palīdzības.

[3.2] Personai, kura ir nonākusi situācijā, kad tai ir nepieciešama sociālā palīdzība, ir pienākums sniegt pilnīgu

informāciju par sevi, lai atbildīgās institūcijas varētu izvērtēt situāciju, kurā persona nonākusi, tostarp viņas

materiālo stāvokli, kā arī ir pienākums aktīvi līdzdarboties un iesaistīties esošās situācijas uzlabošanā, bet

dienestam ir pienākums noteikt personas līdzdarbības pienākumus un veicamos pasākumus atbilstoši

noskaidrotajiem apstākļiem, kas liedz personai tostarp iekļauties darba tirgū.

[3.3] Sociālās palīdzības pamatā ir personas, kura to lūdz, materiālā stāvokļa izvērtējums. Savukārt, lai novērtētu

situāciju, kurā persona nonākusi, un lai būtu aptverošāka informācija par personu, kura lūdz sociālo palīdzību,

sociālajam dienestam nav tikai jāpaļaujas uz personas sniegto ziņu patiesumu un uz dažādos reģistros pieejamo

informāciju, bet arī ir tiesības novērtēt personas faktisko stāvokli klātienē. Sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības likuma 33.pantā ir noteikts minimālo ienākumu slieksnis sociālās palīdzības sniegšanai un lietā nav

strīda par to, ka pieteicējas ienākumi atbilst trūcīgas personas statusam, par ko pieteicējai ir izsniegta izziņa par

atbilstību trūcīgas personas statusam laika periodā no 2023.gada 1.decembra līdz 2024.gada 29.februārim (lietas

7.lapa).

[3.4] Atteikums pieteicējai piešķirt GMI pabalstu un mājokļa pabalstu pamatots ar to, ka pieteicēja nav pildījusi

savu līdzdarbības pienākumu – atrast algotu darbu ar darba algu vismaz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas

apmērā. Proti, departaments norāda, ka pieteicēja neiesaistās darba meklējumos, lai nodrošinātu sevi ar iztikšanu un

nav izpildījusi ar viņu noslēgto vienošanos par līdzdarbību. Savukārt pieteicēja norāda, ka viņa aktīvi meklē darbu,

ko apliecina tas, ka viņai nav atņemts bezdarbnieka statuss, kā arī 2023.gada 12.jūnija konsultācijā ar dienesta

darbinieci atzīts, ka nav nepieciešama turpmāka sadarbība ar sociālo dienestu. Tādējādi pieteicēja uzskata, ka viņa

līdzdarbojas savas finansiālās situācijas uzlabošanā un pilda noteiktos līdzdarbības pienākumus.

[3.5] Lietas materiālos atrodas 2023.gada 5.jūnija vienošanās starp pieteicēju un dienestu „Rīgas Sociālā dienesta

klienta līdzdarbības pienākumi” (lietas 16.-17.lapa), kuru pieteicēja parakstījusi un apņēmusies pildīt. Minētās

vienošanās 4.punktā norādīts veicamais uzdevums – atrast darbu ar atalgojumu vismaz minimālās mēnešalgas

apmērā (620 euro) līdz 2023.gada 31.jūlijam. Savukārt minētās vienošanās 1.punktā noteikts uzdevums ierasties uz

konsultāciju aģentūrā, lai risinātu bezdarba problēmu.

Lietā atrodas arī 2023.gada 19.septembra vienošanās „Rīgas Sociālā dienesta klienta līdzdarbības pienākumi”

(lietas 18.lapa), kuru pieteicēja parakstījusi un apņēmusies pildīt. Minētās vienošanās 2.punktā norādīts veicamais

uzdevums – atrast darbu ar atalgojumu vismaz minimālās mēnešalgas apmērā (620 euro) līdz 2023.gada

30.novembrim. Savukārt vienošanās 1.punktā noteikts uzdevums pildīt aģentūras noslēgto individuālo darba

meklēšanas plānu.

Nav pamatots pieteicējas norādītais, ka uzdevumu atrast algotu darbu viņa uztvērusi kā uzdevumu meklēt algotu

darbu, jo uzdevuma formulējums ir skaidrs un nepārprotams, kā arī sadarbības ar sociālo dienestu mērķis ir atrisināt

klienta sociālās problēmas pēc iespējas ātrāk, lai klientam vairs nav nepieciešamības pēc sociālās palīdzības.

Minētā kontekstā nav nozīmes arī tam, ka, neatrodot algotu darbu iepriekšējās vienošanās noteiktajā termiņā,

pabalsti tomēr tika piešķirti, proti, minētais apstāklis nemaina noteikto uzdevumu atrast, nevis meklēt algotu darbu.

Tieši algota darba atrašana, nevis meklēšana ir vērsta uz mērķi atrisināt klienta nepietiekamo ienākumu problēmu.

Arī apstāklis, ka pieteicējai pēc tam, kad viņa neuzsāka darba tiesiskās attiecības vienošanās noteiktā termiņā, tika

piešķirti pabalsti, nenozīmē, ka noteiktais uzdevums „atrast darbu” bija saprotams kā „meklēt darbu” un, ka

pieteicēja varēja paļauties, ka arī turpmāk sociālā palīdzība tiks sniegta.

[3.6] 2023.gada (spriedumā kļūdaini norādīts 2022.gada) 19.septembra vienošanās 7.punktā norādīts, ka, parakstot

šo vienošanos, uzskatāms, ka pieteicēja atbilstoši likuma „Par sociālo drošību” 32.pantam ir brīdināta par šīs

vienošanās nepildīšanas sekām, kādas var iestāties, ja klients neievēro noteiktos līdzdarbības pienākumu izpildes

termiņus. Tāpat minētajā vienošanās ir norādīts, ka pieteicēja ir informēta par Sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības likuma 12.panta 5.1daļā noteiktām dienestam tiesībām atcelt lēmumu par pamata sociālās palīdzības

pabalstu izmaksu pilnībā vai daļēji, ja pieteicēja bez pamatota iemesla atsakās pildīt vai nepilda klienta līdzdarbības

pienākumus. Tādējādi pieteicēja ir brīdināta par līdzdarbības pienākumu nepildīšanas sekām.

[3.7] Pieteicēja no /datums/ līdz /datums/, no /datums/ līdz /datums/ un no /datums/ līdz šim brīdim ir reģistrēta

bezdarbnieka statusā (lietas 82.lapa). Aģentūra sniegusi informāciju, ka pieteicēja nav bijusi iesaistīta aktīvās

nodarbinātības pasākumos, nav bijusi ieinteresēta iesaistīties apmācībās konkurētspējas paaugstināšanai. Tiesas

sēdē pieteicēja norādīja, ka apmācības tiek piedāvātas attālinātā formā, bet pieteicēja to nevar izmantot, jo viņai ir

atslēgts interneta pakalpojums. Atbilstoši aģentūras sniegtajai informācijai pieteicēja aktīvi piesakās vakancēm, par

ko konsultācijās sniedz informāciju. Lielākoties pieteicēja piesakās /amats/ un /amats/ vakancēm, bet ir pieteikusies

arī /amats/, /amats/, /amats/, /amats/ vakancēm. Atbilstoši pieteicējas sniegtajai informācijai darba attiecības nav

nodibinātas, jo nav atsaucība no darba devējiem.

Lietā atrodas pieteicējas darba meklējumu dienasgrāmatas (lietas 84.-94.lapa), kas apstiprina aģentūras sniegto

informāciju.

[3.8] Departaments lēmuma pieņemšanā ņēmis vērā lietā esošo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta informācijas

sistēmā par pieteicējas darba attiecībām, kas liecina par to, ka laika periodā no 2021.gada līdz informācijas

sagatavošanas dienai (2024.gada 21.marts) pieteicēja ir bijusi nodarbināta no 2021.gada 1.septembra līdz

27.septembrim un no 2022.gada 6.septembra līdz 2022.gada 23.septembrim, proti, vairāk kā trīs gadu periodā

pieteicēja ir bijusi nodarbināta nepilnus divus mēnešus.

Departaments lēmumā norādījis, ka pieteicēja darbu 2022.gada septembrī uzteikusi pati (tas atbilst Valsts

ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā reģistrētajai informācijai), tomēr pieteicēja lietā ir iesniegusi 2022.gada

21.septembra /Nosaukums A/ un 2021.gada 24.septembra /Nosaukums B/ darba devēja uzteikumu (lietas

75.-76.lapa), kas apliecina, ka norādītajos periodos darba tiesiskās attiecības ar pieteicēju izbeigtas pēc darba

devēja iniciatīvas. Līdz ar to tiesa secināja, ka Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā, visticamāk, ir

ievadīta kļūdaina informācija par to, ka pieteicēja uzteikusi darbu pati.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta otrajā daļā noteiktajam personai darbspējīgā

vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstus un kura nestrādā, ir pienākums reģistrēties aģentūrā un

pildīt bezdarbnieka pienākumus. Vienlaikus minētā tiesību norma nenoteic, cik ilgā periodā personai būtu

nosakāms pienākums tikt nodarbinātai. Ievērojot, ka darba tiesisko attiecību nodibināšanas pamatā ir vismaz divu

tiesību subjektu (darba devēja un darba ņēmēja) izteikta griba, tad pienākuma uzlikšana tikai vienai personai (darba

ņēmējam), no kuras vien nav atkarīga darba tiesisko attiecību noslēgšana, tiesiski nav pamatota.

