Small claims court orders defendant to pay heating bill and interest under property law.

Lietas Nr. C26175016

Lietas arhīva Nr. C-1750-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016. gada 14. septembrī

Rēzeknes tiesas tiesnesis Arvis Garais izskatīja rakstveida procesā Balvos, Bērzpils ielā 7a civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums

A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016. gada 16. maijā tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk- prasītājs) prasības pieteikums maza apmēra

prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk- atbildētājs).

Prasības pieteikumā, kā apstākļus, kas pamato prasību, norādīts, ka prasītājs sniedz centralizētās siltumapgādes piegādes pakalpojumus Rēzeknes

pilsētas administratīvajā teritorijā no 2008. gada 1. oktobra saskaņā ar 2008. gada 22. septembra izsniegto licenču Nr. S3007-08 un Nr. S2006-08

nosacījumiem, arī dzīvoklim Nr. 41, /adrese/, kas pēc zemesgrāmatas datiem pieder atbildētājam. Sakarā ar to, ka atbildētājs nesavlaicīgi un nepilnā

apmērā maksāja par siltumenerģijas pakalpojumiem, viņam sakrājies parāds 884,70 EUR apmērā par laika periodu no 2015. gada l. februāra līdz 2016.

gada 31. martam.

Pamatojoties uz 1994. gada 18. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 204 “Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1. punktu, dzīvojamo

māju centralizēto apkuri un apgādi ar karsto ūdeni nodrošina un samaksu par šiem pakalpojumiem veic uz līguma pamata, kuru mājas īpašnieks vai viņa

pilnvarota fiziska vai juridiska persona noslēdz ar siltumenerģijas piegādātāju. Sakarā ar to, ka dzīvojamās mājas /adrese/ Rēzeknē, apsaimniekotāja un

pārvaldnieka funkcijas veic SIA “Rēzeknes Namsaimnieks”, siltumenerģijas piegāde dotajai mājai notika saskaņā ar SIA “Rēzeknes enerģija” un

SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” 2008. gada 1. oktobrī noslēgtā līguma Nr. 2 “Par siltumenerģijas piegādi un lietošanu” noteikumiem. Saskaņā ar šī

līguma 1.1. un 1.3. punktu, SIA “Rēzeknes enerģija” piegādā siltumenerģiju līdz piederības robežai, bet apsaimniekotājs nodrošina lietotājus- telpu

īpašniekus un īrniekus ar piegādāto siltumenerģiju. Savukārt līguma 1.5. punkts paredz, ka abonenti- dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki, veic maksu par

izlietoto siltumenerģiju piegādātājam (SIA “Rēzeknes enerģija”) saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (tajā skaitā par apkuri).

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”

36. punktu un pamatojoties uz SIA “Rēzeknes enerģija” izrakstītajiem rēķiniem, atbildētājam bija pienākums norēķināties par iepriekšējā mēnesī izlietoto

siltumenerģiju līdz katra mēneša divdesmitajam datumam. Siltumenerģijas tarifa apmērus noteica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Lai arī Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 26.4. punkts paredz SIA

/Nosaukums A/ kā siltumenerģijas piegādātāja tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam, ja

lietotājs neveic norēķinus atbilstoši līguma nosacījumiem, tomēr SIA “Rēzeknes enerģija” nav tehniskas iespējas atslēgt apkuri atsevišķām telpām

daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā. Apkures sistēma ir vienota visai mājai, un atslēgšanas gadījumā tiks bojāta mājas iekšējā apkures sistēma, kā arī tiks

traucēts mājas hidrauliskais un temperatūras režīms.

SIA /Nosaukums A/ savus pienākumus izpildīja godprātīgi, no atbildētāja netika saņemtas pretenzijas par sniegto siltumenerģijas piegādes

pakalpojumu kvalitāti un kā nekustamā īpašuma īpašniekam, kas ierakstīts zemesgrāmatā, viņam ir pienākums savlaicīgi un pilnīgi apmaksāt saņemtos

siltumenerģijas pakalpojumus.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 3., 36. punktu,

Ministru kabineta 1994. gada 18. oktobra noteikumu Nr. 204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1. punktu, Civillikuma 1811., 2033.,

2107., 2108., 2109. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 3. punktu, 09.12.2008. Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 “Kārtība,

kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1. apakšpunktu, 3.

punktu: prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu par piegādāto siltumenerģiju 871,62 EUR, aprēķinātos likumiskos nokavējuma procentus 13,08 EUR,

samaksāto valsts nodevu 132,71 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos

procentus pa seši no simta gadā par laika posmu no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, 2016. gada 19. maijā atbildētājam tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojuma

veidlapa uz prasības pieteikumā norādīto deklarēto dzīvesvietas adresi. Atbildētājam sūtītā, ierakstītā vēstule, saņemta atpakaļ tiesā ar atzīmi- beidzies

glabāšanas laiks.

