Court allows VAT refund claim, dismissing tax authority's appeal on service identification.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420754910

AA43-1106-13/15

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013.gada 29.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis,

tiesneši K.Berķis un A.Šteinberga,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mežaparks infrastruktūra” pārstāvim /pers. D/ un atbildētājas Latvijas

Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mežaparks

infrastruktūra” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2010.gada 16.augusta lēmuma Nr.22.4/41960 atcelšanu un pienākuma

uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam izdot labvēlīgu administratīvo aktu par pievienotās vērtības nodokļa 1013,4 latu pārmaksas

atmaksu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 14.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA „Mežaparks Infrastruktūra” (turpmāk arī – pieteicēja) vērsās Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Rīgas nodokļu

administrācijā ar pieprasījumu atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) pārmaksu Ls 1523,87, kas izveidojusies par

periodu no 2008.gada 1.augusta līdz 2009.gada 30.novembrim.

VID Nodokļu kontroles pārvalde no 2010.gada 15.februāra līdz 17.maijam pieteicējai veica PVN auditu par periodu no 2008.gada

1.augusta līdz 2009.gada 30.novembrim. Audita rezultātā ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas

galvenās nodokļu inspektores 2010.gada 17.maija lēmumu Nr.23.10/551 pieteicējai samazināta 2009.gada novembra PVN summa

par Ls 24,39, kā arī samazināts no budžeta atmaksājamais 2009.gada jūnija un jūlija PVN par Ls 1037,88 un aprēķināta soda nauda

Ls 518,95.

Ar VID ģenerāldirektora 2010.gada 16.augusta lēmumu Nr.22.4/41960 (turpmāk – Lēmums Nr.22.4/41960) atstāts negrozīts VID

Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2010.gada 17.maija lēmums

Nr.23.10/551.

Ar VID Rīgas nodokļu administrācijas direktora vietnieces 2010.gada 21.jūnijā lēmumu Nr.8.1.5/20452 nolemts neatmaksāt

pieteicējai PVN pārmaksu Ls 1013,49, pamatojoties uz VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas

galvenās nodokļu inspektores 2010.gada 17.maija lēmumu Nr.23.10/551, un Ls 510,38, norādot, ka par izskatāmo periodu PVN

pārmaksa ir izsmelta.

pārmaksa ir izsmelta.

Ar VID ģenerāldirektora 2010.gada 20.augusta lēmumu Nr.22.4/43266 (turpmāk – Lēmums Nr.22.4/43266) atstāts negrozīts VID

Rīgas nodokļu administrācijas direktora vietnieces 2010.gada 21.jūnija lēmums Nr.8.1.5/20452 daļā, ar kuru nolemts neatmaksāt

PVN pārmaksu Ls 1013,49 apmērā, atcelts daļā, ar kuru nolemts neatmaksāt PVN pārmaksu Ls 510,38 apmērā un uzdots VID Rīgas

nodokļu administrācijai atkārtoti izskatīt pieprasījumu daļā par PVN pārmaksas Ls 510,38 atmaksu atbilstoši likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli” pārejas noteikumu 63.punkta nosacījumiem.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 15.septembrī saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma Nr.22.4/41960 atcelšanu un

pienākuma uzlikšanu VID izdot labvēlīgu administratīvo aktu par PVN Ls 1013,4 pārmaksas atmaksu. Pieteikums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja jau audita laikā VID iesniedza saņemto pakalpojumu sarakstus par 2009.gada 1. un 2.pusgadu, kuri satur gan

informāciju par katra sniegtā pakalpojuma veidu, gan tā sniegšanas laiku. Ņemot vērā, ka audita pārskatā vispār netika pieminēts

minētais saņemto pakalpojumu saraksts par 1. un 2.pusgadu, VID audita laikā nemaz neņēma vērā un nevērtēja iesniegtos

dokumentus. Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā VID norādīja uz minēto apstākli, kā arī sniedza detalizētu skaidrojumu par katra

saņemtā pakalpojuma saturu saskaņā ar 2008.gada 17.decembrī noslēgtā uzņēmuma līguma Nr.2008-12-17/MI 2.1.5.punktu.

