Court partially allowed debt collection claim against individual for loan default, interest, and costs but rejected contractual penalty.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against an individual defendant. The plaintiff successfully argued for the principal loan amount, interest, administrative fees, and state fees based on the debt recovery law and civil procedure rules. However, the court rejected the specific claim for the contractual penalty of 234.67 EUR, ordering the defendant to pay the remaining approved amounts within 45 days.
Legislator headnote
AI generatedParādu ārpustiesas atgūšanas likums 6. pants; Civilprocesa likums 193., 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27 panti: Tiesa apmierina parāda piedziņas prasību par pamatparādu, procentiem un likumiskajiem izdevumiem, bet noraida līgumsodu, ja tas nav atbilstoši līgumam vai likumam.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0812-20/8
ECLI:LV:REZT:2020:0401.C26081220.4.S
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
2020. gada 5. maijā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnesis D.Zamjatins
izskatīja rakstveida procesā
civillietu: SIA “Intrum Latvia” vienkāršotās procedūras prasība pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs griezies tiesā ar prasību piedzīt no atbildētāja parādu 2346,67 EUR, ārpustiesas piedziņas izdevumus 17,00 EUR, aizdevuma lietošanas
procentus 1283,47 EUR, aizdevuma līguma administrēšanas maksu 48,45 EUR, likumiskos procentus 263,61 EUR, līgumsodu 234,67 EUR, valsts
nodevu 402,39 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 EUR; ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 EUR, apstiprināt prasītāja
tiesības saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Prasības pieteikumā prasītāja norādīja, ka 2018. gada 1. novembrī starp Bigbank AS Latvijas filiāli un SIA “Intrum Latvia” tika noslēgts Cesijas
līgums, saskaņā ar kura nosacījumiem prasītāja ieguva prasījuma tiesības uz atbildētājas saistībām ar visām blakus tiesībām.
2016. gada 24. maijā starp atbildētāju un cedentu tika noslēgts aizdevuma līgums Nr.16162180/10ia, saskaņā ar kuru cedents izsniedza
atbildētājai aizdevumu 2417,00 EUR apmērā, un atbildētājs apņēmās atmaksāt aizdevumu, procentus par aizdevuma lietošanu un citus no Aizdevuma
līguma izrietošos maksājumus Aizdevuma līguma maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot to, ka atbildētāja maksājumu saistību kavējums pārsniedza 30 dienas, cedents, atbilstoši Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu
2. punktam, vienpusēji atkāpās no Aizdevuma līguma ar 2018. gada 27. martu un pieprasīja tūlītēju parāda atmaksu.
Uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu, atbildētāja no Aizdevuma līguma grafika izrietošās nenokārtotās saistības sastāda 3678,59 EUR, kas
sastāv no neatmaksātā aizdevuma 2346,67 EUR, procentiem par aizdevuma lietošanu 1283,47 EUR un aizdevuma līguma administrēšanas maksas
48,45 EUR.
Atbildētājam ir pienākums maksāt līgumsodu 0,5% apmērā no nokavēto maksājumu summas par katru kavējuma dienu, kas sastāda 234,67 EUR.
Papildus ir pamats piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 263,61 EUR apmērā par laika periodu no 2018. gada 28. marta līdz 2020. gada
31. janvārim.
Atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantam un Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda
atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktu, atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājam radušos parāda
atgūšanas izdevumus 17,00 EUR apmērā.
Prasība pamatota ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantu, Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumiem Nr.61 “Noteikumi par
parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktu, Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.,
1753., 1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943., 1946. pantu, Civilprocesa likuma 1., 41., 97.,
193., 195. pantu.
Motīvu daļa
Tiesa, novērtējusi visus lietā esošus pierādījumus kopumā, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļā par pamatparāda, līgumisko
procentu, likumisko procentu, aizdevuma līguma administrēšanas maksas un ārpustiesas piedziņas izdevumu piedziņu.
2018. gada 1. novembrī starp Bigbank AS Latvijas filiāli kā cedentu un SIA “Intrum Latvia” kā cesionāru tika noslēgts Cesijas līgums (lietas 23.-
24. lapa), saskaņā ar kuru prasītāja ieguva prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām, kas atbilst Civillikuma 1801.,
1806. pantam.
