Appeal court dismisses insurance claim against property manager for sewage backup due to lack of proven negligence.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court fully dismissed BALTA's claim against Jelgavas Property Management for damages caused by a sewage backup. While the first instance partially awarded damages, the appellate court found the plaintiff failed to prove the property manager was negligent or that the backup resulted from a specific defect rather than external factors like diaper waste. Consequently, the court ruled that no legal duty to compensate existed without established fault or causal link.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 41.pants; Civillikums 1779.pants; Civilprocesa likums 432.–434.pants: A claim for damages against a property manager for a sewage backup is dismissed if the plaintiff fails to prove the manager's negligence or a specific defect causing the damage.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0579-20/12
ECLI:LV:ZAT:2020:1221.C73667319.7.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2020.gada 21.decembrī
Zemgales apgabaltiesa
šādā sastāvā: tiesnese referente Inese Belicka,
tiesnese Svetlana Maršāne, tiesnese Inese Skudra,
izskatīja rakstveida procesā vienkāršotas procedūras lietu apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu
atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” par naudas piedziņu, kas ierosināta sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā
īpašuma pārvalde” apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2020.gada 25.augusta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA” vērsās tiesā ar prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma
pārvalde” par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un /pers. A/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta ģimenes
apdrošināšanas polise /numurs/, uz kuras pamata tika apdrošināts dzīvoklis /adrese/, kura apsaimniekotāja ir atbildētāja. Polises darbības termiņā
minētais dzīvoklis tika applūdināts, appludināšanas iemesls - kanalizācijas stāvvada aizsērējums. Prasītāja izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 586,76
euro.
Ievērojot to, ka ūdens noplūdes cēlonis atradās komunikāciju posmā, kas ietilpst kopīpašuma daļā, atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldniece
noplūdes brīdī bija atbildīga par šo komunikāciju uzturēšanu, kā arī par to bojājumu rezultātā nodarītiem zaudējumiem. Pats ūdensvada bojājuma fakts
dod pamatu atzīt, ka atbildētājas pārvaldībā esošās komunikācijas nebija pienācīgā kārtībā, ja bija iespējama avārijas situācijas rašanās. Attiecīgi saskaņā
ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta un Civillikuma 1779.pantu atbildētājai ir pienākums atlīdzināt prasītājai zaudējumus.
Starp prasītāju un SIA „Julianus Inkasso Latvija” noslēgts sadarbības līgums. Līdz ar ko SIA „Julianus Inkasso Latvija” ir pilnvarota iekasēt no
atbildētājas zaudējumus tiesas ceļā, kas radīja prasītājam papildus zaudējumus fiksētās maksas 103,30 euro apmērā.
Lūdza piedzīt no atbildētājas prasītājas labā galveno parādu (zaudējumus) 690,06 euro, kas sastāv no izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības
586,76 euro un fiksētās maksas saskaņā ar sadarbības līgumu 103,30 euro, likumiskos procentus 50,81 euro par laika periodu no 2018.gada 28.jūnija
līdz 2019.gada 9.decembrim, kā arī tiesas izdevumus; noteikt tiesības prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no
galvenā parāda.
[2] Ar Zemgales rajona tiesas 2020.gada 25.augusta spriedumu nospriests apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA” vienkāršotās procedūras
prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” par naudas piedziņu apmierināt daļēji; piedzīt no sabiedrības ar
ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA” labā zaudējumus 586,76 euro un tiesas
izdevumus 90,62 euro, kopā 677,38 euro, noraidīt prasību daļā par izdevumu par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības atgūšanas administrēšanu
tiesvedības procesā 103,30 euro un likumisko procentu 50,81 euro par laika periodu no 2018.gada 28.jūnija līdz 2019.gada 9.decembrim piedziņu no
atbildētāja, noteikt apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA” tiesības saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma
pārvalde” likumiskos 6% no galvenā parāda 586,76 euro par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai).
Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
Tiesa atzina par pierādītu faktu, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā ir notikusi apdrošinātā dzīvokļa nopludināšana, kuras cēlonis bija
kanalizācijas stāvvada aizsprostojums un nodarīti zaudējumi. Atbildētāja zaudējumu apmēru 586,76 euro pēc būtības nav apstrīdējis.
Atbilstoši 2016.gada 26.jūlijā dzīvojamās mājas /adrese/, īpašnieku un atbildētāja noslēgtajam dzīvojamās mājas pilnvarojuma līgumam, atbildētāja
ir dzīvojamās mājas pārvaldnieks.
