Court dismisses defense and imposes a €10 fine for reservist absence from military training without valid excuse.

Lietas Nr. 130035617

Lietas arhīva Nr. 1-0350-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 16.maijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Ozoliņa - Kļaviņa

ar sekretāri I.Gromovu

izskatījusi tiesā reģistrētos, no VP RRP Rīgas Brasas iecirkņa saņemtos materiālus attiecībā uz

/pers. C/, personas kods /personas kods/, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 200. 1 panta pirmajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 7.aprīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC102796 par to, ka 2016.gada 19.oktobrī plkst.10:00 /pers. C/

bez attaisnojoša iemesla neieradās uz rezerves karavīru militārajām mācībām Kadagā, Ādažu novadā Nacionālo bruņoto spēku sauszemes spēku

kājnieku brigādē Ādažu garnizonā.

Ar šādām savām darbībām /pers. C/ (turpmāk Pārkāpējs) izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 200. 1 panta pirmajā

daļā.

[2] Uz tiesas sēdi Pārkāpējs neieradās. No lietas materiāliem redzams, ka Personai bija zināms par 2017.gada 16.maija tiesas sēdi, par ko

liecina viņam nosūtītā tiesas pavēste (lietas 21.lapa). Tādejādi ir secināms, ka par lietas izskatīšanas laiku un vietu Pārkāpējam ir paziņots atbilstoši likuma

prasībām un nav arī saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.

Saskaņā ar Latvijas APK 271.panta ceturto daļu lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi

paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liegtu lietu iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies Persona, jo, pārbaudot lietas materiālus, tiesa

konstatēja, ka viņa vaina pilnībā pierādīta ar lietas materiāliem kopumā un savstarpējā saistībā. Pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar Latvijas APK

271.panta ceturto daļu, ir iespējama administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana bez Pārkāpēja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats Pārkāpēja saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc

Latvijas APK 200.1 panta pirmās daļas.

[4] Militārā dienesta likuma 65.panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka rezerves karavīram ir

pienākums ierasties uz militārajām mācībām pavēstē noteiktajā vietā un laikā.

[5] Latvijas APK 200. 1 panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes

militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā, par šo pārkāpumu

paredzēts sods – naudas sods līdz divsimt desmit euro.

[5.1] Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par LAPK 200.1 panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, nepieciešams

konstatēt, ka persona, kas tiek saukta pie administratīvā atbildības, ir rezerves karavīrs, tā ir bijusi aicināta un nav ieradusies uz kārtējām vai pārbaudes

militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā.

[6] Militārā dienesta likuma 2.panta 21.punkts skaidro, ka dienests Nacionālo bruņoto spēku rezervē ir rezerves karavīram noteikto

pienākumu izpilde, savukārt 7.punkts noteic, ka rezerves karavīrs ir Latvijas pilsonis, kas pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā

stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) vai līguma par dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē (turpmāk — Zemessardze) izbeigšanas

pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē.

[6.1] Militārā dienesta likuma 63.pants noteic, ka Nacionālo bruņoto spēku rezervē ieskaita:

1. karavīrus, kas atvaļināti no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) un nav noņemti

no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargus pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam

Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

2. Latvijas pilsoņus — vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam;

3. Latvijas pilsones — sievietes, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi vai ir apguvušas speciālu

militārās apmācības kursu, vai beigušas apmācību Zemessardzē.

[6.2] Militārā dienesta likuma 66.panta astotā daļa noteic, ka rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc:

1. veselības stāvokļa dēļ;

2. ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3. ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par tīša noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots vai pret karavīru

uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4. ja rezerves karavīrs dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

[7] No lietā esošiem materiāliem nav konstatējams, ka uz iesaukšanas brīdi pastāvētu Militārā dienesta likuma 66.panta astotajā daļā minētie

priekšnosacījumi rezerves karavīru neiesaukšanai uz kārtējām vai pārbaudes mācībām.

[8] Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumu Nr.779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita,

rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” 21.punkts noteic, ka par

iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām rezerves karavīrus informē vismaz sešus mēnešus pirms plānotajām mācībām, nosūtot pavēsti

pa pastu ierakstītā vēstulē vai izsniedzot iesaucamajai personai pret parakstu.

[9] Administratīvā pārkāpuma protokolam pievienota 2016.gada 1.aprīļa pavēste par rezerves karavīra iesaukšanu uz militārajām mācībām,

kurā norādīts, ka pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumu Nr.779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē

un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” 21. un

22.punktu, saskaņā ar aizsardzības ministra 2016.gada 19.aprīļa pavēli Nr.1-IP, /pers. C/ tiek iesaukts aktīvajā dienestā uz rezerves karavīru militārajām

mācībām (plānotas no 19.10.2016. līdz 01.11.2016. (ieskaitot)) un /pers. C/ jāierodas uz rezerves karavīru militārajām mācībām 2016.gada 19.oktobrī

plkst.10.00, Sauszemes spēku kājnieku brigādes štābā - Ādažu garnizons, Kadaga, Ādažu novads (lietas 7.lapa).

