Court allows debt collection against heir for unpaid loan, interest, and costs based on valid contract and inheritance acceptance.

NORAKSTS

Civillieta Nr.C30572917/24

Lieta Nr.C-1932-18/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 14.augustā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis I.Dzenis,

ar tiesas sēžu sekretāri J.Želtkeviču,

piedaloties prasītāja SIA “AA estates” pilnvarotajam pārstāvim A.Cipem,

2018.gada 9.maijā izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “AA estates” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu,

noskaidroja:

Aprakstošā daļa

SIA “AA estates” (turpmāk tekstā - Prasītājs) cēlusi prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā - Atbildētāja) par parāda piedziņu, lūdzot: piedzīt no

Atbildētājas par labu Prasītājam parādu 10920 EUR, tajā skaitā nesamaksātie procenti par Aizdevuma lietošanu 5200 EUR, līgumsods 520 EUR,

nesamaksātais Aizdevumus 520 EUR; piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam samaksāto valsts nodevu 641,09 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 EUR.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 22.februārī starp Prasītāju un /pers. B/, personas kods /personas kods/, tika noslēgts Aizdevuma

līgums Nr.04/2010. Tā kā aizņēmēja /pers. B/ nepildīja ar aizdevuma līgumu uzņemtās saistības un neveica maksājumus, tad 2010.gada 14.decembrī

viņai tika nosūtīts brīdinājums par Aizdevuma līguma Nr.04/2010 laušanu un uzsākta parāda piedziņa tiesas ceļā. Šobrīd zināms, ka /pers. B/ mirusi

/miršanas datums/un viņas mantojumu ir pieņēmusi Atbildētāja. Kā pierādījumu tam, ka Atbildētāja ir pieņēmusi /pers. B/ mantojumu, Prasītājs prasības

pieteikumam pievieno mantojuma apliecību. Tātad Atbildētāja ir pieņēmusi arī /pers. B/ parādsaistības un ir Atbildētāja lietā par parāda piedziņu.

2010.gada 22.februārī starp Prasītāju un /pers. B/ tika noslēgts aizdevuma līgums Nr.04/2010 (turpmāk tekstā - Līgums) par aizdevuma summas 5200

EUR izsniegšanu /pers. B/ (turpmāk tekstā - Aizdevums), nosakot atmaksas termiņu līdz 22.02.2014. Saskaņā ar Līguma 1.3.punktu, puses vienojās, ka

Aizdevuma daļa 5029,19 EUR tiek ieskaitīta SIA “Haupa ēkas” /pers. B/ kredīta saistību dzēšanai. Saskaņā ar Līguma 2.1.punktu, aizņēmējs apņēmās

saņemto aizdevumu un aprēķinātos procentus atmaksāt Prasītājam atbilstoši Līguma 2.1.punktā ietvertajam grafikam. Prasītājs izpildīja Līgumā noteikto

pienākumu veica naudas pārskaitījumu /pers. B/ kreditoram SIA “Haupa ēkas”, savukārt /pers. B/ savas no Līguma izrietošās saistības nav izpildījusi

pilnā apmērā. Parakstot Līgumu, saskaņā ar Līguma 1.6.punktu kā saņemtā aizdevuma nodrošinājumu /pers. B/ ieķīlāja Atbildētājam piederošo

nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr.48, /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, kas ierakstīta Talsu pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.910-48

(turpmāk tekstā - Hipotēka). Puses vienojās par nodrošinājuma prasījuma summu: 7309,16 LVL jeb 10400 EUR. Saskaņā ar Līguma 2.1.punktu, /pers.

B/ bija jāatmaksā Prasītāja Aizdevums saskaņā ar Līguma noteikumiem un grafiku, samaksu veicot ar pārskaitījumu uz Līgumā norādīto Prasītāja kontu.