Dzīvojamā mājā nav veikta komunikāciju vizuālā pārbaude. Pretējus pierādījumus atbildētāja lietā nav iesniegusi. Tāpat nav norādīti un iesniegti
pierādījumi, ka atbildētāja vērsusies pie apdrošinātā dzīvokļa īpašnieces vai citiem īpašniekiem ar pieprasījumiem nodrošināt kanalizācijas stāvvada
apskati, iekļūstot katra atsevišķa dzīvokļa īpašumā.
Atbildētāja, neveicot attiecīgu pārbaudi, nav ievērojusi pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma 5.2.4. apakšpunktu, nav izpildījusi Ministru kabineta
2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes
minimālajam prasībām” 6.punktā noteiktās darbības.
Nodrošinot inženierkomunikāciju pārbaudi, atbildētājai būtu iespējams laicīgi pamanīt un novērst kanalizācijas cauruļvada bojājumu, kas tieši
veicināja avārijas situācijas rašanos. Tiesas ieskatā pienākumu nepildīšana ir tieši saistīta ar avārijas situācijas rašanos. Tāpat tiesas ieskatā,
inženierkomunikāciju uzturēšana kārtībā ir saistīta ar ēkas normālas ekspluatācijas nodrošināšanu. Dzīvojamās mājas lietošana nav iespējama,
nenodrošinot kanalizācijas inženierkomunikāciju atbilstību prasībām, tādējādi kanalizācijas inženierkomunikāciju uzturēšana, tehniskā apkope un
bojājumu novēršana, remonts ir obligāti veicamas pārvaldīšanas darbības.
Ja kanalizācijas stāvvadus bija nepieciešams nomainīt, atbildētājai to vajadzēja konstatēt, veicot apsekošanu, par kuras veikšanu, kā konstatēts
iepriekš, lietā nav pierādījumu, un nekavējoši par to informēt mājas iedzīvotājus. Turklāt, tiesas ieskatā, pārvaldniekam, kas kā profesionālis dzīvojamo
māju pārvaldīšanā sniedz attiecīgus pakalpojumus, par ko saņem atlīdzību, tas būtu jādara ne tikai gaidot kārtējo ikgadējo mājas īpašnieku sapulci, bet
nekavējoši sasaucot sapulci, piedāvājot konkrētu remontdarbu tāmi, savukārt, ja netiek nodrošināts kvorums, sasaucot sapulci īpašnieku aptaujas veidā.
Ņemot vērā stāvvadu kalpošanas ilguma normatīvus, secināms, ka jau 2016.gadā atbildētājai bija zināms par nepieciešamību informēt dzīvokļu
īpašniekus par to, ka jāpieņem lēmums par mājas kopīpašumā esošās daļas – kanalizācijas stāvvadu – nomaiņu sakarā ar inženierkomunikāciju
nolietojumu, taču lietā nav iesniegti pierādījumi, ka no pārvaldīšanas pienākumu uzņemšanās brīža atbildētāja ir veikusi visas nepieciešamās un obligātās
darbības.
No lietas materiāliem nav konstatējams, ka atbildētāja būtu ievērojusi noteikumos paredzēto un izpildījusi noteiktās noteikumos paredzētās
darbības, un šāda rīcība ir tiešā sakarā ar noplūšanas situācijas rašanos. Atbildētāja nav nodrošinājusi, lai laicīgi pamanītu kanalizācijas stāvvada
bojājumus, aizsērējumu un nav veikusi pasākumus, lai tos novērstu. Apsekojot, pārbaudot komunikācijas, iespējams, varēja novērst traucējumus, tādā
veidā pēc iespējas ilgāk saglabātu komunikāciju iepriekšējo stāvokli.
Tiesas ieskatā atbildētāja nav pienācīgi informējusi dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamību pieņemt lēmumu par stāvvadu nomaiņu un attiecīga
finansējuma piešķiršanu.
Atbildētāja nav sniegusi pierādījumus par to, ka ir tikuši sastādīti akti par kanalizācijas stāvvadu turpmākas lietošanas bīstamību un pēc tam
pienācīgā kārtā par to būtu informēti visi mājas īpašnieki. Lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētāja būtu veikusi kanalizācijas stāvvada nomaiņas izmaksu
aprēķinu, kā arī centusies organizēt inženierkomunikāciju nomaiņai nepieciešamā pilnvarojuma uzdevuma saņemšanu no dzīvokļu īpašniekiem.
Lietā nav pierādījumu, kādu iemeslu dēļ radies kanalizācijas stāvvada aizsērējums, respektīvi – vai kanalizācijas stāvvada aizsērējums radies trešo
personu rīcības rezultātā, kā arī lietā nav pierādīts, ka dzīvokļu īpašnieku rupjas neuzmanības Civillikuma 1645.panta izpratnē dēļ, radies aizsērējums
kanalizācijas stāvvadā. Tiesai nav pamata atzīt, ka pārvaldnieks ir atbrīvojams no atbildības.
