Court partially allowed appeal by reducing fine due to retroactive application of new administrative penalty code provisions.
Legislator summary
AI generatedThe court partially allowed the company's request to revoke a traffic inspection fine, reducing it from 5,000 to 1,600 Latvian lats. The company argued that a new administrative penalty code provision, effective in 2009, imposed lower fines for overloading violations and should apply retroactively. The court accepted this argument, ruling that the new law's retroactive effect required the lower fine to be applied despite the violation occurring in 2007.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 8. panta 2. daļa; LAPK 286. panta 1. daļa 5. punkts: The new administrative penalty code provisions apply retroactively to prior violations, mandating the application of the lower fine stipulated in the amended statute rather than the higher penalty in force at the time of the offense.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.A42443108 Nr.A2071-09/14
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2009.gada 20.oktobrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Hāzenfuse, piedaloties pieteicējas SIA „Vidzemes privātmeži” pārstāvim U.J., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Autotransporta inspekcijas pārstāvei I.T., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc SIA „Vidzemes privātmeži” pieteikuma par 2007.gada 29.novembra Autotransporta inspekcijas vadītāja lēmuma Nr.144 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar 2007.gada 29.novembra Autotransporta inspekcijas vadītāja G.V. lēmumu Nr.144 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts 2007.gada 3.oktobra Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka J.P. lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.11J/BA405417. [1.1] Lēmumā konstatēts, ka 2007.gada 4.septembrī ap plkst. 10:30 transportlīdzekļa vadītājs A.A. vadīja SIA „Vidzemes privātmeži” piederošo transportlīdzekli Scania R420 ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – automašīna) ar piekabi, valsts numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – piekabe), veica komercpārvadājumu (apses taras kluči) maršrutā no Madonas rajona, Lubānas uz Jēkabpils rajonu, Kūku pagastu.
Pavadzīmes Nr. ABL 987542. Veicot automašīnas faktiskās masas kontroli ar portatīvajiem svariem HAENNI WL 103, Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas Daugavpils nodaļas inspektors (turpmāk – inspektors) J.M. konstatēja pārkāpumu - kravas transportlīdzekļa kopējā masa bija 51050 kg. Pēc pieļaujamās kļūdas 5% atrēķināšanas, kopējā masa sastāda 48497 kg, līdz ar to kopējā transportlīdzekļa faktiskā masa pārsniegta par 8497 kg. Minēto faktu apliecina mērījuma čeka Nr.532 izdruka. Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauja Nr.1-44624/2007 derīga līdz 2008.gada 1.augustam kopējai faktiskai masai 52 tonnas.
Minētajā atļaujā nav ietverts ceļa posms P-84, pa kuru veikts pārvadājums. [1.2] Lēmumā norādīts, ka attiecībā pret SIA ,,Vidzemes privātmeži” tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BA405417 par pārkāpumu, kura sastāva pazīmes ir paredzētas 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 3.pielikumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 14933.panta desmitajā daļā. [1.3] Lēmumā ir atsauce uz SIA ,,Vidzemes privātmeži” valdes locekļa U.J. iesniegumu. [1.4] Lēmumā norādīts, ka svēršanai izmantotie HAENNI portatīvie auto svari WL 103 atbilst 1997.gada 27.februāra likuma ,,Par mērījumu vienotību” un 2006.gada 7.marta Ministru Kabineta noteikumu Nr.180 ,,Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi” prasībām.