Kā paskaidroja aģentūra, pieteicēja aktīvi piesakās vakancēm. No dažādām publikācijām (skat., piem.,

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pirmspensijas-vecuma-darbu-atrast-visvairak-trauceveselibas-

problemas.a259031/) izriet, ka personām virs 50 gadu vecuma ir grūtāk atrast darbu, kā arī šajā vecuma grupā ir

lielākais bezdarbnieku skaits.

Pieteicējai ir /gadi/ gadi, tādējādi pieteicējas vecums ir viens no riska faktoriem, kas kavē pieteicējas atgriešanos

darba tirgū un samazina darba atrašanas iespējas. Tiesa uzskatīja, ka papildus kā kavējošs apstāklis veiksmīgai

darba atrašanai ir tas, ka pieteicējai nav iespējams mājās izmantot datoru un internetu, jo līdzekļu trūkuma dēļ

pakalpojums ir atslēgts. Pieteicēja tiesas sēdē norādīja, ka viņa darba meklējumiem izmanto interneta pakalpojumu

bibliotēkā, bet to ir iespējams izmantot tikai stundu, kuras laikā viņai ir iespēja izskatīt pieejamās vakances, nosūtīt

CV un izskatīt e-pastu. Arī telefona sakari pieteicējai nav, līdz ar to nav iespējama operatīva saziņa ar

potenciālajiem darba devējiem. Minētais būtiski apgrūtina pieteicējas atgriešanos darba tirgū.

Kā liecina pieteicējas aģentūrai iesniegtā darba meklējumu dienasgrāmata (lietas 84.-94.lapa), pieteicēja piesakās

uz vakancēm gan atbilstoši savai izglītībai, gan arī uz vakancēm, kur nav vajadzīga speciāla izglītība, taču

pieteicēja nav izvēlēta kā atbilstoša attiecīgajiem amatiem. Līdz ar to pieteicēju nevar vainot bezdarbībā centienos

atrast sev piemērotu darba vietu, tādēļ apstāklī, ka viņas kandidatūra ilgstošā laika posmā netika atzīta par

piemērotu, nav tikai subjektīvi, bet, iespējams, arī objektīvi apstākļi, ko dienestam kā iestādei, kurai ir jāsniedz

palīdzība personām, ir jānoskaidro. Uz to norāda arī apstāklis, ka pieteicēja pēdējās divās darba vietās ir atlaista no

darba pārbaudes laikā kā neatbilstoša konkrētajam amatam.

Tādējādi tikai pieteicējas vainas saskatīšana situācijā, kad viņa ilgstoši nav varējusi atrast darbu ar vismaz

minimālo darba samaksu, nav taisnīga. Nepārprotami, mēdz būt situācijas, kad personas veiksmīgi simulē darba

meklēšanas procesu, lai saņemtu pašvaldības palīdzību dažāda veida pabalstu saņemšanā, taču, lai pierādītu šādus

apstākļus, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi, kādi izskatāmajā lietā nav iesniegti.

Administratīvajā procesā ir piemērojams in dubio pro civis princips, kas noteic, ka visas šaubas ir vērtējamas par

labu privātpersonai. Tā kā izskatāmajā gadījumā tiesai pastāvēja šaubas par to, ka pieteicēja nav vēlējusies pati

uzlabot savu finansiālo situāciju, nodibinot darba tiesiskās attiecības, tiesa atzina, ka departamenta vienošanās

noteiktais termiņš darba tiesisko attiecību nodibināšanai, nevērtējot individuālos šķēršļus darba atrašanai, nav bijis

objektīvi saprātīgs, līdz ar to tiesa secināja, ka atteikums strīdus periodā piešķirt pieteicējai GMI pabalstu un

mājokļa pabalstu, nav pamatots.

[3.9] Izskatāmajā gadījumā tiesas konstatētie trūkumi atteikuma pamatojumā un tas, ka pašvaldības iestādes

speciālisti nav veikuši visaptverošu pieteicējas situācijas par to, kas ir bijis patiesais iemesls tam, ka pieteicējas

darba attiecības periodā no 2021.gada ilgušas nepilnu mēnesi (zināšanu un prasmju trūkums, attieksmes problēmas,

psiholoģiskas problēmas vai citi apstākļi), noskaidrošanu un izvērtēšanu, ir pamats uzdot departamentam atkārtoti

izvērtēt un izlemt pieteicējas lūgumu piešķirt GMI pabalstu un mājokļa pabalstu strīdus periodā, ņemot vērā tiesas

šajā spriedumā norādītos argumentus un to juridisko vērtējumu.

[3.10] Vērtējot, vai pieteicējai ir pamatoti atteikts veikt mājokļa pabalsta pārrēķinu par periodu no 2023.gada

1.septembra līdz 30.novembrim atbilstoši faktiskajiem rēķiniem, tiesa konstatēja turpmāko.

Ar pārsūdzēto lēmumu citstarp atteikts piešķirt pieteicējai mājokļa pabalsta pārrēķinu. Dienests atteikumu

pamatojis ar to, ka pieteicēja nepilda līdzdarbības pienākumu un nav sākusi strādāt algotu darbu. Savukārt

departaments atstājis dienesta lēmumu negrozītu, detalizētāk nenorādot citus iemeslus, kādēļ pieteicējai nav

piešķirams mājokļa pabalsta pārrēķins par laika periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 30.novembrim. Vien

rakstveida paskaidrojumā tiesai departaments norādījis, ka pieteicējai nav veicams mājokļa pabalsta pārrēķins, jo

pieteicējai ir virsnormatīvā dzīvokļa platība un pieteicējai ir pārmaksāts mājokļa pabalsts par 2023.gada septembri,

oktobri un novembri, tādējādi tas tika ieturēts.

Ievērojot to, ka tiesa konstatēja, ka pārsūdzētajā lēmumā norādītais atteikuma piešķirt pabalstus, tostarp pabalsta

pārrēķinu, pamatojums ir prettiesisks, kā arī pārsūdzētajā lēmumā nav norādīti citi iemesli, kādēļ mājokļa pabalsts

par 2023.gada 1.septembri līdz 30.novembrim nav pārrēķināms, tiesa atzina, ka dienestam ir uzliekams pienākums

atkārtoti izvērtēt un izlemt pieteicējas lūgumu par mājokļa pabalsta pārrēķinu.

[4] Departaments par Administratīvās rajona tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot pieteikumu

noraidīt. Departaments norāda turpmāko.

[4.1] Pieteicēja nav pildījusi sociālā dienesta klienta pienākumus, tas ir, nav aktīvi līdzdarbojusies un iesaistījusies

savas materiālās situācijas uzlabošanā, nav dienestam sniegusi pilnīgu informāciju par sevi.

[4.2] Saskaņā ar ierakstiem sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas SOPA

sadaļā „Apsekošanas, konsultāciju datu pārskats” par laika periodu no 2021.gada 1.septembra līdz 2024.gada

4.septembrim, konstatējams, ka pieteicēja bieži nebija sazvanāma, neļāva apsekot dzīvesvietu (vai nu nebija mājās

vai neatvēra dzīvokļa durvis), nevēlējās komunicēt ar dienesta darbiniekiem, tas ir, aktīvi neiesaistījās savas

problēmas risināšanā.

[4.3] Atbilstoši dienesta 2023.gada 12.jūnija konsultācijas aprakstam dienesta sociālā darba speciālists secinājis, ka

pieteicēja ir ieinteresēta atrast un strādāt algotu darbu, par ko liecināja gan viņas attieksme, sarunas, gan tas, kā viņa

pasniedz informāciju un izrāda interesi iesaistīties algotā darbā. Pieteicējai tika piedāvāti arī psihologa vai

konsultāciju pakalpojumi, no kuriem pieteicēja atteicās. Ņemot vērā konsultācijā gūto pārliecību, ka pieteicēja ir

funkcionējoša, pati spēj adekvāti pieņemt lēmumus par sev interesējošajiem jautājumiem un sevi aizstāvēt, kā arī

zina, kur vērsties pēc palīdzības, dienesta sociālā darba speciālists kopā ar pieteicēju nolēma, ka patlaban sadarbība

nav nepieciešama. Sociālais darbinieks pieteicēju informēja par iespēju nepieciešamības gadījumā atkārtoti vērsties

dienestā un saņemt konsultāciju. Pieteicēja uz nākamo konsultāciju pieteicās 2024.gada 8.aprīlī, kad tika pārrunāta

dienesta sniedzamā palīdzība nodarbinātības jautājumos. Tikšanās laikā abpusēji tika nolemts turpināt sadarbību,

ko apliecina 2024.gada 8.aprīlī noslēgtā vienošanās Nr.24-441 laika periodam no 2024.gada 8.aprīļa līdz 2024.gada

9.maijam, kad arī tika noteikta nākamā sociālā darbinieka konsultācija.

Pieteicēja 2024.gada 9.maija konsultācijas laikā atteicās informēt dienesta sociālā darba speciālistu par darba

meklēšanas rezultātiem un norādīt objektīvus iemeslus, kādēļ nav iespējams izpildīt līdzdarbības pienākumu, lai ar

sociālā darba speciālistu atbalstu rastu risinājumu pieteicējas nodarbinātības problēmai, kā arī nevienojās par

nākamo konsultāciju.

Dienests 2024.gada 9.maijā, sazinoties ar aģentūru, noskaidroja, ka pieteicējai piedāvāta vakance, uz kuru viņa nav

pieteikusies. Līdz ar to pieteicēja neinformēja dienesta sociālā darba speciālistu par algota darba meklēšanas gaitu

vai kādu objektīvu apstākli, kura dēļ pieteicējai nav iespējams izpildīt līdzdarbības pienākumu, lai ar sociālā darba

speciālista atbalstu rastu risinājumu nodarbinātības problēmai. Tādējādi secināms, ka pieteicēja nav pildījusi

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 7.panta 1., 2. un 3.punktā noteiktos klienta pienākumus un

likuma „Par sociālo drošību” 26.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto pienākumu iesniegt pierādījumus un

nepieciešamos dokumentus.