[9.1] No lietai pievienotās aploksnes redzams, ka Pārkāpējam adresētais pasta sūtījums atgriezts atpakaļ, jo beidzies glabāšanas laiks.

[9.2] Pamatojoties uz Paziņošanas likuma 8.panta ceturto daļu, ja no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai atpakaļ nosūtīts

dokuments, tas pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokuments ir paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā vai

astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi

no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē.

[10] Tiesa atzīst, ka Pārkāpējs par militārajām mācībām informēts atbilstoši minētajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 779.

[11] No administratīvā pārkāpuma lietai pievienotā 2016.gada 15.decembra Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku kājnieku brigādes

paziņojuma Nr.04.3-46/231IP par rezerves karavīru apmācību redzams, ka Pārkāpējs kā rezerves karavīrs no 2016.gada 11.oktobra līdz 2016.gada

31.oktobrim nav ieradies uz plānoto rezerves karavīru individuālās apmācības kursu (lietas 6.lapa).

[12] No lietas materiāliem redzams, ka Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks

2017.gada 16.februārī nosūtīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšniekam paziņojumu Nr.2/2.14-33/28-IP par administratīvā pārkāpuma

protokola sastādīšanu sakarā ar rezerves karavīra /pers. C/ neierašanos uz militārajām mācībām pavēstē noteiktajā laikā un vietā (lietas 4.-5.lapa).

[13] 2017.gada 7.aprīlī par Pārkāpēja pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC 102796 (lietas 3.lapa).

[14] Tiesa atzīst, ka lietā iegūtie pierādījumi ir ticami, pieļaujami un attiecināmi uz lietas apstākļiem, savukārt pārkāpējs līdz lietas izskatīšanai

tiesā nenorādīja nevienu apstākli, vai pierādījumu, kas radītu objektīvas šaubas par viņa vainu, neiesniedza pierādījumus, lai konstatētu Militārā dienesta

likuma 66.panta astotajā daļā norādītos apstākļus, kad rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc. Līdz ar ko, tiesa nekonstatē

Militārā dienesta likuma 66.panta astotajā daļā noteiktos izņēmumus, kā arī jebkādus citus objektīvus iemeslus, kas attaisnotu Pārkāpēja rīcību, t.i.,

neierašanos uz militārajām mācībām, kas ir vērtējams kā rezerves karavīra pienākumu nepildīšana Latvijas APK 200.1 panta pirmās daļas izpratnē.

[15] Saskaņā ar Latvijas APK 32. pantu, uzliekot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

[16] No protokolā fiksētajām ziņām redzams, ka Pārkāpējs iepriekš administratīvi nav sodīts.

[17] Tiesa nekonstatē Latvijas APK 33.pantā minētos apstākļus, kas mīkstina atbildību par izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 34.pantā minētos apstākļus, kas pastiprina atbildību par izdarīto administratīvo pārkāpumu.

[18] Nosakot naudas soda apmēru, tiesa, vadoties pēc samērīguma un taisnīguma principa, atzīst, ka pārkāpējam piemērojams naudas sods 10

euro apmērā. Tiesa uzskata, ka šāds naudas soda apmērs atbilst izdarītā pārkāpuma raksturam, kā arī noteiktais sods atbilstoši Latvijas APK 22.pantam

audzinās vainīgo personu likumu ievērošanās un sadzīves noteikumu cienīšanas garā un panāks, lai tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu

jaunus pārkāpumus.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1panta pirmo daļu, 213. pantu, 289.16 pantu, tiesa

no s pri e da :

atzīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpuma

kodeksa 200.1 panta pirmajā daļā, un sodīt ar naudas sodu 10 euro (desmit euro) apmērā.

Naudas sodu ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas ieskaitīt: Valsts kase, reģ. Nr. 90000050138, konta

Nr.LV34TREL1060191011100, Valsts kase, kods TRELLV22, mērķis: naudas sods (procesa dalībnieka personas dati) administratīvā pārkāpuma

lietā, un maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā, Lomonosova ielā 10, Rīgā.

Saskaņā ar Latvijas APK 296.pantu, ja spriedums par administratīvā soda uzlikšanu nav izpildīts labprātīgi, mēneša laikā pēc šajā kodeksā

labprātīgai izpildei paredzētā termiņa notecējuma spriedumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildinstitūcijai.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese I.Ozoliņa - Kļaviņa