Court dismissed tax appeal claiming medical facility exemption due to lack of actual medical use. Tax authority's assessment upheld. No tax relief granted.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĒZEKNES TIESU NAMS

Lietas Nr.A420412613

Lietas arhīva Nr.A42-01303-14/41

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2014.gada 8.septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis P.Novičenoks

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu sakarā ar Latvijas Nekustamo īpašumu individuālo īpašnieku, darbinieku un

pakalpojumu patērētāju biedrības „Mans mājoklis – mans cietoksnis” (turpmāk – Biedrība) tās biedra /V.S/ interesēs Administratīvā

procesa likuma 29.panta kārtībā iesniegto pieteikumu par Rēzeknes pilsētas domes 2013.gada 31.maija lēmuma Nr.3.1.1.17/1006

atcelšanu un administratīvā akta izpildes seku novēršanu.

Aprakstošā daļa

[1] Biedrības biedrs /V.S/ saņēmis Rēzeknes pilsētas domes Finanšu pārvaldes maksāšanas paziņojumu Nr.13-11002 (turpmāk –

Maksāšanas paziņojums) par nekustāmā īpašuma nodokli 2013.gadam ēkai /adrese 1/ ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, 1062,2

m2 platībā (turpmāk – Ēka). Paziņojumā aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis Ls 375,30 apmērā par laika periodu no 2013.gada

1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim, piemērojot nodokļa likumi 1,5% apmērā (lietas 15.lapa).

/V.S/ Maksāšanas paziņojumu apstrīdēja Rēzeknes pilsētas domes Finanšu pārvaldē, lūdzot atzīt Paziņojumu par spēkā neesošu un

veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu, piemērojot Ēkai Nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, jo Ēka tiek izmantota kā

Ārstniecības iestāde.

[2] Izskatot /V.S/ apstrīdēšanas iesniegumu, Rēzeknes pilsētas domes Finanšu pārvaldes vadītāja ar 2013.gada 26.aprīļa lēmumu

Nr.3.5.4.3/215 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) /V.S/ apstrīdēšanas iesniegumu atstāja bez apmierinājuma, bet maksāšanas

paziņojumu – negrozītu (lietas 12.-14.lapa).

/V.S/ šo lēmumu apstrīdēja augtākā iestādē, lūdzot atzīt Paziņojumu par spēkā neesošu un atmaksāt nepamatoti samaksāto

nekustamā īpašuma nodokli.

[3] Iesniegumā /V.S/ norādījis, ka maksāšanas paziņojums neatbilst Elektronisko dokumentu likuma 1.panta 3.punkta un 3.panta

prasībām, Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija „Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites

kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai

starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” (turpmāk – Elektronisko dokumentu aprites noteikumi) 3.punktam,

Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta prasībām, Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 „Dokumentu

izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” (turpmāk – Dokumentu noformēšanas noteikumi) 3.3.apakšpunkta un 7.6.16.apakšpunkta

prasībām, Ministru kabineta noteikumu 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu

piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi par Likuma piemērošanu) 1.pielikumam un būvju klasifikācijai.

Tāpat /V.S/ norādījis, ka Rēzeknes pilsētas domes Finanšu pārvalde pirms lēmuma pieņemšanas nav noskaidrojusi pierādījumus, no

kuriem izriet, ka Ēka 2013.gadā bija izmantota veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.

[4] Izskatot iesniegumu Administratīvā procesa likuma 81.panta kārtībā, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs ar 2013.gada

31.maija lēmumu Nr.3.1.1.17/1006 (turpmāk – Lēmums) Sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu (lietas 6.-11.lapa). Lēmums pamatots ar

šādiem argumentiem.

[4.1] Saskaņā ar Maksāšanas paziņojumu Ēkai piemērota nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5% no nekustamā īpašuma

kadastrālās vērtības.

Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk - Likums) 1.panta otro daļu ir paredzēti izņēmumi, kādos gadījumos

nekustamais īpašums tiek atbrīvots no nekustamā nodokļa samaksas. Šā likuma 1.panta otrās daļas 16.punkts noteic, ka ar nodokli

nepaliek nekustamo īpašumu, kuru izmanto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstoši Ārstniecības likuma 1.panta

3.punktam.

Ārstniecības likuma 1.panta 3.punkts noteic, ka par ārstniecības iestādēm ir atzīstamas – ārstu prakses, valsts un pašvaldību

iestādes, komercsabiedrības, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām

prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un nodrošina ārstniecības pakalpojumus. Saskaņā ar Ārstniecības likuma

1.panta punktu ārstniecība ir profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana, pacientu rehabilitācija un aprūpe.

[4.2] Lēmumā ir secināts, ka Ēkā netiek sniegti ārstniecības pakalpojumi. Par Ēkas izmantošanu ir noslēgts nomas līgums ar SIA

„Magnetom medical”, tomēr nomas līgums pats par sevi neliecina, ka šajā ēkā tiek sniegti ārstniecības pakalpojumi.

Saskaņā ar Likuma 38.pantu, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājuma lielumam,

pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs.

/V.S/ nekādus pierādījumus iestādē nav iesniedzis, tādēļ Rēzeknes pilsētas dome uzdeva būvvaldei veikt Ēkas pārbaudi par tās

atbildību Ārstniecības likuma 1.panta 3.punktā paredzētajiem noteikumiem.

Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka Ēkā nekādi ārstniecības pakalpojumi netiek sniegti, Ēka ir slēgta, bet uz viena no logiem ir

izvietota A4 formāta lapa ar informāciju par sniedzamajiem pakalpojumiem un tālruņa numurs. Ēkai ir piestiprināta izkārtne „Veselības

centrs”. Telefoniski sazinoties ar /V.S/, iegūta informācija, ka Ēkā ārstniecības pakalpojumi tiek sniegti slēgtā režīmā, iepriekš

piereģistrējoties pa telefonu. /V.S/ arī norādījis, ka domes pārstāvjus Ēkā neielaidīs, jo tiesības pārbaudīt ārstniecības iestādes darbu

ir tikai Veselības inspekcijai, kura pārbaudi ir veikusi un konstatējusi, ka Ārstniecības iestāde atbilst visām prasībām.

Lēmumā ir analizētas prasības Ārstniecības iestādei, ko noteic Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60 „Noteikumi

par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” (turpmāk – Noteikumi Nr.60) un konstatēts, ka Ēkā izvietotās

Ārstniecības iestādes darbība neatbilst vairākām prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos.

Noteikumi Nr.60 noteic, ka veselības centrā ir jābūt: 1) vismaz vienam ģimenes ārsta kabinetam, 2) vismaz diviem ārstu speciālistu

kabinetiem, 3) vismaz divām no šādām struktūrvienībām: rehabilitācijas ambulatorā nodaļa ar ārsta rehabilitologa un vismaz divu

dažādu profesiju funkcionālo speciālistu kabinetiem; zobārstniecības kabinets; dienas stacionārs; diagnostikas struktūrvienība.

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (turpmāk

– Noteikumi Nr.1046) noteic minimālās prasības ģimenes ārsta prakses vietā, starp kurām viena no prasībām ir pacientu

pieņemšanas laiks, ne mazāk par 20 stundām nedēļā un ģimenes ārsta prakses darba laiks nedēļā ne mazāks par 40 stundām

nedēļā, akūtu pacientu pieņemšanas laiks ne mazāks par 1 stundu katru dienu. Lēmumā ir secināts, ka šādas prasības Ēkā netiek

nodrošinātas, ja medicīniskie pakalpojumi tiek sniegti daļēji slēgtā veidā, telefoniski piesakot vizīti.