Atbilstoši Civillikuma 1805. pantam cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to
savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. Atbildētājam bija paziņots par notikušo prasījuma tiesību cesiju ar Maksājuma atgādinājumiem (lietas
26. lapa), par ko lietā strīda nav.
Tādējādi prasītāja ieguva prasījuma tiesības, kas izriet no 2016. gada 24. maijā starp atbildētāju un cedentu noslēgtā aizdevuma līguma, paziņoja
par notikušo cesiju un bija tiesīga celt prasību tiesā.
2016. gada 24. maijā starp atbildētāju un cedentu tika noslēgts aizdevuma līgums Nr.16162180/10ia, saskaņā ar kuru cedents izsniedza
atbildētājam aizdevumu 2417,00 EUR apmērā, pārskaitot naudu uz atbildētāja kontu (lietas 15., 16. lapa) un dzēšot atbildētājas parādsaistības pēc
līguma Nr.1479544/10ba (lietas 16.-22. lapa), savukārt atbildētājs apņēmās atmaksāt aizdevumu, procentus par aizdevuma lietošanu un citus no
Aizdevuma līguma izrietošos maksājumus Aizdevuma līguma maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā līdz 2020. gada 11. jūnijam.
Tādējādi, starp pusēm bija noslēgts aizdevuma līgums Civillikuma 1934. panta izpratnē. Atbilstoši Civillikuma 1587. pantam katrai līgumslēdzējai
pusei ir pienākums izpildīt tiesīgi noslēgto līgumu. Neviena no pusēm nevar vienpusējā kārtā atkāpties no līguma, ja tāda tiesība nav pielīgta atbilstoši
Civillikuma 1589. pantam.
Civillikuma 1943. pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Saskaņā ar parāda aprēķinu (lietas 11. lapa) pēdējo pamatsummas maksājumu atbildētājs veica 2017. gada 6. martā, bet lietošanas procentu
maksājumu veica 2016. gada 10. oktobrī, secīgi, atbildētājs pretēji Civillikuma 1828. pantam nav ievērojis ar Aizdevuma līgumu noteikto aizdevuma
atmaksas laiku – grafiku, tādējādi pielaižot nokavējumu.
Atbilstoši Civillikuma 1832. pantam izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne
daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.
Saņemot daļēju maksājumu, atbilstoši Civillikuma 1835. pantam kreditors nezaudē tiesības prasīt vēl neizpildītas saistības daļas izpildi, ieskaitot
blakus prasījumus.
Parāda aprēķins (lietas 11. lapa) netika apstrīdēts ne no pareizības, ne no saistību apmēra skatupunkta. Atbilstoši tam atbildētāja pamatparāds ir
2346,67 EUR. Lietā nav pierādījumu tam, ka pamatparāds būtu bijis atmaksāts. Tādējādi, pamatojoties uz Civillikuma 1943. pantu no atbildētāja
prasītājas labā piedzenams pamatparāds 2346,67 EUR.
Aizdevuma līguma pamatnoteikumos tika pielīgts, ka atbildētājs apņēmās saskaņā ar aizdevuma atmaksas grafiku maksāt aizdevuma līguma
administrēšanas maksu 2,85 EUR mēnesī.
Tāpat, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1832, 1835. pantu no atbildētāja prasītājas labā piedzenams aizdevuma līguma administrēšanas maksas
parāds 48,45 EUR.
Saskaņa ar Aizdevuma līguma pamatnoteikumiem un atbilstoši Civillikuma 1946. pantam atbildētājam bija jāmaksā procenti par aizdevuma
lietošanu (Civillikuma 1753. pants) – 50,00 gadā. Procentu aprēķins netika apstrīdēts. Pierādījumu, ka līgumiskie procenti ir samaksāti pilnīgi, lietā nav.
Tādējādi, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami līgumiskie procenti 1283,47 EUR par laiku no 2016. gada 10. jūnija līdz 2018. gada 27. martam
(lietas 11. lapa).
Aizdevuma līguma Vispārējo noteikumu 2.1. punktā aizdevējai tika pielīgta tiesība vienpusēji atkāpties no līguma, ko arī aizdevēja izdarīja
2018. gada 27. martā, pieprasot no atbildētāja samaksāt visas aizdevējai pienākošās summas, kas pierādīts ar aizdevējas paziņojumu (lietas 25. lapa).
Izbeidzot Aizdevuma līgumu, aizdevēja izbeidza aprēķināt lietošanas procentus saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem un sāka aprēķināt procentus
saskaņā ar likumu.
