Court dismissed request to approve modernization project due to incorrect application of funding sequence rules.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected SIA "UP Kurzemnieks"'s request to compel the Rural Support Service to issue a favorable decision approving a modernization project. The applicant argued for funding under the 'modernization' measure, but the court found the initial rejection based on non-compliance with the 'new farmer' measure was procedurally valid. The court ruled that the specific regulations dictate a logical sequence where support for establishing a business must precede support for its modernization, making the applicant's current request improper.
Legislator headnote
AI generatedMinistry of Agriculture Decree No. 323; The court established that when a beneficiary receives support under the 'new farmer' measure, subsequent requests for support under the 'modernization' measure are subject to a strict sequential requirement where the initial establishment phase must be completed first.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. A42-01022-20
ECLI:LV:ADRJLTN:2020:0605.A420286319.2.S
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
LIEPĀJAS TIESU NAMS
S P R I E D U
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Liepājā 2020.gada 5.jūnijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „UP Kurzemnieks” pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Lauku atbalsta
dienestam izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu apstiprināts pieteicējas projekta iesniegums Nr.19-08-A00601-000055 „Saimniecības
modernizācija”.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes (turpmāk – pārvalde) 2019.gada 28.augusta lēmumu
Nr.08.3-11/19/317-e „Lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu” (turpmāk – sākotnējais lēmums) nolemts noraidīt pieteicējas SIA „UP
Kurzemnieks” projekta iesniegumu Nr.19-08-A00601-000055 „Saimniecības modernizācija” (turpmāk – projekta iesniegums), kas tika iesniegts
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma „Lauku saimniecību un
uzņēmējdarbības attīstība” apakšpasākuma „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” (turpmāk – 6.1.apakšpasākums) ietvaros.
Sākotnējā lēmumā norādīts, ka 2019.gada 26.jūnijā pieteicēja Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedza projekta
iesniegumu. Projekta ietvaros plānotie ieguldījumi – lietota graudu novākšanas kombaina iegāde par 25800 euro, lauku veltņa/šļūces iegāde par
13600 euro, projekta izstrāde par 600 euro. Atbalsta pretendents 2019.gada 18.jūnijā realizēja projektu 18-08-A00401-001226 „Traktora iegāde
saimniecībā” Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.?2020.gadam pasākuma „Investīcijas
materiālajos aktīvos” apakšpasākuma „Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” (turpmāk – 4.1.apakšpasākums) ietvaros, pēc kura īstenošanas
Atbalsta pretendentam 2019.gada 27.jūnijā ir izmaksāts publiskais finansējums un sākās piecu gadu uzraudzības periods.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumu Nr.323 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma
„Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība” apakšpasākumam „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” (turpmāk –
noteikumi Nr.323) 3.punktu, 6.1.apakšpasākuma mērķis ir sekmēt noteikumu Nr.323 7.1. apakšpunkta nosacījumiem atbilstošu gados jaunu cilvēku
iesaistīšanos pastāvīgā lauksaimniecības darbībā un nodrošināt darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu lauksaimniecības sektorā, atbalstot gados
jaunus cilvēkus, kas saimniecības vadītāja statusā pirmo reizi dibina ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā
īpašumā pārņemtu esošu saimniecību. Tādējādi secināts, ka atbalsta pretendents jau ir nodibinājis ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai ražotu
lauksaimniecības produkciju atbilstoši noteikumu Nr.323 3.punktam. Līdz ar to pēc būtības atbalsta pretendents jau pirms projekta iesniegšanas ir
izpildījis 6.1.apakšpasākuma mērķi – veicināt konkurētspējīgu saimniecību izveidi un attīstību, kuras vada gados jauni lauksaimnieki, un
6.1.apakšpasākumam vairs nevar kvalificēties.
Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, Lauku atbalsta dienesta direktora p.i. 2019.gada 14.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.10 5.1-
15/19/2419-e (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējo lēmumu atstāt spēkā.
Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pārvalde atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.598 „Noteikumi par valsts un
Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.?2020.gada plānošanas periodā”
(turpmāk – noteikumi Nr.598) 14.4.apakšpunktā noteiktajai kārtībai izvērtēja atbalsta pretendenta atbilstību publiskā finansējuma saņemšanas
nosacījumiem un noteikumu Nr.323 3.punktam. Atbalsta pretendents, 2019.gadā īstenojot projektu pasākumā „Atbalsts ieguldījumiem lauku
saimniecībās”, jau pirms projekta iesniegšanas ir izpildījis pasākuma mērķi – veicināt konkurētspējīgu saimniecību izveidi un attīstību, kuru vada gados
jauni lauksaimnieki, un ir izveidojis ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai ražotu lauksaimniecības produkciju.