VID motivācija norāda, ka VID apzināti vai neapzināti ignorē šo apstrīdēšanas iesniegumā sniegto detalizēto skaidrojumu par katru

pakalpojuma saturu un nevēlas iedziļināties un vērtēt pieteicējas visa administratīvā procesa laikā iestādē iesniegtos rakstveida

paskaidrojumus un tiem pievienotos dokumentus, no kuriem pat grāmatvedības jautājumos nekvalificēta trešā persona var gūt patiesu

un skaidru priekšstatu par to, kādus pakalpojumus pieteicēja saņēma no SIA „New Europe” saskaņā ar 2008.gada 17.decembra

uzņēmuma līguma Nr.2008-12-17/MI 2.1.5.punktu un kā saņemtie pakalpojumi ir saistīti ar pieteicējas plānoto saimniecisko darbību.

[2.2] Ja VID atklāja, ka trūkst informācijas, lai pārliecinātos, vai faktūrrēķinos minētie pakalpojumi nepieciešami plānotās

saimnieciskās darbības veikšanai, VID bija pienākums saskaņā ar APL 59.panta pirmo daļu iegūt informāciju un noskaidrot šo

pakalpojumu saturu, būtību, lai pieņemtu lēmumu par to, vai minētie pakalpojumi ir vai nav nepieciešami pieteicējas plānotās

saimnieciskās darbības veikšanai.

[2.3] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) ir atzinis, ka likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 12.panta vienpadsmitajā daļa ir jāinterpretē kopsakarā ar Eiropas Savienības Sestās direktīvas (direktīva 77/388, grozīta ar

2005/92/EK) 18.panta 4.punktu.

Interpretējot šo normu, Eiropas Kopienu tiesa ir noteikusi, ka no tās teksta izriet, ka dalībvalstīm ir zināma brīvība manevrēt, nosakot

pārmaksas atmaksu. Tomēr pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksa ir viens no faktoriem, kas nodrošina kopējo

pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Dalībvalsts noteiktie nosacījumi nevar iedragāt šo principu, liekot nodokļa maksātājam pilnīgi

vai daļēji uzņemties pievienotās vērtības nodokļa nastu. No tā izriet, ka noteikumiem, pie kādiem notiek pārmaksas atmaksa, jābūt

tādiem, kas nodokļu maksātājam sniedz iespēju pienācīgi un pilnībā atgūt summu, ko veido nodokļa pārmaksa. Tas nozīmē, ka

atmaksai jānotiek saprātīgā laikā, ieskaitot naudu vai citā līdzvērtīgā veidā. Pieņemtā atmaksas metode nekādā gadījumā nedrīkst

radīt jebkādu finanšu risku nodokļu maksātājam (Eiropas Kopienu tiesas 2001.gada 25.oktobra spriedums lietā C-78/00:

Komisija/Itālija 32.- 34.punkts).

VID likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.3panta interpretācija un piemērošana ir pretrunā ar iepriekš minēto Eiropas Kopienu

tiesas spriedumu, jo VID uzskata, ka komercsabiedrība, kura ir nomaksājusi visus nodokļus, bet kļūdaini palūgusi valstij atmaksāt

lielāku daļu tās jau nomaksāto nodokļu, nekā vēlāk atzīst VID, ir jau izdarījusi likuma pārkāpumu un ir sodāma ar naudas sodu, turklāt

tādu, kas, iespējams, var apdraudēt tās komercdarbību.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 27.oktobrī saņemts VID paskaidrojums par pieteikumu. VID pieteikumu neatzīst,

paskaidrojot turpmāk minēto.

[3.1] Pieteicēja pieteikumā ir atsaukusies uz tiem pašiem apsvērumiem un argumentiem, kas ir norādīti VID ģenerāldirektoram

iesniegtajā sūdzībā. Pamatojumu un pierādījumus par pieteicējas argumentiem un iebildēm VID ir norādījis gan Lēmumā, gan VID

Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2010.gada 17.maija lēmumā

Nr.23.10/551, gan audita pārskatā un savu viedokli nav mainījis.

[3.2] Pieteicēja PVN deklarācijās par 2009.gada jūniju un jūliju kā priekšnodokli atskaitīja Ls 1013,48 saskaņā ar SIA „New Europe”

vārdā noformēto 2009.gada 1.jūnija rēķinu Nr.39, 1.jūlija rēķinu Nr.69 un 1.novembra rēķinu Nr.84/CR. Minētie rēķini ir izrakstīti

saskaņā ar 2008.gada 17.decembrī starp pieteicēju un SIA „New Europe” noslēgto uzņēmuma līgumu Nr.2008-12-17/MI par

konsultācijas pakalpojumiem (līguma 2. 1.5.punkts).