[4.3] Lēmumā ir secināts, ka ēkai noteiktais ēkas izmantošanas veids – ārstniecības iestāde, tās reģistrēšana ārstniecības iestāžu

reģistros un licenču saņemšana automātiski neizraisa nodokļa atvieglojumu piemērošanu, jo atvieglojumi ir piemērojami tikai tādā

gadījumā, kad pakalpojumi tiek sniegti, tādēļ Sākotnējā lēmumā izdarītais secinājums, ka ēkai ir piemērojama 1,5% nodokļa likme ir

pamatota un atbilst Likuma prasībām.

[5] Par šādu Lēmumu pieteikumu tiesā /V.S/ interesēs kā Administratīvā procesa likuma 29.panta subjekts iesniedza Biedrība.

Biedrības pieteikums par Lēmuma prettiesiskumu pamatots ar to, ka, pirmkārt, maksāšanas paziņojums ir atzīstams par spēkā

neesošu, jo neatbilst normatīvo aktu prasībām par elektroniskā dokumenta noformēšanu, otrkārt, pašvaldība nepamatoti nav

piemērojusi nodokļa atvieglojumu Ēkai, jo tajā tiek sniegti ārstniecības pakalpojumi, bet iestāde nav ieguvusi nekādus pierādījumus

tam, kas pierāda pretējo.

Kā pieteikumā norādīto argumentu apliecinošs pierādījums tiesai iesniegta Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts

aģentūras izziņa par ārstniecība iestādes SIA „BIG MARKET” nosaukuma maiņu uz SIA /Nosaukums 1/ (lietas 27.lapa).

[6] Rakstveida paskaidrojumos par iesniegto pieteikumu, Rēzeknes pilsētas dome pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt kā nepamatotu

(lietas 29.-33.lapa).

Iestāde pamatā atkārto tos pašus argumentus, kas norādīti pārsūdzētajā Lēmumā. Papildus iestāde uzsver, ka /V.S/ nav pierādījis, ka

ēka tiek izmantota ārstniecības pakalpojumu sniegšanai un arī ir licis šķēršļus pašvaldībai pārbaudīt ēkas izmantošanu ārstniecības

pakalpojumu sniegšanai, liedzot iespēju apsekot ēku. Situācijā, kad ārstniecības pakalpojumi tiek sniegti slēgtā režīmā (tikai iepriekš

telefoniski piesakoties), Ēkas izmantošana nevar tikt atzīta par nodokļa atvieglojumu piemērošanas pamatu.

[7] Izskatot lietu pēc būtības, Administratīvā rajona tiesa secināja, ka lietā nevar taisīt spriedumu, jo ir nepieciešams iegūt papildus

rakstveida pierādījumus, ar kuriem pamatots pārsūdzētais Lēmums, tāpēc atsāka lietas izskatīšanu pēc būtības, kā arī pieprasīja

papildus pierādījumus /V.S/, kas pierāda ārstniecības pakalpojumu sniegšanu strīdus ēkā (lietas 39.-41.lapa).

[8] 2014.gada 31.martā tiesā saņemta /V.S/ elektroniskā vēstule, kurai kā pierādījumi ārstniecības pakalpojumu sniegšanai Ēkā

pievienoti Ēkas telpu fotoattēli (lietas 45.-47.lapa).

[9] 2014.gada 1.aprīlī tiesā saņemti /V.S/ papildus paskaidrojumi, kuros /V.S/ atkārto argumentus par Maksāšanas paziņojuma

neatbilstību juridiska dokumenta prasībām. Paskaidrojumos norādīts, ka Rēzeknes būvvaldē ir akceptēta ēkas lietošanas mērķu

maiņa, nosakot, ka Ēkas funkcija ir „ārstniecības iestāde”. Šis apstāklis ir ņemts vērā Administratīvās rajona tiesas 2013.gada

24.maija spriedumā, ar kuru konstatēts, ka ēkā tiek sniegti ārstniecības pakalpojumi. Pieteicējs norāda, ka lietā iesniegtie fotoattēli

norāda uz to, ka ēkā ir ierīkota tualete, kas pielāgota cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, narkologa kabinets, fizioterapeita kabinets,

fizikālās terapijas kabinets, hirudoterapijas un preses terapijas telpas.

