Court dismisses noise violation charge because nightclub noise is considered permanent business activity.

NORAKSTS Lieta Nr.142194111 1-0995-12/21

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 23.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „L2Z” (reģistrācijas Nr.40003697616) pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2011.gada 22.marta lēmuma Nr.57/07/ZV080818/1 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pašvaldības policijas vecākais inspektors 2011.gada 5.janvārī pieteicējai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „L2Z” sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.080818 (turpmāk – Protokols) par to, ka pieteicēja 2010.gada 2.decembrī pulksten 23.40 naktsklubā „Shot Bar” Grēcinieku ielā 1, Rīgā, veicot komercdarbību, pieļāva troksni, atskaņojot skaļu mūziku no valdījumā esoša trokšņa avota pēc pulksten 23.00, kas traucēja apkārtējo personu mieru, tādējādi neievērojot Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 4.1.apašpunktu. Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas priekšnieks 2011.gada 24.janvārī pieņēma sākotnējo lēmumu Nr.D57/07/ZV080818 uzliekot pieteicējai naudas sodu 600 latu apmērā par Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktā paredzēto pārkāpumu. Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pietei8cēja to apstrīdēja Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldē (turpmāk – Policija), kas ar 2011.gada 22.marta lēmumu Nr.D57/07/ZV080818/1 (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem. Cietušo apgalvojumi par traucējošo troksni nav pamatoti, jo policijas darbinieki netika ielaisti iedzīvotāju telpās, lai pārliecinātos par trokšņa esamību vai neesamību. Nav veikti trokšņa mērojumi, līdz ar to lieta tika izskatīta, neievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.panta prasības. Pieteicēja vērsusies pie ekspertiem, kas snieguši atzinumu, ka ārpus bāra telpām trokšņa līmenis pat nepārsniedz ielu trokšņa fonu. Pieteicēja uzskata, ka Policija, pieņemot Lēmumu, pārkāpa pilnvarojumu, jo saskaņā ar Saistošo noteikumu 21.punktu, Lēmumā minētā amatpersona ir tiesīga pieņemt tikai sākotnējo lēmumu lietā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 27.jūnijā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā Policija pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus Policija paskaidro, ka konkrētajā gadījumā trokšņa mērījumi nebija nepieciešami, jo troksnim nav pastāvīgs raksturs, bet mērījumi ir jāveic tikai pastāvīga trokšņa gadījumā.

[4] Uz tiesas sēdi pieteicējas pārstāvis, Policijas pārstāvis, kā arī lietā pieaicinātās cietušās personas nav ieradušās. Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, konstatē, ka procesa dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots likumā noteiktā kārtībā. Tiesa nekonstatē Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā paredzētos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tādējādi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 214.panat pirmajai daļai, atzīst, ka lietu var skatīt bez procesa dalībnieku klātbūtnes.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, secina, ka Lēmums ir atceļams turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējas valdījumā ir naktsklubs „Shot Bar” un ka šajā naktsklubā Protokolā norādītajā laikā tika atskaņota mūzika. Tātad lietā nav strīda, ka pieteicēja radījusi troksni Rīgas administratīvajā teritorijā. Lietā ir strīds par to, vai ar mūzikas atskaņošanu radot troksni, pieteicēja ir izdarījusi Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, vai ir traucējusi apkārtējo personu mieru. Tādējādi tiesai ir jānoskaidro, vai Lēmums ir pamatots un tiesisks.

[7] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības par tāda trokšņa radīšanu, kas traucējis apkārtējo iedzīvotāju naktsmieru. Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunkts (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) noteica, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt 15.punkts noteic, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, juridiskajām personām uzliek sodu no 200 latiem līdz 600 latiem, bet, ja šāds pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā no lēmuma par soda uzlikšanu pieņemšanas dienas