Konsultācija ir speciālista lietpratīgs padoms, paskaidrojums (kādā jautājumā), šāda padoma, paskaidrojuma sniegšana (Latviešu

valodas vārdnīca („Izdevniecība Avots”, 2006, 530.lpp.)).

Izvērtējot lietas materiālos esošās SIA „New Europe” atskaites un to pielikumus, tika konstatēts, ka tie neatklāj SIA „New Europe”

sniegto konsultāciju pakalpojumu saturu atbilstoši uzņēmuma līguma 2.1.5.punktam, jo tajos ir norādīta tikai kopējā pakalpojumu

vērtība, bet nav norādīta precīza informācija par pieteicējai sniegto pakalpojumu veidu un pakalpojumu sniegšanas datumiem, kā arī

rēķinos norādītais sniegto pakalpojumu formulējums ir pārāk plašs un nekonkrēts, neļaujot konstatēt to būtību.

Turklāt atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai pieteicēja un SIA „New Europe” ir saistītie uzņēmumi likuma „Par nodokļiem un

nodevām” izpratnē. Pārbaudē konstatēts, ka pieteicējai nav darbinieku, pārbaudei uzrādītos rēķinus par konsultāciju pakalpojumu

sniegšanu un saņemšanu pieteicējas un SIA „New Europe” vārdā paraksta viena un tā pati persona.

VID atsaucies uz Senāta atzīto, ja nav iespējams identificēt, par kādiem pakalpojumiem konkrēti ir izrakstīts nodokļu rēķins un kādi

pakalpojumi ir saņemti, tad nav pamata priekšnodokļa atskaitīšanai.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 14.marta spriedumu pieteicējas pieteikums apmierināts, lēmums Nr.22.4/41960

atcelts un uzlikts par pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam trīsdesmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atmaksāt

pieteicējai PVN pārmaksu Ls 1013,4 apmērā.

Spriedums motivēts šādi.

[4.1] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta otrā daļa noteic, ka saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar

pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi ir: 1) preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš, un 2) pakalpojumu sniegšana par

atlīdzību, arī pašpatēriņš.

Atbilstoši minētā likuma 12.panta vienpadsmitajai daļai VID nodokļa pārmaksu (starpību starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo

priekšnodokli) apliekamajai personai atmaksā 30 dienu laikā pēc pamatota pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu

saņemšanas.

No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka 2009.gada 22.decembrī SIA „Mežaparks infrastruktūra” VID Rīgas nodokļu administrācijā

iesniedza pieprasījumu par PVN pārmaksu, tostarp Ls 1013,49 apmērā, kas izveidojusies par periodu no 2008.gada 1.augusta līdz

2009.gada 30.novembrim.

Par minēto laika periodu – no 2008.gada 1.augusta līdz 2009.gada 30.novembrim –VID veica pieteicējai auditu (lietas 1.sējuma 49.-

61.lapa).

Audita rezultātā pieteicējai ne tikai netika atmaksāts PVN Ls 1013,49 apmērā, bet arī ar Lēmumu Nr.22.4/41960 pieteicējai

samazināta 2009.gada novembra aprēķinātā PVN summa par Ls 24,39, kā arī samazināts no budžeta atmaksājamais 2009.gada

jūnija un jūlija PVN par Ls 1037,88, kā arī aprēķināta soda nauda Ls 518,95.

Lietā ir strīds par SIA „Mežaparks infrastruktūra” tiesībām atskaitīt priekšnodokli Ls 1013,48 apmērā saskaņā ar SIA „New Europe”

vārdā noformētajiem rēķiniem: 2009.gada 1.jūnija rēķins Nr.39 – PVN Ls 521,93 (lietas 1.sējuma 236.lapa), 2009.gada l jūlija rēķins

Nr.69 – PVN Ls 515,95 (lietas 1.sējuma 234.lapa), kā arī 2009.gada 1.novembra rēķins Nr.84/CR – PVN Ls -24,4 (korekcija) (lietas

1.sējuma 233.lapa).

Ja pieteicējai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli saistībā ar minētajiem rēķiniem, tad SIA „Mežaparks infrastruktūra” var pretendēt uz

labvēlīga administratīvā akta izdošanu – PVN pārmaksas atgūšanu, kā arī uz Lēmuma Nr.22.4/41960 atcelšanu. Tā kā VID šos

rēķinus nav atzinis par attaisnojošiem dokumentiem atbilstoši grāmatvedības prasībām, tad tiesai jānoskaidro, vai VID rīcība ir

pamatota.