/V.S/ norāda, ka SIA /Nosaukums 1/ nav apturējusi savu darbību vai pārtraukusi ārstniecības pakapājumu sniegšanu strīdus ēkā.

Turklāt 2013.gadā SIA /Nosaukums 1/ ir noslēgusi līgumu ar Nacionālais veselības dienestu par sekundāro ambulatoro veselības

aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu (lietas 50.-77.lapa).

[10] 2014.gada 22.aprīlī tiesā saņemti Rēzeknes pilsētas domes papildus paskaidrojumi par ēkas apsekošanas neiespējamību

(lietas 78.-79.lapa) un Rēzeknes pilsētas domes Būvvaldes 2013.gada 23.aprīļa apsekošanas akts (lietas 80.lapa), kā arī Rēzeknes

pilsētas domes Būvvaldes 2014.gada 4.aprīļa vēstules kopija par vēršanos Ekonomikas ministrijā un Veselības inspekcijā ar lūgumu

sniegt skaidrojumu par pašvaldības būvvaldes kompetenci ēkas lietošanas pārbaudē Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas

prasībām (lietas 81.-83.lapa).

[11] Pamatojoties uz objektīvās izmeklēšana principu, tiesa papildus pieprasīja Nacionālais veselības dienestam informāciju par SIA

/Nosaukums 1/ sniegtajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem strīdus ēkā.

2014.gada 21.maijā tiesā saņemta informācija no Nacionālais veselības dienesta, kur norādīts, ka SIA /Nosaukums 1/ valsts

apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus sniedz divās adresēs: /adrese 1/ un /adrese 2/ Rēzeknē. 2013.gadā SIA /Nosaukums

1/ ir sniegusi 1563 veselības aprūpes pakalpojumus (manipulācijas), tomēr dienesta rīcībā nav informācijas, kādas tieši

manipulācijas ir tikušas sniegtas katrā no minētajām adresēm, tādēļ nav iespējams sniegt informāciju par ārstniecības pakalpojumu

apjomu, kas ticis sniegts /adrese 1/.

[12] 2014.gada 30.jūlijā tiesā no Rēzeknes pilsētas domes saņemta papildus informācija – Ekonomikas ministrijas un Veselības

inspekcijas atbildes uz Rēzeknes pilsētas domes Būvvaldes vēstulēm par skaidrojuma sniegšanu.

Ekonomikas ministrija pašvaldībai ir norādījusi, ka pašvaldības būvvaldei ir ar likumu noteiktas pilnvaras kontrolēt un uzraudzīt

būvniecības procesu, kā arī ēkas izmantošanu atbilstoši ēkai noteiktajiem lietošanas mērķiem, bet ārstniecības iestādes kontroles

funkcijas piekrīt Veselības inspekcijai (lietas 95.-97.lapa).

Veselības inspekcija 2014.gada 10.maija vēstulē pašvaldībai norādījusi, ka SIA /Nosaukums 1/ ir reģistrēta Ārstniecības iestāžu

reģistrā, jo ārstniecības iestāde atbilst normatīvos aktos noteiktajām prasībām, kas izvirzītas ārstniecības iestādēm. SIA /Nosaukums

1/ ir apsekota 2014.gada 22.aprīlī un apsekošanas laikā nav konstatēti nekādi pārkāpumi vai nepilnības, kas būtu par pamatu

ārstniecības iestādes svītrošanai no Ārstniecības iestāžu reģistra (lietas 100.-101.lapa).

