Court orders bank to collect loan debt and interest against absent borrower via default judgment.

Lieta Nr.C29 8379 13

(Arhīva Nr.C-1244-14)

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī 2015.gada 2.februārī

Ventspils tiesa: tiesnese S.Eglīte

ar sekretāri I.Freimani,

izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu AS „Norvik Banka” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu,

konstatēja

Akciju sabiedrība „Norvik Banka” (turpmāk – prasītājs) cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu, norādot, ka

2009.gada 7.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.PTKR00934, saskaņā ar kuru atbildētājam tika piešķirts aizdevums Ls

2532,30 (EUR 3603,14) apmērā, ar procentu likmi 24% gadā un aizdevuma atmaksas termiņu – 2015.gada 10.jūlijam.

Atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņas kontā ir pietiekošs naudas

atlikums aizdevuma atmaksas veikšanai. Pēdējais maksājums no atbildētājas saņemts 2012.gada 2.februārī Ls 20 (EUR 28,46) apmērā.

Ar 2012.gada 17.jūlija paziņojumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, atbildētājai tika dots 10 dienu termiņš saistību izpildei, taču atbildētāja saistības

neizpildīja, līdz ar to līgums tika izbeigts ar 2012.gada 28.jūliju.

Atbildētājas no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības ir Ls 5376,27 (EUR 7649,74), kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma

pamatsummas Ls 2456,11 (EUR 3494,73), nesamaksātajiem procentiem par aizdevuma izmantošanu Ls 1344,36 (EUR 1912,85), likumiskajiem procentiem

Ls 196,90 (EUR 280,16) un līgumsoda Ls 1378,90 (EUR 1962).

Pamatojoties uz minēto prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas parādu, tiesāšanās izdevumus, kā arī lūdz noteikt spriedumā tiesības prasītājam saņemt

likumiskos procentus līdz sprieduma izpildei.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2015.gada 28.janvārī tiesā saņemts prasītāja pārstāvja iesniegums ar lūgumu lietu izskatīt bez viņa

klātbūtnes tiesas sēdē, norādot, ka prasību uztur pilnā apmērā.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu savlaicīgi likumā noteiktajā kārtībā paziņots. Atbildētājas neierašanās

iemesli tiesai nav zināmi. Nekādi lūgumi un paskaidrojumi no atbildētājas lietā nav saņemti.

Tiesa uzskata, ka lieta skatāma bez pušu klātbūtnes tiesas sēdē, jo lietas dalībniekiem pavēstes un tiesas sūtītie dokumenti piegādāti saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.panta pirmo un piekto daļu. Sūtījumu nesaņemšana pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tā kā nepastāv Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā noteiktie apstākļi, kas liegtu aizmuguriska sprieduma taisīšanu un lietā esošie materiāli ir

pietiekami strīda izskatīšanai, tad tiesa atzīst, ka ir taisāms aizmugurisks spriedums saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta noteikumiem – aizmugurisks

spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma,

nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot lietas būtību kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma šādu

apsvērumu dēļ.

Konstatēts, ka 2009.gada 7.jūlijā starp AS “Norvik Banka” un /pers. A/ noslēgts Aizdevuma līgums Nr.PTKR002934 (1ietas 10.lapa), kopā ar

maksājumu grafiku (Pielikums Nr.1) (lietas 11.lapa), saskaņā ar kuru prasītājs piešķīra atbildētājai aizdevumu Ls 2532,30 (EUR 3603,14) apmērā, ar procentu

likmi 24% un ar atmaksas termiņu līdz 2015.gada 10.jūlijam.

Saskaņā ar līguma 3.1.punktu, par termiņā neatmaksātu aizdevumu un/vai nesamaksātiem procentiem atbildētājam jāmaksā prasītājam līgumsods

0,15% dienā, ko aprēķina no termiņā nesamaksātās summas. Līguma 3.3.punkts nosaka, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no līgumā noteikto

saistību izpildes. Līguma 2.2.1.apakšpunkts nosaka, ka atbildētājam ir pienākums atmaksāt kredītu un maksāt procentus par kredīta izmantošanu maksājumu

grafikā noteiktā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā.