Saskaņā ar HAENNI svaru lietošanas instrukciju, portatīvie auto svari HAENNI WL 103 var tikt lietoti līdz 5% virsmas slīpumam. Maksimālā pieļaujamā kļūda statiskā svēršanā var būt līdz 5%, svaru kļūda arī šoreiz tika atrēķināta, tā kā nav pamata apšaubīt objektīvu svēršanas rezultātu. Precīzu svaru var noteikt, vienīgi izmantojot svēršanas metodi. Pamatojoties uz svaru HAENNI WL 103 vispārējiem padomiem pareizai svēršanai 3.daļu, 3.1.punkta, klase 3, maksimālā pieļaujamā kļūda statiskā svēršanā transportlīdzekļiem ar dubultām un trīskāršām asu sistēmām sliktā stāvoklī un sliktā svēršanas vietā (arī tajā gadījuma, kad ceļa virsma nav ideāli gluda, taisna vai horizontāla) var būt līdz 5%, svaru kļūda arī vienmēr tiek atrēķināta, tā kā nav pamata apšaubīt objektīvu svēršanas rezultātu. [1.5] No Lēmuma izriet, ka Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas amatpersonas ir atbildīgas par svēršanas vietas izvēli ar aprēķinu, lai neradītu draudus ceļu satiksmes drošībai.
Transportlīdzekļu svēršanu var veikt vietā, kur iespējams nodrošināt svaru ekspluatācijai izvirzītās minimālās prasības, kas noteiktas svaru lietošanas instrukcijā. [1.6] Lēmumā norādīts, ka, SIA „Vidzemes privātmeži” darbībās saskatāms CSN 3.pielikuma 8.4 punkta pārkāpums, līdz ar to ir pamatots J.P. lēmums, ar kuru SIA ,,Vidzemes privātmeži” piemērots naudas sodu Ls 5000 apmēra par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 149.33panta desmitajā daļā. [2] 2008.gada 7.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Vidzemes privātmeži” (turpmāk – pieteicēja) pieteikums par 2007.gada 29.novembra Autotransporta inspekcijas (turpmāk
– atbildētājs) lēmuma Nr.144 atcelšanu. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem. [2.1] Inspektors svarus uzstādīja, neveicot virsmas izvērtēšanu, kā arī nenorādīja, uz kādiem apstākļiem balstās, neveicot virsmas izvērtēšanu. [2.2] Saskaņā ar LAPK 221.panta otrās daļas 1.punktu sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, izskatīt administratīvā pārkāpuma lietas un uzlikt administratīvos sodus ir tiesīgi Autotransporta inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītājs un viņa vietnieki – par pārkāpumiem, kas paredzēti LAPK 149.33 pantā. Inspektors J.M. nebija tiesīgs sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. [2.3] No svēršanas čeka Nr.532 izriet, ka svēršana tika veikta uz autoceļa A-12 55 kilometrā. Atļauja Nr.1-44624/2007 paredzēja automašīnai līdz 52 tonnām pārvietoties pa šo ceļu. [3] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos tiesai pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu, norādot šādus argumentus. [3.1] Atbildētājs paskaidro, ka precīzu transportlīdzekļa svaru var noteikt ar svēršanas metodi, kas tika izdarīts kontroles laikā. Saskaņā ar HAENNI svaru lietošanas instrukciju, portatīvie auto svari HAENNI WL 103 var tikt lietoti līdz 5% virsmas slīpumam, kā arī pamatojoties uz svaru HAENNI WL 103 vispārējiem padomiem pareizai svēršanai 3.daļu, 3.1.punkta, klase 3 (General Guide for Accurate Weighing vvith Portatible Wheel Load Scales, article 3. subpoint 3.1, Class 3) maksimālā pieļaujamā kļūda statiskā svēršanā transportlīdzekļiem ar dubultām un trīskāršām asu sistēmām sliktā stāvoklī un sliktā svēršanas vietā (arī tajā gadījuma, kad ceļa virsma nav ideāli gluda, taisna vai horizontāla) var būt līdz 5%, svaru kļūda arī vienmēr tiek atrēķināta, tā kā nav pamata apšaubīt objektīvu svēršanas rezultātu. [3.2] Saskaņā ar LAPK 221.panta trešo daļu sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu šā
panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgas šā panta otrajā daļā minētās personas, tātad arī