Motīvu daļa

[13] Pārbaudot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, izvērtējot procesa dalībnieku sniegtos rakstveida paskaidrojumus un

izvērtējot Rēzeknes pilsētas domes 2013.gada 31.maija lēmuma tiesiskumu un pamatotību, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[14] Lietā starp pusēm ir strīds par strīdus Ēkas daļai /adrese 1/, (kadastra Nr./numurs B/ sastāvā ietilpstošā būve ar kadastra

apzīmējumu /numurs A/). Iestāde ar Maksāšanas paziņojumu par 2013. nodokļa taksācijas gadu ir aprēķinājusi nekustamā īpašuma

nodokli, piemērojot nodokļa pamatlikmi, savukārt Biedrības ieskatā ēkai ir piemērojami nodokļa atvieglojumi, jo strīdus ēka ir

ārstniecības iestāde.

[15] Lietā nav strīda un tas ir atzīts arī Lēmumā, ka saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem

Ēkas (kadastra Nr./numurs A/) galvenais lietošanas veids ir „1264 – ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa” (lietas

57.lapa). Tieši šis apstāklis Biedrības ieskatā ir pamats nodokļa atvieglojuma piemērošanai saskaņā ar likuma „Par nekustamā

īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punktu, jo Ēkā SIA /Nosaukums 1/ sniedz ārstniecības pakalpojumus.

[16] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punkts noteic, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek ēkas

vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto izglītības, veselības, sociālās aprūpes vajadzībām.

Noteikumu par Likuma piemērošanu 3.punkts noteic, ka, piemērojot Likuma 1.panta otrās daļas 1.punktu, ar nodokli neapliek

nekustamo īpašumu, kuru izmanto medicīnas pakalpojumu sniegšanai atbilstoši Ārstniecības likuma 1.panta 3.punktam un

Veterinārmedicīnas likuma 1.panta 8.punktam. Analoģiski nosaka ar nodokli neapliekamās ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras

izmanto veselības aprūpei saskaņā ar likuma 1.panta otrās daļas 16.punktu.

Ārstniecības likuma 1.panta 3.punkts noteic, ka ārstniecības iestādes ir ārstu prakses, valsts un pašvaldību iestādes,

komercsabiedrības, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām

ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un nodrošina ārstniecības pakalpojumus. Savukārt saskaņā ar minētā panta 1.punktu

ārstniecība ir profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana, pacientu rehabilitācija un aprūpe.

Tiesa uzskata, ka sistēmiski analizējot minētās tiesību normas to kopsakarā, iespējams izsecināt Likuma 1.panta otrās daļas

16.punktā paredzēto noteikumu mērķi – piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu (nekustamā īpašuma neaplikšanu ar

nodokli), ja nodokļa objektā tiek īstenota ārstniecība, t.i., nekustamajā īpašumā tiek sniegti ārstniecības pakalpojumi.

[17] Iepriekš jau ir secināts, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā ēkai ir reģistrēts neaustamā īpašuma lietošanas veids –

ārstniecības iestāde, kopējā platība 1201,8 m2. Ar Rēzeknes pilsētas domes 2012.gada 26.novembra lēmumu Ēkai ir mainīts un

noteikts šāds lietošanas veids (lietas 54.lapa). No minētā izriet, ka ēka formāli atbilst Likuma 1.panta otrās daļas 16.punktā

paredzētajai vispārējai pazīmei pēc ēkas lietošanas veida. Tomēr tiesas ieskatā būtiskie priekšnosacījumi nodokļa atvieglojuma

piemērošanai nevar aprobežoties tikai ar pašvaldības akceptētu lietošanas mērķi un valsts kadastra datu aktualizāciju. Atbilstoši

iepriekš norādītajām likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”, Likuma piemērošanas noteikumu un Ārstniecības likuma normām

nodokļa atvieglojuma piemērošanai vienlaicīgi ir jāpastāv vairākiem nosacījumiem:

1) ēkas lietošanas veidam ir jāatbilst ārstniecības iestādes prasībām;

2) ārstniecības iestādei ir jābūt reģistrētai Ārstniecības iestāžu reģistrā;

3) nekustamajā īpašuma ir jābūt reāli nodrošinātai ārstniecības pakalpojumu sniegšanai.