No atbildētājas konta izraksta (lietas 12.lapa) redzams, ka 2009.gada 7.jūlijā aizdevuma summa atbildētājai izsniegta.

No lietā esošā parāda aprēķina (lietas 15.-17.lapa) redzams, ka atbildētāja ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījusi. Atbildētājas parāds uz 2013.gada

20.novembri ir Ls 5376,27 (EUR 7649,74), kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas Ls 2456,11 (EUR 3494,73), nesamaksātajiem procentiem

par aizdevuma izmantošanu Ls 1344,36 (EUR 1912,85), likumiskajiem procentiem Ls 196,90 (EUR 280,16) un līgumsoda Ls 1378,90 (EUR 1962).

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegto parāda aprēķinu.

Pierādījumi par atbildētājas saistību izpildi tiesā nav iesniegti.

Lietā nepastāv strīds par to, ka puses tiesīgi noslēgušas iepriekš minēto līgumu, nepastāv strīds par līguma nosacījumiem un par to, ka prasītājs savas

saistības, kas izriet no minētā līguma, godprātīgi izpildījis. Tāpat lietā nepastāv arī strīds par to, ka atbildētājs savas saistības nav labprātīgi izpildījis.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka gan prasības pamats, gan prasības summa ir pilnībā pierādīta.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.-1590.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma. Vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota

ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai daudzums, kādu viņš saņēmis un saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu

procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem

jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un

lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un saskaņā ar

Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs tieši jānosaka aktā vai darījumā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru

noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu kreditoram ir tiesības

prasīt līgumsodu, ja tā tieši bijis norunāts.

No lietas materiāliem redzams, ka puses tiesīgi noslēgušas līgumu, uzņemoties noteiktas saistības, tajā skaitā arī saistības maksāt procentus par

aizdevuma izmantošanu un līgumsodu maksājumu nokavējumu gadījumā. Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājam

arī līgumā paredzētos procentus par aizdevuma izmantošanu un līgumsodu par maksājumu nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1)punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja

tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu nolikti pa seši no simta gadā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus. Līdz ar to prasītājam atzīstama

tiesība saņemt 6 % procentus gadā no pamatparāda summas Ls 2456,11 (EUR 3494,73) līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs samaksājis valsts nodevu par prasības celšanu tiesā Ls 377,04 (EUR 536,48) un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus par tiesas paziņojumu, pieteikuma nosūtīšanu Ls 3,30 (EUR 4,70). Tiesa uzskata, ka minētie izdevumi piedzenami no atbildētājas par labu

prasītājam pilnā apmērā.

Pārrēķins uz euro valūtu veikts, pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumu pēc Latvijas Bankas noteiktā lata piesaistes kursa euro – 1 EUR =

LVL 0,702804.

Atbildētājai dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei (Civilprocesa likuma 204.1pants).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 41., 93., 97., 193.pantu, 204.1pantu, 208.1 panta trešo daļu un Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1753.,

1756., 1765., 1943., 1946.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Norvik Banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, parādu EUR 7649,74, kas sastāv no

neatmaksātās aizdevuma pamatsummas EUR 3494,73, nesamaksātajiem procentiem par aizdevuma izmantošanu EUR 1912,85, likumiskajiem procentiem

EUR 280,16 un līgumsoda EUR 1962, kā arī valsts nodevu EUR 536,48 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas paziņojumu, pieteikuma

nosūtīšanu EUR 4,70, pavisam kopā EUR 8190,92 (astoņi tūkstoši simt deviņdesmit e uro un 92 centi), ko ieskaitīt bankas kontā:

Nr.LV44LATB000000PATERLS, AS „NORVIK BANKA”, SWIFT: LATB LV22, Saistības pēc līguma Nr.PTKR002934.

Noteikt AS “Norvik Banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildei likumiskos procentus 6% (seši procenti)

gadā no pamatparāda summas, tas ir, EUR 3494,73 (trīs tūkstoši četrsimt deviņdesmit četri euro un 73 centi).

Noteikt atbildētājai desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Ventspils

tiesā.

Atbildētāja ir tiesīga 20 dienu laikā no aizmuguriskā sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Ventspils tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un

lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese S.Eglīte