Noteikumi Nr.323 nosaka valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākuma ietvaros, tai skaitā nosacījumus atbalsta
pretendenta atbilstībai un mērķim, kādam atbalsts tiek piešķirts. Saskaņā ar pasākuma „Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” mērķi atbalsts tiek
piešķirts lauku saimniecībām, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kas apliecina, ka pēc projekta īstenošanas šī pasākuma
ietvaros atbalsta saņēmējs klasificējams kā izveidota lauku saimniecība. Savukārt saskaņā ar pasākuma mērķi atbalsts ir finansiāla palīdzība, lai izveidotu
jaunu uzņēmumu. Pēc projekta īstenošanas pasākumā „Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” nav iespējams atbalsta pretendentu definēt kā jaunu
uzņēmumu, kuram nepieciešams finansiāls atbalsts tieši saimniecības izveidē. Līdz ar to atbalsta pretendents neatbilst noteikumu Nr.323
7.2.2.apakšpunkta prasībām, jo /pers. F/ kā atbalsta pretendenta dalībnieks jau ir dibinājis saimniecību cita projekta ietvaros. Iestāde piekrīt, ka atbalsta
pretendenta saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešama papildus tehnikas iegāde, bet atbalsts pasākumā netiek piešķirts konkrētu
pamatlīdzekļu iegādei, bet gan jaunas saimniecības izveides procesam. Tāpat atbalsta pretendenta arguments par paaudžu maiņu šī pasākuma ietvaros
nav pamatots atbalsta saņemšanai, jo atbalsta pretendents pieteicis atbalstam sevi kā izveidotu esošu lauku saimniecību un pārņemamais fiziskas personas
ražošanas resurss ir īstenojamā darījumdarbības plāna sastāvdaļa.
[2] Pieteikumā tiesai norādīts, ka pārsūdzētais lēmums balstās uz nepareizu noteikumu Nr.323 normu interpretāciju, fragmentāri atlasot normas,
bet, pretēji Administratīvā procesa likuma 8.pantā un 17.panta pirmajā daļā noteiktajam, neveicot šo normu satura iztulkojumu sistēmiski, kopsakarā ar
citām noteikumu Nr.323 normām, kā arī nepareizi, neatbilstoši tiesību normu jēgai novērtējot patieso attiecīgā atbalsta pasākuma, kura ietvaros pieteicēja
iesniegusi projekta pieteikumu, mērķi.
[2.1] Iestāde nepareizi interpretēja noteikumu Nr.323 3.punktā noteikto, tāpat neņēma vērā, ka noteikumu Nr.323 7. 1punkts kopsakarā ar
5.2punktu precīzi noteic kritērijus, pēc kuriem ir nosakāms, vai atbalsta pretendents atbilst finansējuma piešķiršanas mērķim. Proti, saskaņā ar 7.1punktā
noteikto, ir jākonstatē, ka 7.punktā minētais atbalsta pretendents projekta iesniegšanas dienā ir saimniecības dibināšanas procesā un izpilda vismaz vienu,
bet ne visas šo noteikumu 5.2punktā minētās darbības. Analizējot noteikumu Nr. 323 5. 2 punktā minēto sistēmiski, kopsakarā ar 3., 7. un 7.1 punktu, ir
pamats konstatēt, ka jēdziens „dibināšana” šo noteikumu izpratnē ir interpretējams plaši – atbilstoši 5.2punktā norādītajiem kritērijiem, proti, šis jēdziens
acīmredzami aptver arī tādas darbības, kuras var tikt veiktas arī jau dibinātā saimniecībā, kurai attiecīgi ir nepieciešami līdzekļi, lai saimniecība atbilstoši
šo noteikumu 3.punktā definētajam mērķim varētu veiksmīgi īstenot savu darbību. Konkrētajā gadījumā pieteicēja pilnībā atbilst gan noteikumu Nr.323.