Lietā nav strīda, ka Ēkā darbojas SIA /Nosaukums 1/, kas ir reģistrēta Ārstniecības iestāžu reģistrā (lietas 27.lapa). 2012.gadā un

2014.gadā Veselības inspekcija savas kompetences robežās ir veikusi ārstniecības iestādes darbības pārbaudi un tajā nav

konstatētas nekādas nepilnības vai pārkāpumi (lietas 98.-101.lapa). Vienlaicīgi tiesa norāda, ka Veselības inspekcijas apsekošana

aprobežojas ar ārstniecības iestādes apsekošanu un pārbaudi atbilstoši ārstniecību reglamentējošo tiesību normu prasībām,

piemēram, ēku izmantošanas iespējamība ārstniecības iestādes mērķiem, telpu iekārtojums, pieejamība, higiēnas un

epidemioloģisko prasību ievērošana.

No Lēmuma izriet, ka pašvaldības būvvalde, pārbaudot /V.S/ apstrīdēšanas iesniegumā norādītos argumentus, ir veikusi objekta

apsekošanu, kurā konstatēts, ka iestāde ir slēgta un darba dienas laikā nedarbojas. /V.S/ 2013.gada 23.aprīlī ir atteicies ļaut

būvinspektoram apsekot Ēku, norādot, ka kontrolēt un pārbaudīt ēku ir tiesības tikai Veselības inspekcijai ( lietas 89.lapa). Ēkas

apsekošana nav bijusi iespējama arī 2014.gada 4.aprīlī (lietas 81.-83.lapa).

Izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus tiesa atzīst, ka Lēmumā izdarītie secinājumi par to, ka ēkā netiek sniegti ārstniecības

pakalpojumi, ir pareizs un pamatots. Iestāde savus secinājumus ir pamatojusi ar Ārstniecības likuma, Noteikumu Nr.60 un Noteikumu

Nr.1046 prasībām, kas ir izvirzītas ārstniecības iestādēm (skat. šā sprieduma [4.2] punktu).

Ņemot vērā minēto tiesību normu prasības, tiesa atzīst, ka ārstniecības iestāde nevar tikt atzīta par reāli funkcionējošu Ārstniecības

likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ar papildu prasībām, ko noteic Noteikumi Nr.60 un Nr.1046, ja tā darbojas /V.S/ raksturotajā veidā –

slēgta darbība ar iespēju iepriekš reģistrēties ārstniecības pakalpojumu saņemšanai telefoniski.

[18] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nedevām” 38.pantu, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam

nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs. Tādējādi tiesību norma

uzliek pierādīšanas pienākumu nodokļu maksātājam.

/V.S/ tiesai ir iesniedzis Ēkas iekštelpu fotogrāfijas, kurās ir fiksētas ārstniecības pakalpojumu sniegšanai piemērotas telpas (lietas

59.-61.lapa). Tomēr šie pierādījumi paši par sevi ne liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu Ēkā. Papildu tam /V.S/ tiesai

iesniedza 2013.gada 14.janvāra līgumu, kas noslēgts starp SIA /Nosaukums 1/ un Nacionālais veselības dienestu par valsts

apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (lietas 62.-72.lapa). Līgumam ir pievienots arī līguma 1.pielikums - SIA

/Nosaukums 1/ sniegto veselības aprūpes pakalpojumu pārskats par 2013.gadu, kas iesniegts Nacionālais veselības dienestam

norēķinu veikšanai (lietas 73.-75.lapa). No līguma pielikuma redzams, ka SIA /Nosaukums 1/ 2013.gadā ir plānojusi veikt 1575

kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumus. Atbilstoši Nacionālais veselības dienesta sniegtajai informācijai SIA „/Nosaukums 1/

2013.gadā ir veikusi 1563 kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumus (skat. šā sprieduma [11] punktu ). No minētā secināms, ka

SIA /Nosaukums 1/ citus veselības aprūpes pakalpojumus 2013.gadā nav sniegusi.