[4.2] Lietā nav strīda par to, ka iepriekš minētie SIA „New Europe” vārdā noformētie trīs rēķini ir izrakstīti saskaņā ar 2008.gada

17.decembra starp pieteicēju un SIA „New Europe” noslēgto uzņēmuma līguma Nr.2008-12-17/MI (turpmāk – uzņēmuma līgums)

2.1.5.punktu (lietas 1.sējuma 120.-121.lapa).

VID uzskata, ka minētie rēķini neatklāj SIA „New Europe” sniegto konsultāciju pakalpojumu saturu atbilstoši uzņēmuma līguma

2.1.5.punktam, jo tajos ir norādīta tikai kopējā pakalpojumu vērtība, bet nav norādīta precīza informācija par pieteicējai sniegto

pakalpojumu veidu un pakalpojumu sniegšanas datumiem, tāpēc pakalpojumi nav identificējami.

[4.3] No lietas materiāliem un tiesas sēdē dzirdētā tiesa konstatē, ka jau audita laikā pieteicēja ir sniegusi paskaidrojumus VID,

norādot apstākļus, par ko ir izrakstīti SIA „New Europe” rēķini un kā ir veidojusies PVN pārmaksa.

SIA „Mežaparks infrastruktūra” nodarbojas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību un tika nodibināta 2008.gada 4.jūlijā, reorganizējot

SIA „Mežaparks SPV”. 2008.gada 7.martā SIA „Mežaparks SPV” dalībnieks pieņēma lēmumu uzsākt SIA „Mežaparks SPV”

reorganizāciju, atdalot tās mantu (aktīvus un saistības) un nodibinot sešas jaunas sabiedrības, tostarp SIA „Mežaparks infrastruktūra”.

Pieteicējai pieder trīs zemesgabali: Talejas ielā 7, Gaujas ielā 44, Rusova ielā l C, Rīgā, ar kopējo platību 41 581 kvadrātmetri.

SIA „Mežaparks infrastruktūra” darbība ir orientēta uz projekta „Ezerparks” infrastruktūras attīstīšanu. Lai īstenotu šo projektu,

pieteicējai ir noslēgts līgums ar SIA „Biroju centrs Ezerparks” un SIA „New Europe” par infrastruktūras attīstīšanu uz sev piederošiem

trijiem zemesgabaliem, uz kuriem pieteicēja plāno attīstīt komunālo pakalpojumu infrastruktūru (elektrības, siltuma, ūdens,

kanalizācijas u.c. pieslēgumus), parkus un ceļus. Tiesības lietot infrastruktūras objektus ir plānots pārdot arī citiem projekta

„Ezerparks” attīstītājiem, t.i., SIA „Ezerparks”, SIA „Jumurdas nami”, SIA „Ķīšezera centrs”, SIA „Ungura nami”, SIA „Usmas alejas”,

sava nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai. Projektu plānots turpināt attīstīt nākamo 10 gadu laikā.

Lai īstenotu projekta attīstību, pieteicēja izmanto tajā esošos naudas līdzekļus, kurus ar iemaksām SIA „Mežaparks infrastruktūra”

pamatkapitālā ir ieguldījis tās īpašnieks. Pieteicēja plāno arī piesaistīt papildus finansējumu no citiem investoriem (komercbankām un

nekustamā īpašuma attīstītājiem).

Pieteicēja, veicot saimniecisko darbību, ir slēgusi dažādas vienošanās, pakalpojumu un konsultāciju līgumus, no kuriem kā lielākie ir:

1) 2008.gada 17.decembrī noslēgtais ar SIA „New Europe” par pakalpojumu sniegšanu komercdarbības veikšanā un projekta vadībā,

2) 2009.gada 27.februārī ar SIA „Deloitte Audits Latvia” par 2008.gada pārskata revīziju.

Projekta īstenošanai pieteicēja pagaidām izmanto citu uzņēmumu sniegtos ārpakalpojumus, līdz ar to tai nav nepieciešams algots

personāls šo darbu veikšanai.

SIA „Mežaparks infrastruktūra” plāno veikt 100% ar PVN apliekamos darījumus, izmantojot minēto nekustamo īpašumu (veikt

nekustamā īpašuma nomu un pārdošanu), pieteicējai izveidojusies PVN pārmaksa, kas veidojusies no saņemtajos nodokļa rēķinos

uzrādītā atskaitītā PVN savas saimnieciskās darbības un ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanā (lietas 1.sējuma 104.lapa).