7.2.2.apakšpunkta nosacījumam, gan noteikumu 7.1apakšpunkta nosacījumam. Noteikumu 7.1punkts noteic, ka projekta iesniegšanas dienā atbalsta
pretendentam ir jābūt dibināšanas procesā un jāizpilda vismaz viena, bet ne visas 5.2punktā minētās darbības. Tātad pieteicēja pilnībā atbilst minētajam
nosacījumam un var secināt, ka atbalsta pretendents pilnībā izpilda 7.2.2.apakšpunkta nosacījumus.
[2.2] Pieteicēja nepiekrīt pārsūdzētajā lēmumā ietvertajai norādei, ka atbalsts pasākumā netiek piešķirts konkrētu pamatlīdzekļu iegādei, bet gan
jaunas saimniecības izveides procesam. Šāda norāde ir acīmredzami absurda, jo tādā gadījumā pieteicējai ir grūti iedomāties, kādas darbības būtu
atbilstošas „jaunas saimniecības izveides procesam”, ja konkrētu, saimniecības darbībai nepieciešamu pamatlīdzekļu, kas ir jebkura uzņēmuma darbības
pamats, iegāde nenozīmē saimniecības izveides procesu.
[2.3] Finansējuma saņemšana cita projekta ietvaros noteikumu Nr.323 izpratnē nav kritērijs, pamatojoties uz kuru finansējuma piešķiršana ir
atsakāma. Pārsūdzētajā lēmumā nav norādīts, tieši no kuras noteikumu Nr.323 normas izriet ierobežojums atbalsta pretendentam pieteikties un saņemt
publisko finansējumu gadījumā, ja tas jau iepriekš ir pieteicies un saņēmis finansējumu kāda cita projekta ietvaros. Saskaņā ar noteikumu Nr.598
14.4.apakšpunktu, dienests novērtē projekta iesnieguma atbilstību noformēšanas prasībām un publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu konkrētam pasākumam. Atbilstoši minētajam, konstatējot
pieteicējas atbilstību konkrētajām noteikumu Nr.323 prasībām, iestādei no tiesību normām neizriet rīcības brīvība piemērot un izvērtēt vēl kādus citus
kritērijus pēc saviem ieskatiem. Iestāde ir patvaļīgi ieviesusi papildu kritēriju finansējuma piešķiršanas vērtējumā, kā nosacījumu paredzējis tiesību normās
neminētu apstākli – vērtēt arī to, vai atbalsta pretendents ir saņēmis finansējumu cita projekta ietvaros, lai gan šāds nosacījums no noteikumiem Nr.323
neizriet.
[2.4] Vērtējot pārsūdzētajā lēmumā minētos argumentus, ir jāņem vērā arī citi nosacījumi, kas atbalsta pretendentam ir jāizpilda, lai varētu
kvalificēties projektam. Saskaņā ar noteikumu Nr.323 8.punktu saimniecības standarta izlaidei uz iesniegšanas brīdi ir jābūt vismaz 15 000 euro vērtībā
vai arī iepriekšējā gada ieņēmumiem no lauksaimniecības darbības ir jābūt vismaz 15 000 euro. Saimniecībai jau ir jābūt strādāt spējīgai uz projekta
iesniegšanas brīdi, jo, lai apstrādātu šādas hektāru platības, ir nepieciešama tehnika, kā arī ieguldītie resursi. Noteikumu Nr.323 8. punkts arī noteic, ka
maksimālais iepriekšējā gada apgrozījums vai standarta izlaide var būt līdz 70 000 euro, kas nozīmē, ka ir diezgan normāla situācija, ja atbalsta
pretendents jau ir realizējis kādu citu projektu, jo šādiem apjomiem jau ir nepieciešams ievērojams daudzums ar tehnikas vienībām. Pieteicēja standarta
izlaide uz projekta iesniegšanas brīdi bija 48 222 euro un uz projekta iesniegšanas brīdi atbalsta pretendents apstrādā 110 ha ar graudaugiem. Tādējādi,
ņemot vērā arī noteikumu 8.punktu, vēl jo vairāk nav pamatota pārsūdzētajā lēmumā veiktā normu interpretācija, saskaņā ar kuru finansējuma
piešķiršana attiecīgā projekta ietvaros ir iespējama tikai tad, ja: 1) ir jāizveido tikai jauna saimniecība; 2) pieteicēja nevar kvalificēties projektam, ja ir jau
iesniegusi un īstenojusi projektu „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” ietvaros.