Kā atzīts administratīvo tiesu pastāvīgajā judikatūrā, privātpersonas pienākums nodrošināt nepieciešamos

pierādījumus palielinās proporcionāli tam, cik ļoti lēmuma pieņemšanas process notiek pašas privātpersonas

interesēs. Attiecībā uz faktiem, kas veicina privātpersonai labvēlīga lēmuma pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši

pierādījumu nastu uzlikt privātpersonai, nevis valsts pārvaldei (Senāta 2007.gada 4.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-

93/2007, C15075104, 14.2.apakšpunkts, 2016.gada 14.aprīļa rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-856/2016,

A420532213, 8.punkts). Tādējādi pieteicējai ir pienākums pierādīt tos objektīvos apstākļus, kuru rezultātā no

2022.gada septembra nav iespējams izpildīt dienesta līdzdarbības pienākumu.

Departaments atsaucas uz judikatūru līdzīgā lietā, kurā norādīts, ka dienests neizvirza prettiesiskus, faktiski

neizpildāmus vai nepamatotus uzdevumus, kurus pieteicējam būtu pamats atteikties pildīt, tādēļ pieteicēja

atteikšanās līdzdarboties savas problēmsituācijas risināšanā pati par sevi ir šķērslis sociālās palīdzības piešķiršanai

(sal. Senāta 2022.gada 22.aprīļa rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-438/2022, A420172820).

[4.4] Pieteicēja no 2022.gada septembra nestrādā un viņai trūkst līdzekļi pamatvajadzību nodrošināšanai. Pieteicēja

jau no 2021.gada janvāra regulāri vēršas dienestā, lai saņemtu trūcīgas mājsaimniecības statusu, GMI pabalstu un

mājokļa pabalstu. Līdz ar to dienests jau 2021.gada 7.aprīlī noteicis līdzdarbības pienākumu atrast darbu ar

atalgojumu vismaz minimālās mēnešalgas apmērā, līdzīgi kā 2023.gada 5.jūnijā vienošanās par līdzdarbības

pienākumiem Nr.23-623 un 2023.gada 19.septembrī vienošanās par līdzdarbības pienākumiem Nr.23-1009.

Dienests pieteicējai vairākkārt ir devis iespēju izpildīt noteiktos līdzdarbības pienākumus. Piemēram, lai gan

pieteicēja nebija izpildījusi 2022.gada 28.jūlija vienošanos par līdzdarbības pienākumiem Nr.22-741 un 2023.gada

5.jūnija vienošanos par līdzdarbības pienākumiem Nr.23-623 noteiktos līdzdarbības pienākumus, dienests piešķīra

pieteicējai sociālo palīdzību, tostarp sociālās palīdzības pabalstus, lai dotu pieteicējai iespēju izpildīt iepriekš

noteiktos klienta līdzdarbības pienākumus, ko pieteicēja nebija darījusi.

[4.5] Departaments nepiekrīt pieteicējas apgalvojumam, ka no 2022.gada septembra nav iespējams atrast algotu

darbu ar atalgojumu ne mazāku, kā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. Pieteicējai ir zināšanas

/joma/ jomā, jo pieteicēja ir bijusī /Nosaukums C/ darbiniece, līdz ar to nav šaubas, ka pieteicēja saprata noteiktā

līdzdarbības pienākuma būtību atrast un strādāt algotu darbu. Tādējādi pieteicēja noteiktos līdzdarbības

pienākumus interpretē sev vēlamajā veidā, norādot, ka nav izpratusi noteikto līdzdarbības pienākumu saturu un

savu dzīvi iekārto tā, lai atbilstu sociālās palīdzības pabalstu saņemšanas priekšnosacījumiem. Arī Valsts ieņēmumu

dienesta sniegtā informācija par pieteicējas iepriekšējām darba vietām apliecina, ka pieteicēja ir strādājusi

/Nosaukums D/, /Nosaukums E/, /Nosaukums F/, /Nosaukums C/, /Nosaukums A/. Tas apliecina to, ka ar

pieteicējas izglītību, zināšanām un profesionālajām prasmēm ir iespējams atrast darbu /joma/ vai /joma/ jomā,

ņemot vērā, ka šajās nozarēs vienmēr tiek meklēti darbinieki, līdzīgi kā arī citās tautsaimniecības nozarēs, kur

darba pienākumi ir saistīti ar /joma/.

[4.6] No pieteicējas Darba meklējuma dienasgrāmatām konstatējams, ka pieteicēja piesakās uz /amats/ vakancēm.

Proti, 2023.gada janvārī un februārī uz vienu vakanci, martā uz divām vakancēm, jūlijā, augustā uz vienu vakanci,

septembrī uz divām vakancēm, 2024.gada aprīlī uz četrām vakancēm, no kurām divas ir /amats/, 2024.gada jūnijā

uz četrām, no kurām divas ir /amats/ vakances. Līdz ar to departaments nepiekrīt pieteicējai, aģentūrai un tiesai, ka

pieteicēja aktīvi ir meklējusi darbu, ņemot vērā, ka pieteicēja darbu zaudējusi 2022.gada septembrī, bet uz pirmo

vakanci pieteikusies tikai 2023.gada janvārī.

Pieteicēja nav iesniegusi arī dokumentus, kas apstiprina, ka pieteicēja patiesi ir nosūtījusi iespējamajiem darba

devējiem pieteikumu uz brīvajām darba vakancēm, kā arī nav konstatējams, vai patiesi visi darba devēji pieteicējai

ir atteikuši. Pieteicēja nav iesniegusi pierādījumu, ka būtu darbnespējīga, nevar izpildīt vienošanos par līdzdarbības

pienākuma veikšanu, atrast un strādāt algotu darbu. Pieteicēja nav norādījusi uz objektīviem šķēršļiem, kas

pieteicējai liedza uzlabot finansiālo stāvokli. Savukārt aģentūras izvirzīto pienākumu izpilde nepiešķir pieteicējai

tiesības saņemt sociālās palīdzības pabalstus.

[4.7] Lai uzturētu savu profesionālo kvalifikāciju un atgrieztos darba tirgū, pieteicējai ir jābūt gatavai sākumā veikt

mazāk prestižu un mazāk apmaksātu darbu.

Algota darba atrašana uzskatāma par nozīmīgu pieteicējai noteiktu līdzdarbības pienākumu, jo tā izpilde

vistiešākajā veidā palīdzētu risināt viņas sociālo problēmu pašai gūt ienākumus un apmierināt savas

pamatvajadzības. Līdzdarbības pienākumu atrast algotu darbu pieteicēja nav izpildījusi, kā arī nav norādījusi uz

objektīviem un no viņa gribas un rīcības neatkarīgiem šķēršļiem, kas liedza atrast algotu darbu.

[4.8] Departaments nepiekrīt tiesas secinājumam, ka pieteicējas vecums ir viens no riska faktoriem, kas kavē

pieteicējas atgriešanos darba tirgū un samazina darba atrašanas iespējas. 2017.gada 28.novembra publikācijā par

aģentūras rīkoto konferenci par pirms pensijas vecuma cilvēkiem darba tirgū ir izteikts vispārīgs apgalvojums, ka

cilvēkiem virs 50 gadu vecuma darba meklējumos visvairāk traucē veselības problēmas, neatbilstoša izglītība un

bailes. Šie apstākļi nav attiecināmi uz pieteicēju, jo viņa dienestā nav iesniegusi dokumentus par savām veselības

problēmām, kā arī nav informējusi dienestu par izglītības problēmām, ņemot vērā apstākli, ka atteikusies no

aģentūras piedāvātajām apmācībām konkurētspējas paaugstināšanai.

Tā kā pieteicējai ir /gadi/ gadi, viņa nav uzskatāma par personu pirms pensijas vecumā likuma „Par valsts

pensijām” izpratnē. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 31.punkts nosaka, ka darbspējīgs

vecums ir personas dzīves posms no 15 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam

vecumam.

[4.9] Lietā izskatāmais periods ir no 2023.gada 1.decembra līdz 2024.gada 29.februārim. 2024.gada 15.februārī

Administratīvā rajona tiesa skatīja administratīvo lietu Nr.A420209223, kas ierosināta pēc pieteicējas pieteikuma

par atteikumu piešķirt sociālās palīdzības pabalstus par citu laika periodu, jo netiek pildīts līdzdarbības pienākums.

Pieteicēja tiesas sēdē neskaidroja, ka viņai būtu apgrūtināta saziņa ar potenciālajiem darba devējiem. Arī dienestā

iesniegtais SIA „Latvijas Mobilais Telefons” telekomunikāciju rēķins par 2024.gada februāri apliecina, ka

pieteicējai izskatāmajā periodā nebija atslēgts telekomunikāciju pakalpojums.

Pieteicēja aģentūrai Darba meklējuma dienasgrāmatā jau 2021.gada 13.jūlijā paziņoja, ka viņa, kad bija iespēja,

izmantoja datora pakalpojumus bibliotēkā.