[4.4] Tiesa konstatē, ka uzņēmuma līguma 2.1.punkts paredz, ka SIA „New Europe” sniedz pieteicējai turpmāk minētos pakalpojumus:

1) juridiskās adreses nodrošināšanu; 2) dokumentu aprites, korespondences un lietvedības kārtošanu; 3) sekretariāta darbības

nodrošināšanu; 4) grāmatvedības uzskaites kārtošanu; 5) citus pakalpojumus, ko SIA „New Europe” sniedz pieteicējai jautājumos,

kas saistīti ar SIA „Mežaparks infrastruktūra” komercdarbību (lietas 1.sējuma 120.lapa).

VID gan Lēmumā Nr.22.4/41960, gan paskaidrojumos tiesai, gan tiesas sēdē norāda, ka uzņēmuma līguma 2.1.5.punkts ir saistīts ar

konsultāciju sniegšanu. VID uzskata, ka izrakstītie rēķini neatklāj SIA „New Europe” sniegto konsultāciju pakalpojumu saturu atbilstoši

uzņēmuma līguma 2.1.5.punktam, jo tajos ir norādīta tikai kopējā pakalpojumu vērtība, bet nav norādīta precīza informācija par

pieteicējai sniegto pakalpojumu veidu un pakalpojumu sniegšanas datumiem, kā arī rēķinos norādītais sniegto pakalpojumu

formulējums ir pārāk plašs un nekonkrēts, neļaujot konstatēt to būtību.

Izvērtējot minēto uzņēmumu līgumu, tiesa konstatē, ka tas ir noslēgts par pakalpojumu sniegšanu pieteicējai komercdarbības

veikšanai, un līgumā SIA „New Europe” ir apzīmēts kā Konsultants. Arī uzņēmuma līguma 2.1.5.punkts paredz citus pakalpojumus, ko

SIA „New Europe” sniedz pieteicējai jautājumos, kas saistīti ar SIA „Mežaparks infrastruktūra” komercdarbību. Tātad uzņēmuma

līguma 2.1.5.punkts, uz kuru pamatojoties ir izrakstīti strīdus rēķini, attiecas uz pakalpojumu sniegšanu komercdarbības attīstībai un

nevis tikai konsultēšanu. Līdz ar to tiesai jānoskaidro, vai lietas materiālos esošie dokumenti, kuri bija VID rīcībā arī audita veikšanas

laikā, sniedz pārskatu, kādus pakalpojumus pieteicēja saņēma no SIA „New Europe” saskaņā ar uzņēmuma līguma 2.1.5.punktu.

[4.5] Pieteicēja norāda, ka SIA „New Europe” ir sniegusi SIA „Mežaparks infrastruktūra” nepieciešamos pārvaldes personāla un

projekta vadītāju nodrošināšanas pakalpojumus. SIA „New Europe” ir nodrošinājusi pieteicēju ar darbiniekiem turpmāk minēto

funkciju izpildei:

1) valdes priekšsēdētājs, valdes locekļi, izpilddirektors un attīstības direktors nodarbojušies ar „Mežaparks infrastruktūra”

saimnieciskās darbības vadīšanu un pārstāvēšanu šajos darījumos, nodarbojušies ar stratēģiskiem jautājumiem un attiecību

uzturēšanu ar esošo investoru Lielbritānijas sabiedrību „New Europe Real Estate Ltd.”, meklējuši un piesaistījuši potenciālos

investorus, pircējus un nomniekus, īpaši Latvijas un Krievijas teritorijā, nodarbojušies ar saimnieciskiem jautājumiem, nodarbojušies

ar projekta vadīšanu un būvniecības darbu organizēšanu;

2) SIA „New Europe” investīciju projektu vadītāja 2009.gadā apmeklējusi izstādes MIPIM, Real Vienna un Expo Real, kā rezultātā

noslēgti informācijas konfidencialitātes līgumi ar potenciālajiem investoriem, piemēram, Immoeast, NCC Property Development, LR

Real Estate Asset Management, Rockspring, TK Development u.c.;