Civilprocesa likuma 56. panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa nosaka- tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar

elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu

saņemšanai norādītajā adresē.

Tiesas dokumenti nosūtīti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Atbildētājs paskaidrojumus, iebildumus vai pretprasību pret prasību lietā nav

iesniedzis. Lūgums lietu skatīt mutvārdu procesā nav pieteikts.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Civillietas izskatīšana nolikta rakstveida procesā. 2016. gada 20. jūlijā paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosūtīts pusēm,

norādot, ka sprieduma norakstu tās var saņemt tiesas kancelejā 2016. gada 14. septembrī.

Septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika no pusēm nav saņemti paziņojumi par procesuālo tiesību izmantošanu, kā to pieļauj

Civilprocesa likuma 250.22 panta otrā daļa.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, izvērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un ir

apmierināma.

Atbilstoši izsniegtajām licencēm Nr. S3007-08, Nr. S2006-8 prasītājs kopš 2008. gada 1. oktobra Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā

sniedz siltumenerģijas realizācijas un siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojumus (l.l. 10-13). Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un

enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, kur 3. punkts

nosaka, ka siltumenerģiju lietotājam piegādā saskaņā ar šiem noteikumiem un piegādātāja un lietotāja noslēgto līgumu par siltumenerģijas piegādi. Ja

līgums nav noslēgts, siltumenerģiju lietot aizliegts.

Pamatojoties uz 1994. gada 18. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 204 “Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1. punktu, dzīvojamo

māju centralizēto apkuri un apgādi ar karsto ūdeni nodrošina un samaksu par šiem pakalpojumiem veic uz līguma pamata, kuru mājas īpašnieks vai viņa

pilnvarota fiziska vai juridiska persona noslēdz ar siltumenerģijas piegādātāju. Sakarā ar to, ka dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotāja un

pārvaldnieka funkcijas veic SIA “Rēzeknes Namsaimnieks”, siltumenerģijas piegāde dotajai mājai notika saskaņā ar SIA “Rēzeknes enerģija” un

SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” 2008. gada 1. oktobrī noslēgtā līguma Nr. 2 “Par siltumenerģijas piegādi un lietošanu” noteikumiem. Saskaņā ar šī

līguma 1.1. un 1.3. punktu, SIA “Rēzeknes enerģija” piegādā siltumenerģiju līdz piederības robežai, bet apsaimniekotājs nodrošina lietotājus- telpu

īpašniekus un īrniekus ar piegādāto siltumenerģiju. Savukārt līguma 1.5. punkts paredz, ka abonenti- dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki, veic maksu par

izlietoto siltumenerģiju piegādātājam (SIA “Rēzeknes enerģija”) saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem (l.l. 14-

23).

No lietā esošās Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu ir redzams, ka dzīvokļa Nr. /adrese/, un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma

domājamā daļa (4280/176410) īpašnieks ir atbildētājs (l.l. 24).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 3. punktu, dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Pamatojoties uz iepriekš minēto un Civillikuma 2107., 2109., 2033. pantu, tiesa secina, ka atbildētājs ir siltumenerģijas pasūtītājs, kura pienākums

apmaksāt prasītājam pakalpojumus, kas saistīti ar siltumenerģijas piegādi nekustamajam īpašumam /adrese/.

Prasītājs nosaka maksu par apkuri un karsto ūdeni pamatojoties uz tarifiem, kurus apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar

savu 2013. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 113 (l.l. 25-32).

Saskaņā ar Civillikuma 1488. pantu, tas dalībnieks, kurš līgumu labprātīgi izpildījis, ir tiesīgs prasīt atlīdzību, ja otrs izpildījumu pilnīgi vai pa daļai

pieņēmis, bet izvairās izpildīt savu saistību.

No Finanšu datiem un parāda aprēķina ir redzams, ka par laika periodu no 2014. gada 1. maija līdz 2016. gada 31. martam atbildētājam

izveidojās parāds par apkuri un karsto ūdeni 871,62 EUR apmērā (l.l. 33).