Autotransporta inspekcijas inspektori. [3.3] Mērījuma čekā tiek uzrādīts tas ceļa posms, kur tika veikta transportlīdzekļa svēršana un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, savukārt pārvadājums tika veikts pa autoceļu P-84 Madonas rajonā. Minētais fakts norādīts arī protokolā. Lielgabarīta un smagsvaru pārvadājumu atļaujā Nr.1-44624/2007 nav iekļauts autoceļš P84 Madona – Varakļāni, pa kuru tika veikts kravas pārvadājums. [4] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu uzturēja un apgalvoja, ka kravas svars netika pārsniegts. Tajā pat laikā pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka krava netika svērta, svars tika noteikts, vadoties no pieredzes. Papildus pieteicējas pārstāvis norādīja, ka viņam ir pamats apšaubīt svēršanas vietas atbilstību noteikumiem tāpēc, ka iestāde nesniedza atbildes uz uzdotajiem jautājumiem attiecībā uz svēršanas vietu. [5] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un paskaidroja, ka svēršanas vieta tika izvēlēta vizuāli, un ārējie normatīvie akti neparedz, ka svēršanas vieta būtu jāmēra.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus un tiesas sēdē procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [7] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus. [7.1] 2007.gada 4.septembrī plkst. 10:30 Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas Daugavpils reģionālās nodaļas vecākais inspektors E.V. sastādīja kravu pārvadājumu kontroles aktu Nr.055106, kurā konstatēts, ka transportlīdzekļa ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/ un piekabi ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/ kopējā masa ir pārsniegta (lietas 25.lapa). [7.2] 2007.gada 4.septembrī plkst. 11:37 Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas Daugavpils reģionālās nodaļas inspektors J.M. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BA405417 par pārkāpumu, kura sastāva pazīmes ir paredzētas CSN 3.pielikumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 14933.panta desmitajā daļā (lietas 22.lapa). [7.3] No svaru HAENNI WL103 mērījuma Nr.532 izdrukas redzams, ka transportlīdzekļa kopējā masa ir 51050 kg (lietas 24.lapa). [7.4] Lietai pievienotas transportlīdzekļa sastāva fotogrāfijas (lietas 28. - 29.lapa). [7.5] Ar 2007.gada 26.septembra Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka J.P. lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.11J/BA 405417 konstatēts, ka 2007.gada 4.septembrī plkst. 10:30 autoceļa P84 Madona – Varakļāni 46 kilometrā tika veikta SIA „Vidzemes privātmeži” piederošā SCANIA R420 markas automobiļa pārbaude.
Tika fiksēta transportlīdzekļa sastāva kopējā masa 51050 kg, atrēķinot pieļaujamo kļūdu, transportlīdzekļa sastāva kopējā masa sastāda 48497 kg. Secināts, ka SIA ,,Vidzemes privātmeži” darbībās saskatāms CSN 208.punkta un 3.pielikuma 8.4.punkta pārkāpums, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.33panta desmitajā daļā un pieteicējai piemērots naudas sods Ls 5000 apmērā (lietas 7.lapa). [7.6] Ar Lēmumu atstāts negrozīts 2007.gada 3.oktobra Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka J.P. lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.11J/BA405417 (lietas 12.
– 14.lapa). Lēmums pamatots ar CSN 3.pielikuma 8.4.punktu, LAPK 149.33panta desmito daļu, 244.pantu. [8] SIA „Vidzemes privātmeži” saukta pie administratīvās atbildības par LAPK 149.33panta desmitās daļas pārkāpumu, kas (redakcijā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) noteica, ka „par kravas pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 6 tonnām vai vairāk vai ass slodzi par 1,5 tonnām vai vairāk – (..) uzliek naudas sodu kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – juridiskai personai - no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem latu”.
CSN 208.punkts noteic, ja kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Atļaujas netiek izsniegtas dalāmu kravu pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus. CSN 8.4 punktā noteikts, ka pieļaujamie transportlīdzekļu gabarīti, faktiskā masa un ass slodze transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi, kas sastāv no divasu automobiļa un trīsasu vai vairākasu piekabes vai trīsasu automobiļa un divasu vai vairākasu piekabes, ir 40 tonnas. [9] Kā izriet no lietas materiāliem, lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem, kā arī par to, ka pieteicēja bija kravas pārvadātāja.