Savukārt par iespēju izmantot interneta pakalpojumu bibliotēkā departaments noskaidroja, ka faktiski tikai laikā,

kad bibliotēkā ir daudz apmeklētāju, kuri vēlas izmantot interneta pakalpojumu, tiek ievērots noteiktais stundas

limits. Savukārt pieteicējai ir tiesības izmantot dienesta pakalpojumu, t.i., Dienas centra pakalpojumu, kura ietvaros

personām ir iespēja izmantot bezmaksas interneta pakalpojumu nodibinājumā „Latvijas Evanģēliski Luteriskās

baznīcas Diakonijas centrs”, „Paaudze”, biedrības „Rīgas aktīvo senioru alianse”, kopienas centru „Grīziņkalns”,

u.c.

Līdz ar to departaments nepiekrīt tiesai, ka pieteicēju nevar vainot bezdarbībā centienos atrast sev piemērotu darba

vietu, tādēļ apstāklī, ka viņas kandidatūra ilgstošā laika posmā netika atzīta par piemērotu, nav tikai subjektīvi, bet,

iespējams, arī objektīvi apstākļi, ko dienestam kā iestādei, kurai ir jāsniedz palīdzība personām, ir jānoskaidro. Uz

to norāda arī apstāklis, ka pieteicēja pēdējās divās darba vietās ir atlaista no darba pārbaudes laikā kā neatbilstoša

konkrētajam amatam.

[4.10] 2011.gada publikācijā (https://lvportals.lv/skaidrojumi/234397-kas-irsociala-dienesta-klientu-lidzdarbibas-

pienakumi-lv-portals), uz ko atsaukusies tiesa, ir izteikts atsevišķu tā laika amatpersonu viedoklis, kas nav

attiecināms uz lietu.

2010.gada 10.novembrī stājās spēkā grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un tā 7.panta

1.punkts tika izteikts šādā redakcijā „aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus,

tajā skaitā piedaloties sociālās rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un

apgūšana.” Līdz ar to secināms, ka tā laika amatpersonas izteica savu viedokli par regulējuma piemērošanu praksē

un viņu viedoklis nav saistošs trešajām personām. Pie tam publikācijā bija izteikts arī viedoklis, ka, lai uzlabotu

cilvēka materiālo situāciju, tiek noteikti tādi pienākumi kā iesaistīšanās aģentūras aktivitātēs, tostarp darba

praktizēšanā pašvaldībās. Kā atzīst aģentūra, pieteicēja nebija ieinteresēta iesaistīties šajos pasākumos, nebija

pieteikusies algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem.

Savukārt no 2011.gada ir izveidojusies tiesu prakse un judikatūra attiecībā uz darbspējīgām personām, kuras

nestrādā, bet vēršas pašvaldības sociālajā dienestā, lai saņemtu sociālās palīdzības pabalstus.

[4.11] Departaments nepiekrīt tiesai, ka dienests nav veicis visaptverošu pieteicējas situācijas novērtēšanu, lai

noskaidrotu patieso iemeslu tam, ka pieteicējas darba attiecības periodā no 2021.gada ilgušas nepilnu mēnesi

(zināšanu un prasmju trūkums, attieksmes problēmas, psiholoģiskas problēmas vai citi apstākļi), noskaidrošanu un

izvērtēšanu.

Dienests ir nodrošinājis konsultācijas un palīdzību nodarbinātības jautājumos, par ko liecina ieraksti SOPA.

Pieteicēja nav pildījusi likuma „Par sociālo drošību” 30.pantā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

likuma 7.panta 1., 2., 3.punktā noteiktos pienākumus un formāli pilda dienesta noteikto līdzdarbības pienākumu

atrast darbu, nav norādījusi uz objektīviem apstākļiem, kāpēc šo līdzdarbības pienākumu izpildīt nav iespējams. Uz

apstākli, ka pieteicēja ir formāli pildījusi dienesta pienākumus, norāda arī departamentā 2024.gada 17.janvārī

saņemtā apstrīdēšanas iesnieguma redakcija un izteiktie apgalvojumi. Dienests un departaments ir noskaidrojis, ka

pieteicēja vēlas apzināti savu dzīves situāciju iekārtot tā, lai atbilstu sociālās palīdzības saņēmēja statusam.

[4.12] Pieteicēja 2024.gada 5.augustā nodibinājusi darba tiesiskās attiecības /Nosaukums G/ par /amats/, līdz ar to

dienests 2024.gada 26.augustā ar lēmumu Nr.RSD-24-95003-ls pieteicējas mājsaimniecībai ir piešķīris GMI

pabalstu 137 euro un mājokļa pabalstu 128,28 euro par 2024.gada augustu.

[4.13] Dienests paskaidrojumā tiesai ir detalizēti skaidrojis mājokļa pabalsta aprēķinu no 2023.gada 1.decembra

līdz 2024.gada 29.februārim un mājokļa pabalsta pārrēķinu par periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada

30.novembrim. Lai vienotos par klienta līdzdarbības pienākumiem, kas uzlabotu pieteicējas materiālo stāvokli un

veicinātu pieteicējas iesaisti savas sociālās situācijas risināšanā, sociālā dienesta uzdevums, kas izriet no Sociālo

pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11.panta 4.punkta, bija noteikt klienta līdzdarbības pienākumus, kas

būtu par pamatu izmaksāt mājokļa pabalstu.

Dienests vairākkārt pieteicējai ir noteicis līdzdarbības pienākumus, kas paredzēti pieteicējas materiālās situācijas

uzlabošanai. Parakstoties zem noteiktajiem līdzdarbības pienākumiem, pieteicēja tika informēta, ka atbilstoši

likuma „Par sociālo drošību” 32.pantam iepriekš ir brīdināta par līdzdarbības pienākumu nepildīšanas sekām.

Pieteicēja ar savu parakstu apliecināja, ka līdzdarbības pienākumiem piekrīt un apņemas tos pildīt. Līdz ar to

dienestam bija pienākums atteikt piešķirt pieteicējai sociālās palīdzības pabalstus.

[4.14] Pamatojoties uz lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ir secināms, ka pieteicēja nepilda sociālā

dienesta klientam noteiktos pienākumus, dienestam nav sniegusi ziņas par sevi, nav sadarbojusies ar sociālo

dienestu savas sociālās situācijas novērtēšanā, nav aktīvi iesaistījusies savas problēmas risināšanā, līdzdarbības

pienākumu atrast darbu pildījusi formāli. Savukārt pieteicējas norādītie apstākļi, ka aktīvi piesakās uz

izsludinātajām darba vakancēm, bet darba devēji neizvēlas viņu, ka ir atslēgti interneta un sakaru pakalpojumi,

tāpēc ir apgrūtināta saziņa ar potenciālajiem darba devējiem, nav atzīstami par objektīviem apstākļiem, kuru

rezultātā pieteicējai nav iespējams no 2022.gada septembra nodibināt darba tiesiskās attiecības un strādāt.

[4.15] Tiesa nav ievērojusi vienlīdzības principu. Ņemot vērā, ka ir izveidojusies pastāvīga judikatūra lietās, kurās

pieteicēji nav līdzdarbojušies savas sociālās situācijas uzlabošanā, nepildot līdzdarbības pienākumus, tostarp nav

ilgstoši nodibinājuši darba attiecības, tiesa atzinusi par pareiziem departamenta (dienesta) lēmumus par sociālās

palīdzības atteikumu.

Administratīvā rajona tiesa pēc pieteicējas pieteikuma par departamenta lēmumu atcelšanu, ar kuriem atteikts

piešķirt sociālās palīdzības pabalstus, jo netiek pildīts dienesta noteiktais līdzdarbības pienākums atrast darbu,

ierosinājusi administratīvās lietas Nr.A420209223, Nr.A420162224 un Nr.A420199324.

[5] Pieteicēja paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norāda turpmāko.

[5.1] Pieteicēja, būdama persona darbspējīgā vecumā, reģistrējusies (ar nelieliem pārtraukumiem) aģentūrā kā

bezdarbniece un godprātīgi pilda savus bezdarbnieka pienākumus. Proti, patstāvīgi un ar aģentūras palīdzību aktīvi

meklē darbu, potenciālajiem darba devējiem sūtot savus pieteikumus un CV. Pieteicēja izpildījusi visas aģentūras

prasības saistībā ar to, kā jādokumentē darba meklējumi – konsultāciju laikā nodarbinātības aģentam iesniegusi

aizpildītu veidlapu „Darba meklējumu dienasgrāmata” vai noslēgtu darba līgumu.

Periodā no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada 21.decembrim pieteicējai divas reizes izdevās atrast darbu. 2021.gada

30.augustā noslēgts darba līgums par darba uzsākšanu 2021.gada 1.septembrī, bet 2021.gada 27.septembrī saņemts

darba devēja uzteikums. 2022.gada 1.septembrī izdots rīkojums par pieteicējas iecelšanu /amats/ amatā ar

2022.gada 6.septembri, bet 2022.gada 21.septembrī saņemts brīdinājums par /amats/ attiecību izbeigšanu trešajā

dienā pēc brīdinājuma saņemšanas.

Periodā no 2022.gada oktobra līdz 2023.gada 21.decembrim pieteicēja nesaņēma nevienu darba devēja

piedāvājumu slēgt darba līgumu. Viens no objektīvajiem apstākļiem, kas liedz atrast darbu un noslēgt darba līgumu,

ir tas, ka pieteikuma un CV saņemšana potenciālajam darba devējam neuzliek par pienākumu uzaicināt pretendentu

uz darba interviju vai pēc darba intervijas obligāti noslēgt darba līgumu.

