Court imposes 30 EUR fine for insulting police officer, rejecting claim that kicking was not punishable under LAPK 175.
Legislator summary
AI generatedThe court upheld a finding that the defendant committed an administrative offense under Article 175 of the Administrative Offences Law by refusing to comply with police orders and kicking an officer. Although the defendant argued that mere insults do not constitute punishable disobedience, the court found the physical assault and refusal to provide explanations demonstrated clear disrespect. Consequently, the court imposed a 30 EUR fine, noting the defendant's remorse as a mitigating factor but rejecting any aggravating circumstances.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 175. panta; LAPK 32., 33., 34. panti: The court established that physical assault on a police officer combined with refusal to cooperate constitutes punishable disobedience under Article 175, while voluntary remorse serves as a mitigating factor for sentencing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2017:1130.133073417.1.S
Lietas Nr.133073417
S PR IED UM S
Rīgā, 2017.gada 30.novembrī
Rīgas rajona tiesa, tiesnese I.Ādamsone-Struža, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, (turpmāk
arī pārkāpējs), saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk-LAPK) 175.pantā paredzētā
pārkāpumu izdarīšanu, un
Aprakstošā daļa
[1] 2017.gada 18.novembrī, plkst.5.05, /pers. A/ /adrese/, ļaunprātīgi nepakļāvās Siguldas novada pašvaldības policijas inspektoram Mārtiņam
Ābelem, atsakoties izpildīt policijas darbinieka likumīgās prasības sniegt paskaidrojumu par notikumu, atsakoties pārtraukt runāt necenzētiem lamu
vārdiem notikuma vietā un iesperot ar kāju policijas darbiniekam pa krūtīm, kā rezultātā /pers. A/ tika aizturēts, pielietojot speclīdzekļus. Savā
paskaidrojumā /pers. A/ atzīst un sniedz informāciju, ka pagrūdis policijas darbinieku.
/pers. A/ izdarīja LAPK 175.pantā paredzēto pārkāpumu.
Par minēto pārkāpumu 2017.gada 18.novembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC264182 (turpmāk-Protokols) (lietas 3.lapa).
[2] No lietas materiāliem pievienotā Siguldas novada pašvaldības policijas inspektora Mārtiņa Ābeles ziņojuma izriet, ka pildot darba
pienākumus Siguldas novada pašvaldības policijā kopā vienā maiņā ar Siguldas novada pašvaldības policijas inspektoru Ilmāru Pūci 2017.gada
18.novembrī, plkst.4.54, uz darba mobilo tālruni tika saņemta informācija par ģimenes konflikta situāciju /adrese/. Izbraucot uz vietas adresē sastapa pie
īpašuma sētas personu /pers. B/, kura skaidroja, ka viņas draugs /pers. A/ alkohola reibumā izmetis viņu no mājas bez personīgajām mantām. Kopā ar
inspektoru I.Pūci un /pers. B/ devās personas īpašumā, lai atdotu /pers. B/ piederošo naudas smaku. Veicot pārrunas ar personu, tā rupji lamājās un bija
manāmā alkohola reibumā, personai palūdza pārtraukt lamāties un doties līdzi sniegt paskaidrojumu par situāciju, uz ko persona atbildēja ar lamāšanos.
Persona tika brīdināta par atbildību, nepakļaujoties policijas darbinieka prasībām, personai vairākkārtīgi palūdza pārtraukt lamāšanos un atbildēt uz
Siguldas novada Pašvaldības policijas darbinieka jautājumiem. Persona prasību ignorēja, un kādā brīdī atvēzējoties ar kāju iesita viņam pa krūtīm.
Personu /pers. A/, plkst.5.50, kopā ar inspektoru I.Pūci aizturēja pielietojot speciālos līdzekļus - rokudzelžus un ievietoja Siguldas novada
pašvaldības policijas transportlīdzekļa īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un nogādāja Rīgas Reģiona pārvaldes Siguldas iecirknī (lietas 6.lapa).
[3] No lietas materiāliem pievienotā /pers. A/ paskaidrojuma izriet, k a 2017.gada 18.novembrī, plkst.6.15, kopā ar /pers. E/ lietoja
alkoholu savā dzīvesvietā. Vēl ar viņu kopā viņa draudzene /pers. B/, /pers. G/ un /pers. H/. Viņiem sākās strīds naudas dēļ, kā rezultātā pārkāpējs viņas
izgrūda no mājas, un tad laikam viņa izsaukusi pašvaldības policiju, kas pārkāpējam kaut ko prasījusi, ko viņš neatceroties. Uzskatīja, ka policija lauzās
viņa īpašumā, tāpēc pārkāpējs pagrūda pašvaldības policistu, lai aiztaisītu durvis. Tā kā tas neizdevās, un pārkāpējs tika aizturēts, līdz ar to piekrīt tam,
ka nepakļāvās policijas darbinieku prasībām (lietas 5.lapa).
[4] Uz lietas izskatīšanu pārkāpējs nav ieradies, lai gan par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņam paziņots savlaicīgi. Tiesā nav saņemts lūgums
atlikt lietas izskatīšanu. Līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pārkāptas personas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Pie šādiem apstākļiem, ir iespējama
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana bez pārkāpēja klātbūtnes.
Motīvu daļa
[5] Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola, pašvaldības policijas inspektora dienesta ziņojuma, /pers. A/
paskaidrojuma, tiesa atzīst, ka /pers. A/ ļaunprātīgi nav pakļāvies policijas darbinieku likumīgajām prasībām un izdarījis LAPK 175.pantā paredzēto
pārkāpumu, un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.
