Court convicts defendant of drunk driving and evading license revocation, imposing combined community service and extended ban.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving under the influence without a license and evading a court-ordered license revocation. The defendant argued for leniency, but the court found the evidence of 1.6192 per mille alcohol and the prior conviction sufficient for guilt. Consequently, the court imposed combined community service and extended license revocation while maintaining the residence restriction.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 1. daļa; Krimināllikuma 312. panta 2. daļa: Driving under the influence without a license constitutes a separate offense; evading a court-ordered license revocation constitutes a separate offense; both offenses are punishable by community service and extended revocation periods.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K71-0307-21/27
ECLI:LV:VRT:2021:0209.11400000221.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs 2021. gada 9. februārī
Vidzemes rajona tiesa,
tiesnesis Lauris Šņepsts,
rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas
un 312. panta otrās daļas.
Aprakstošā daļa
[1] Pārbaudot un novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa konstatēja.
[1.1] /pers. A/, atrodoties alkohola ietekmē, vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtībā
atņemtas.
2021. gada 1. janvārī plkst. 22.00 /pers. A/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras ar Aizkraukles rajona tiesas 2017. gada 7.
marta spriedumu atņemtas uz četriem gadiem, atrodoties alkohola ietekmē, vadīja automobili HYUNDAI SANTA FE ar valsts reģistrācijas numuru
/reģistrācijas numurs/ Amatas novada Drabešu pagastā pa autoceļu Valmiera – Cēsis – Drabeši, tā 38. km Drabešu virzienā, viņu apturēja policijas
darbinieki. Izdarot pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai, /pers. A/ izelpotajā gaisā konstatētas 1,6192 promiles, kas atbilst alkohola
koncentrācijai asinīs.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā.
[1.2] /pers. A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
Ar Aizkraukles rajona tiesas 2017. gada 7. marta spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 126. panta pirmās
daļas, 179. panta pirmās daļas, 180. panta pirmās daļas, 185. panta pirmās daļas, 262. panta pirmās daļas, 50. panta pirmās un otrās daļas ar brīvības
atņemšanu uz četriem mēnešiem, notiesājot nosacīti ar pābraudes laiku uz vienu gadu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Spriedums stājies spēkā 2017. gada 21. martā.
Neskatoties uz aizliegumu vadīt transportlīdzekli, kas noteikts ar tiesas spriedumu, 2021. gada 1. janvārī plkst. 22.00 /pers. A/, atrodoties
alkohola ietekmē, vadīja automobili HYUNDAI SANTA FE ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ Amatas novada Drabešu pagastā pa
autoceļu Valmiera – Cēsis – Drabeši, tā 38. km Drabešu virzienā. Tādā veidā /pers. A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
Ar šādu savu rīcību /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā.
Motīvu daļa
[2] Krimināllieta/pers.A/apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas un 312. panta otrās daļas nodota tiesai izskatīšanai bez
pierādījumu pārbaudes.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļā noteic, ka krimināllietas, kas nodotas tiesai izskatīšanai bez pierādījumu
pārbaudes, pirmās instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka minēto krimināllietu var iztiesāt rakstveida procesā.
Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļā noteikto, tiesa paziņojusi prokuroram un apsūdzētajam par
lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Lietas dalībniekiem izskaidrotas tiesības 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret
lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem. Tiesa
paziņojusi sprieduma pieejamības dienu.
Pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, apsūdzētais /pers. A/ paziņojis, ka viņš piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā.
Tiesas paziņojumā noteiktajā laikā Cēsu rajona prokuratūras prokurore Anita Goldšteina un apsūdzētais /pers. A/ nav iebilduši lietas
iztiesāšanai rakstveida procesā un nav pieteikuši noraidījumu tiesas sastāvam.
[3] Pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pēc Krimināllikuma 262.
panta pirmās daļas un 312. panta otrās daļas atzinis pilnīgi (lietas 38., 39. lapa). Apsūdzētais neapstrīdēja inkriminēto noziedzīgo nodarījumu faktiskos
apstākļus un juridisko kvalifikāciju.
Pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, apsūdzētais /pers. A/ piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā (lietas 40.
lapa). Apsūdzētais nav paziņojis, ka būtu mainījis savu viedokli par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.
Prokurore nav lūgusi lietas iztiesāšanā izdarīt pierādījumu pārbaudi.
Ievērojot lietas dalībnieku viedokli un pārbaudot lietas materiālus, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmo daļu nolēma
neizdarīt pierādījumu pārbaudi lietas iztiesāšanā.
Tiesai, pēc lietas materiālu pārbaudes, nav šaubu par apsūdzētā vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un par noziedzīgo
nodarījumu juridisko kvalifikāciju. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527. panta trešajā daļā noteiktajam, pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams, jo lietas
iztiesāšanā netika veikta pierādījumu pārbaude.
[4] Nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu un apsūdzētā personību.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Atbilstoši Krimināllikuma 7. panta trešajā daļā noteiktajam, /pers. A/ ir izdarījis divus mazāk smagus noziegumus.