Atbilstoši Ārstniecības iestāžu reģistra informācijai (lietas 58.lapa) SIA /Nosaukums 1/ ārstniecības pakalpojumu sniegšanas vietas ir

noteiktas gan /adrese 1/, gan arī /adrese 2/. Tiesa atzīst, ka nav atsevišķi jāpierāda fakts, ka kodolmagnētiskās rezonanses

izmeklējumi tiek veikti Rēzeknē /adrese 2/ (Rēzeknes slimnīcas ēkā), bet strīdus Ēkā šādi pakalpojumi nekad nav tikuši sniegti. Šādu

apgalvojumu apliecina arī /V.S/ iesniegtie Ēkas iekštelpu attēli, kuros fiksēti tikai fizioloģisko terapiju kabineti un narkologa kabinets

(lietas 59.-61.lapa), kā arī Veselības inspekcijas apsekojumi ( lietas 98.-101.lapa). Ņemot vērā, ka Nacionālajam veselības

dienestam nav iesniegtas ziņas par citu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Noteikumiem

Nr.1046, bet tikai kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumiem, tiesa atzīst, ka tas ir vērtējams kā patstāvīgs papildus

apstiprinājums tam, ka strīdus Ēkā ārstniecības pakalpojumi 2013.gadā netika sniegti. Citastarp tiesa atzīst, ka to netieši apliecina arī

Veselības inspekcijas apsekošanas akti 2012.gadā un 2014.gada. Proti, 2012.gadā Veselības inspekcija ir konstatējusi, ka Ēkā tiek

veikts iekšējo telpu kosmētiskais remonts (lietas 98.lapa), tiek iekārtoti kabineti, bet 2014.gada 10.maija apsekošanas aktā ir

konstatēts, ka Ēkā netiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi sakarā ar Ēkas rekonstrukciju (lietas 100.-101.lapa).

[19] Tādējādi, ievērojot iepriekš norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem neapstiprinās fakts, ka Ēkā

tiek sniegti veselības aprūpes (ārstniecības) pakalpojumi, tādēļ Ēkai pamatoti nav piemēroti Likuma 1.panta otrās daļas 16.punktā

paredzētie atvieglojumi. Vienlaicīgi tiesa atzīst par nepamatotiem pieteikumā norādītos argumentus, ka Rēzeknes pilsētas domes

Finanšu pārvalde un arī augstākā iestāde ir nepareizi novērtējusi pierādījumus un nonākusi pie nepareiziem secinājumiem. Tieši

otrādi, tiesa secina, ka /V.S/ kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs nav izpildījis likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.panta

prasības un nav arī izpildījis Administratīvā procesa likuma 96.panta prasības. Minētā tiesību norma noteic, ka personai ir pienākums

savu zināšanu un praktisko iespēju robežās darīt visu iespējamo, lai samazinātu savus zaudējumus vai kaitējumu, kā arī darīt iestādei

zināmus apstākļus, kurus tai nepieciešams zināt, lai konstatētu attiecīgā publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un nodarīto

zaudējumu vai kaitējuma apmēru. Ja iesniedzējs šo pienākumu nepamatoti nepilda, vēlāk, apstrīdot iestādes lēmumu augstākā

iestādē vai pārsūdzot to tiesā, viņš uz attiecīgajiem apstākļiem nevar atsaukties. No minētās tiesību normas satura izriet ne tikai

personas pozitīva satura pienākums – aktīvi sadarboties ar iestādi un iesniegt tai pierādījumus un informāciju, bet arī negatīva satura

pienākums – persona nedrīkst nepamatoti likt šķēršļus Ēkas apsekošanai vai tās izmantošanas veida pārbaudei. Ņemot vērā to, ka

Pieteicējs šādas prasības nav ievērojis, argumenti par iestādes nepamatotu pierādījumu nevērtēšanu, nesavākšanu vai nepareizu

novērtēšanu ir noraidāmi kā nepamatoti.