Pieteicēja apšauba atbildētāja veikto mērījumu pamatotību un norāda, ka svari tika uzstādīti, neveicot virsmas izvērtēšanu. Tāpat pieteicēja uzskata, ka inspektors J.M. nebija tiesīgs sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, kā arī, ka automašīnai bija izdota lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauja konkrētajam ceļa posmam. Līdz ar to lietā ir strīds par to, vai lietā ir pierādījumi pieteicējas izdarītajam administratīvajam pārkāpumam un, vai pieteicēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības. [10] LAPK 243.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
LAPK 243.panta otrā daļa paredz, ka šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video un tml.).
Līdz ar to par pierādījumiem konkrētajā lietā ir atzīstami administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BA 405417 (lietas 22.lapa), transportlīdzekļa sastāva fotogrāfijas (lietas 28.-29.lapa), kravas mērījumu izdruka (lietas 24.lapa), kravu pārvadājumu kontroles akts (lietas 25.lapa). [11] Likuma „Par mērījumu vienotību” 1.panta 7.punkts noteic, ka mērīšanas līdzeklis ir ierīce, kura paredzēta mērījumu veikšanai patstāvīgi vai kopā ar papildu ierīcēm. Kā izriet no minētā likuma 6.panta otrās daļas, mērīšanas līdzekļiem, kas pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei, jāatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām.
Metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Lēmumā norādīts, ka svēršanai tika izmantoti HAENNI portatīvie auto svari WL 103, kas atbilst likuma „Par mērījumu vienotību” un 2006.gada 7.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.180 „Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi” prasībām (lietas 13.lapa). Tiesa konstatē, ka lietai ir pievienots HAENNI portatīvo auto svaru WL 103 atbilstības sertifikāts Nr.511 – 00090 (lietas 87.
– 88.lapa) un atbilstības deklarācija (lietas 90. – 92.lapa). Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka svēršanai izmantotie HAENNI portatīvie auto svari WL
103 atbilst likuma ,,Par mērījumu vienotību” un Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumu Nr. 180 ,,Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi” prasībām. [12] Lai gan pieteikumā norādīts, ka inspektors svarus uzstādīja, neveicot virsmas izvērtēšanu, kā arī nenorādīja, uz kādiem apstākļiem balstās, neveicot virsmas izvērtēšanu, tiesai nav pamata apšaubīt veikto mērījumu precizitāti. [12.1] Kā tiesas sēdē paskaidroja atbildētāja pārstāve, svēršanas vieta tika izvēlēta vizuāli,
un ārējie normatīvie akti neparedz, ka svēršanas vieta būtu jāmēra. Atbildētāja pārstāve arī norādīja,
ka svarus saskaņā ar instrukciju drīkst izmantot svēršanai līdz 5% slīpumam, ja virsma ir perfekta, tad šo pieļaujamo kļūdu 5% var arī nepiemērot (lietas 95. – 96.lapa). Saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto HAENNI svaru lietošanas instrukciju portatīvie auto svari HAENNI WL 103 var tikt lietoti līdz 5% virsmas slīpumam, kā arī, pamatojoties uz svaru HAENNI WL 103 vispārējiem padomiem pareizai svēršanai 3.daļu, 3.1.punkta, klase 3 (General Guide for Accurate Weighing vvith Portatible Wheel Load Scales, article 3. subpoint 3.1, Class 3), maksimālā pieļaujamā kļūda statiskā svēršanā transportlīdzekļiem ar dubultām un trīskāršām asu sistēmām sliktā stāvoklī un sliktā svēršanas vietā (arī tajā gadījuma, kad ceļa virsma nav ideāli gluda, taisna vai horizontāla) var būt līdz 5%.