3) SIA „New Europe” pieteicējai ir sniegusi tehniskā aprīkojuma nodrošināšanas pakalpojumus – nodrošinājusi telpas, krēslus,

galdus. Nodrošinot šo pakalpojumu, ir radušās izmaksas, kā, piemēram, par biroja telpām individuālajam komersantam „Ivo Zonne”,

par pamatlīdzekļu – krēslu, galdu, datoru un citu biroja iekārtu un nomāto telpu nolietojumu – SIA „New Europe”;

4) SIA „New Europe” pieteicējai ir sniegusi juridiskā atbalsta pakalpojumus, kā, piemēram, izmaksas SIA „High Asset Assurance” un

SIA „CFO”, kas veic dokumentu sagatavošanu pamatkapitāla palielināšanas reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā, juridisko pārstāvību

u.c. pakalpojumus; zvērinātu advokātu birojs „Kļaviņš&Slaidiņš Lawin” veic citu juridisko dokumentu sagatavošanu un izskatīšanu;

5) SIA „New Europe” pieteicējai ir sniegusi finanšu vadības pakalpojumus, ko apliecina SIA „CFO” sniegtie finanšu pakalpojumi, kas

attiecas uz pieteicējas budžeta sagatavošanu un izpildes kontroli, atskaišu sagatavošanas kontroli, naudas plūsmas prognožu

sagatavošanu un faktiskās izpildes kontroli, pārstāvēšanu VID, kredītiestādēs, darbā ar revidentiem u.c.;

6) SIA „New Europe” pieteicējai ir sniegusi nomnieku un pircēju meklēšanas un piesaistes pakalpojumus, ko apliecina dažādas

publikācijas Latvijas medijos un SIA „New Europe” atskaites par izstāžu apmeklēšanas un tikšanās rezultātiem. Sniedzot šo

pakalpojumu, ir radušās izmaksas, kā, piemēram, reklāmas materiālu izgatavošanas izmaksas SIA „Premo”, SIA „Scada”,

komandējumu izdevumi SIA „TAS Baltics” uz nekustamo īpašumu izstādēm;

7) SIA „New Europe” pieteicējai ir sniegusi informācijas nodrošināšanas pakalpojumus, ko apliecina izdevumi par SIA „Lursoft IT”

datubāzes izmantošanu un Valsts zemes dienesta datubāzes izmantošanu;

8) SIA „New Europe” pieteicējai ir sniegusi IT infrastruktūras uzturēšanas pakalpojumus, ko apliecina izdevumi par datoru un to

infrastruktūras uzturēšanu un apkopi SIA „Ermitāžas risinājumi”;

9) SIA „New Europe” pieteicējai ir sniegusi sakaru un pasta izdevumu nodrošināšanas pakalpojumus, ko apliecina izmaksas, kā,

piemēram, par pasta pakalpojumiem no SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, SIA „Lattelecom”, VAS „Latvijas Pasts”, izdevumi par

velokurjeru no SIA „Velokurjers” un par starptautisko kurjerpastu no „DHL Latvia”;

10) SIA „New Europe” pieteicējai ir sniegusi citus neuzskaitītos pakalpojumus, kuru nodrošināšanai ir radušās izmaksas (lietas

1.sējuma 200.-201.lapa).

[4.6] Tiesa pārbauda, vai pieteicējas iepriekš norādītie SIA „New Europe” sniegtie pakalpojumi ir atspoguļoti arī grāmatvedības

dokumentos.

Kā tiesas sēdē paskaidroja pieteicējas pārstāvis, SIA „New Europe” sniedza pakalpojumus arī citiem komersantiem, un katram no

tiem, tostarp SIA „Mežaparks infrastruktūra”, no kopējām izmaksām tika noteikta procentuāla daļa.

Tiesa konstatē, ka audita laikā VID iesniegtajos paskaidrojumos pieteicēja ir norādījusi, kā izsekot SIA „New Europe” pieteicējai

sniegto citu pakalpojumu summas aprēķinam uzņēmuma līguma 2.1.5.punkta ietvaros pa 2009.gadu. Ir atspoguļotas SIA „New

Europe” veiktās darbības katrā no četriem 2009.gada kvartāliem, par pusgadiem, kā arī pieteicējas procentuālā daļa (lietas

1.sējuma 202.-207.lapa).

Savukārt, skaitliski gan procentuālā daļa, gan aprēķins ir norādīts tabulā (lietas 1.sējuma 175.lapa).