[3] Paskaidrojumā tiesai Lauku atbalsta dienests pieteikumā ietverto prasījumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz turpmāk minēto.
[3.1] Pieteicējas noteikumu Nr.323 5. 2punkta interpretācija esošajos faktiskajos apstākļos ir atzīstama par neatbilstošu likumdevēja mērķim un tā
nav atbilstoša tiesību sistēmai. Pieteicēja attiecīgās tiesību normas interpretācijā par dibināšanas procesā esošu saimniecību nav ņēmusi vērā ar pārāku
juridisko spēku apveltītu normatīvo aktu aprobežojumus (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulas (ES) Nr.1305/2013, par
atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005
(turpmāk – regula Nr.1305/2013) 19.pants un Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam 8.2.3.3.1. un 8.2.5.punkts), šajā
administratīvajā lietā pastāvošus faktiskos apstākļus un tiesas veiktu tiesību normu interpretāciju līdzīgā administratīvajā lietā Nr.A4200224117.
Noteikumu Nr.323 5. 2punkts nav interpretējams tā, lai esošajos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos pieteicēja ar vienu un to pašu tehnisko un
zemes resursu abos projektos varētu saņemt atbalstu vairākkārt par tādām darbībām, kas paredzētas kā vienreizējas darbības gan 4.1.apakšpasākumā,
gan 6.1.apakšpasākumā. Atbilstoši Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam 8.2.5.3.1.11.punktam ir pieļaujams sākotnēji pirmreizēji
dibināt vai pārņemt saimniecību, tādā veidā pretendējot uz atbalstu 6.1.apakšpasākumā, un pēc tam vēlākā laika periodā, attīstot savu lauksaimniecisko
darbību, pretendēt uz atbalstu 4.1.apakšpasākuma ietvaros. Minētā Latvijas lauku attīstības programma neparedz apgrieztu abu atbalsta pasākumu
akumulēšanu.
[3.2] Regulas Nr.1305/2013 19.pantā noteikts juridiskais pamats atbalsta piešķiršanai 6.1.apakšpasākumā. Savukārt atbilstoši Latvijas lauku
attīstības programmas 2014.?2020.gadam ieguldījums (2B mērķa virzienā – atvieglot ienākšanu lauksaimniecības nozarē, it īpaši paaudžu maiņu), ieviešot
6.1.apakšpasākumu, paredzēts, ka tiks sekmēta gados jaunu cilvēku iesaistīšanās pastāvīgās lauksaimniecības aktivitātēs, un tas veicinās ekonomiski
dzīvotspējīgu saimniecību dibināšanu un nodrošinās darbaspēka atjaunošanos lauksaimniecības sektorā. Turklāt arī saskaņā ar noteikumu Nr.323
3.punktu šī apakšpasākuma mērķis ir noteikts – sekmēt atbilstošu gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgā lauksaimniecības darbībā un nodrošināt
darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu lauksaimniecības sektorā, atbalstot gados jaunus cilvēkus, kas saimniecības vadītāja statusā pirmo reizi
dibina ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību.
Atbilstoši administratīvās lietas faktiskajiem apstākļiem, pieteicējs pirms otrā projekta iesniegšanas dienestā (2019.gada 26.jūnijā), dibināja
saimniecību, lai izpildītu saistības pirmajā projektā (pirmā projekta iesniegums dienestam iesniegts 2018.gada 22.novembrī) un tādējādi saņemtu atbalstu
cita atbalsta pasākuma ietvaros – 4.1.apakšpasākumā. Šis apakšpasākums paredzēja atbalstu ieguldījumiem (investīcijām) arī jauniem lauksaimniekiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumiem Nr.600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu
projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” (turpmāk – noteikumi Nr.600) pieteicējai tika piešķirts atbalsts
4.1.apakšpasākuma ietvaros (t.i. pirmajam projektam), izpildot noteikumu Nr.600 5.7.apakšpunktā noteiktās prasības gados jaunam lauksaimniekam
(lauku saimniecības vadītājs). Atbilstoši Komercreģistrā pieejamai informācijai, pieteicēja kā juridiska persona ir dibināta 2019.gada 1.aprīlī. Pieteicēja
otrā projekta iesnieguma A.1.sadaļā arī ir sniegusi informāciju, ka pieteicējs jau ir pārņēmis sava tēva lauksaimniecisko darbību. Pirmā projekta ietvaros
pieteicējs izpildīja visus nosacījumus un iegādājās sev nepieciešamo traktoru, par ko pieprasīja un saņēma publisko finansējumu 4.1.apakšpasākuma
ietvaros.
