Court allows debt collection claim and grants statutory interest despite plaintiff's omission of interest request.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to pay outstanding invoices and granted the plaintiff's claim for debt collection. Although the plaintiff did not explicitly request statutory interest in the initial filing, the court applied Civil Procedure Law Article 195 to award interest from the judgment date until payment. Consequently, the defendant was ordered to pay the principal debt, accrued interest, and court costs totaling over 800 euros.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 195. panta; Civilprocesa likuma 41. panta: The court must grant statutory interest on debt collection judgments regardless of the plaintiff's specific request, and the court must award the prevailing party's litigation costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-2345-18/20
ECLI:LV:RVPT:2018:0215.C30630517.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 15.februārī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā : tiesnese I.Casno
izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras lietu AS “Rīgas Centrāltirgus” prasībā pret SIA “Mego trade” par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja AS “Rīgas Centrāltirgus” iesniegusi tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret SIA “Mego trade” par parāda piedziņu, norādot, ka
2017.gada 25.janvārī starp pusēm noslēgts tirdzniecības vietas nomas līgums Nr.5-7-17, kurš ticis izbeigts pirms termiņa 2017.gada 9.februārī,
pamatojoties uz atbildētājas 2017.gada 25.janvāra iesniegumu.
Saistībā ar līgumu atbildētāja nav samaksājusi prasītājas izstādītos rēķinus: 2017.gada 3.februāra rēķinu Nr. RCT 141285 par summu 10,80 EUR;
2017.gada 23.februāra rēķinu Nr.RCT 143532 par summu 21,60 EUR; 2017.gada 25.janvāra rēķinu Nr.RCT 140447 par summu 539,18 EUR un
2017.gada 7.februāra rēķinu Nr.RCT 141736 par summu 143,77 EUR.
Norāda, ka saskaņā ar līguma 4.un 5.punktu līgumā norādītos nomas un fiksēto komunālo pakalpojumu maksājumus nomnieks veic katru mēnesi
līdz esošā mēneša desmitajam datumam, bet komunālos maksājumus saskaņā ar skaitītāju rādītājiem nomnieks veic līdz nākamā mēneša divdesmitajam
datumam, pamatojoties uz iznomātāja sagatavotiem rēķiniem.
Tāpat līguma 8.punkts noteic, ka par katru maksājuma kavējuma dienu tiek aprēķināts līgumsods 0,5% no nesamaksātās summas.
Papildus norāda, ka par tirdzniecības vietas nomu, patērēto elektroenerģiju, siltumenerģiju un aprēķināto līgumsodu par maksājuma kavējumu
prasītāja atbildētājai piestādījusi rēķinus par kopējo summu 715,35 EUR, kurus atbildētāja nav apmaksājusi.
2017.gada 24.februārī atbildētājai nosūtīts brīdinājums par parāda samaksu ar lūgumu līdz 2017.gada 6.martam samaksāt pamatparādu un
līgumsodu. Līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai atbildētāja parādu nav samaksājusi.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1716.pantu, 1720.panta otro daļu, 2112.pantu, 2113.pantu, 2124.pantu, 2141.pantu, 2146.pantu, prasītāja
lūdz piedzīt no SIA “Mego trade” parādu 715,35 EUR, kā arī tiesāšanās izdevumus.
2017.gada 11.oktobrī atbildētājai uz juridisko adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz
2017.gada 10.novembrim. Atbildētāja paskaidrojumus norādītajā termiņā nav iesniegusi. No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai nosūtītais
prasības pieteikuma noraksts atgriezts tiesai ar norādi, ka sūtījumam beidzies glabāšanas laiks.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai
ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no
nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz juridiskās
personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu
paziņošanas faktu.
Atbilstoši minētajai likuma normai tiesa atzīst, ka atbildētājai SIA “Mego trade” ir paziņots gan par celto prasību, gan par lietas izskatīšanu
rakstveida procesā.
Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots likumā noteiktajā
kārtībā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda
savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
No lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 25.janvārī starp pusēm noslēgts līgums Nr.5-7-17 par tirdzniecības vietas nomu (lietas 14.lapa).