[3] Par Zemgales rajona tiesas 2020.gada 25.augusta spriedumu daļā, ar kuru prasība apmierināta, sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Jelgavas
nekustamā īpašuma pārvalde” iesniedza apelācijas sūdzību, kura pamatota ar turpmāk norādīto.
Nekustamā īpašuma appludināšanas cēlonis ir kanalizācijas stāvvada aizsērēšana, kas notikusi iedzīvotāju nepareizas kanalizācijas lietošanas dēļ.
Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā Civilprocesa likuma 96.panta pirmās daļas noteikumus, un pirmās instances tiesai nebija pamata pēc savas
iniciatīvas vākt pierādījumus lietā.
Inženierkomunikācijas defekts nozīmē tās bojājumu vai defektu, kurš radies kādas ārējas iedarbības vai nolietojuma rezultātā. Kanalizācijas
sistēmas aizsērējumu nevar paredzēt, vizuāli apsekojot koplietošanas telpās esošās kanalizācijas sistēmas. Kanalizācijas cauruļvadi veido slēgtu sistēmu,
kurai nevar piekļūt, neatverot to, un pārliecināties par konkrētiem priekšmetiem, kas to nosprostojuši.
Sprieduma motīvu daļa neatbilst Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai, 97.pantam, jo tiesa, izdarot secinājumu, ka sabiedrība ar ierobežotu
atbildību ,,Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” nav iesniegusi pierādījumus par vizuālo apskati, nav vērtējusi to, ka kanalizācijas sistēmas aizsērējumu
nevar paredzēt, vizuāli apsekojot koplietošanas telpās esošās kanalizācijas sistēmas. Kanalizācijas cauruļvadi veido slēgtu sistēmu, kurai nevar iekļūt
iekšā un pārliecināties par konkrētiem priekšmetiem, kas to aizsprostojuši, ja vien nenotiek tās plīsums, kas šajā gadījumā nebija.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo
daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku
drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu persona, kas iemitinās viņa dzīvokļa īpašumā.
Kanalizācijas stāvvads ir kopīpašumā esoša daļa, un dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums saudzīgi pret to izturēties. Novadot kanalizācijas sistēmā ūdeņus,
kuri satur lietas vai vielas, kas veicina tīkla aizsērēšanu, konkrētajā gadījumā tas arī ir noticis.
Prasītāja nav apstrīdējusi aktu par nopludināšanas iemeslu, kas šajā gadījumā arī ir uzskatāms par zaudējumu rašanās iemeslu. Nepiekrīt spriedumā
norādītajam, ka par faktu, ka stāvvadā ir atrasti 2 pamperi, nav iesniegti pierādījumi, jo lietā ir iesniegts akts, kurā tas ir norādīts, un prasītāja aktu nav
apstrīdējusi.
Lūdz atcelt Zemgales rajona tiesas 2020.gada 25.augusta spriedumu daļā, kurā prasība apmierināta, prasību noraidīt, visus ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus piedzīt no prasītājas.
Motīvu daļa
[4] Apelācijas instances tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, apelācijas sūdzības motīvus, atzīst, ka apelācijas
sūdzība ir pamatota, prasība ir noraidāma pilnīgi.
[5] Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un
pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.
Pirmās instances tiesas spriedumu atbildētāja pārsūdzējusi prasības apmierinātajā daļā, lūgusi prasību noraidīt.
Prasītāja pirmās instances tiesas spriedumu nav pārsūdzējusi.
[6] Civilprocesa likuma 430.panta trešajā daļā noteikts, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja
tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Starp prasītāju un /pers. A/ noslēgts apdrošināšanas līgums un līguma darbības termiņš ir no 2015.gada 23.marta līdz 2016.gada 30.martam(lietas
23.-24.lapa).
Prasītāja izmaksājusi apdrošinātā dzīvokļa īpašniekam /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību 586,76 euro (lietas 32.lapa).
No SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” akta (lietas 25.lapa) redzams, ka 2016.gada 18.janvārī atbildētājas pārstāvji apsekoja
dzīvokli /adrese/ un konstatēja, ka virtuvē un gaitenī ir nopludināts grīdas seguma lamināts. Aktā norādīts, ka nopludināšanas iemesls ir kanalizācijas
stāvvada aizdambēšanās, kas notikusi iedzīvotāju nepareizas kanalizācijas sistēmas lietošanas dēļ (izvilkti 2 bērnu pamperi).