Periodā no 2021.gada janvāra līdz 2024.gada septembrim pieteicēja trīs reizes stājusies darba tiesiskajās attiecībās,

bet pārbaudes laikā saņēmusi darba devēja uzteikumu, kas liecina, ka pieteicēja aktīvi meklē darbu.

[5.2] Pieteicēja no 2021.gada janvāra līdz 2024.gada decembrim reizi trijos mēnešos dienestam iesniedza iztikas

līdzekļu deklarāciju, kurā sniedza visas pieprasītās ziņas par sevi. Atbilstoši dienesta sagatavotajiem klienta

līdzdarbības pienākumiem periodā no 2021.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 30.novembrim pieteicēja izpildīja

dienesta uzlikto pienākumu apmeklēt sociālās darbinieces /Persona C/ konsultāciju 2023.gada 12.jūnijā (2023.gada

5.jūnija klienta līdzdarbības pienākumi Nr.23-623). Konsultācijas laikā /Persona C/ informēja, ka turpmāka

sadarbība nav nepieciešama. Lai risinātu pieteicējas problēmu – līdzekļu trūkums pamatvajadzību nodrošināšanai –

pieteicēja, sadarbojoties ar aģentūru, aktīvi meklēja darbu.

[5.3] Mazāk prestiža un apmaksāta darba atrašanai arī nepieciešams interneta un telefonsakaru pieslēgums, lai

varētu atrast vakances un sazināties ar potenciālo darba devēju.

[5.4] Darbinieku ieraksti lietojumprogrammā SOPA nav korekti. Piemēram, departaments, balstoties uz 2024.gada

9.maija sociālās darbinieces /Persona D/ ierakstu SOPA, apelācijas sūdzībā norāda, ka pieteicēja atteikusies no

aģentūras piedāvātās vakances, uz kuru nav pieteikusies. Pieteicēja uz visām aģentūras piedāvātajām vakancēm

nosūtījusi savu pieteikumu un CV, viņa aģentūrai nav iesniegusi rakstisku skaidrojumu, ka atsakās no piedāvātās

vakances.

Sakarā ar to, ka parādsaistību dēļ no 2023.gada jūlija atslēgts interneta pakalpojums mājās, pieteicēja regulāri

informēja aģentūras aģentu par to, ka viņai nav iespēju piedalīties aģentūras tiešsaistes aktivitātēs, tikai pasākumos

klātienē.

[5.5] Sociālās palīdzības pabalsti nepieciešami līdz darba tiesisko attiecību uzsākšanai, lai izdzīvotu un neveidotos

parādsaistības par komunālajiem pakalpojumiem. Dienesta atteikums izmaksāt sociālās palīdzības pabalstus kavē

iespēju pieteicējai atjaunot normālu sociālo funkcionēšanu un iespēju veiksmīgi atgriezties darba tirgū.

2021.gada janvārī, kad pieteicēja vērsās dienestā pēc sociālās palīdzības, viņai nebija parādsaistību par

komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt šobrīd sakarā ar to, ka dienests 2023.gada aprīlī, maijā (ierosināta

tiesvedība lietā Nr.A4202090223), no 2023.gada 1.decembra līdz 2024.gada 31.jūlijam (ierosināta tiesvedība lietā

Nr.A420118324 un lietā Nr.A420162224) atteicis sociālās palīdzības pabalstus, pieteicējai izveidojušās

parādsaistības par komunālajiem pakalpojumiem un radīti zaudējumi parāda atgūšanas/naudas piedziņas izdevumu

samaksai. Proti, 2023.gada jūlijā parādsaistību dēļ tika atslēgts interneta pakalpojums mājās. 2023.gada 2.augustā

/Nosaukums G/ lauza līgumu par elektronisko sakaru pakalpojumiem. Parādsaistības, kā arī papildu maksu par

parāda administrēšanu pieteicēja apmaksāja no turpmāk piešķirtajiem GMI pabalstiem. SIA „Latvijas Mobilais

Telefons” no 2023.gada maija periodiski ierobežoja telefonsakaru pakalpojumu parādsaistību dēļ. Parādu

apmaksāja no piešķirtā GMI pabalsta par 2024.gada augustu.

[6] Dienests paskaidrojumā par pieteicējas paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norādīto saistībā ar līdzdarbības

pienākumu nepildīšanu norādījis turpmāko.

Pieteicēja savā iesniegumā ir norādījusi, ka viens no objektīviem apstākļiem, kas liedz pieteicējai atrast algotu

darbu un noslēgt darba līgumu, ir tas, ka pieteikuma un CV saņemšana potenciālajam darba devējam neuzliek

pienākumu uzaicināt pretendentu uz darba interviju vai pēc darba intervijas obligāti noslēgt darba līgumu.

Dienesta ieskatā pieteicējas norādītais nav uzskatāms par objektīvu apstākli un attaisnojošu pamatu, kāpēc

pieteicēja nevarētu atrast algotu darbu (sal. Senāta 2023.gada 7.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-

611/2023, A420190321, 6.punkts). Tāpat pieteicējas argumenti, kādēļ viņa nevar izpildīt klienta līdzdarbības

pienākumus atrast un strādāt algotu darbu, ir vispārīgi. Pieteicēja savā iesniegumā ir norādījusi, ka sociālās

palīdzības pabalsti ir nepieciešami sakarā ar bezdarbu līdz darba tiesisko attiecību uzsākšanai, lai izdzīvotu un

neveidotos parādsaistības par komunālajiem pakalpojumiem.

Senāts ir norādījis, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11.panta 4.punkts nevar tikt interpretēts

tādējādi, ka vienošanās paredz tikai sociālā dienesta pienākumu izmaksāt pabalstu, vienlaikus neizvirzot

darbspējīgam sociālās palīdzības saņēmējam uzdevumu iesaistīties savas sociālās situācijas risināšanā, palielinot

savus ienākumus un pašam nodrošinot savas pamatvajadzības (Senāta 2023.gada 21.decembra rīcības sēdes

lēmuma lietā Nr.SKA-547/2023, A420293721, 7.punkts). Sociālo pakalpojumu sistēmas izveides mērķis nav bijis

ļaut personai izvēlēties starp to, vai pašai nodrošināt sev uzturu un cilvēka cienīgu dzīvi vai veidot savu dzīvi tikai

uz valsts vai pašvaldības piešķirtajiem pabalstiem (Senāta 2023.gada 15.marta sprieduma lietā Nr.SKA-88/2023,

A420285218, 10.punkts).

Pieteicējas uzskats, ka sociālās palīdzības pabalsti pieteicējai ir piešķirami automātiski, neizvirzot viņai konkrētus

uzdevumus sociālās situācijas risināšanai, nav pamatots. Dienests, veicot sociālo darbu ar pieteicēju, ir konstatējis,

ka pieteicējas pamata problēma ir nepietiekoši līdzekļi pamatvajadzību nodrošināšanai, tādējādi noteicis konkrētu

pienākumu, kas uzlabotu pieteicējas sociālo situāciju un materiālo stāvokli.

[7] Departaments paskaidrojumā par pieteicējas paskaidrojumu informē, ka pieteicējai sniegta informācija par

apmācību iespējām un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem, bet pieteicēja nav bijusi ieinteresēta saņemt

šādu atbalstu. Līdz ar to secināts, ka pieteicējas darbā iekārtošanās iespējas ietekmē tas, ka pēdējo piecu gadu laikā

viņa nav bijusi nodarbināta atbilstoši izglītībai, pēdējo divu gadu laikā nav bijusi nodarbināta ilgāk par trīs

mēnešiem, pieteicējai ir zema motivācija atrast darbu tuvāko trīs mēnešu laikā. Atbilstoši ierakstiem Darba

meklējuma dienasgrāmatā secināts, ka pieteicēja aktīvi nemeklē darbu, pārsvarā meklē darbu /joma/ jomā.

Departaments apelācijas sūdzībā norādīja, ka pieteicēja 2024.gada 5.augustā nodibinājusi darba tiesiskās attiecības

/Nosaukums G/ par /amats/, tomēr 2024.gada 5.septembrī darba tiesiskās attiecības ar pieteicēju izbeigtas. Līdz ar

to jāpiekrīt aģentūras atzinumam, ka pieteicējai iespējas nodibināt darba tiesiskās attiecības un strādāt par /amats/,

ja pēdējos piecos gados nav bijusi nodarbināta /joma/ iestādē, ir zemas.

Dienests un aģentūra var tikai palīdzēt pieteicējai nodarbinātības jautājuma risināšanā, bet lēmumi un rīcība ir

pieteicējas atbildība. Tā kā pieteicējai nav līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai, tad ir jāizskata visi darba

piedāvājumi un jāpiekrīt mazāk kvalificēta darba veikšanai, atbilstoši savām spējām, vismaz valstī noteiktās

minimālās darba algas apmērā.

Departaments nepiekrīt pieteicējas skaidrotajam, ka pieteicējai sociālā palīdzība nepieciešama līdz darba tiesisko

attiecību nodibināšanai, lai izdzīvotu un neveidotos parādi par mājokli. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

likuma 7. un 11.pantā noteikti sociālā dienesta klienta un sociālā dienesta pienākumi un uzdevumi, līdz ar to sociālā

palīdzība nav beznosacījuma materiālā palīdzība. Sociālās palīdzības pabalsti nav obligāts maksājums, piemēram,

kā pensija vai darba alga, uz kuru klients var paļauties, ka tā tiks izmaksāta katru mēnesi, kā arī sociālās palīdzības

mērķis nav uzturēt darbspējīgu klientu un pilnībā apmaksāt rēķinus, ja netiek pildīti līdzdarbības pienākumi.