Atbilstoši līguma 2.punktam, tirdzniecības vietas izmantošanas mērķis noteikts rūpniecības preču tirdzniecība, tirdzniecības atrašanās vieta – Spīķeru iela
2, Rīga. Atbilstoši līguma 4.punktam, līgums noslēgts uz laiku no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim.
Parakstot līgumu, nomnieka SIA “Mego trade” pārstāvis apliecinājis, ka ir saņēmis, iepazinies un piekritis līguma pielikumiem – tirdzniecības vietas
pieņemšanas-nodošanas aktam, iekšējo tirgus noteikumu pārkāpumu konstatēšanas un līgumsodu piemērošanas kārtībai, kā arī tirdzniecības vietas
nomas līguma noteikumiem.
Atbilstoši līguma 3.punktam, puses vienojušās par tirdzniecības vietas nomas un komunālo pakalpojumu samaksas kārtību, t.i. nomas maksa par
tirdzniecības vietu Spīķeru 2 Nr.2.1., Nr.2.2. un Nr.2.3. noteikta 487,48 EUR mēnesī. Nomas maksas un fiksēto komunālo maksājumu termiņš noteikts
līdz esošā mēneša desmitajam datumam, savukārt komunālo pakalpojumu maksājumus saskaņā ar skaitītāju rādītājiem nomnieks veic līdz nākamā
mēneša divdesmitajam datumam, pamatojoties uz iznomātāja sagatavotiem rēķiniem.
Saskaņā ar tirdzniecības vietas nomas noteikumu 1.punktu, iznomātājs nodod un nomnieks saskaņā ar tirdzniecības vietas nomas noteikumiem
pieņem lietošanā par maksu tirdzniecības vietu. Atbilstoši noteikumu 4. un 5.punktam, tirdzniecības vietas nomas līgumā norādītos nomas un fiksēto
komunālo pakalpojumu maksājumus nomnieks veic katru mēnesi līdz esošā mēneša desmitajam datumam, pamatojoties uz iznomātāja sagatavotiem
rēķiniem, komunālos maksājumus saskaņā ar skaitītāju rādītājiem nomnieks veic līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam, pamatojoties uz
iznomātāja sagatavotiem rēķiniem (lietas 15.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā 2017.gada 25.janvāra SIA “Mego trade” iesnieguma par tirdzniecības vietas nomas līguma, abonementa – līguma
pārtraukšanu, redzams, ka atbildētāja lūgusi prasītāju ar 2017.gada 9.februāri pārtraukt 2017.gada 25.janvāra tirdzniecības vietas nomas abonementu –
līgumu Nr.5-7-17 (lietas 17.lapa).
Lietā nodibināts, ka, pamatojoties uz minēto iesniegumu, starp pusēm noslēgtais 2017.gada 25.janvāra nomas līgums Nr.507017 2017.gada
9.februārī izbeigts pirms termiņa.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja izrakstījusi atbildētājai šādus rēķinus: 2017.gada 25.janvāra rēķinu Nr.RCT140447 par summu 539,18
EUR par telpu nomu, elektrību un tīkla uzturēšanu un par patērēto siltumenerģiju par periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.janvārim ar
apmaksas termiņu līdz 2017.gada 27.janvārim un 2017.gada 7.februāra rēķinu Nr. RCT 141736 par summu 143,77 EUR par telpu nomu, elektrību un
tīkla uzturēšanu un par patērēto siltumenerģiju par laika periodu no 2017.gada 1.februāra līdz 2017.gada 8.februārim ar apmaksas termiņu līdz 2017gada
10.februārim (lietas 10.-11.lapa),
Civillikuma 1512.pants noteic, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs
līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).
Civillikuma 1828.pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas
lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums –
īre.