Prasītājas tiesību prasīt likumiskos procentus nosaka Civillikuma 1759. panta 1. punkts: procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma
pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs pieļāvis nokavējumu. Tādējādi, no atbildētāja prasītājas labā, pamatojoties uz Civillikuma 1759. panta
1. punktu un 1765. pantu piedzenami likumiskie procenti 263,61 EUR par laiku no 2018. gada 28. marta līdz 2020. gada 31. janvārim.
Tiesa uzskata, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu nav pamatota un ir noraidāma.
Civillikuma 1716. panta pirmā daļa nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā.
Atbildētāja pienākums maksāt līgumsodu par Aizdevuma līguma nepildīšanu īstā laikā ir noteikts Aizdevuma līguma Vispārējo noteikumu
4.1. punktā.
Par aizdevuma lietošanu tika aprēķināti gan līgumiskie procenti par laiku no 2016. gada 10. jūnija līdz 2018. gada 27. martam, gan likumiskie
procenti laiku no 2018. gada 28. marta līdz 2020. gada 31. janvārim, kuru kopēja nesamaksāta summa ir 1547,08 EUR.
Saskaņā ar Civillikuma 1722. pantu līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā,
kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildi vispār var prasīt tikai tādā
apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu (Civillikuma 1779. pants) summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.
Prasītā līgumsoda apmērs ir aprēķināts 234,67 EUR, kas acīmredzami nepārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās
brīža, līdz ar to aizdevējas tiesība prasīt līgumsoda piedziņu nav radusies un, secīgi, šīs prasības nav arī prasītājai, tādēļ prasījums par līgumsoda piedziņu
ir noraidāms.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1765. panta pirmo un otro daļu un ņemot vērā to, ka atbildētājs ir patērētājs (Patērētāju
tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts), prasītājai nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās, bet faktiski
nepiedzītas pamatparāda summas par laiku no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei vai izsoles dienai.
Atbildētāja kā parādnieka pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana
tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību, ir noteikts Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantā. Savukārt Ministru kabineta 2013. gada
29. janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2., 3. punktā ir
noteikts to apmērs un neatlīdzināmu izdevumu veidi.
Tādējādi no atbildētāja prasītājas kā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējas [sk.: PTAC mājaslapa http://www.ptac.gov.lv/lv/table/parada-
atguanas-pakalpojuma-sniedzeji-kuri-sanemusi-licenci] labā piedzenami ārpustiesas piedziņas izdevumi 17,00 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu no atbildētāja prasītājas labā piedzenama samaksātās valsts nodevas proporcionālā daļa 379,87 EUR,
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 5,47 un ar brīdinājuma izskatīšanu saistītie izdevumi 5,44 EUR.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
SIA “Intrum Latvia” vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas numurs 40203088409, labā parādu 2346,67 EUR,
ārpustiesas piedziņas izdevumus 17,00 EUR, līgumiskos procentus 1283,47 EUR par laiku no 2016. gada 10. novembra līdz 2018. gada 27. martam,
aizdevuma līguma administrēšanas maksu 48,45 EUR, likumiskos procentus 263,61 EUR par laiku no 2018. gada 28. marta līdz 2020. gada
31. janvārim, valsts nodevas proporcionālo daļu 379,87 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 EUR; ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos
izdevumus 5,44 EUR, kopā 4349,98 EUR (četri tūkstoši trīs simti četrdesmit deviņi un 98/100 euro). Piedzītās summas pārskaitāmas prasītāja kontā
LV84NDEA0000081667899, Luminor Bank AS.
Noteikt SIA “Intrum Latvia” tiesības saņemt likumiskos procentus – seši procenti gadā no piespriestās, bet faktiski nepiedzītās pamatparāda
summas par laiku no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei vai izsoles dienai.
Prasību daļā par līgumsoda 234,67 EUR (divi simti trīsdesmit četri un 67/100 euro) piedziņu noraidīt.
Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – četrdesmit piecas dienas no šī sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Saīsinātais spriedums sastādīts un pieejams kancelejā 2020. gada 1. aprīlī.
Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav
iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma
gadījumā spriedums tiks sastādīts un būs pieejams tiesas kancelejā 2020. gada 5. maijā.
Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā
Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas
tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis: D.Zamjatins