Court convicted witness for refusing testimony, merging prior sentence for recidivism under Criminal Law Art. 51.

ECLI:LV:DAUT:2021:1020.11200044320.1.S

Krimināllieta Nr. 11200044320

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2021. gada 20. oktobrī

Daugavpils tiesa,

tiesnese Jūlija Baufale,

piedaloties prokurorei Gintai Viļumai,

atklāta tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā Krimināllikuma 302. panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ kā liecinieks atteicās dot liecību pirmstiesas izmeklēšanas iestādē.

Noziedzīgs nodarījums izdarīts turpmāk norādītajos apstākļos.

2020. gada 28. septembrī laika posmā no pulksten 10.15 līdz pulksten 10.25, atrodoties Daugavgrīvas cietuma telpās, /adrese/, ieslodzītais /pers.

A/ tika uzaicināts liecinieka statusā dot liecību Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas lietvedībā esošajā

kriminālprocesā Nr. 11200068611, kas tika uzsākts pēc Krimināllikuma 13. nodaļas par to, ka 2011. gada 18. novembrī ap pulksten 1.00 /adrese/, pie

/nosaukums/skolas /pers. B/ tika nodarīti miesas bojājumi. /pers. A/, būdams brīdināts par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300. panta un 302. panta

pirmās daļas un apzinoties, ka par nepamatotu atteikšanos dot liecību draud kriminālatbildība, nepamatoti atteicās dot liecību (mutvārdos paziņoja, ka

liecības sniegt nevēlas) procesuālā uzdevuma izpildītājam - Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas

inspektoram Valsts amatpersona A par to, vai /pers. A/ pazīst /pers. C/ un vai 2011. gada novembrī /pers. C/ parādīja /pers. A/ melnas krāsas pistoli un

teica, ka to ir atņēmis kādam cilvēkam kautiņa laikā /adrese/. Līdz ar to /pers. A/ liedza noskaidrot faktiskos apstākļus un kavēja kriminālprocesa

Nr. 11200068611 norisi, apdraudot jurisdikcijas intereses minētajā kriminālprocesā.

Tādējādi /pers.A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 302. panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

[2] Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu atzina pilnīgi, nožēloja izdarīto.

/pers. A/ vaina ir pierādīta ne vien ar paša apsūdzētā atzīšanos, bet arī ar lietā esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā.

2020. gada 17. septembrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektore Valsts amatpersona

B ir uzdevusi Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirknim nopratināt /pers. A/ kā liecinieku kriminālprocesā Nr. 11200068611 (lietas

28. lapa).

No Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa 2020. gada 28. septembra pieprasījuma par /pers. A/ nopratināšanu izriet, ka

Daugavgrīvas cietuma priekšniekam V. Tverdovam tika lūgts izdot /pers. A/ nopratināšanas veikšanai 2020. gada 28. septembrī (lietas 8. lapa). No

2020. gada 28. septembra caurlaides Nr. 010929 redzams, ka /Valsts amatpersona A/ tika izsniegta Daugavgrīvas cietuma vienreizēja caurlaide

2020. gada 28. septembrī pulksten 9.46 ar mērķi veikt nopratināšanu (lietas 30. lapa).

Liecinieka/pers. A/ 2020. gada 28. septembra nopratināšanas protokolā ir norādīts, ka persona sakarā ar uzdotajiem jautājumiem liecības sniegt

nevēlas, no parakstiem atteicās (lietas 7. lapa).

2020. gada 9. novembra Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektores kapteines /Valsts amatpersona B/

ziņojumā ir norādīts, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā kriminālprocesā Nr. 11200068611 tika noskaidrots, ka /pers. A/ un /pers. C/ nav tuvinieki, līdz ar

to /pers. A/ 2020. gada 28. septembrī pratināšanas laikā nebija tiesību atteikties liecināt (lietas 9. lapa).

Liecinieks/Valsts amatpersona A/ liecināja, ka 2020. gada 28. septembrī ieņēma inspektora amatu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes

Daugavpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļā un bija ieradies Daugavgrīvas cietumā, kur procesa virzītāja uzdevumā bija jānopratina liecinieks /pers. A/.