Prasītājas pārstāvis, apsekojot dzīvokli, konstatējis zaudējumus, par ko sastādīts apskates protokols. Protokolā norādīts appludināšanas cēlonis –
stāvvada aizsprostojums (lietas 26.- 28., 29., 30.lapa).
Lietā nav strīda, ka kanalizācijas stāvvada aizsprostojuma dēļ notikusi ūdens noplūde un ticis bojāts apdrošinātais dzīvoklis.
Tādējādi tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka 2016.gada 9.janvārī, tas ir, apdrošināšanas līguma darbības laikā, ir notikusi apdrošinātā dzīvokļa
nopludināšana, kuras cēlonis bija kanalizācijas stāvvada aizsprostojums un nodarīti zaudējumi dzīvokļa īpašniekam.
[7] Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās
summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums
personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim. [..].
Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.
Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Lietā ir strīds par to, vai atbildētājai ir jāuzņemas atbildība par zaudējumiem un vai tai ir pienākums tos atlīdzināt.
Prasītāja uzskata, ka atbildība par zaudējumiem jāuzņemas atbildētājai. Stāvvada bojājuma fakts ir pamats secinājumam, ka atbildētājas pārvaldībā
esošās komunikācijas nebija pienācīgā kārtībā, ja bija iespējama avārijas situācijas rašanās. Komunikāciju bojājums, kas rada ievērojamu ūdens noplūdi,
nav atzīstams ne par nejaušu notikumu, ne nepārvaramu varu, kas dotu pamatu kvalificēt radītos zaudējumus kā nejaušus saskaņā ar Civillikuma
1773.pantu un 1775.pantu.
Savukārt atbildētāja uzskata, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieki kā dzīvojamās mājas kopīpašnieki, ir tieši atbildīgi par zaudējumiem trešajām personām,
kas radušies dzīvojamās mājas nepareizas kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas rezultātā. Avārijas cēlonis ir kanalizācijas stāvvada aizsērēšana, kas
notikusi iedzīvotāju nepareizas kanalizācijas lietošanas dēļ (izvilkti 2 bērnu pamperi). Atbildētājas darbība/bezdarbība nekādā mērā nav cēloniskā sakarā
ar dzīvokļu īpašnieku nepareizu kanalizācijas sistēmas lietošanu. Lietas apstākļi liecina par dzīvokļu īpašnieku rupju neuzmanību Civillikuma 1645.panta
izpratnē.
Atbilstoši 2016.gada 26.jūlijā dzīvojamās mājas /adrese/īpašnieku un atbildētāja noslēgtajam dzīvojamās mājas pilnvarojuma līgumam, atbildētāja ir
dzīvojamās mājas pārvaldnieks (lietas 60.-76.lapa).
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16.panta pirmo daļu pārvaldnieks ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam dotā
pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saskaņā ar šā likuma, Civillikuma un noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumiem. Minētā panta otrā daļa paredz, ka par
likuma prasību neievērošanu, veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.
Civillikuma 2295.pants paredz, ka pilnvarniekam jādarbojas, izpildot viņam doto uzdevumu, ar lielāko rūpību, un viņš atbild pilnvarotājam par
katru neuzmanību.
Saskaņā ar Civillikuma 2297.pantu par nejauša gadījuma sekām pilnvarnieks atbild tikai tad, kad viņš noteikti uzņēmies risku.
Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks ar pārvaldīšanas līgumu ir uzņēmusies risku atbildēt
pilnvarotājam (dzīvokļu īpašnieku kopībai) arī par nejauša gadījuma sekām.
Ņemot vērā minēto, lietā ir izvērtējams, vai atbildētāja ir pieļāvusi dzīvojamās mājas pārvaldnieka saistību, kas paredzētas pārvaldīšanas līgumā vai
normatīvajā aktā, pārkāpumu un vai šis pārkāpums bija cēloniskā sakarā ar ūdens noplūdi dzīvoklī.
[8] Prasītāja faktiski ir piekritusi atbildētājas paskaidrojumiem, ka cēlonis ūdens noplūdei dzīvoklī bija kanalizācijas stāvvada aizsērēšana, jo arī
prasītājas pārstāvja 2016.gada 13.janvāra apskates protokolā kā appludināšanas cēlonis ir norādīts kanalizācijas stāvvada aizsprostojums (lietas
26.lapa).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 ,,Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi,
kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un
kārtējo remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma
iestāšanos (2.punkts).
Noteikumi Nr.907 paredz mājas pārvaldniekam virkni pienākumu, 13.3.punkts noteic pārvaldnieka pienākumu reizi mēnesī veikt
inženierkomunikāciju, tostarp kanalizācijas sistēmas, vizuālo pārbaudi.
