Legislator Case Law & Legislation
C68479817 / C-1750-18 ECLI:LV:RPPT:2018:0129.C68479817.4.S AI generated

Court fully allows Latvenergo's debt collection claim for electricity, damages, and interest against non-paying consumer.

Case Number C68479817 / C-1750-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully allowed Latvenergo's claim for debt collection against a consumer who failed to pay electricity bills. The consumer did not provide any defense or explanation regarding the outstanding debt of 274.76 euros plus damages and interest. Consequently, the court ruled that the debt, contract damages, and statutory interest were valid and ordered their full payment.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1587, 1717, 1759, 1765, 1811, 2021, 2107, 2109, 2033; The court fully supports a utility company's claim for unpaid electricity consumption, contract damages, and statutory interest when the consumer fails to provide a defense.

Keywords

AI generated
electricity debt collection statutory interest rates contract damages claim utility service dispute non-payment liability

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1587, 1717, 1759, 1765, 1811, 2021, 2107, 2109, 2033
Ministry of Interior Decree No. 914 of November 29, 2011
Civil Procedure Law 41, 195, 204.1, 250.25, 5, 8, 41, 93, 95, 97, 189-193, 195

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-1750-18/2

ECLI:LV:RPPT:2018:0129.C68479817.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā,

2018.gada 29.janvārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa:

tiesnese Gunta Sokolova,

izskatot rakstveida procesā civillietu AS „Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu,

k o ns t a t ē ja :

AS “Latvenergo” cēla tiesā prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka puses 2012.gada 15.februārī noslēdza līgumu par elektroenerģijas piegādi dzīvoklim /adrese/.

Pamatojoties uz šo līgumu, prasītāja piegādāja elektroenerģiju, bet atbildētājs nav izpildījis savas uzņemtās saistības samaksāt par elektroenerģiju.

Laikā līdz 2012.gada 16.oktobrim, kad elektroenerģija dzīvoklī tika atslēgta, prasītāja konstatēja, ka ir patērēta elektroenerģija 54,87 euro

vērtībā. 2013.gada 14.janvārī tika konstatēts, ka elektroenerģijas piegāde ir patvaļīgi atjaunota, līdz ar to tās tika atslēgta un par izlietot elektroenerģiju

izrakstīts rēķins. 2013.gada 06.jūnijā tika konstatēts, ka elektroenerģijas piegāde ir patvaļīgi atjaunota un tā atkal tika atslēgta, izrakstot rēķinu par

patērēto elektroenerģiju. 2014.gada 08.maijā tika piekļūts pie skaitītāja un fiksēts elektroenerģijas patēriņš, par ko izrakstīts rēķins.

Atbildētājs nav samaksājis 274,76 euro par elektroenerģiju, tāpēc prasītāja lūdz šo parādu no viņa piedzīt. Tāpat prasītāja lūdz piedzīt no

atbildētāja līgumsodu 27,47 euro, likumiskos procentus 50,81 euro un tiesas izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1717., 1759., 1765., 1811., 2021., 2107., 2109.un 2033.pantu, Ministru kabineta 2011.gada

29.novembra noteikumu Nr. 914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 2.15., 27.un 29.punktu.

Atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību.

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

2012.gada 15.februārī puses noslēgušas līgumu Nr. 1014373861, ar ko prasītāja apņēmās piegādāt dzīvokli /adrese A/, elektroenerģiju, bet

atbildētājs apņēmās to apmaksāt (lietas lapa 15).

Līgums ir noslēgts bez termiņa ierobežojuma, tā laušanas kārtība ir paredzēta līguma 5.punktā.

Līguma noslēgšanas laikā spēkā bija 2011.gada 29.novembra noteikumi Nr. 914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (tālāk

tekstā- noteikumi).

Šo noteikumu 29.punkts noteica, ka saistītais lietotājs ir tiesīgs izbeigt elektroenerģijas lietošanu objektā, vismaz piecas darbdienas iepriekš

informējot publisko tirgotāju vai nelielas sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas piegādes līguma un sistēmas pakalpojumu līguma laušanu un

norādot elektroenerģijas lietošanas izbeigšanas laiku. Izbeidzot elektroenerģijas lietošanu, saistītais lietotājs fiksē elektroenerģijas komercuzskaites

mēraparāta rādījumus, paziņo tos publiskajam tirgotājam vai nelielas sadales sistēmas operatoram, kā arī noteiktajā termiņā veic galīgo norēķinu par

patērēto elektroenerģiju, atļauto slodzi un saņemtajiem pakalpojumiem.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka līgums ticis lauzts, līdz ar to pusēm līgums ir izpildāms.

Skaitītāja sākuma rādījums 2012.gada 15.februārī fiksēts 013196. 2012.gada 13.septembrī fiksēts skaitītāja rādījums 013566 (lietas lapa 20).

2012.gada 17.oktobrī elektroenerģija dzīvoklī atslēgta sakarā ar parāda esamību. Fiksēts skaitītāja rādījums 013642 (lietas lapa 19).

2012.gada 14.novembrī prasītāja sagatavojusi atbildētājam rēķinu par Ls 38,56 (lietas lapa 11).