Aizdevuma maksājumu samaksas datums saskaņā ar Līguma 2.1 punktu tika noteikts katra kalendārā mēneša 22.datums. /pers. B/ pēdējo iemaksu

Aizdevuma dzēšanai ir samaksājumu 1195,21 EUR, kas saskaņā ar Līguma 4.3.1. tika novirzītā līgumsoda dzēšanai un vairāk maksājumus nav veikusi,

tādējādi pārkāpjot Līguma noteikumus. Līguma izpildes termiņš tika noteikts 22.02.2104. Uz prasības pieteikuma sagatavošanas brīdi /pers. B/ parāds

Prasītājam ir 10820 EUR, tajā skaitā nesamaksātie procenti par Aizdevuma lietošanu 5200 EUR, līgumsods 520 EUR, nesamaksātais aizdevums 5200

EUR. Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzot otrai pusei

zaudējumus. Civillikuma 1548.pants nosaka, ka katrā līgumā var ievest dažādus blakus noteikumus, un proti, nosacījumus un termiņus. Saskaņā ar

Līguma 4.2.2.punktu, ja gadījumā Atbildētājs pieļauj Līgumā noteiktā maksājuma kavējumu, tas maksā līgumsodu 1% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās

summas par katru kavējuma dienu. Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to

var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru paredz līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

nepildīšanas. Ievērojot Līgumā un grafikā noteikto, Prasītājs ir aprēķinājis nokavējuma līgumsodu 520 EUR, kas ir ne vairāk kā 10% no pamatparāda

summas. Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu,

pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Prasības summas aprēķins sagatavots ievērojot Civillikuma

1763.panta 1.punkta noteikumus, kas paredz, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Līguma 1.5.punktu, šī Līguma 1.1.punktā minētais aizdevums tika izsniegts Atbildētājai, pusēm vienojoties par procentu likmi par aizdevuma

izmantošanu 30% gadā no aizdevuma neatmaksātās pamatsummas. Uz prasības sagatavošanas brīdi pavisam kopā 5200 EUR. Prasītājs prasības

pieteikumam pievieno detalizētu parāda aprēķinu. Līdz pat šī prasības pieteikuma sagatavošanas dienai Atbildētājs nav dzēsis atlikušās parāda saistības

pret Prasītāju, un kopējais parāds uz šīs prasības sagatavošanas dienu ir 10920 EUR, tajā skaitā nesamaksātie procenti par Aizdevuma lietošanu 5200

EUR, līgumsods 520 EUR, nesamaksātais Aizdevums 5200 EUR. Atbilstoši Civillikuma 1319.pantam ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā

apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai. Turklāt 1325.pants paredz, ka

ķīlas ņēmēja prasīto ieķīlātās lietas pārdošanu parādnieks var novērst tikai pilnīgi samaksājot ķīlas parādu, bet ne ar kādas daļas samaksu, vai apsolījumu

dot ķīlas ņēmējam drošību ar galvojumu vai kādā citā kārtā. Saskaņā ar Civillikuma 1290.pantu, ja nav noteikti norunāts pretējais, ķīlas tiesība nodrošina

ne vien galveno prasījumu, bet arī ar to saistītos blakus prasījumus. Ievērojot minēto, Prasītājam ir tiesības vērst piedziņu uz ar Līgumā nodibināto

nodrošinājumu. Civilprocesa likuma 35.panta 1.daļas 10.punktā noteikt, ka prasības summa ir ar visu prasījumu kopsumma tajās prasībās, kas sastāv no

vairākiem patstāvīgiem prasījumiem. Šajā gadījumā ir viens patstāvīgs prasījums. Proti, tiek lūgts piedzīt no Aizdevuma līguma izrietošo parādu. Saskaņā

ar Civilprocesa likuma 128.pnata 2.daļas 5.'punktu, paskaidroju, ka pirms vēršanās tiesā meditācija nav tikusi izmantota, un Prasītājs nepiekrīt

meditācijas izmantošanai strīda risināšanai.