Arī Senāts atzinis, ka sociālā palīdzība ir sniedzama tikai situācijās, kad personām nav citas iespējas pašām

nodrošināt savu pamatvajadzību apmierināšanu. Tādējādi sociālās palīdzības jautājuma risināšanā būtiskāk ir tas,

vai personai faktiski ir iespējams uzlabot savus dzīves apstākļus un pašai nodrošināt savas pamatvajadzības (Senāta

2021.gada 8.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-607/2021, A420274319, 4.punkts).

Mājokļa pabalsts nav aprēķināts par visu pieteicējas mājokļa platību, jo mājoklim ir virsnormatīvā platība 16,31 m2

un mājokļa pabalsts nesedz visus dzīvojamo telpu lietošanas izdevumus. Līdz ar to pieteicējai bija pienākums pašai

savlaicīgi apsvērt iespēju sev piederošo dzīvokli mainīt pret mazāku vai to pārdot un iegādāties citu, finansiālajām

iespējām atbilstošu mājvietu (dzīvokli), vai meklēt citus risinājumus.

Tas, ka SIA „Latvijas Mobilais telefons” ar pieteicēju pārtraucis līgumattiecības, neliedz pieteicējai iegādāties un

izmantot priekšapmaksas karti, lai sazinātos ar potenciālajiem darba devējiem. Līdz ar to pārtrauktais

telekomunikāciju pakalpojums nav uzskatāms par šķērsli darba meklējumos.

Lai arī pieteicēja nepiekrīt apelācijas sūdzībā norādītajam, ka iekārto savu dzīvi tā, lai atbilstu sociālās palīdzības

saņēmēja statusam, tomēr pieteicējas bezdarbība darba meklējumos un mājokļa jautājuma risināšanā norāda uz

pretējo.

Dienests ir izpildījis Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11.panta 3., 4. un 5.punktā noteiktos

uzdevumus – novērtējis pieteicējas vajadzības, materiālos un personiskos (motivācija, nepieciešamās zināšanas un

prasmes, izglītība, profesija u.c.) resursus un sociālā atbalsta sistēmu, noteicis pieteicējai līdzdarbības pienākumus

un sniedzis sociālo palīdzību.

Motīvu daļa

[8] Lietā konstatējams, ka pieteicējai atteikts piešķirt sociālās palīdzības pabalstus, jo viņa nav pildījusi

līdzdarbības pienākumu – atrast darbu ar atalgojumu vismaz minimālās mēnešalgas apmērā. 2023.gada 5.jūnija un

2023.gada 19.septembra vienošanās, ko pieteicēja parakstījusi, norādīts uz Sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības likuma 12.panta 5.1daļā piešķirtajām dienesta tiesībām atcelt lēmumu par pamata sociālās palīdzības

pabalstu izmaksu pilnībā vai daļēji, ja persona darbspējīgā vecumā bez pamatota iemesla atsakās pildīt klienta

pienākumus (lietas 16.-18.lapa). Turklāt pieteicējai uz minēto tiesību normu, kas paredz administratīvā akta

atcelšanu, norādīts arī iepriekš sagatavotajās vienošanās (lietas 184.-186.lapa). Ievērojot minēto, kā arī to, ka

pieteicēja iepriekš ir strādājusi /Nosaukums C/ un saņēmusi sociālos pakalpojumus, Administratīvajai apgabaltiesai

nerodas šaubas, ka pieteicējai vajadzēja zināt par iespējamām klienta līdzdarbības pienākumu nepildīšanas

tiesiskajām sekām. Šādos apstākļos apgabaltiesa piekrīt pirmās instances tiesas secinājumam, ka pieteicēja, ņemot

vērā vienošanās saturu, atbilstoši likuma „Par sociālo drošību” 32.pantam ir brīdināta par tās nepildīšanas sekām.

[9] Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 7.panta 1.-3.punktam klientam ir pienākums

aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, tostarp piedaloties sociālās

rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai; sniegt ziņas par sevi,

sadarboties ar sociālo dienestu savas sociālās situācijas novērtēšanā un pildīt sociālā dienesta ieteikumus šīs

situācijas uzlabošanai; aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus.

Apgabaltiesa konstatē, ka ar pieteicēju pārrunāta iespēja uzsākt sadarbību, ja pieteicējai būs nepieciešams sociālā

darbinieka atbalsts dažādu pakalpojumu piesaistei (psihologs) vai konsultācijas (lietas 48.lapa). Apelācijas sūdzībā

argumentēts, ka, ņemot vērā 2023.gada 12.jūnija konsultācijā gūto pārliecību, ka pieteicēja ir funkcionējoša, pati

spēj adekvāti pieņemt lēmumus par sev interesējošajiem jautājumiem un sevi aizstāvēt, kā arī zina, kur vērsties pēc

palīdzības, dienesta sociālā darba speciālists kopā ar pieteicēju nolēma, ka patlaban sadarbība nav nepieciešama.

Sociālais darbinieks pieteicēju informēja par iespēju nepieciešamības gadījumā atkārtoti vērsties dienestā un

saņemt konsultāciju.

Kā to pieteikumā noradījusi arī pieteicēja, dienests apstrīdētajā lēmumā informējis pieteicēju, ka gadījumā, ja

pieteicējas rīcībā esošie naudas līdzekļi ir nepietiekoši un pieteicēja vēlas saņemt pašvaldības atbalstu savu

problēmu risināšanai, viņai ir jāsadarbojas ar dienestu un jāinformē dienesta sociālā darba speciālisti par to, ko

pieteicēja darījusi, vai kādu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams izpildīt līdzdarbības pienākumus, lai ar sociālā

darba speciālistu atbalstu rastu risinājumu pieteicējas nodarbinātības problēmai (lietas 9.lapa).

Ievērojot minēto, secināms, ka dienests veicis pieteicējas situācijas individuālu novērtējumu, norādot uz iespēju

nepieciešamības gadījumā vērsties dienestā. Savukārt pieteicējai, sadarbojoties ar dienestu savas sociālās situācijas

novērtēšanā, ir pienākums norādīt uz objektīviem apstākļiem, kāpēc ir apgrūtinoši vai neiespējami izpildīt

līdzdarbības pienākumus. Tādējādi arī pieteicējai ir pienākums noradīt uz apstākļiem, kas traucē vai liedz izpildīt

konkrēto pienākumu, un šāds pienākums nav pārliekams vienīgi uz iestādi. Turklāt atbilstoši apelācijas sūdzībā

norādītajam, kam pieteicēja nav iebildusi, pieteicēja 2024.gada 9.maija konsultācijas laikā atteicās norādīt

objektīvus iemeslus, kādēļ nav iespējams izpildīt līdzdarbības pienākumu, lai ar sociālā darba speciālistu atbalstu

rastu risinājumu pieteicējas nodarbinātības problēmai.

[10] Pieteicēja kā vienu no apstākļiem, kas liedz atrast darbu un noslēgt darba līgumu, norādījusi, ka darba devējam

nav pienākums uzaicināt pretendentu uz darba interviju vai pēc darba intervijas obligāti noslēgt darba līgumu.

Apgabaltiesas vērtējumā minētais arguments situācijā, kad pieteicēja ilgstoši nav spējusi atrast pastāvīgu darbu un

aktīvi nav darbojusies, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus ilgstošā laika periodā, vienīgi epizodiski un

īslaicīgi nodibinot darba attiecības, nav pamatots. Turklāt atbilstoši apelācijas sūdzībā norādītajam, ko pieteicēja

nav apšaubījusi, lai gan pieteicēja nebija izpildījusi 2022.gada 28.jūlija vienošanos par līdzdarbības pienākumiem

Nr.22-741 un 2023.gada 5.jūnija vienošanos par līdzdarbības pienākumiem Nr.23-623 noteiktos līdzdarbības

pienākumus, dienests piešķīra pieteicējai sociālo palīdzību, tostarp, sociālās palīdzības pabalstus, lai dotu

pieteicējai iespēju izpildīt iepriekš noteiktos klienta līdzdarbības pienākumus, ko pieteicēja nebija darījusi. Minētais

papildus norāda, ka dienests nav rīkojies formāli.

Atbilstoši aģentūras sniegtajai informācijai pieteicēja reģistrēta bezdarbnieka statusā periodā no /datums/ līdz

/datums/ (laika posmā no 2021.gada 1.septembra līdz 27.septembrim bija iekārtojusies darbā pie darba devēja

„/Nosaukums H/” par /amats/); no /datums/ līdz /datums/ (laika posmā no 2022.gada 6.septembra līdz 2022.gada

23.septembrim bija iekārtojusies darbā pie darba devēja „/Nosaukums A/” filiāles /amats/ amatā); no /datums/ līdz

atbildes sniegšanas dienai. Pieteicēja nevienā no bezdarba periodiem nav bijusi iesaistīta aktīvās nodarbinātības

pasākumos. Pieteicējai sniegta informācija par apmācību iespējām un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem,

bet kliente nav bijusi ieinteresēta saņemt šādu atbalstu. Pieteicējai 2024.gada 31.jūlijā bija ieplānota individuālā

karjeras konsultācija par tēmu „Darba meklēšana pēc ilgstoša pārtraukuma”. Pieteicēja aktīvi piesakās vakancēm,

katrā konsultācijā ir sniegta informācija par veiktajiem darba meklējumiem. Lielākoties piesakās /amats/ un /amats/

vakancēm, taču ir pieteikusies arī /amats/, /amats/, /amats/, /amats/ vakancēm. Pēc pieteicējas sniegtās informācijas

viņai nav izdevies uzsākt darba attiecības, jo nav bijusi atsaucība no darba devējiem. Vienlaikus pieteicēja

aģentūrai norādījusi, ka nepiekrīt, ka tā potenciālajam darba devējam var nodot viņas e-pasta adresi, tālruņa numuru

un dzīves aprakstu (CV). Aģentūras Rīgas reģionālās filiāles nodarbinātības aģents novērtējis, ka pieteicējas darbā

iekārtošanās iespējas ietekmē šādi faktori – kliente pēdējo piecu gadu laikā nav bijusi nodarbināta atbilstoši

izglītībai, pēdējo divu gadu laikā nav bijusi nodarbināta ilgāk par trīs mēnešiem, klientei ir zema motivācija atrast

darbu tuvāko trīs mēnešu laikā (lietas 77., 82.lapa). Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta un darba devēju sniegto

informāciju pieteicēja bijusi darba attiecībās periodā no 2021.gada 1.septembra līdz 27.septembrim un no

2022.gada 6.septembra līdz 2022.gada 23.septembrim (lietas 49.lapas otra puse, 75.-76.lapa).

