Court orders employer to pay unpaid wages and court costs to employee in default judgment.

Lietas Nr. C30406814

Lietvedības Nr. C-4068-14/6

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 10.jūlijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Krigena-Jurkāne

ar tiesas sēdes sekretāri O.Puriņu

tulku I.Novoseļcevu

2014.gada 26.jūnijā izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3

civillietu /pers. B/ prasībā pret SIA „/Nosaukums A/” par darba samaksas piedziņu

konstatēja

/pers. B/ (turpmāk tekstā arī prasītājs) iesniedza tiesā prasību pret SIA „/Nosaukums A/” par darba samaksas piedziņu.

Prasības pieteikumā ir norādīts, ka starp pusēm 2013.gada 23.septembrī tika noslēgts darba līgums, ar kuru prasītājs stājās darba

tiesiskajās attiecībās ar atbildētāju. Prasītājs bija pieņemts darbā par darbu vadītāju ar darba samaksu LVL 3, jeb EUR 4,27 stundā

pēc nodokļu nomaksas. Par laika periodu no darba līguma noslēgšanas 2013.gada 23.septembra līdz 2014.gada 8.martam, vienīga

darba samaksa bija LVL 60, jeb EUR 85,37. Prasītājs ir veicis visus nepieciešamus darbus un pildījis visas nolīgtās saistības. Par

laika posmu no 2013.gada 23.septembra līdz 2014.gada 7.martam prasītājam pienākas darba alga LVL 2784, jeb EUR 3961,28

apmērā. Ņemot vērā, ka atbildētājs bija samaksājis darba algu LVL 60, jeb EUR 85,37, prasītājam neizmaksātā darba alga sastāda

LVL 2724, jeb EUR 3875,90. Prasītājs ir vērsies pie atbildētāja ar iesniegumu un ir izbeidzis darba tiesiskās attiecības ar atbildētāju

2014.gada 8.martā.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājsm darba algu EUR 3875,90 apmērā.

Prasība pamatota ar Darba likuma 69.pantu.

Atbildētājs nav sniedzis tiesai paskaidrojumus par prasību.

Tiesas sēdē prasītājs /pers. B/ uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītiem motīviem un pamatiem, papildus

paskaidrojot, ka pēc prasības celšanas tiesā atbildētājs savas saistības daļēji vai pilnīgi nav izpildījis.

Atbildētāja SIA „/Nosaukums A/” pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņoja neierašanās iemeslus, kā arī nelūdza tiesas sēdi

atlikt. Tiesas pavēste atbildētājam nosūtīta uz juridisko adresi, sakarā ar ko atzīstams, ka atbildētājam par tiesas sēdes laiku un vietu

ir paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 210.pantā noteiktos pamatus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu un, līdz ar to,

atzina par iespējamu civillietu izskatīt bez atbildētāja pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies un paskaidrojumus nav sniedzis.

Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav

saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

Noklausījusies ptrasītāja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasītāja prasība ir pamatota un

apmierināma pilnā apmērā sekojošo apsvērumu dēļ.

2013.gada 23.septembrī starp atbildētāju kā darba devēju un prasītāju kā darba ņēmēju tika noslēgts darba līgums, saskaņā ar kuru

prasītājs stājās darbā par darbu vadītāju (1.1.punkts). Darba samaksa tika noteikta LVL 3 stundā bez nodokļiem (4.1.punkts).

Darba likuma 130.pants paredz, ka darba laiks šā likuma izpratnē ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros

darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darba laika sākumu un beigas nosaka darba

kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā.

Darba likuma paredz divu veidu darba laikus normālo darba laiku (Darba likuma 131.pants) un nepilnu darba laiku (134.pants).

Darba likuma 134.panta pirmā daļa nosaka, ka darba līgumā darba devējs un darbinieks var vienoties par nepilna darba laika

noteikšanu, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku.

Lietas izskatīšanas gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka puses darba līgumā bija vienojušās par nepilnu darba laiku.

Darba likuma 59.pants nosaka, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un

normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar

darbu.

Darba likuma 69.pants nosaka darba devējam pienākumu izmaksāt darbiniekam pienākošos darba samaksu.

Saskaņā ar prasītāja iesniegto aprēķinu par laika periodu no 2013.gada 23.septembra līdz 2014.gada 7.martam darba samaksa

sastāda LVL 2784, jeb EUR 3961,28, pieņemot, ka darbinieks ir strādājis pilnu darba laiku, tas ir darba dienās 8 stundas.

Civillikuma 1838.panta pirmā daļa noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētājs nav iesniedzis tiesai nekādus pierādījumus tam, ka prasītājam ir izmaksāta darba samaksa par

darba laiku posmā no 2013.gada 23.septembra līdz 2014.gada 7.martam.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenama darba samaksa par laika posmu no 2013.gada

23.septembra līdz 2014.gada 7.martam EUR 3875,90.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji –

prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,

piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta noteikumiem no atbildētāja valsts ienākumos ir

piedzenama valsts nodeva EUR 389,78.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. un 41.pantu, no atbildētāja par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 4,51.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.pantu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu,

208.1-2085.pantiem, tiesa

n o s p r i e d a:

Apmierināt /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību pret SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

Piedzīt no SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/,,

neizmaksāto darba samaksu EUR 3875,90 (trīs tūkstoši astoņi simti septiņdesmit pieci euro 90/100).

Piedzīt no SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ par labu valstij tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR

389,78 (trīs simti astoņdesmit deviņi euro 78/100). Kvīts par tiesas izdevumu samaksu iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Piedzīt no SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītus izdevumus

EUR 4,51 (četri euro 51/100). Kvīts par tiesas izdevumu samaksu iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

kancelejā.

Noteikt SIA „/Nosaukums A/” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas, termiņu skaitot no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma pieņemšanas

dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku

spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Krigena-Jurkāne