– no 500 latiem līdz 1000 latiem. Tiesa konstatē, ka Saistošie noteikumi izdoti, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 4.punktu, kas nosaka, ka pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus par sabiedrisko kārtību, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos. Līdz ar to tiesības paredzēt sodu par Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunkta pārkāpšanu Rīgas Domei ir tikai tādā gadījumā, ja likumā jau nav noteikts sods par šāda pārkāpuma izdarīšanu. LAPK 167.1panta pirmā daļa paredz personu atbildību par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu. Kā atzinusi Administratīvā apgabaltiesa, Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktā un LAPK 167.1pantā minēti dažādi administratīvie pārkāpumi, proti, saistošajos noteikumos paredzēta atbildība par darbību, kas apdraud noteikto sabiedrisko kārtību (iedzīvotāju mieru), savukārt LAPK 167.1pantā paredzēta atbildība par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 1.novembra sprieduma lietā A420715910, 9.punktu). Proti, Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktā paredzēta atbildība par tādu trokšņošanu, kas konkrētā laikā un vietā traucē apkārtējo personu mieru (kā arī uzņēmumu vai iestāžu darbību), savukārt LAPK 167.1pantā paredzēta atbildība par darbību, kuras rezultātā radītais troksnis pārsniedz konkrētu akustiskā trokšņa līmeni neatkarīgi no tā, vai apkārtējie to uztver kā traucēkli vai ne. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad radītais troksnis nepārsniedz pieļaujamo akustiskā trokšņa līmeni, personu var saukt pie atbildības saskaņā ar Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktu, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, un troksnim nav pastāvīgs raksturs.

[8] Ņemot vērā, ka Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunkts paredz izslēdzošu nosacījumu, proti, saukt personu pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo punktu var, ja attiecīgajam troksnim nav pastāvīga rakstura, tad tiesai jāizvērtē, vai kluba „Shot Bar” radītajam troksnim (mūzikas atskaņošanai) bija pastāvīgs raksturs. Saskaņā ar Skaidrojošo vārdnīcu vārds „pastāvīgs” nozīmē tādu, kas ir noturīgs, ilgstošs, nemainīgs, tādu, kas darbojas, funkcionē visu laikposmu (par cilvēkiem, organizācijām), tādu, kas ko dara regulāri (skat. http://www.tezaurs.lv/sv). Lietā nav strīda, ka naktsklubs „Shot Bar” darbojas jau ilgāku laika periodu, turklāt no lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja mūziku ir atskaņojusi, veicot komercdarbību. Tiesas ieskatā, naktskluba, kafejnīcas vai restorāna radītais troksnis, skaļi atskaņojot mūziku, pēc savas būtības ir pastāvīgs un tāds, ka ir iespējams noteikt šāda trokšņa līmeni un izvērtēt, vai ir ievērots akustiskā trokšņa normatīvs. Arī tiesu praksē atzīts, ka bāru, naktsklubu, kafejnīcu un citu izklaides objektu (līdzīgs komercdarbības veids, mūzikas atskaņošana, cilvēku pulcēšanās) radītajam troksnim ir pastāvīgs raksturs (skat. piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 1.novembra spriedumu lietā Nr.A420715910). Lēmumā nav norādīts, kāpēc būtu jāuzskata, ka izskatāmajā gadījumā objektīvi nebija iespējams noteikt akustiskā trokšņa līmeni. Vēl jo vairāk tāpēc, ka bāriem, naktsklubiem un citiem izklaides objektiem ar līdzīgu komercdarbības veidu, mūzikas atskaņošana, cilvēku pulcēšanās un troksnis ir pastāvīgs. Līdz ar to – pārbaudāms ir arī radītā trokšņa līmenis. No minētā secināms, ka pieteicējas klubā „Shot Bar” konstatētais troksnis ir atzīstams par troksni, ko radīja ikdienas komercdarbība, līdz ar to troksnis ir atzīstams par pastāvīgu. Konstatējot, ka radītajam troksnim ir pastāvīgs raksturs, pieteicējas darbība nevar tikt kvalificēta kā Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunkta pārkāpums (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 1.novembra sprieduma lietā A420715910 10.punktu). Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā pieteicējas darbība, regulāri savā komercdarbības laikā atskaņojot skaļu mūziku, nevar tikt kvalificēta kā Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunkta pārkāpums.

[9] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka pieteicējas darbībās nav konstatējams Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs. Saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Tādējādi, Lēmums par pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktu ir nepamatots un atceļams, bet administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, un LAPK 286.panta pirmās daļas 3.punktu,

nosprieda:

atcelt Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2011.gada 22.marta lēmuma Nr.57/07/ZV080818/1 (2011.gada 5.janvāra administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.080818) un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese /paraksts/ I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese__________________I.Petrovska

Rīgā, 2012.gada 23.maijā.