Saskaņā ar noteikumu Nr.600 3.1.apakšpunktā norādīto 4.1.apakšpasākuma mērķi un noteikumu Nr.600 11.punktu, pieteicējam, izpildot ar
pirmo projektu uzņemtās saistības, ir jānodrošina pilnvērtīgs saimnieciskās ražošanas cikls, kā rezultātā noteikti uzlabojas pieteicēja saimnieciskās
darbības rādītāji. No iepriekšminētā izriet secinājums, ka pieteicējam 4.1.apakšpasākuma īstenošanā ir jāpierāda, ka pieteicējs spēs nodrošināt
pilnvērtīgu ražošanas procesu, pieteicēja rīcībā būs nepieciešamie resursi, bet ir nepieciešamas investīcijas attīstībai, t.i., finansiālais atbalsts attīstības
grūdienam.
Līdz ar to pieteicēja viedoklis par to, ka saimniecības izveides process nav pabeigts, ir pretrunā tam, ka pieteicēja pirmā projekta uzņemtās
saistības ir izpildītas un pieteicējs jau ir nodibinājis ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai ražotu lauksaimniecības produkciju atbilstoši noteikumu
Nr.323 3.punktam. Līdz ar to pieteicējs jau pirms otrā projekta iesniegšanas dienestā (2019.gada 26.jūnijā), ir veicis tās darbības 4.1.apakšpasākuma
ietvaros, kas ir minētas kā 6.1.apakšpasākuma mērķi.
[3.3] Pieteicējas norādītais otrā projekta mērķis ir esošās saimniecības apgrozījuma palielinājums. Lai īstenotu šo mērķi, pieteicēja plāno iegādāties
graudaugu kombainu un zemes šļūci. Pēc būtības pieteicēja ar otro projektu vēl vairāk papildina savas saimniecības tehnisko resursu, nevis iegūt
finansiālo atbalstu patstāvīgas saimnieciskās darbības uzsākšanai. Tieši pirmā projekta ietvaros pieteicējs ir pārņēmis visus saimniekošanas resursus un ir
ar dienesta sniegto publisko atbalstu iegādājies arī tehnikas vienību – traktoru, kas ļauj pieteicējam veikt pilnvērtīgu ražošanu savā saimniecībā. Arī
atbilstoši otrā projekta nosaukumam, pieteicēja ar otro projektu ir paredzējusi savas jau nodibinātās saimniecības modernizāciju, kas norāda uz tās spēju
veikt patstāvīgu saimniecisko ražošanu uz otrā projekta iesniegšanas brīdi.
Šīs administratīvās lietas ietvaros būtiski, ka jau apstiprinātajā un īstenotajā projektā, t.i., pirmajā projektā, faktiskā saimniecība un nekustamais
īpašums ir tas pats, kas norādīts arī otrā projekta iesniegumā. Tādējādi secināms, ka atbalsts, kas tiek pieprasīts, atbalsta pretendentam un saimniecībai ir
jau otrais par līdzīgām darbībām (t.i. saimniecības izveidi), kas ir pretrunā konkrētā atbalsta mērķim, jo atbalsts 6.1.apakšpasākumā tiek piešķirts
pirmreizēja maksājuma veidā pirmreizējām darbībām.
[4] Pieteikuma papildinājumā tiesai pieteicējs norāda, ka iestādes atsauce uz regulas Nr.1305/2013 19.pantu kā ierobežojošu kritēriju atbalsta
saņemšanai ir nepamatota un neatbilstoša Eiropas Savienības tiesību regulējumam. Ne regulas Nr.1305/2013 19.pantā, ne citās normās, nav iekļautas
nekādas norādes par kritērijiem vai ierobežojumiem, no kuriem būtu secināms jaunizveidota uzņēmuma raksturojums.