Prasības pieteikums pamatots uz Civillikuma 1290., 1319., 1325., 1401., 1425., 1469., 1472., 1512., 1548., 1587., 1588., 1590., 1651., 1716.,

1717., 1720., 1721., 1753., 1756., 1759., 1934., 1943.pantu, Civilprocesa likuma 1., 44., 127., 128., 129., 130., 195.pantu.

2017.gada 30.oktobrī tiesā saņemts Atbildētājas paskaidrojums un lūgums, kurā norādīts, ka Atbildētāja 2017.gada 2.oktobrī saņēma Rīgas

Pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša I.Dzeņa 2017.gada 26.septembra paziņojumu lietā Nr.C30572917/24 par Prasītāja celto prasību par

parāda 10920 EUR piedziņu. Prasību atzīst tikai tās daļā, ka 2010.gada 22.februārī starp Atbildētājas mammu /pers. B/, personas kods /personas

kods/, un Prasītāju, kuru uz statūtu pamata pārstāv /pers. C/, tika noslēgts aizdevuma līgums Nr.04/2010, kura 1.6. punktā ir teikts: “Kā saņemtā

aizdevuma atmaksas nodrošinājumu Aizņēmējs ieķīlā viņam piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu nr.48, /adrese/, kadastra nr./numurs B/,”.

Kas nozīmē, ka aizņēmuma neatmaksāšanas gadījumā, aizdevējs patur ieķīlāto īpašumu. Nepiekrīt Prasījuma pieteikumā pievienotajam Parāda

aprēķinam, kur Prasītājs apliecina, ka pēdējais maksājums ir ticis veikts 2012.gada 12.decembrī un summa kuru Prasītājs ir saņēmis sastāda 1195,21

EUR. Maksājumi ir veikti arī 2013.gadā par kopējo summu 1129,76 EUR. Tā kā abi konti, no kuriem ir veikti pārskaitījumi, šobrīd ir bloķēti, grib lūgt

tiesu kā pierādījumu, Atbildētājas minētajai summai izprasīt no AS SEB BANKA maksājumu uzdevumus no konta /konta NR/, kurš piederēja /pers. B/,

personas kods /personas kods/, laika periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.septembrim, un no konta LV10UNLA0050000183807, kurš

piederēja Atbildētājai laika periodā no 2013.gada 1.septembra līdz 2013.gada 31.decembrim, un no kuriem tika veikti pārskaitījumi uz Prasītāja kontu

LV65HABA0001408035825, līdz 22.datumam, kā to paredzēja aizdevuma līguma Nr.04/2010 2.1. punkts. 2015.gada 21.aprīlī, ņemot vērā to, ka

Atbildētājam nebija iespējams nokārtot mantotās parādsaistības, uz Prasītāja juridisko adresi: Zentenes ielā 15k-1-15, Rīga, LV-1069, tika nosūtīts

izlīguma piedāvājums: “noņemot liegumu zemesgrāmatā, dot iespēju atbildētājai pārdot nekustamo īpašumu un nokārtot savas saistības pret prasītāju.”.

2015.gada 2.jūnijā uz izlīguma piedāvājumu tika saņemta noraidoša atbilde. Pamatojoties uz visu iepriekš izklāstīto, Atbildētāja uzskata, ka Prasītāja

celtā prasība par parāda 10920 EUR un samaksāto valsts nodevu 641,09 EUR piedziņu ir nepamatota.

Atbildētāja atkārtoti nav ieradusies tiesas sēdē, nav paziņojusi par savas neierašanās iemesliem, kaut arī tiesas pavēste Atbildētājai nosūtīta uz

deklarēto dzīvesvietu, kas saskaņā ar “Dzīvesvietas deklarēšanas likuma” 3.panta 1.punktu ir personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta

vieta, kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, tiesā nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, kā

dēļ tiesa, noklausoties Prasītāja pilnvarotā pārstāvja viedokli un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.pantu, 56.1pantu, 156.panta pirmo daļu, nolēma

lietu izskatīt bez Atbildētāja klātbūtnes.