No HAENNI svaru lietošanas instrukcijas arī izriet, ka iepriekš minētos ārējās ietekmes faktorus svaru izgatavotājs jau ir ņēmis vērā, nosakot mērījumu kļūdu 5% apmērā. Arī tiesa nodibina, ka no instrukcijas neizriet nepieciešamība lietot speciālus instrumentus svēršanas vietas izvēlei. [12.2] Ministru kabineta 2007.gada 24.jūlija noteikumu Nr. 517 „ Autopārvadājumu kontroles kārtība” 10.1.punkts noteic, ka Autotransporta inspekcijas kontrolieris apturēto transportlīdzekli novirza uz autoceļa tuvumā esošām piemērotām vietām (piemēram, stāvlaukumiem, degvielas uzpildes staciju teritorijām, kravas iekraušanas un izkraušanas laukumiem) transportlīdzekļa faktiskās masas kontrolei (svēršanai).
Izvērtējot minēto, kā arī citas tiesību normas, tiesa konstatē, ka likumdevējs nav imperatīvi noteicis obligāti izpildāmas prasības vai kritērijus, kuri jāievēro Autotransporta inspekcijas darbiniekiem, izvēloties vietu transportlīdzekļa faktiskās masas kontrolei (svēršanai) un uzsākot svēršanu. Tiesa konstatē, ka izvēlēties pareizu vietu transportlīdzekļa svēršanai ietilpst amatpersonas, kas veic transportlīdzekļa kontroli, pienākumos, kā arī ne no vienas tiesību normas neizriet Autotransporta inspekcijas inspektora pienākums atspoguļot, kā tiek veikta virsmas izvērtēšana.
Tāpat no lietai pievienotajām fotogrāfijām tiesa nekonstatē, ka svēršanai izvēlētajā laukumā būtu iedobes, grubuļi vai citi nelīdzenumi. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka svēršanas vieta neatbilda instrukcijā norādītajām prasībām. [13] Attiecībā uz pieteikumā minēto argumentu, ka inspektors J.M. nebija tiesīgs sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, tiesa konstatē, ka pieteicējs ir nepareizi citējis LAPK 221.panta otrās daļas 1.punktu. LAPK 221.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka izskatīt administratīvā pārkāpuma lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgi Autotransporta inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītājs un viņa vietnieki – par pārkāpumiem, kas paredzēti LAPK
149.33 pantā. Tātad redzams, ka šī tiesību normā noteic to Autotransporta inspekcijas amatpersonu loku, kurām ir tiesības izskatīt administratīvā pārkāpuma lietas un uzlikt administratīvos sodus, nevis sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus. Autotransporta inspekcijas amatpersonu loks, kurām ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus, ir noteikts LAPK 221.panta trešajā daļā. Minētajā tiesību normā noteikts, ka sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgas šā panta otrajā daļā minētās personas.
Savukārt no LAPK 221.panta otrās daļas izriet, ka šo amatpersonu kategorijā ietilpst arī Autotransporta inspekcijas inspektori. Līdz ar to tiesa konstatē, ka inspektors J.M. bija tiesīgs sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. [14] Lai gan ir pamatots pieteicēja arguments, ka automašīnai līdz 52 tonnām bija lielgabarīta un smagsvaru pārvadājuma atļauja pārvietoties pa autoceļu A-12, tiesa konstatē, ka par šo faktu lietā strīda nav. No administratīvā pārkāpuma protokola Nr. 405417 redzams, ka SIA „Vidzemes privātmeži” piederošā automašīna 2007.gada 4.septembrī tika vadīta pa autoceļu P 84, maršrutā Lubāna – Jēkabpils rajons, Kūku pagasts (lietas 22.lapa), tomēr tai izsniegtajā lielgabarīta un smagsvaru pārvadājuma atļaujā Nr.1-44624/2007 šāds ceļa posms nav iekļauts (lietas 26.lapa).