Ar /pers. A/ izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apdraudēta ceļu satiksmes drošība, kā arī apdraudētas jurisdikcijas intereses tiesas
spriedumu izpildē. Automobiļa vadīšanas laikā /pers. A/ alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā bija 1,6192 promiles. Apsūdzētais pārvadāja divus
pasažierus.
/pers. A/ agrāk četras reizes sodīts par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu (lietas 24.-26. lapa). Atbilstoši Krimināllikuma 63. panta trešajā
daļā noteiktajam pēdējā sodāmība nav dzēsta.
Noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdī /pers. A/ bija sodīts ar Aizkraukles rajona tiesas 2017. gada 7. marta spriedumu pēc Krimināllikuma
126. panta pirmās daļas, 179. panta pirmās daļas, 180. panta pirmās daļas, 185. panta pirmās daļas, 262. panta pirmās daļas, 50. panta pirmās un otrās
daļas ar brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem, notiesājot nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz
četriem gadiem. Spriedums stājies spēkā 2017. gada 21. martā.
Pēdējā gada laikā /pers. A/ nav saukts pie administratīvās atbildības. Nav samaksājis par administratīviem pārkāpumiem 2016. gadā uzliktos
naudas sodus 130 EUR. Tāpēc saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 24. panta trešajā daļā noteikto /pers. A/ atzīstams par administratīvi sodītu
personu.
/pers. A/ apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni (lietas 55. lapa). Pirmstiesas kriminālprocesā /pers. A/ norādījis, ka strādājot SIA “Jaunmāres”
par palīgstrādnieku. Lietā nav informācijas par apsūdzētā ienākumiem, to apmēru.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 47. panta otro daļu, tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā
nožēlošanu.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu, tiesa par atbildību pastiprinošo apstākli atzīst to, ka /pers. A/ izdarītie
noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu, tiesa par atbildību pastiprinošo apstākli atzīst to, ka Krimināllikuma 312.
panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ izdarījis alkohola ietekmē.
Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu,
piespiedu darbu, naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.
Krimināllikuma 312. panta otrās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu
darbu vai naudas sodu.
Krimināllikuma 46. panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas sodu par mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav
sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Valsts apsūdzības uzturētāja savā rakstveida viedoklī lūdza /pers. A/ par izdarītu Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētu
noziedzīgu nodarījumu sodīt ar piespiedu darbu uz 200 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem, bet par Krimināllikuma 312.
panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sodīt ar piespiedu darbu uz 120 stundām. Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu
sodus daļēji saskaitīt un noteikt piespiedu darbu uz 260 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma
51. panta pirmo daļu šim sodam pievienot neizciesto papildsodu pēc Aizkraukles rajona tiesas 2017. gada 7. marta sprieduma.
Apsūdzētais tiesai nav iesniedzis savu viedokli par piespriežamā soda veidu un mēru.
Izvērtējot noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, tostarp arī apsūdzētā personību, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sods par
Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nosakāms piespiedu darba veidā. Iepriekš
par noziedzīgiem nodarījumiem /pers. A/ ar brīvības atņemšanu notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. Pārbaudes laikā jaunu noziedzīgu
nodarījumu nav izdarījis. No noteiktā papildsoda izcietis lielāko daļu. Par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošo vielu ietekmē tiek tiesāts otro reizi.
Iepriekš sodīts par mantiska rakstura noziegumu izdarīšanu. Izlemjot par nosakāmo soda veidu, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu un
laiku, kā arī /pers. A/ konstatēto alkohola apreibumu un atzīst, ka pieļaujama ar brīvības atņemšanu nesaistīta soda noteikšana. Tiesas ieskatā, soda
mērķu sasniegšanai nav nepieciešams /pers. A/ izolēt no sabiedrības, tāpēc viņam var piespriest ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu. Tiesa atzīst, ka
piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamos darbos nodrošinās Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā definēto soda mērķu sasniegšanu. Apsūdzētais
nav norādījis uz tādiem apstākļiem, kas ierobežotu viņa iespējas izciest piespiedu darbu.
Lemjot jautājumu par nosakāmā pamatsoda mēru, tiesa ņem vērā, ka attiecībā uz apsūdzību pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas
konstatēts viens atbildību mīkstinošais un viens atbildību pastiprinošais apstāklis, bet attiecībā uz apsūdzību pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas
konstatēts viens atbildību mīkstinošais un divi atbildību pastiprinošie apstākļi. Atbildību pastiprinoša apstākļa esība nepieļauj minimālā soda mēra
noteikšanu. Tiesa atzīst, ka par Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu piespiedu mērs nosakāms tuvāk likumā
noteiktajai vidējai robežai, bet par Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu piespiedu darba stundu skaits nosakāms
lielāks par vidējo robežu. Tiesa norāda, ka piespiedu darba minimālā robeža ir 40 stundas, bet maksimālā robeža 280 stundas, tāpēc minētā soda vidējā
robeža ir 160 piespiedu darba stundas. Tiesa atzīst, ka /pers. A/ par Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nosakāms
piespiedu darbs uz 160 stundām, bet par Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – piespiedu darbs uz 180 stundām.