Prasītājs pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz tajā norādīto apstākļu kopuma un pamata. Tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi atbilst

prasības pieteikumā norādītajam. Lūdza prasību apmierināt pilnā apmērā.

Tiesa, noklausoties Prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst prasību par pamatotu

un apmierināmu.

Motīvu daļa

Lietā nav strīds, ka starp Prasītāju un /pers. B/, personas kods /personas kods/, 2010.gada 22.februārī noslēgts aizdevuma līgums Nr.04/2010

(l.l.14-17, 32-35), saskaņā ar kuru Prasītājs izsniedza /pers. B/ aizdevumu 5200 EUR apmērā un aizdevuma nodrošinājumam /pers. B/ ieķīlāja viņai

piederošo nekustamo īpašumu – /adrese/ (l.l.18-19).

Lietā nav strīds, ka Atbildētāja ir /pers. B/ meita un ka Atbildētāja ir pieņēmusi /pers. B/ atstāto mantojumu (l.l.22), tajā skaitā, parādu saistības.

Aizdevuma līgums nav apstrīdēts, tas ir spēkā esošs un tiesai nav pamata apšaubīt tā likumību.

Civillikuma 1319.pants nosaka, ka ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas

un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.

Civillikuma 135.pants nosaka, ka ķīlas ņēmēja prasīto ieķīlātās lietas pārdošanu parādnieks var novērst tikai pilnīgi samaksājot ķīlas parādu, bet ne

ar kādas daļas samaksu, vai apsolījumu dot ķīlas ņēmējam drošību ar galvojumu vai kādā citā kārtā. Bet ja parādnieks pilnīgi samaksā savu parādu, kaut

arī pašā pārdošanas brīdī, tad pārdošana apturama un ieķīlātā lieta atdodama parādniekam atpakaļ.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1512.pants nosaka, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs

līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1588.pants nosaka, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa

to neizpilda.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, un šī tiesība pāriet arī uz viņu mantiniekiem,

izņemot tos gadījumus, kad saistība pēc līguma aprobežota ar līdzēja personu, vai kad līguma priekšmets ir tāda darbība, kurā ir nozīme paša saistītā

sevišķām personiskām spējām un attiecībām.

Civillikuma 1651.pants nosaka, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1720.pants nosaka, ka Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.pants nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: 1) par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem; 2) par svešu naudu, nevien tad, kad

tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis; 3) par visu to, ko pilnvarnieks vai

vispār katrs svešu lietu pārzinātājs izlicis naudā sava atvietojamā labā; 4) par preci, ko tirgotāji vai citu arodu piekopēji izdevuši uz parādu pie sava aroda

nepiederīgām personām, no tā laika, kurā pēc vietējās parašas jāsamaksā pircējam iesniegtie tirdzniecības rēķini, ja vien par samaksas laiku nav bijis

norunāts citādi; 5) par prasījumiem, kas nodrošināti ar kreditora valdījumā nodotu augļu nesēju lietu (1362.p.).

Civillikuma 1763.panta 1.punkts nosaka, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Civillikuma 1934.pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Līguma 1.1.punkts nosaka līguma priekšmetu un aizdevuma atmaksas termiņu.

Līguma 1.5.punkts nosaka gada procentu likmi.

Līguma 2.1.punkts aizdevuma un aprēķināto procentu atmaksas grafiku.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

2018.gada 4.aprīļa tiesas sēdē Prasītāja pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka Atbildētāja mantoja nekustamo īpašumu kopā ar kredītsaistībām.

Atbildētāja Prasītājam rakstīja, ka nezināja par kredītsaistībām. Pie notāra Atbildētājai izskaidroja, ka bija hipotekārs kreditors. Atbildētāja zināja par to.