Noteikumu Nr.323 7.2.1.apakšpunkta, 5. 2 un 7.punkta nosacījumi nekādā veidā nav konfliktējoši ar regulas Nr.1305/2013 19.panta vai citu
normu nosacījumiem. Pamatojot pieteicējai nelabvēlīgu administratīvo aktu, nav tiesiska pamata atsaukties Latvijas lauku attīstības programmu, jo šim
dokumentam nav normatīvā akta spēka un iedarbības attiecībā uz pieteicēju. Turklāt noteikumos Nr.323 ietvertie kritēriji, pēc kuriem identificēt
saimniecības dibināšanas procesu atbalsta saņemšanas izpratnē, ir atbilstoši Latvijas lauku attīstības programmā kā politikas plānošanas dokumentā
ietvertajam.
Iestādes norādītā pasākumu piemērošanas secība nav balstīta un pamatota ne ar normatīvajiem aktiem, ne arī atbilst Latvijas lauku attīstības
programmā kā politikas plānošanas dokumentā noteiktajam. Iestāde nepamatoti atsaucas uz Administratīvās rajona tiesas spriedumu lietā
Nr.A420224117, jo pirmās instances tiesas spriedumam citā administratīvā lietā un tajā veiktajai tiesību normu iztulkošanai un apsvērumiem nav nozīmes
šīs lietas izskatīšanā, un tiesai, izskatot šo lietu, nav pienākuma piekrist tiesas apsvērumiem, kas norādīti minētajā lietā. Minētajā lietā ir taisīts tiesību
normām neatbilstošs spriedums.
Tāpat nepamatoti tiek norādīts, ka /pers. F/ ir pilnībā pārņēmis saimniecisko darbību no tēva. /pers. F/ kā atbalsta pretendents uz projekta
iesniegšanas brīdi bija pārņēmis tēva saimniecisko darbību tādā nozīmē, ka tēvs vairs ar saimniecisko darbību nenodarbosies un visas tēva iepriekš
apstrādātās platības apstrādās /pers. F/. Iesniedzot 6.1.apakšpasākuma projektu, /pers. F/ nav pārņēmis saimniecisko darbību no tēva noteikumu
Nr.323. 5.2 un Latvijas lauku attīstības programmas 8.2.5.3.1.1.apakšpunkta izpratnē, jo netiek izpildītas visas noteikumu Nr.323. 5. 2punkta prasības tā
iemesla dēļ, ka pieteicēja vēl nav pārņēmusi visas nepieciešamās lietu tiesības uz zemi un vēl nav sagatavots gada pārskats.
Absurds ir iestādes apgalvojums, ka pamatlīdzekļu iegāde neesot saistīta ar saimnieciskās darbības uzsākšanu jaunā lauksaimnieka projekta
ietvaros – saimnieciskā darbība bez pamatlīdzekļiem nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta un rada būtiskus riskus saimniecības darbības stabilitātei.
Tādējādi apstāklis, ka pieteicēja projekta pieteikumu iesniedz ar mērķi nodrošināt pilnvērtīgai saimnieciskās darbības uzsākšanai nepieciešamos
pamatlīdzekļus, ir tieši atbilstošs 6.1.apakšpasākuma mērķim, jo finansējums minēto pamatlīdzekļu iegādei kalpo kā atbalsts jaunajam lauksaimniekam
uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Motīvu daļa
[5] Izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots.
[6] Pieteicēja 2019.gada 26.jūnijā iesniedza projekta iesniegumu pretendēšanai uz atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas
Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma „Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība” apakšpasākuma „Atbalsts jaunajiem
lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” ietvaros.
Lauku atbalsta dienests pieteicējas projekta iesniegumu noraidīja, jo secināja, ka pieteicējas projekta iesniegums neatbilst noteikumu Nr.323
7.2.2.apakšpunkta prasībām, jo /pers. F/ kā pieteicējas dalībnieks jau ir dibinājis saimniecību cita projekta ietvaros.
Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja atbilst publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem.
[7] Vispārējais juridiskais pamats publiskā finansējuma piešķiršanai atbalstam lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai
noteikts regulā Nr.1305/2013). Regulas Nr.1305/2013 19.pantā citastarp noteikts, ka atbalsts lauku saimniecību un darījumdarbības attīstībai attiecas uz
atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem, ko sniedz gados jauniem lauksaimniekiem (a.punkta i.apakšpunkts). Atbilstoši šai regulai ir apstiprināta Lauku
attīstības programma, kurā cita starpā paredzēts pasākums „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” ar 6.1.apakšpasākumu.