[20] Pieteikumā kā patstāvīgs arguments ir norādīts, tas, ka Maksāšanas paziņojums ir atzīstams par spēkā neesošu, jo neatbilst

dokumenta prasībām (skat. šā sprieduma [3] punktu), jo tas nav parakstīts.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta 1.3daļa noteic, ka uz maksāšanas paziņojuma, ja tas tiek sagatavots elektroniski,

nav nepieciešams nodokļu administrācijas amatpersonas paraksts. Šādā gadījumā uz tā jābūt atzīmei: „Maksāšanas paziņojums

sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta”.

Kā redzams no Paziņojuma, tas ir sagatavots elektroniski un uz tā ir atzīme par to, ka maksāšanas paziņojums sagatavots

elektroniski un ir derīgs bez paraksta. Līdz ar to pieteikumā norādītie apsvērumi ir noraidāmi kā nepamatoti.

Pieteikumā arī ir minēts, ka Maksāšanas paziņojums ir prettiesisks, jo neatbilst būvju klasifikācijai. Tiesa norāda, ka starp pusēm nav

strīda par būves klasifikāciju un tās izmatošana veidu, ko apliecina arī Maksāšanas paziņojumā norādītais, ka ēkas daļa 1201,80 m2

platībā ir ārstniecības iestāde (lietas 52.lapa). Konkrētās lietas pieteikuma priekšmets skar nevis ēkas lietošanas mērķi un veidu, bet

gan skar faktisko apstākļu pārbaudi par to, vai Ēka tiek izmantota ārstniecības pakalpojumu sniegšanai. Ar spriedumu ir konstatēts,

ka Ēka neatbilst likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punkta nosacījumiem tieši ārstniecības iestādes

faktiskās izmantošanas fakta neesības dēļ, tādēļ argumentiem par ēkas izmantošanas mērķi konkrētajā gadījumā nav nozīmes.

/V.S/ ir atsaucies arī uz Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 24.maija spriedumā konstatēto, ka Ēkā tiek sniegti veselības

aprūpes pakalpojumi. Tiesa norāda, ka, pirmkārt, šis tiesas nolēmums nav stājies likumīgā spēkā sakarā ar tā pārsūdzēšanu

apelācijas kārtībā, otrkārt, šajā spriedumā ir konstatēta virkne faktisko apstākļu, kas norādīja uz reālu veselības aprūpes pakalpojumu

sniegšanu 2012.gadā taksācijas gadā. Ņemot vērā, ka tiesa izdarītie secinājumi attiecas uz faktisko apstākļu pārbaudi un

novērtēšanu, nevis uz juridiskiem pasvērumiem par tiesību normas piemērošanas pareizību attiecībā uz Ēku, tiesa atzīst, ka tiesas

spriedums citā lietā nevar atstāt iespaidu un konkrētā pieteikuma izspriešanu. Citastarp tiesa norāda, ka Veselības inspekcijas

2014.gada 10.maija apsekošanas aktā ir konstatēts, ka ēkā netiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi sakarā ar tās renovāciju,

kas atbilstoši Veselības inspekcijas 2012.gada 28.maija apsekošanas aktā konstatētajam ir uzsākta 2012.gadā.

[21] Apkopojot visus iepriekš izdarītos secinājumus tiesa atzīst, ka Ēkai 2013.gadā nebija piemērojams likuma „Par nekustamā

īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punktā paredzētais atbrīvojums no aplikšanas ar nodokli, tādēļ Lēmums ir atstājams

negrozīts, jo ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums ir noraidāms kā nepamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt Latvijas Nekustamo īpašumu individuālo īpašnieku, darbinieku un pakalpojumu patērētāju biedrības „Mans mājoklis – mans

cietoksnis” /V.S/ interesēs iesniegto pieteikumu par Rēzeknes pilsētas domes 2013.gada 31.maija lēmuma Nr.3.1.1.17/1006

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis Pēteris Novičenoks