Šādos apstākļos, ņemot vērā neilgo nodarbinātības periodu un to, ka pieteicēja nav pielikusi pietiekamas pūles, lai

atrastu un strādātu algotu darbu un tādējādi pašai nodrošināt savas pamatvajadzības, apgabaltiesa secina, ka

pieteicēja lēmuma pieņemšanas laikā attiecībā uz strīdus līdzdarbības pienākumu nav izpildījusi ar dienestu

noslēgto vienošanos par līdzdarbību. Turklāt lietā iesniegtie rēķini apliecina, ka pieteicējai ir grūtības tos nomaksāt,

proti, 2023.gada 7.septembrī izrakstītājā /Nosaukums I/ rēķinā norādīta nesamaksātā summa 9,88 euro, 2023.gada

9.oktobrī izrakstītajā rēķinā – 11,04 euro, bet 2023.gada 7.novembrī izrakstītajā rēķinā – 6,45 euro, /Nosaukums J/

2023.gada 10.septembra rēķinā norādīts parāds un nokavējuma procenti 41,41 euro, 2023.gada 9.oktobra rēķinā

44,51 euro, 2023.gada 8.novembra rēķinā – 37,92 euro (lietas 39.-43.lapa), bet pieteicēja, lai arī tas nav ticis

iekļauts vienošanās punktos, nav izvēlējusies mainīt dzīvokli pret tādu, par kuru izdevumi būtu mazāki, kā arī

risināt savu materiālo situāciju. Pieteicējas darba meklējumu dienasgrāmatā norādīts, ka pieteicēja 2021.gadā

pieteikusies kopā četrām vakancēm, no tām trīs /amats/ un viena /amats/; 2022.gadā pieteikusies kopā 12 /amats/

vakancēm; 2023.gadā pieteikusies astoņām vakancēm, no tām sešas /amats/ un divas /amats/ (lietas 84.-91.lapa).

No minētā secināms, ka pieteicēja 2022. – 2023.gadā bija pieteikusies vienīgi /amats/ vai /amats/ vakancēm.

Savukārt 2024.gadā pieteicēja pieteikusies dažāda profila vakancēm – /amats/, /amats/, /amats/, /amats/, tostarp arī

/amats/ un /amats/ (lietas 92.-93.lapa).

Ievērojot, ka apstrīdētais lēmums pieņemts 2023.gada 21.decembrī, tas, ka pieteicēja, sākot ar 2024.gada 16.aprīlī

pieteicās dažāda profila vakancēm un 2024.gada 5.augustā nodibinājusi darba tiesiskās attiecības (2024.gada

5.septembrī ar pieteicēju izbeigtas darba tiesiskās attiecības), minēto lēmumu tā pieņemšanas laikā nevarēja

ietekmēt.

Apgabaltiesa neapšauba, ka vispārīgi /gadi/ gadu vecumu sasniegušai personai Latvijas darba tirgū var būt grūtības

atrast darbu, tomēr izskatāmajā lietā nav ticamu pierādījumu, ka minētais apstāklis būtu ietekmējis konkrēti

pieteicējas situāciju. Lietā konstatēts, ka pieteicējai ik pa laikam tomēr izdodas uzsākt darba attiecības. Taču

pieteicēja nepamato un neizskaidro, kādu iemeslu dēļ darba attiecības vidēji mēneša laikā ar viņu tiek izbeigtas.

Šādu apgabaltiesas secinājumu nemaina arī pieteicējas pirmās instances tiesas sēdē norādītais, ka viņa nevar strādāt

par /amats/, /amats/, /amats/, citām profesijām, jo pieteicējai ir zināmi veselības stāvokļa ierobežojumi (tiesas sēdes

protokols 00.21.54-00.22.03, lietas 81.lapas otra puse).

No lietas materiāliem neizriet, ka pieteicēja uz apstākļiem, kas saistīti ar viņas veselības stāvokli, būtu norādījusi

sociālo pakalpojumu sniedzējam, pieteicēja nav iesniegusi arī kompetentās iestādes atzinumu par to, ka viņas darba

spējas būtu ierobežotas. Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā vienīgi norādījusi, ka veselības stāvokļa dēļ jālieto

redzes korekcijas līdzekļi, tāpēc regulāri jāiegādājas redzes korekcijas līdzekļu tīrīšanas un uzglabāšanas līdzekļi

(lietas 60.lapas otras puse).

Pieteicējas apsvērumi par interneta un telefonsakaru pieslēguma pārtraukšanu nav atzīstami par objektīviem

apstākļiem izskatāmajā gadījumā, bet atkarīgi no pašas pieteicējas vēlmes meklēt risinājumu šādā situācijā.

Ievērojot, ka tiesai nav pienākuma detalizēti atbildēt uz katru procesa dalībnieku izteikto apsvērumu, kas ir arī

procesuālās ekonomijas principa būtība, atbildes uz citiem lietas dalībnieku argumentiem netiks sniegtas, jo tie

nevar ietekmēt lietas rezultātu.

[11] Pieteicēja lūdz veikt mājokļa pabalsta pārrēķinu par periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada

30.novembrim atbilstoši faktiskajiem rēķiniem.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta piektā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka

mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību un izdevumu pozīciju minimālās normas mājokļa

pabalsta apmēra aprēķināšanai. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus attiecībā

uz izdevumu pozīciju normām. Balstoties uz minēto deleģējumu, Ministru kabinets 2020.gada 17.decembrī ir

izdevis noteikumus Nr.809 „Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības

saņemšanu” (turpmāk – noteikumi Nr.809).

Atbilstoši noteikumu Nr.809 10.punktam mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā

ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un rēķinos vai kvītīs aprēķināto

maksājumu summu par attiecīgo periodu (nepārsniedzot šo noteikumu 3.pielikumā vai pašvaldības saistošajos

noteikumos noteikto izdevumu summu par mājokli) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot

noteiktu formulu. Savukārt noteikumu Nr.809 10.1punkts paredz, ja mājsaimniecībai pēc lēmuma par mājokļa

pabalsta piešķiršanu pieņemšanas palielinās izdevumi par mājokli, sociālais dienests, pamatojoties uz iesniegumu

par mājokļa pabalsta pārrēķinu un iesniegtajiem rēķiniem vai kvītīm, veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par

iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem no iesnieguma par mājokļa pabalsta pārrēķinu iesniegšanas. Saskaņā ar

noteikumu Nr.809 3.pielikuma 1.1.apakšpunktu mājokļa platība, kuru ņem vērā, apmaksājot izdevumus par

dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri: no mājokļa kopējās platības – 32 m2 vienai personai

mājsaimniecībā.

Lietā konstatējams, ka ar dienesta 2023.gada 15.septembra lēmumu Nr.RSD-23-109804-ls pieteicējai piešķirts

mājokļa pabalsts 110,87 euro mēnesī par laika periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 30.novembrim

(lietas 27.lapa). Kā to pamatoti konstatējusi pirmās instances tiesa, departaments detalizētāk nav norādījis, kādēļ

pieteicējai nav piešķirams mājokļa pabalsta pārrēķins par laika periodu no 2023.gada 1.septembra līdz

30.novembrim, vien rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka pieteicējai nav veicams mājokļa pabalsta pārrēķins, jo

pieteicējai ir virsnormatīvā dzīvokļa platība un pieteicējai ir pārmaksāts mājokļa pabalsts par 2023.gada septembri,

oktobri un novembri, tādējādi tas tika ieturēts.