2013.gada 03.janvārī konstatēts, ka notikusi patvaļīga pieslēgšanās pie elektroenerģijas. Tās padeve atslēgta. Fiksēts skaitītāja rādījums 013649

(lietas lapas 17-18).

2013.gada 14.janvārī konstatēts, ka notikusi patvaļīga pieslēgšanās pie elektroenerģijas. Tās padeve atslēgta. Fiksēts skaitītāja rādījums 013652

(lietas lapas 17-18).

2013.gada 13.maijā prasītāja sagatavojusi atbildētājam rēķinu par Ls 0,82 (lietas lapa 12).

2013.gada 06.janvārī konstatēts, ka notikusi patvaļīga pieslēgšanās pie elektroenerģijas. Tās padeve atslēgta (lietas lapa 16).

2014.gada 08.maijā konstatēts, ka skaitītāja rādījums ir 015474 (lietas lapa 20).

2014.gada 20.maijā prasītāja sagatavojusi atbildētājam rēķinu par 218,72 euro (lietas lapas 13-14).

Noteikumu 27.punkts noteica, ka saistītā lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja vai nelielas sadales

sistēmas operatora izrakstīto rēķinu. Saistītā mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendāra mēneša laikā veikt samaksu atbilstoši izraudzītajam

norēķinu veidam par katrā norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.

Ievērojot minēto, atbildētāja pienākums veikt samaksu prasītājai izriet gan no līguma, nav no normatīva akta.

Civillikuma 1838.pants paredz, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tā kā atbildētājs nav iesniedzis ne prasītājai, ne tiesai iebildumus pret prasību, pret tās aprēķinu, vai pierādījumus tam, ka ir veicis parāda apmaksu,

vai ka nav saņēmis prasītājas sniegto pakalpojumu, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, kas paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti,

kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, atzīst par pierādītu atbildētāja saistību neizpildi un pamatparāda aprēķinu.

Tāpēc no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams parāds 274,76 euro, kas sastāv no 2012.gada 14.novembra, 2013.gada 13.maija un

2014.gada 20.maija rēķinu kopsummas.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 10 procentu apmērā no pamatparāda summas 27,47 euro par laiku no 2014.gada 21.maija līdz

2014.gada 27.jūlijam.

Pušu līguma 3.2.4.punktā paredzēts, ka atbildētājs par katru apmaksas dienas kavējumu maksā līgumsodu 0,15 % apmērā no parāda summas.

Civillikuma 1716.pants redakcijā uz līguma noslēgšanas dienu noteica, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1717.pants redakcijā uz līguma noslēgšanas dienu noteica, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā,

bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Aprēķinot līgumsodu atbilstoši līgumam, izveidojas summa 122,61 euro (0,15% no 274,76 ir 1,83. Par prasītājas norādītajām 67 kavējuma

dienām tas ir 122,61).

Tā kā prasītāja prasa līgumsodu 10% apmērā no parāda summas, tiesa atzīst, ka prasītāja ir rīkojusies, ievērojot patērētāja tiesības, līdz ar to

prasījums par līgumsoda piedziņu ir pamatots un apmierināms.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 50,81 euro par laiku no 2014.gada 28.jūlija līdz 2017.gada 28.augustam.

Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta pirmais punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.pants paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Lai būtu pamats minētā punkta piemērošanai un nokavējuma procentu piedziņai, tiesai ir jākonstatē nokavējums (saistības izpildīšanas prettiesisks

novilcinājums (Civillikuma 1651.pants) atbilstoši Civillikuma 1652. vai 1653.pantam.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts.

Novērtējusi iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pieļāvis kavējumu, nesamaksājot pielīgtajā termiņā prasītājas izrakstītos rēķinus.

Līdz ar to prasība piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītājas tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ievērojot minēto, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no parāda 274,76 euro.

Prasītāja, iesniedzot prasību tiesā, ir samaksājusi valsts nodevu 71,14 euro (lietas lapa 9) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro

(lietas lapa 10) kopā 74,44 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus

proporcionāli apmierinātajiem prasījumiem.

Tā kā prasība tiek apmierināta pilnīgi, norādītie tiesas izdevumi piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāmas 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25, 5., 8., 41., 93., 95., 97., 189.-193.,195.un 204.1pantu, tiesa

no s pri e da :

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu AS “Latvenergo” parādu 274,76 euro, līgumsodu 27,47 euro, likumiskos nokavējuma procentus 50,81 euro un

tiesas izdevumus 74,44 euro, kopā 427,48 euro.

Atzīt AS “Latvenergo” tiesības saņemt no /pers. A/ par laiku līdz sprieduma izpildei 6 procentus gadā no parāda 274,76 euro.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu /pers. A/ noteikt 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums prasītājas labā labprātīgi izpildāms, iemaksājot naudu prasītājas kontā AS SEB banka LV93UNLA0050007013441.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Civilprocesa likuma 440.2 pantā paredzētajos

gadījumos Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2018.gada 29.janvāris.

Tiesnese G.Sokolova