Atbalsta piešķiršanas nosacījumi 6.1.apakšpasākumā noteikti noteikumos Nr.323. Minēto noteikumu 3.punktā noteikts apakšpasākuma mērķis –
sekmēt atbilstošu gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgā lauksaimniecības darbībā un nodrošināt darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu
lauksaimniecības sektorā, atbalstot gados jaunus cilvēkus, kas saimniecības vadītāja statusā pirmo reizi dibina ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai
ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību.
No Lauku attīstības programmas 8.2.5.3.1.1.apakšpunkta izriet, ka 6.1.apakšpasākuma mērķis ir atbalsts jauniem lauksaimniekiem par
lauksaimniecības uzņēmuma dibināšanu pirmo reizi kā saimniecības vadītājam ar mērķi ražot lauksamniecības produkciju. Pasākuma ietvaros tiek
atbalstīta jaunā lauksaimnieka darījumdarbības plāna ieviešana jaunas saimniecības dibināšanai vai esošas saimniecības pārņemšana savā īpašumā,
veicinot tālāku saimniecības attīstību.
Turklāt noteikumu Nr.323 7.punktā ir noteikts, kas var būt atbalsta pretendents, proti, attiecībā uz juridisku personu 7.2.2.apakšpunkts kopsakarā
ar 7.1.apakšpunktā minētājām prasībām fiziskajai personai citastarp noteic, ka juridiskās personas dalībnieks (fiziska persona) pirmo reizi dibina
(pārņem, manto) lauksaimniecības produkcijas ražošanas uzņēmumu (saimniecību) sešu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta
iesnieguma apstiprināšanu (7.1.4.apakšpunkts). Arī noteikumu Nr.323 7. 1punkts noteic, ka šo noteikumu 7.punktā minētais atbalsta pretendents
projekta iesniegšanas dienā ir saimniecības dibināšanas procesā.
No minētājām tiesību normām izriet, ka 6.1.apakšpasākuma mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgā lauksaimniecības darbībā
un nodrošināt darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu lauksaimniecības sektorā, atbalstot gados jaunus cilvēkus, kas saimniecības vadītāja statusā
pirmo reizi dibina ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai ražotu lauksaimniecības produkciju.
[8] No lietas materiāliem konstatējams, ka 2019.gada 22.janvārī ar Lauku atbalsta dienesta pārvaldes lēmumu Nr.08.3-11/19 (lietas 56.-57.lapa)
apstiprināts pieteicējas dalībnieka /pers. F/ projekts 18-08-A00401-001226 „Traktora iegāde saimniecībā” (lietas 45.-55.lapa) 4.1.apakšpasākuma
ietvaros un minētā projekta ietvaros tikusi dibināta pieteicēja kā juridiska persona.
Līdz ar to pieteicēja neatbilst noteikumu Nr.323 7.2.2.apakšpunkta prasībām, jo nevar uzskatīt, ka tās dalībnieks fiziska persona projekta
iesniegumu Nr.19-08-A00601-000055 „Saimniecības modernizācija” ietvaros pirmo reizi dibina, pārņem vai manto lauksaimniecības produkcijas
ražošanas uzņēmumu vai saimniecību.
Tiesa pievienojas Lauku atbalsta dienesta konstatētajam, ka saimniecības izveides process ir pabeigts, ar 4.1.apakšpasākuma ietvaros iesniegtā
projekta uzņemto saistību izpildi, proti, minētā projekta ietvaros jau ir nodibināta ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecība, lai ražotu lauksaimniecības
produkciju atbilstoši noteikumu Nr.323 3.punktam, tātad 6.1.apakšpasākuma mērķi pieteicēja jau ir sasniegusi.
Turklāt, kā norāda pati pieteicēja, tad projekta iesnieguma 6.1.apakšpasākuma ietvaros mērķis ir palielināt uzņēmuma neto apgrozījumu,
iegādājoties lauksaimniecības tehniku. Tādējādi atbalstu paredzēts izmantot nevis, lai pirmo reizi dibinātu lauksaimniecības uzņēmumu, bet gan lai
palielinātu jau esoša uzņēmuma lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomus.
Šāds atbalsta līdzekļu izlietojums, neatbilst 6.1.apakšpasākuma mērķim, kas definēts noteikumu Nr.323 3.punktā.