Atbilstoši dienesta sniegtajai informācijai (lietas 181.-183.lapa) mājokļa pabalsta aprēķinam par laika periodu no

2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 30.novembrim tika izmantoti šādi pieteicējas iesniegtie rēķini: 1)

/Nosaukums K/ 2023.gada 11.septembra rēķins /numurs/ (lietas 45.lapa), 2023.gada 10.oktobra rēķins /numurs/

(lietas 44.lapas otra puse) un 2023.gada 9.novembra rēķins /numurs/ (lietas 44.lapa) par komunālajiem

pakalpojumiem; 2) /Nosaukums J/ 2023.gada 10.septembra rēķins /numurs/ (lietas 43.lapa), 2023.gada 9.oktobra

rēķins /numurs/ (lietas 41.lapas otra puse, 42.lapa), 2023.gada 8.novembra rēķins /numurs/ (lietas 40.lapas otra

puse) par patērēto dabasgāzi; 3) /Nosaukums L/ 2023.gada 5.oktobra rēķins /numurs/ (lietas 38.lapas otra puse),

2023.gada 5.novembra rēķins /numurs/ (lietas 37.lapas otra puse) par telekomunikāciju pakalpojumiem; 4)

/Nosaukums I/ 2023.gada 7.septembra rēķins /numurs/ (rēķina /numurs/ vietā norādīts līguma /numurs/,

apgabaltiesas piezīme) (lietas 39.lapa), 2023.gada 9.oktobra rēķins /numurs/ (lietas 39.lapas otra puse), 2023.gada

7.novembra rēķins /numurs/ (lietas 40.lapa) par patērēto elektroenerģiju (minētie rēķini atbilst pieteicējas

iesniegtajiem (lietas 36.lapa), apgabaltiesas piezīme). Saskaņā ar noteikumu Nr.809 3.pielikumu, aprēķinot

mājokļa pabalsta pārrēķinu, tika ņemti vērā šādi normatīvie izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar mājokļa

lietošanu par 2023.gada septembri kopsummā 105,65 euro: nepieciešamie izdevumi (apsaimniekošanas maksa) –

19,63 euro (par 32 m2); ūdens uzsildīšana – 18,12 euro; aukstais ūdens – 15,24 euro (atbilstoši rēķinam 15,25 euro,

apgabaltiesas piezīme); zemes likumiskā lietošanas maksa – 4,68 euro (par 32 m2); avārijas un remonta darbi –

5,35 euro (dienests kļūdas dēļ minētos izdevumus aprēķināja par visu mājokļa platību, nevis par 32 m2); pārējie

komunālie pakalpojumi, kuri iekļauti apsaimniekotāja rēķinā (koda atslēgas apkalpošana, kāpņu apgaismojums,

ūdens uzsildīšanas patēriņa starpība, karstā ūdens cirkulācija, ūdens patēriņa starpība, atkritumu izvešana) – 25,30

euro; elektroenerģija – 4,69 euro (netika ņemts vērā rēķinā norādītais parāds un nokavējuma procenti); gāze – 9,64

euro (netika ņemts vērā rēķinā norādītais parāds un nokavējuma procenti); telekomunikāciju pakalpojumi – 3 euro

(netika ņemts vērā rēķinā norādītais parāds).

Par 2023.gada oktobri kopsummā 96,93 euro: nepieciešamie izdevumi (apsaimniekošanas maksa) – 19,63 euro (par

32 m2); ūdens uzsildīšana – 25,32 euro; aukstais ūdens – 15,24 euro (atbilstoši rēķinam 15,25 euro, apgabaltiesas

piezīme); zemes likumiskā lietošanas maksa – 4,68 euro (par 32 m2); avārijas un remonta darbi – 5,35 euro

(dienests kļūdas dēļ minētos izdevumus aprēķināja par visu mājokļa platību, nevis par 32 m2); pārējie komunālie

pakalpojumi, kuri iekļauti apsaimniekotāja rēķinā (koda atslēgas apkalpošana, kāpņu apgaismojums, ūdens

uzsildīšanas patēriņa starpība, karstā ūdens cirkulācija, ūdens patēriņa starpība, atkritumu izvešana) – 12,70 euro;

elektroenerģija – 2,75 euro (netika ņemts vērā rēķinā norādītais parāds un nokavējuma procenti); gāze – 8,26 euro

(netika ņemts vērā rēķinā norādītais parāds un nokavējuma procenti); telekomunikāciju pakalpojumi – 3 euro

(netika ņemts vērā rēķinā norādītais parāds).

Par 2023.gada novembri kopsummā 135,79 euro: nepieciešamie izdevumi (apsaimniekošanas maksa) – 19,63 euro

(par 32 m2); ūdens uzsildīšana – 17,16 euro; aukstais ūdens – 15,24 euro (atbilstoši rēķinam 15,25 euro,

apgabaltiesas piezīme); apkure – 29,28 euro (par 32 m2); zemes likumiskā lietošanas maksa – 4,68 euro (par 32

m2); avārijas un remonta darbi – 5,35 euro (dienests kļūdas dēļ minētos izdevumus aprēķināja par visu mājokļa

platību, nevis par 32 m2); pārējie komunālie pakalpojumi, kuri iekļauti apsaimniekotāja rēķinā (koda atslēgas

apkalpošana, kāpņu apgaismojums, ūdens uzsildīšanas patēriņa starpība, karstā ūdens cirkulācija, ūdens patēriņa

starpība, atkritumu izvešana) – 26,90 euro; elektroenerģija – 3,55 euro (netika ņemts vērā rēķinā norādītais parāds

un nokavējuma procenti); gāze – 11 euro (netika ņemts vērā rēķinā norādītais parāds un nokavējuma procenti);

telekomunikāciju pakalpojumi – 3 euro.

Ņemot vērā, ka mājokļa pabalsts tika piešķirts lielākā apmērā nekā pieteicējas faktiskie normatīvie izdevumi par

komunālajiem pakalpojumiem, dienests no aprēķinātā mājokļa pabalsta pārrēķina par 2023.gada novembri ieturēja

pārmaksāto pabalstu summu (5,22 euro + 13,94 euro), līdz ar to pieteicējai aprēķināts mājokļa pabalsts par

2023.gada novembri 5,76 euro (24,92 euro – 19,16 euro). Savukārt mājokļa pabalsta pārrēķins par 2023.gada

septembri un oktobri pieteicējai nesanāk pēc aprēķina un nav piešķirams. Dienests pieteicējai nesniedza detalizētu

skaidrojumu par aprēķināto mājokļa pabalsta pārrēķinu, ņemot vērā, ka ar sākotnējo lēmumu pieteicējai tika atteikts

piešķirt sociālās palīdzības pabalstus (lietas 179.-183.lapa).

Apgabaltiesa, pārbaudot dienesta veiktā aprēķina pamatotību, konstatē, ka tas atbilst pieteicējas faktiskajiem

rēķiniem, izņemot /Nosaukums K/ rēķinos norādītajā pozīcijā „aukstais ūdens” (atbilstoši rēķinam 15,25 euro),

tādējādi pieteicējai mājokļa pabalsts par 2023.gada novembri aprēķināms 5,79 euro, nevis 5,76 euro.

Dienests sniedzis skaidrojumu par minētajām nesakritībām un to ietekmi uz izskatāmo lietu, norādot, ka dienests

kļūdas dēļ izdevumus par avārijas un remonta darbiem aprēķināja par visu mājokļa platību, t.i., 48,31 m2 (5,35

euro), nevis par 32 m2 (3,54 euro), tātad lielākā apmērā, kā rezultātā izveidojusies pārmaksa 1,81 euro, kas

kompensē par auksto ūdeni vērā neņemtos 0,03 euro. Līdz ar to faktiski minētās nesakritības neietekmē izskatāmo

lietu (lietas 194.lapa).

Ievērojot dienesta sniegto skaidrojumu, ko apliecina lietā iesniegtie rēķini, apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējai

piešķirts mājokļa pabalsts lielākā apmērā, līdz ar to apgabaltiesas konstatētajām nesakritībām nav ietekmes uz

izskatāmo lietu, un dienests pamatoti atteica veikt mājokļa pabalsta pārrēķinu. Pieteicējas interese, lai pretēji

noteikumu Nr.809 3.pielikuma 1.1.apakšpunktā noteiktajam mājokļa pabalsta pārrēķinā atbilstoši faktiskajiem

rēķiniem tiktu ņemta vērā visa mājokļa platība, nav pamatota un tiesiski aizsargājama.

[12] 2025.gada 8.janvārī Administratīvajā apgabaltiesā saņemts pieteicējas iesniegums, kurā tiesai tiek lūgts

piešķirt zaudējumu atlīdzinājumu 539,02 euro, kas pieteicējai radušies sākotnējā lēmuma un pārsūdzētā lēmuma

dēļ, un to pamatojoši dokumenti (lietas 137.-141.lapa).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 294.panta pirmo daļu apelācijas sūdzībā nedrīkst ietvert jaunus

prasījumus, kas nav pieteikti pirmās instances tiesā. Minētā likuma 302.panta otrajā daļā ir noteikts, ka apelācijas

instance izskata tikai tos prasījumus, kuri izskatīti pirmās instances tiesā. Tā kā pieteicēja ar prasījumu par

atlīdzinājumu nebija vērsusies pirmās instances tiesā, tad apgabaltiesā šāds prasījums nav pieļaujams un

apgabaltiesa to nevērtē.

[13] Pieteicēja izskatāmajā lietā ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas par pieteikuma iesniegšanu.

Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturtā daļa noteic, ka gadījumā, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas

ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums

atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā. Savukārt minētā panta

piektā daļa precizē, ka šā panta ceturtajā daļā paredzētais pieteicēja pienākums pieteikuma noraidīšanas gadījumā

samaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri pieteikumu iesnieguši par administratīvo aktu

sociālās drošības jomā.

Ievērojot, ka pieteikums ir noraidāms, bet tas iesniegts sociālās drošības jomā, pieteicējai saskaņā ar minētām

Administratīvā procesa likuma normām nav uzliekams pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturto un piekto daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta

pirmo daļu, tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona B/ pieteikumu par labvēlīga administratīva akta, ar kuru /Persona B/ tiktu piešķirts garantētā

minimālā ienākuma pabalsts un mājokļa pabalsts par periodu no 2023.gada 1.decembra līdz 2024.gada

29.februārim, kā arī veikts mājokļa pabalsta par periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 30.novembrim

pārrēķins, izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesneses:

I.Kaļiņina S.Liniņa R.Paegle