Ierodoties uz nopratināšanu /Valsts amatpersona A/ stādījās priekšā, nosauca procesu un paskaidroja, kādā statusā /pers. A/ tiks pratināts. Saruna ar

/pers. A/ notika latviešu valodā. Pirms jautājumu uzdošanas /pers. A/ tika izskaidrotas liecinieka tiesības un pienākumi, kā arī /pers. A/ tika brīdināts par

kriminālatbildību par nepamatotu atteikšanos dot liecības un par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. Kad /Valsts amatpersona A/ sāka uzdot procesa

virzītāja jautājumus, sakarā ar uzdotajiem jautājumiem /pers. A/ pateica, ka liecības nesniegs un neko neparakstīs, jo viņu grib saukt pie

kriminālatbildības. /pers. A/ atkārtoti tika izskaidrots, ka viņš tiek pratināts liecinieka statusā un atkārtoti izskaidrotas sekas par nepamatotu atteikšanos

sniegt liecības, kā arī tika uzdots jautājums, vai /pers. C/ ir /pers. A/ tuvinieks. /pers. A/ neko neatbildēja un /Valsts amatpersona A/ vēlreiz paskaidroja,

ka /pers. A/ ir pienākums liecināt, jo /pers. C/ kriminālprocesa izpratnē nav /pers. A/ tuvinieks, pret kuru būtu tiesības neliecināt. /pers. A/ atbildēja, ka

viņam ir vienalga, viņš neko neliecinās un neparakstīs (lietas 31. lapa).

Tādējādi lietā ir iegūti pierādījumi faktam, ka /pers. A/ kā liecinieks nepamatoti atteicās dot liecību pirmstiesas izmeklēšanas iestādē.

[3] Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, proti, saskaņā ar Krimināllikuma

7. pantu Krimināllikuma 302. panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir klasificējams kā kriminālpārkāpums, noziedzīgais nodarījums ir

vērsts pret jurisdikciju. Cietušo šajā kriminālprocesā nav, šī kriminālpārkāpuma rezultātā nav radīts morāls aizskārums vai fiziskas ciešanas.

Tāpat tiesa ņem vērā apsūdzētā personību – precējies, bērnu nav, nestrādā, pašlaik izcieš sodu Daugavgrīvas cietumā, iepriekš desmit reizes

krimināli sodīts, pēdējo reizi ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada 24. augusta spriedumu.

Pastāvot šādiem apstākļiem, Krimināllikumā noteikto soda mērķu sasniegšanai, tas ir, lai aizsargātu sabiedrības drošību un atjaunotu taisnīgumu, lai

vainīgā persona tiktu sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un lai tiktu panākts, ka notiesātais un arī citas personas pildītu likumus un atturētos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī /pers. A/ resocializācijai, apsūdzētajam ir nosakāms sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā.

[4] Nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļus. Pamatojoties uz Krimināllikuma

47. panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst apsūdzētā savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. /pers. A/

atbildību pastiprina apstāklis, ka viņa izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ piespriežams sods īslaicīga brīvības atņemšana uz 30 dienām.

[5] Ņemot vērā, ka /pers. A/ ir sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, kā arī iepriekš ir vairākkārt sodīts, tai skaitā ar brīvības atņemšanu, un tas nav

atturējis /pers. A/ no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 272. pantu, nolēma piemērot /pers. A/

drošības līdzekli – apcietinājumu, apcietinot /pers. A/ tiesas zālē, ņemot vērā, ka cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona

neizvairīsies no sprieduma izpildes.

[6] /pers. A/ ir notiesāts ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada 24. augusta Zemgales rajona tiesas spriedumu par Krimināllikuma 130. panta otrajā

daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, piemērojot Krimināllikuma 50. panta piekto daļu /pers. A/ tika sodīts ar brīvības atņemšanu uz trīs

gadiem un 11 mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Spriedums stājies spēkā 2020. gada 8. septembrī.

Inkriminēto noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ izdarīja 2020. gada 28. septembrī, tas ir, pēc iepriekšēja sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas

soda izciešanas, līdz ar to /pers. A/ ir nosakāms galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu.

Ņemot vērā apsūdzētā personību un noziedzīga nodarījuma raksturu, nosakot galīgo sodu, tiesa izvēlas sodu daļējas saskaitīšanas principu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527. - 530. pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 302. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 30 (trīsdesmit) dienām.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 51. pantu, šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienot sodu, kas nav izciests pēc Zemgales rajona tiesas

2020. gada 24. augusta sprieduma krimināllietā Nr. 11390024319, un noteikt /pers. A/ galīgo sodu – brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) mēnešiem ar

probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Piemērot /pers.A/ drošības līdzekli - apcietinājumu, apcietinot viņu tiesas zālē.

Ieskaitīt brīvības atņemšanas soda laikā /pers. A/ apcietinājumu no 2021. gada 20. oktobra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – 2021. gada 12. novembra – Latgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību vai protestu Daugavpils tiesā.

Tiesnese J. Baufale