Savukārt mērījuma čekā ir uzrādīti automašīnas un kravas svēršanas apstākļi, tajā skaitā svēršanas vieta, kas kravas svēršanas brīdī bija autoceļa A-12 55 kilometrs. Tātad mērījuma čekā ir uzrādīts tas ceļa posms, kur tika veikta transportlīdzekļa svēršana un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, savukārt pārvadājums, kā izriet no lietas materiāliem, tika veikts pa autoceļu P-84 Madonas rajonā. Līdz ar to pamatoti Lēmumā secināts, ka pārbaudes brīdī automašīnai nebija lielgabarīta un smagsvaru pārvadājuma atļauja konkrētajam ceļa posmam. [15] No mērījumu izdrukas Nr.532 izriet, ka transportlīdzekļa kopējā masa bija 51050 kg (lietas 24.lapa).
Pie pieļaujamās kļūdas -5% transportlīdzekļa faktiskā masa – 48497 kg. Ņemot vērā apstākli, ka vienīgā precīzā iespēja, kā noteikt transportlīdzekļa faktisko masu, ir veikt mērījumus ar atbilstošu mēriekārtu (minētajā gadījumā veikti ar portatīvajiem svariem HAENNI WL 103), tiesa secina, ka iepriekšminētais pierādīšanas līdzeklis (mērījumu izdruka Nr.532) pierāda faktu, ka transportlīdzekļa kopējā masa pārsniegta par 8497 kg. Tā kā transportlīdzekļa kopējā masa pārsniegta par 8 tonnām, tad atbildētājs pamatoti konstatējis, ka minētais pārkāpums ir kvalificējams pēc LAPK 149.33 panta desmitās daļas, kas noteica, ka „par kravas pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 6 tonnām vai vairāk (..) – (..) uzliek naudas sodu kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – juridiskai personai - no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem latu”. [16] Ar 2007.gada 3.oktobra Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka J.P. lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 11J/BA 405417 SIA „Vidzemes privātmeži” piemērots naudas sods Ls 5000 (pieci tūkstoši latu), kas atbilst LAPK 149.33panta desmitās daļas minimālajai sankcijai Lēmuma pieņemšanas brīdī.
Ar 2009.gada 22.janvāra likuma „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” 9.punktu izdarīti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33pantā.
Ar grozījumiem minētās tiesību normas desmitajā daļā noteikts, ka par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 8 tonnām vai vairāk vai ass slodzi par 3,5 tonnām vai vairāk, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, 5 tonnām vai vairāk, - (..) uzliek naudas sodu kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – juridiskai personai – no tūkstoš sešsimt līdz četrtūkstoš latiem”. Līdz ar to secināms, ka ir mainīts sankcijas apmērs par attiecīgo administratīvo pārkāpumu, nosakot, ka kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – juridiskai personai piemērojamais sods ir naudas sods no tūkstoš sešsimt līdz četrtūkstoš latiem. Saskaņā ar LAPK 8.panta otro daļu aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Tādējādi minētajai tiesību normai arī attiecībā pret pieteicēju ir atpakaļejošs spēks. Līdz ar to tiesai tas ir jāņem vērā administratīvā soda noteikšanā. [17] Tiesa konstatē, ka SIA “Vidzemes privātmeži” bija piemērots minimālais normas sankcijā noteiktais naudas sods. Līdz ar to tiesai ir pamats noteikt minimālo jaunās tiesību normas sankcijā noteikto naudas sodu. Tādējādi saskaņā ar LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punktu, tiesa uzskata, ka pieteicējai piemērotais sods ir grozāms daļā par piemēroto sodu un ir piemērojams naudas sods Ls 1600 (tūkstoš sešsimt latu) apmērā.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punktu, Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
SIA „Vidzemes privātmeži” pieteikumu apmierināt daļā. Grozīt 2007.gada 29.novembra Autotransporta inspekcijas vadītāja lēmumu Nr.144, nosakot, ka par LAPK 149.33 panta desmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu SIA „Vidzemes privātmeži” ir piemērojams naudas sods Ls 1600 (tūkstoš sešsimt latu) apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Spriedums sastādīts 2009.gada 20.oktobrī.
Tiesnese (paraksts) L.Hāzenfuse
NORAKSTS PAREIZS