Saskaņā ar šo noteikumu 13.1 punktu vizuālās pārbaudes ietvaros veicama inženierkomunikāciju ievadu hermētiskuma un koplietošanas telpās
esošo logu, durvju, lūku, šahtu, kā arī citu iekārtu un elementu pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušies bojājumi vai citi apstākļi, kas rada siltuma
noplūdi apkārtējā vidē.
No lietā iesniegtajiem pierādījumiem – akta par appludināšanu un apskates protokola (lietas 25., 26.lapa), kur konstatēts appludināšanas cēlonis –
kanalizācijas stāvvada aizsērējums, tiesa secina, ka ūdens noplūde dzīvoklī nav saistīta ar kanalizācijas stāvvada bojājumiem (plaisām caurulēs, tecēm
savienojumu vietās u.tml.), kurus atbildētāja nav savlaicīgi konstatējusi un novērsusi, bet gan ar kanalizācijas stāvvada aizsērēšanu, kas notiek
kanalizācijas sistēmas nepareizas lietošanas rezultātā, ko mājas pārvaldnieks nevar prognozēt un līdz ar to nevar arī novērst.
Prasītāja nav pierādījusi, ka kanalizācijas stāvvads būtu bojāts, ka tajā būtu plaisas, tece un tamlīdzīgi bojājumi. No atbildētājas paskaidrojumiem
izriet, ka pēc aizsprostojuma izvākšanas, kanalizācijas sistēma turpināja normāli funkcionēt.
Kanalizācijas stāvvada aizsprostošana ar bērnu autiņbiksītēm nav uzskatāma par bojājumu, kuru pārvaldnieks var konstatēt, veicot vizuālo apskati,
un secīgi veikt pasākumus atbilstoši noteikumu Nr.907 17.punktā vai 19.punktā noteiktajam. Līdz ar to šajā lietā nav tiesiskas nozīmes tam apstāklim, vai
atbildētāja bija veikusi kanalizācijas stāvvada vizuālu pārbaudi.
Tiesa nekonstatē pārvaldīšanas līguma 5.3.3.apakšpunktā ietvertā nosacījuma - pārvaldnieks nepienācīgi vai nolaidīgi izpilda savus pienākumus
iestāšanos, kas būtu pamats zaudējumu atlīdzināšanai.
[9] Civillietu tiesas kolēģija nepiekrīt pirmās instances tiesas secinājumam par to, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ar mērķi izlemt jautājumu par
kanalizācijas cauruļvadu nomaiņu un šo izdevumu finansēšanu netika sasaukta, tādējādi atbildētāja nevar aizbildināties ar argumentu, ka dzīvokļu īpašnieki
tai nav devuši uzdevumu un nav piešķīruši līdzekļus nepieciešamo remontdarbu veikšanai. Lietā nav pierādīti apstākļi, ka kanalizācijas stāvvads būtu
remontējams vai nomaināms un, ka šo remontdarbu neveikšana būtu cēloniskā sakarā ar dzīvokļa nopludināšanu.
[10] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja nav pierādījusi tādu atbildētājas prettiesisko rīcību – darbību vai bezdarbību, kas būtu cēloniskā
sakarā ar zaudējumu nodarīšanu dzīvokļa īpašniekam, kas ir obligāts priekšnosacījums zaudējumu atlīdzības piedziņai. Prasītāja arī nav pierādījusi
atbildētājas pienākumu atbildēt par nejauša gadījuma sekām, tādēļ prasība par zaudējumu atlīdzības piedziņu kā nepamatota un nepierādīta ir noraidāma.
[11] Apelācijas instances tiesa atzīst, ka Zemgales rajona tiesa nav pareizi izvērtējusi apstākļus lietā, līdz ar to prasību apmierinājusi nepamatoti.
[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Atbildētāja, iesniedzot apelācijas sūdzību, samaksājusi valsts nodevu 88,01 euro (lietas 162.lapa), kas piedzenami no prasītājas atbildētājas labā.
[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem prasītājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.–434.pantu, Zemgales apgabaltiesa
nosprieda
apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA” vienkāršotās procedūras prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā
īpašuma pārvalde” par naudas piedziņu noraidīt pilnīgi.
Piedzīt no apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā
īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548, labā tiesas izdevumus 88,01 euro.
Noteikt prasītājai termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā tā sastādīšanas dienā 2020.gada 21.decembrī.
Tiesnese referente I.Belicka
Tiesnese S.Maršāne
Tiesnese I.Skudra