Legislator Case Law & Legislation
11130105013 / K39-0207-14 AI generated

Court convicts defendant of theft by confession and orders civil compensation for victim's losses.

Case Number 11130105013 / K39-0207-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of theft in a minor amount and sentenced him to 25 days of imprisonment. The defendant fully confessed to the crime and the victim's claim for compensation, leading the court to skip formal evidence examination. Consequently, the court upheld the conviction, applied mitigating and aggravating circumstances regarding his recidivism, and ordered the payment of civil compensation to the victim.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant fully confesses to the crime and the prosecution and victim agree to skip evidence examination, the court may convict based on the case materials without a formal trial.

Keywords

AI generated
theft minor amount confession waiver recidivism aggravation civil compensation imprisonment sentence evidence examination waiver minor crime

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 180. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 499. pants
Krimināllikuma 46. pants
Krimināllikuma 35. panta 2. daļa
Krimināllikuma 7. pants
Krimināllikuma 47. panta 2. punkts
Krimināllikuma 48. panta 1. punkts
Civillikuma 1635. pants
Civillikuma 1770. pants
Civillikuma 1775. pants
Civillikuma 1779. pants
Kriminālprocesa likuma 350. pants
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 520. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11130105013

Lietas arhīva Nr. K39-0207-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2014.gada 27.martā

Valmieras rajona tiesa:

tiesnesis J.Grīnbergs

ar sekretāru S.Ādamsoni,

piedaloties prokurorei S.Silanžai

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās

daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ (turpmāk apsūdzētais) izdarīja piesavināšanos nelielā apmērā, un tieši, 2013.gada oktobrī, precīzi nenoskaidrotā datumā,

atrodoties uz izmeklēšanas laikā precīzi nenoskaidrotas ielas Strenču novada Strenčos, aiz mantkārīgām tieksmēm piesavinājās

/pers. B/ piederošo motorzāģi „Dolmars-115i” EUR 284,57 (Ls 200) vērtībā, kas bija viņam uzticēts- aizdots konkrēta darba

veikšanai, t.i., minētajā laikā un vietā rīkojās ar šo motorzāģi kā ar savu- pārdeva to par Ls 50 nepazīstamam vīrietim, kura identitāti

izmeklēšanas laikā nav izdevies noskaidrot, un tādejādi nodarīja /pers. B/ materiālus zaudējumus.

Ar šādu savu rīcību /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma (turpmāk KL) 180.panta pirmā daļā.

Krimināllietā mantiskās kompensācijas pieteikumu pieteicis cietušais /pers. B/ Ls 200 vai EUR 284,57 apmērā.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pilnībā atzina un norādīja, ka lietā nav

nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi. Apsūdzētais pilnībā atzina cietušā mantiskās kompensācijas pieteikumu. Tiesa izskaidroja

apsūdzētam pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālās sekas. Pierādījumu pārbaudes neveikšanai lietā piekrita prokurors un

cietušais.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk KPL) 499.pantu tiesa nolēma lietā attiecībā uz visu apsūdzību un mantiskās

kompensācijas pieteikumu neveikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais savu vainu ir atzinis un tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes

neradās šaubas par viņa vainu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētāizdarītais nodarījums ir pareizi kvalificēts pēc KL 180.panta pirmās daļas, jo apsūdzētais ir izdarījis svešas

mantas, kas viņam tikusi uzticēta, piesavināšanos nelielā apmērā. Apsūdzētā vaina inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir

pierādīta un viņš par to izdarīšanu ir sodāms.

Saskaņā ar KL 46.panta regulējumu, nosakot apsūdzētam piemērojamā soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Izvērtējot soda veidu un

tā apmēru, tiesa vadās arī no KL 35.panta otrās daļas un piemēro tādu sodu, lai tas sasniegtu likumā noteikto mērķi.

Saskaņā ar KL 7.pantu apsūdzētais ir izdarījis tīšu mazāk smagu noziegumu. Noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušajam radīti

zaudējumi, tie nav atlīdzināti.

Pārbaudot apsūdzētā personību, noskaidrots, ka viņš ir tiesāts, pēdējo reizi ar 2013.gada 25.marta spriedumu pēc KL 275.panta

otrās daļas, 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 200 stundām, sodu izcietis 2013.gada 28.maijā, sodāmība nav dzēsta,

administratīvā sodāmība dzēsta, narkologa uzskaitē nesastāv, ir sastāvējis psihiatra uzskaitē ar diagnozi: viegla garīga atpalicība,

pēc paša vārdiem šobrīd nekur nestrādā, ir traumēta (sacirsta) roka un ir darba nespējīgs.

Tiesa saskaņā ar KL 47.panta otro daļu apsūdzētam par atbildību mīkstinošo apstākli atzīst: vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto.

Tiesa apsūdzētam saskaņā ar KL 48.panta pirmās daļas 1.punktu atzīst atbildību pastiprinošo apstākli- noziedzīgais nodarījums

veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Ņemot vērā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms ar inkriminētā panta sankcijā paredzēto sodu- īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 25 dienām. Tiesa nesaskata par iespējamu piemērot kādu no panta sankcijā paredzētiem vieglākiem soda

veidiem, jo apsūdzētais pats norāda, ka algotu darbu nestrādā, ienākumus negūst un dēļ traumas nav spējīgs arī veikt fizisku darbu.

Tā kā krimināllietas iztiesāšana pēc būtības ir pabeigta un apsūdzētajam tiek noteikts sods, ar sprieduma stāšanos spēkā ir

atceļams apsūdzētampiemērotais drošības līdzeklis- uzturēšanās noteiktā vietā.

Tiesa atzīst par pamatotu un apmierina cietušā /pers. B/ mantiskās kompensācijas pieteikumu Ls 200 vai šobrīd EUR 284,57

apmērā.

Tiesai nav šaubu, ka apsūdzētais ar savu prettiesisko darbību ir nodarījis cietušam šādus zaudējumus, jo prettiesiski atsavinājis

cietušam piederošo un apsūdzībā norādīto mantu pieteiktās kompensācijas vērtībā. Apsūdzētā vainojamās darbības tiešā cēloniskā

rezultātā cietušam ir radīts šāds mantiski novērtējams pametums. Šāda zaudējuma atlīdzināšanas pienākums izriet no Civillikuma

1635., 1770., 1775., 1779. pantiem un KPL 350.panta. Tā kā apsūdzētais mantiskās kompensācijas pieteikumu atzina un

pierādījumu pārbaude šajā daļā netika veikta, tiesa sīkāku argumentāciju spriedumā nenorāda.

Rezolutīvā daļa

Tiesa, vadoties no KPL 511., 512., 520. pantiem nosprieda:

/pers. A/atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumā un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 25 (divdesmit piecām) dienām.

Līdz sprieduma stāšanās spēkā atstāt negrozītu drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ kompensāciju EUR 284,57 (divi simti astoņdesmit četrus euro un 57 centus).

Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) daļā par tiesas piespriesto sodu, mantiskās kompensācijas piedziņu vai sakarā ar pieļautiem

procesa pārkāpumiem 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības, Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību (protestu)

Valmieras rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības datums – 2014.gada 4.aprīlis.

Tiesnesis: J.Grīnbergs