Civillikuma 2141. pants paredz, ka nomniekam jāsamaksā nomas maksa līgumā noteiktos termiņos un, novilcinot maksājumus, jāmaksā arī
nokavējuma procenti. Savukārt Civillikuma 2144. pants noteic, ja nomas vai īres priekšlaicīgai izbeigšanai bijis likumīgs pamats, tad nomas vai īres maksa
kaut gan arī tūliņ jāsamaksā, bet tikai par patieso nomas vai īres laiku. Līdz ar to, tiesa secina, ka prasītājai ir tiesības prasīt nomas maksas parādu par
līguma darbības laiku no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 9.februārim, kad līgums tika izbeigts.
No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētāja būtu pilnībā izpildījusi savas saistības, kā arī atbildētāja nav
iesniegusi iebildumus pret prasību vai pierādījumus par parāda samaksu. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav pilnībā izpildījusi savas
saistības pret prasītāju. Tiesa uzskata, ka atbildētājai ir saistošs noslēgtais nomas līgums, un ir pienākums veikt maksājumus atbilstoši līguma
nosacījumiem.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētājas parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar
Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētāja pretēji Civillikuma 2141.pantam, kurš noteic nomnieka pienākumu maksāt nomas maksu līgumā noteiktajos
termiņos, līguma nosacījumus daļā par nomas maksas un citu maksājumu veikšanu pildījusi nepienācīgi, līdz ar ko izveidojies nomas maksas parāds,
tādējādi atbilstoši lietā iesniegtajam parāda aprēķinam, kuru atbildētāja nav apstrīdējusi, tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds
par telpu nomu 682,95 EUR.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 32,40 EUR, kas saskaņā ar līguma 8.punktu aprēķināts 0,5% apmērā no nesamaksātās summas.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Minētā panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā
(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par desmit procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Savukārt atbilstoši
Civillikuma 1717.pantam līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam
jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Lietas izskatīšanas laikā konstatēta atbildētājas saistību neizpilde pret prasītāju, līdz ar ko no atbildētājas piedzenams līgumsods prasītājas
norādītajā apmērā, t.i.32,40 EUR, kas nepārsniedz Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteiktos 10% no parāda pamatsummas un, tiesas ieskatā,
samērojot to ar parāda summas apmēru un atbildētājas maksājumu termiņu kavējumu, ir samērīgs un taisnīgs.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds 682,95 EUR un līgumsods 32,40 EUR.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic tiesai pienākumu spriedumā par naudas summu piedziņu norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus un norādīt arī procentu apmēru.
Iesniedzot prasību tiesā, prasītāja nav pieteikusi lūgumu atzīt prasītājas tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildes dienai likumiskos procentus
no piedzītās summas.
Judikatūrā (sk. LR Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 14.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-75; 2009.gada 25.novembra lēmumu lietā Nr.
SPC-111, 2013.gada 26.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC- 1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko
tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, ir pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteikt
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus.
Kaut arī prasītāja nav pieteikusi lūgumu par tiesībām saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei, tiesa atzīst, ka saskaņā ar
Civilprocesa likuma 195.pantu nosakāmas prasītājas tiesības no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas
likumiskos 6% gadā no piedzītās pamatparāda summas, t.i. 682,95 EUR, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteikto ka, procentu pieaugums apstājas,
kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva; kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa).
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 110,60 EUR, kas sastāv no samaksātās valsts
nodevas 107,30 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 3,30 EUR.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.25 pantu un 250.27 panta otro daļu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt no SIA “Mego trade”, reģistrācijas Nr.40103990405, par labu AS “Rīgas Centrāltirgus”, reģistrācijas Nr.50003249741, pamatparādu
682,95 EUR, līgumsodu 32,40 EUR un tiesas izdevumus 110,60 EUR, kopā piedzenot 825,95 EUR (astoņi simti divdesmit pieci euro 95 centi).
Parāda samaksa veicama prasītājas norādītajā kontā – AS “Citadele banka”, konta Nr.LV62PARX0001104210405.
Noteikt prasītājas tiesības no SIA “Mego trade”, par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
procentus 6% gadā no pamatparāda, t.i. no 682,95 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot
pamatkapitāla lielumu.
Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Casno