[9] Attiecībā uz pieteicējas norādi, ka atbalsta saņemšana 4.1.apakšpasākuma ietvaros neliedz pretendēt uz atbalstu 6.1.apakšpasākuma ietvaros,
tiesa norāda turpmāk minēto.
Atbilstoši Lauku attīstības programmas 8.2.5.3.1.11.apakšpunktā norādītajam saimniecība, kas saņem atbalstu 6.1.apakšpasākuma ietvaros
vienlaicīgi var pretendēt uz atbalstu pasākumā „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”.
Savukārt Lauku attīstības programmas 8.2.3.3.1.1.apakšpunkts noteic, ka pasākumā „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” atbalstu var saņemt arī tie
jaunie lauksaimnieki, kas veic ieguldījumus arī saistībā ar pasākumu „Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība”.
No minētajiem apakšpunktiem izriet, ka atbalsta saņēmējs vienlaicīgi var saņemt atbalstu gan 4.1.apakšpasākumā, gan 6.1.apakšpasākuma
ietvaros, tomēr, kā to pamatoti norāda Lauku atbalsta dienests, ir pieļaujams sākotnēji pirmreizēji dibināt vai pārņemt saimniecību, tādā veidā pretendējot
uz atbalstu 6.1.apakšpasākumā un pēc tam pretendēt uz atbalstu 4.1.apakšapasākuma ietvaros.
Uz minēto norāda gan 8.2.5.3.1.11.apakšpunkta konstrukcija, ka uz atbalstu 4.1.apakšpasākuma ietvaros vienlaicīgi var pretendēt (tātad vēl šo
atbalstu nesaņem) saimniecība, kas jau saņem atbalstu 6.1.apakšpasākuma ietvaros, gan 8.2.3.3.1.1.apakšpunkta konstrukcija, ka atbalstu var saņemt
arī tie jaunie lauksaimnieki, kas veic ieguldījumus arī (jau ir saņēmuši atbalstu) saistībā ar pasākumu „Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība”.
No abu minēto apakšpunktu konstrukcijas izdarāms pamatots secinājums, ka ir pieļaujama atbalsta saņemšana 4.1.apakšpasākumā pēc tam (vai
vienlaicīgi), kad ir saņemts atbalsts 6.1.apakšpasākumā, bet nevis otrādi. Uz minēto norāda arī abu apakšpasākumu mērķi, proti, 6.1.apakšpasākuma
mērķis ir sekmēt jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgā lauksaimniecības darbībā, dibinot jaunas ekonomiski dzīvotspējīgas saimniecības, savukārt
4.1.apakšpasākuma atbalsta mērķis jau ir šo saimniecību ekonomiskās darbības rādītāju un konkurētspējas uzlabošana. Tātad loģiska ir arī atbalsta
sniegšanas secība: vispirms saimniecības izveidošanai (6.1.apakšpasākums) un tikai pēc tam (vai vienlaicīgi) tās attīstībai (4.1.apakšpasākums), nevis
otrādi. Tas, ka pieteicēja sākotnēji pieprasīja atbalstu ekonomiskās darbības rādītāju un konkurētspējas uzlabošanai liecina, par to, ka atbalsts
saimniecības izveidošanai tai nebija nepieciešams, bet šobrīd pieteicēja vēlas saņemt atbalstu 6.1.apakšpasākumā, lai palielinātu jau nodibināta uzņēmuma
lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomus, ko apliecina arī pieteicēja, norādot, ka projekta iesniegums iesniegts ar mērķi palielināt uzņēmuma neto
apgrozījumu.
Tiesa vērš pieteicēja uzmanību, ka Lauku attīstības programma un tajā minētais nav atbalsta piešķiršanas atteikuma pamatā, tomēr no tā ir izdarāmi
secinājumi par atbalstu piešķiršanas kārtību, līdz ar to arī noteikumu Nr.323 piemērošanu. Atbalsta piešķiršanas atteikuma pamatā ir pieteicējas
neatbilstība noteikumu Nr.323 7.2.2.apakšpunkta prasībām.
[10] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka nepastāv priekšnoteikumi pieteicējas prasītā labvēlīgā administratīvā akta izdošanai, tādēļ
pieteicējas pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt SIA „UP Kurzemnieks” pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Lauku atbalsta dienestam izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu
apstiprināts pieteicējas projekta iesniegums Nr.19-08-A00601-000055 „Saimniecības modernizācija”.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.
Tiesnese S. Blūma