Tiesa secina, ka atbildētājs nav pildījis savu pienākumu maksāt par saņemto pamatpakalpojumu apkuri un papildpakalpojumu- karstā ūdens

sagatavošanu, cirkulāciju, kā rezultātā izveidojies parāds par patērēto siltumenerģiju 871,62 EUR par laiku no 2014. gada 1. maija līdz 2016. gada 31.

martam, līdz ar to, tas piedzenams no atbildētāja prasītāja labā.

No parāda aprēķina ir redzams, ka par maksājumu kavējumiem prasītājs aprēķinājis atbildētājam likumiskos nokavējuma procentus 13,08 EUR

par laika periodu uz 2016. gada 31. martu (l.l. 34-36).

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma 1765. pants nosaka, ka

tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Ministru kabineta noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas

piegādes un lietošanas noteikumi” 36. punkts nosaka, ka norēķinus par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju veic saskaņā ar rēķinu, kuru līdz

nākamā mēneša piektajam datumam izraksta piegādātājs. Atbildētājs nav veicis norēķinus par izlietoto siltumenerģiju saskaņā ar prasītāja rēķiniem tajos

norādītājos termiņos, līdz ar to pielaidis nokavējumu Civillikuma 1652. panta 3. punkta izpratnē. Ņemot vērā minēto, no atbildētāja prasītāja labā

piedzenami likumiskie nokavējumi procenti 13,08 EUR par laika periodu uz 2016. gada 31. martu.

Saskaņā ar Civillikuma 1838. panta pirmo daļu atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka būtu pilnā apmērā apmaksājis parādu par piegādāto

siltumenerģiju, līdz ar ko, no atbildētāja prasītāja labā piedzenams parāds par piegādāto siltumenerģiju 871,62 EUR par laiku no 2014. gada 1. maija līdz

2016. gada 31. martam un likumiskos nokavējuma procentus 13,08 EUR par laika periodu uz 2016. gada 31. martu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5., 6. punktu, 41. pantu, no atbildētāja prasītāja labā piedzenama samaksātā valsts nodeva

132,71 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, likumiskie kavējuma procenti ir 6

% (seši procenti) gadā.

Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa uzskata, ka prasītājam ir tiesības par laiku no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma pilnīgai

izpildei, atbilstoši Civillikuma 1753., 1762. pantu nosacījumiem, saņemt likumiskus procentus- seši procenti no simta gadā no nesamaksātās pamatparāda

summas, bet ne vairāk par pamatparāda apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu, no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesāšanās izdevumi- ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu samaksu-

desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27 panta pirmās daļas noteikumiem tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām stājas spēkā šā likuma

203. panta noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar šī likuma otrās daļas noteikumiem spriedumu par maza apmēra prasību lietas dalībnieki var pārsūdzēt

apelācijas kārtībā. Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no iepriekš teiktā un saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 3. punktu, Civillikuma 1759., 1765., 2033., 2107., 2109. pantu,

Civilprocesa likuma 8., 41., 189.-193., 195., 204.1, 250.25, 250.27, 450. pantiem, tiesa

no s p r ie d a

piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,

labā parādu par piegādāto siltumenerģiju 871,62 EUR par laiku no 2014. gada 1. maija līdz 2016. gada 31. martam un likumiskos nokavējuma

procentus 13,08 EUR par laika periodu uz 2016. gada 31. martu, samaksāto valsts nodevu 132,71 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

EUR, kopā 1022,11 EUR (viens tūkstotis divdesmit divi euro un 11 centi).

Noteikt prasītāja- sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt likumiskos

procentus- 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas 871,62 EUR (astoņi simti septiņdesmit viens euro un 62 centi) par laika

posmu no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei, bet ne vairāk par pamatparāda apmēru.

Naudas summas samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, norēķinu kontā:

LV81HABA0551022600432, AS „Swedbank”.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu piegādāšanu 0,21 EUR

(21 cents).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu maksājami jebkurā bankas iestādē maksājuma uzdevumā norādot: saņēmējs-

Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, klasifikācijas

kods 21499, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (par pavēstēm). Kvīts pēc naudas samaksas nekavējoties jāiesniedz Rēzeknes tiesā

(Bērzpils iela 7a, Balvi). Ja tiesāšanās izdevumi netiks segti spriedumā noteiktajā termiņā, tiks izdots izpildu raksts par tiesas izdevumu piespiedu piedziņu,

kas tiks nodots zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei- desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā, no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību iesniedzot

Rēzeknes tiesā Balvos, Bērzpils ielā 7a, LV-4501).

Tiesnesis A. Garais