Atbildētāja apzināti vilka laiku. Atbildētāja sūtīja izlīguma projektu, taču tam nevarēja piekrist, jo summa pat nesedza daļēji parādu. Pēc tam Atbildētāja

ar Prasītāju nekomunicēja. Paskaidrojumā Atbildētāja raksta, ka atzīst prasību daļā, par to ka ir slēgts līgums, bet nepierīt, ka aizdevuma neatmaksāšanas

gadījumā Prasītājs patur nekustamo īpašumu. Nauda glabājas pie tiesu izpildītāja, jo dzīvoklis tika pārdots izsolē. Tur vēl liels parāds apsaimniekotajām

par nemaksātiem parādiem. Apsaimniekotāji pirmie cēla prasību. Prasītājs saņēma paziņojumu par parāda atlikumu un dzīvoklis tika pārdots izsolē.

Izsole bija 2016.gadā. Šo lietu ilgi nepieņēma tiesā, dabūja prasīt mantojuma apliecības oriģinālu.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā norāda, ka daļēji atzīst parādu un nepiekrīt parāda aprēķinam. Pierādījumi, kas apstiprinātu Atbildētājas

iebildumu pamatotību pret prasību, tiesā nav iesniegti.

Izvērtējot lietā nodibinātos apstākļus, tiesa secina, ka 2010.gada 22.februārī noslēgts aizdevuma līgums Nr.04/2010 nav apstrīdēts, un pēc /pers.

B/ nāves Atbildētāja ir pieņēmusi /pers. B/ atstāto mantojumu un parādsaistības.

Lietā ir pietiekami pierādījumu, kas apstiprina pušu saistības un to, ka Prasītājam ir prasījuma tiesības pret Atbildētāju, bet Atbildētāja nav

iesniegusi pierādījumus par saistības izpildi, kādēļ prasība ir atzīstama par pierādītu un apmierināma Prasītāja norādītajā apmērā, aprēķināto līgumsodu

tiesa atzīst par pamatotu un atbilstošu Civilprocesa likuma 1716.panta trešās daļas nosacījumiem, jo tas nepārsniedz 10% apmēru no pamatparāda, un

procentu apmēru atzīst par atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumiem, jo tas nepārsniedz kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. No Atbildētājas par labu Prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta noteikumiem piedzenami atbilstošie tiesāšanās izdevumi, t.i.

Prasītāja samaksātā valsts nodeva par prasību 641,09 EUR apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas Prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā (Civillikuma 1765.pants) no piespriestās summas.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumus nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Sakarā ar tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesneša I.Dzeņa attaisnotu prombūtni sprieduma pieejamības datums noteikts 2018.gada 14.augustā.

Tiesa, ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-195., 204.1pantu,

nosprieda:

prasību apmierināt:

piedzīt par labu SIA “AA estates”, reģistrācijas Nr.40003228057, juridiskā adrese Dzintara iela 28, Cēsis, Cēsu novads, no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, parāda pamatsummu 5200,00 EUR apmērā, līgumsodu 520,00 EUR, procentus par aizdevuma lietošanu 5200,00

EUR, tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu par prasības pieteikumu 641,09 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos tiesāšanās

izdevumus 4,70 EUR, pavisam kopā piedzenot 11565,79 EUR (vienpadsmit tūkstoši pieci simti sešdesmit piecus euro 79 centus), norādot prasītāja

tiesības saņemt 6 % procentus gadā no piespriestās parāda summas (5200,00 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei, nosakot sprieduma labprātīgai

izpildei termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

/pers. A/ minētā summa iemaksājama SIA “AA estates” norēķinu kontā AS “Swedbank”, konta Nr./konta numurs/.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2018.gada 14.augusta,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis (paraksts) I.Dzenis

NORAKSTS PAREIZS.

Tiesnesis I.Dzenis