/pers. A/ piespriežams Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētais papildsods - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Tiesa
norāda, ka par Ceļu satiksmes likuma 62. panta ceturtajā daļā paredzētu administratīvu pārkāpumu, kad alkohola ietekme vadītājam, kuram ir
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, pārsniedz 1,5 promiles, likumdevējs noteicis papildsodu - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz pieciem
gadiem. Ar noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums ir lielāks par kaitējumu, ko rada minētais administratīvais pārkāpums, jo, izdarot Krimināllikuma
262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, /pers. A/ ne vien vadījis transportlīdzekli, atrodoties alkohola ietekmē, bet šo nodarījumu
izdarījis, vadot transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtībā atņemtas. Par kriminālsodāmu transportlīdzekļa vadīšanu
alkohola ietekmē, ko izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kuram atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ir nepieciešams noteikt bargāku sodu nekā
par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts līdzīgos apstākļos. Tiesa uzskata, ka, tā kā kriminālprocesā nav konstatēti kādi īpaši apstākļi, kas mīkstinātu
/pers. A/ atbildību, tad papildsoda termiņu krimināllietā nav pamata noteikt mazāku par sodu, kāds būtu noteikts par līdzīgu administratīvo pārkāpumu.
Atbilstoši Krimināllikuma 50. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības nosakāms daļēji saskaitot
piespriestos pamatsodus.
Krimināllikuma 51. panta pirmā daļa noteic, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu
noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.
/pers. A/ nav izcietis ar Aizkraukles rajona tiesas 2017. gada 7. marta spriedumu noteikto papildsodu. Neizciestais transportlīdzekļa
vadīšanas tiesību atņemšanas laiks ir viens mēnesis vienpadsmit dienas.
Tiesa atzīst, ka, apsūdzētajam galīgais sods nosakāms, izskatāmajā lietā piespriestajam papildsodam daļēji pievienojot neizciesto sodu pēc
Aizkraukles rajona tiesas 2017. gada 7. marta sprieduma. Ievērojot Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļas 2. punktā noteikto, izskatāmajā lietā noteiktajam
papildsodam pievienojama neizciestā soda daļa, kas nav mazāka par vienu trešdaļu.
Krimināllikuma 52. panta ceturtā daļa noteic, ka aizturēšanu tiesa ieskaita soda laikā, aizturēšanu līdz divdesmit četrām stundām rēķinot kā
vienu brīvības atņemšanas dienu. Minētā panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst astoņām piespiedu darba
stundām.
Pamatsoda izciešanā /pers. A/ ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiku no 2021. gada 1. janvāra plkst. 22.22 līdz 2021. gada 2. janvāra
plkst. 15.20, kas atbilst vienai brīvības atņemšanas dienai jeb astoņām piespiedu darba stundām.
[5] Pirmstiesas kriminālprocesā /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā. Tiesa atzīst, ka piemērotais drošības
līdzeklis atstājams negrozīts līdz tiesas spriedums stāsies spēkā.
[6] Kriminālprocesa likuma 321. panta piektā daļa noteic, ja nolēmuma kopija personai nogādāta pa pastu, uzskatāms, ka par nolēmumu
personai ir paziņots septītajā dienā pēc tā nosūtīšanas. Tā kā tiesas sprieduma kopija /pers. A/ tiks nosūtīta pa pastu uz apsūdzētā paziņoto dzīvesvietu,
tad par sprieduma paziņošanas dienu uzskatāma septītā diena no dienas, kad tā kopija nodota pasta iestādē.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520., 523., 524. pantu, 527. panta trešo daļu, 528., 529. un 530. pantu,
tiesa
nosprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 160
(simt sešdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 180
(simt astoņdesmit) stundām.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitīt piespriestos pamatsodus un sodu pēc noziedzīgo nodarījumu
kopības /pers. A/ noteikt piespiedu darbu uz 240 (divsimt četrdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu, šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienot papildsodu, kas nav izciests pēc
Aizkraukles rajona tiesas 2017. gada 7. marta sprieduma, un galīgo sodu /pers. A/ noteikt piespiedu darbu uz 240 (divsimt četrdesmit) stundām, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem 1 (vienu) mēnesi.
Piespiedu darba izciešanā /pers. A/ ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2021. gada 1. janvāra plkst. 22.22 līdz 2021. gada 2. janvāra
plkst. 15.20, kas atbilst piespiedu darba 8 (astoņām) stundām.
/pers. A/ uzlikt pienākumu 10 (desmit) darbdienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pieteikties Valsts probācijas dienesta
Vidzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības Cēsu nodaļā, Cēsīs, Pļavas ielā 3A, piespiedu darba izciešanai.
Noteikt soda izpildes institūcijai pienākumu par sprieduma izpildi paziņot Vidzemes rajona tiesai.
Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas termiņu skaitīt no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā - atstāt negrozītu līdz tiesas spriedums stāsies spēkā.
Pilna sprieduma pieejamības diena, kad spriedums saņemams Vidzemes rajona tiesas Cēsīs kancelejā, ir 2021. gada 9. februāris pēc plkst.
13.00.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes
apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā no tā pieejamības dienas, sūdzību vai protestu iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.
Tiesnesis L.Šņepsts