Saskaņā ar LAPK 175.pantu, par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka (..) likumīgajam rīkojumam vai
prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 175.panta, jākonstatē, pirmkārt, personas nepakļaušanās ļaunprātība, otrkārt,
policijas darbinieka rīkojumam vai prasībai jābūt likumīgai un, treškārt, policijas darbiniekam jāpilda dienesta pienākumi.
[5.1] Tiesa, izvērtējusi protokolā norādītās ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem, secina, ka par policijas darbinieka prasību neievērošanu ir
atzīstamas protokolā fiksētās darbības – atteikšanās sniegt paskaidrojumu par notikumu.
Proti, pašvaldības policijas inspektori bija ieradušies pārkāpēja dzīvesvietā pēc citas personas lūgumu, t.i., pēc izsaukuma, lai noskaidrotu un
atrisinātu radušos konfliktu, jo /pers. B/ bija vērsusies pašvaldības policijā pēc palīdzības.
Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka policijas darbinieks, t.sk. pašvaldības policijas darbinieks, ir valsts varas pārstāvis, un
likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.
Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. (..) Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un rīcība saistoša jebkurai
personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
No minētā panta izriet prezumpcija, ka jebkurš policijas, t.sk. pašvaldības policijas, darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta
pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs.
Līdz ar to tiesa konstatē, ka pašvaldības policijas inspektori pildīja savus dienesta pienākumus, nodrošinot sabiedrisko drošību un kārtību, un /pers.
A/ šie norādījumi bija jāpilda.
[5.2] Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. A/ apzināti izvairījās no pienākuma izpildīt policijas darbinieku rīkojumu, viņiem pildot dienesta pienākumus,
t.i., ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka rīkojumam, konkrētajā gadījumā rīkojumam – nesniedza ziņas par notikumu, lai policijas darbinieki varētu
veikt savus dienesta pienākumus, atrisinot radušos konfliktu, par ko saņēma izsaukumu.
Tiesa lietā nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu uzskatīt, ka pārkāpējam nebija saprotams, kādu rīkojumu viņam deva pašvaldības policijas
darbinieki. Nekādas domstarpības par to, ko policijas darbinieki prasīja no pārkāpēja, tiesa nekonstatē, līdz ar ko nekonstatē nekādas šaubas, kas būtu
tulkojamas par labu pārkāpējam.
[5.3] Izvērtējot tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, tiesa konstatē, ka administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi pēc LAPK 175.panta.
[6] Tiesa norāda, ka par nepakļaušanos policijas darbinieka rīkojamam nevar atzīt to, ka pārkāpējs lamājās necenzētiem vārdiem.
Tas ir katra indivīda uzvedības un saskarsmes kultūras līmenis, ierastais runas stils, emocionāla reakcija uz notiekošo.
Par nepakļaušanos policijas darbinieka rīkojumam tiesa neatzīst arī pārkāpēja darbības, iesperot ar kāju policijas darbiniekam. Šādas darbības,
protams, ir necieņas izrādīšana pret policijas darbiniekiem, taču tās nav kvalificējas pēc LAPK 175.panta, t.i., kā nepakļaušanās policijas darbinieku
rīkojumam, vērtējot šos apstākļus kopsakarībā ar pārējiem Protokolā norādītajiem apstākļiem. Proti, Protokolā un inspektora dienesta ziņojumā nav
norādīts, kā šāds sitiens traucēja pildīt dienesta pienākumus. No Protokola un pārējiem lietas materiāliem izriet, ka pārkāpējs nesniedza paskaidrojumu
par notikušo, taču nav norādīts, kādu rīkojumu izdarītais sitiens neļāva īstenot.
[7] Saskaņā ar LAPK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpējas personība, vainas pakāpe, mantiskais
stāvoklis, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
[7.1] Par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu atzīstams, ka pārkāpējs vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto.
[7.2] Saskaņā ar LAPK 34.pantu atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Par pārkāpēja personību noskaidrots, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir /dzīvesvieta/, apgādībā personu nav, strādā SIA “/Nosaukums A/”,
vidējie ienākumi mēnesī 380 EUR, iepriekš administratīvi nesodīts (lietas 10.lapa).
[8] Tiesa atzīst, ka soda mērķi, audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas
garā, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, šajā gadījumā var panākt, piemērojot naudas sodu.
Saskaņā ar LAPK 299.pantu, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet,
ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts, un
maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas rajona tiesā vai jānosūta pa pastu. Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts LAPK 299.pantā
noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā soda uzlikšanu tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.
Saskaņā ar LAPK 32., 33., 175., 289.13, 289.16, 289.17, 289.18, 299.pantu
no s pri e da
sodīt /pers. A/ par LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ar naudas sodu 30 EUR.
Saskaņā ar LAPK 299.pantu, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts nolēmums par naudas soda
uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests
noraidīts. Naudas sods ieskaitāms rēķinā: Valsts kase, reģ.Nr.NMR90000050138, konta LV34TREL1060191011100, saņēmēja iestāde: Valsts kase
BIC Kods: TRELLV22, mērķis – personas dati, protokola numurs Nr.PC264182, un maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas rajona
tiesā vai jānosūta pa pastu.
Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts LAPK 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā soda uzlikšanu tiks nodots piespiedu
izpildei tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams tiesā 2017.gada 30.novembrī.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Ādamsone-Struža