Pieteicējas iesniegtajos dokumentos ir arī atspoguļots, kā ir veidojušās SIA „New Europe” izdevumu kopējās summas – SIA „New

Europe” izdevumi (lietas 1.sējuma 176.lapa), darbinieku izmaksas un nostrādātais laiks (lietas 1.sējuma 180.-192.lapa).

Tiesas ieskatā, varbūt ne no pirmā acu uzmetiena, bet, izpētot pieteicējas iesniegtos dokumentus, ir saprotams, par kādiem

pakalpojumiem ir izrakstīti 2009.gada 1.jūnija rēķins Nr.39, 2009.gada 1.jūlija rēķins Nr.69 un 2009.gada 1.novembra rēķins

Nr.84/CR.

To, ka, iepazīstoties ar uzņēmuma līguma 2.1.5.punktā norādītajiem „citiem pakalpojumiem”, ir saprotama šo sniegto „citu

pakalpojumu” būtība un ir iespējams izsekot to gaitai, ir secinājuši arī neatkarīgi revidenti 2012.gada 27.februāra ziņojumā. Revidenti

arī norāda, ka šie „citi pakalpojumi” ir gan reāli notikuši, gan ir ekonomiski pamatoti, gan tie ir attiecināmi uz pieteicējas plānoto ar

nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai nekustamā īpašuma mērķprojektu attīstīšanas jomā. Lai realizētu būvniecības projektu,

pieteicējai ir nepieciešams pilns pakalpojumu cikls, un, tā kā tā organizēšanas veids konkrēti nav atrunāts nevienā normatīvā aktā,

tad SIA „Mežaparks infrastruktūra” to var darīt vai nu izmantojot savā rīcībā esošos tehniskos resursus, vai arī piesaistot

ārpakalpojumus (lietas 1.sējuma 99.-103.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir iespējams identificēt, par kādiem pakalpojumiem konkrēti ir izrakstīti minētie trīs nodokļu

rēķini un kādi pakalpojumi ir saņemti. Līdz ar to SIA „Mežaparks infrastruktūra” ir tiesības atskaitīt priekšnodokli.

[4.7] VID lietā arī norāda, ka vēl viens no iemesliem, kāpēc pieteicējai nebūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, ir tas, ka SIA

„Mežaparks infrastruktūra” un SIA „New Europe” ir saistītās personas. Lietā par šo faktu strīda nav – tiesas sēdē to apliecināja arī

pieteicējas pārstāvis, ka SIA „Mežaparks infrastruktūra” un SIA „New Europe” ir saistītās personas. No lietā esošā audita materiāliem

tiesa arī konstatē, ka no 2010.gada 12.janvāra, tas ir, jau pēc auditējamā perioda, pieteicēja ir PVN grupas „New Europe PVN grupa”

dalībniece (lietas 1.sējuma 50.lapa).

Lietā ir strīds par to, vai fakts, ka SIA „Mežaparks infrastruktūra” un SIA „New Europe” ir saistītās personas, kaut kādā veidā var

ietekmēt pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli.

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.pantā, kur noteikta priekšnodokļa atskaitīšana un budžetā maksājamā nodokļa

aprēķināšanas kārtība, termins „saistītas personas” nav lietots. Saistītas personas ir minētas tikai likuma 10.1pantā, kur runa ir par

priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Tādējādi tiesa nekonstatē, ka normatīvajos aktos būtu noteikti kādi ierobežojumi

priekšnodokļa atskaitīšanai saistītām personām.

Tiesas ieskatā, ja komersants veic tādas darbības, kas uzskatāmas par saimniecisko darbību likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” izpratnē, un nav konstatēta ļaunprātība, piemēram, izmantojot fiktīvas deklarācijas vai izrakstot neatbilstošus rēķinus, VID nav

pamata liegt personai izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

[4.8] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka VID nepamatoti ierobežojis pieteicējas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par darījumiem

ar SIA „New Europe”, kā rezultātā pieteicējai samazināta 2009.gada novembra aprēķinātā PVN summa par Ls 24,39, kā arī

samazināts no budžeta atmaksājamais 2009.gada jūnija un jūlija PVN par Ls 1037,88 un aprēķināta soda nauda Ls 518,95. Tādējādi

Lēmums Nr.22.4/41960 ir atceļams, bet pārmaksātā PVN summa atmaksājama.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 14.marta spriedumu Valsts ieņēmumu dienests iesniedza apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka VID nepiekrīt tiesas secinājumam, ka pieteicējas iesniegtās SIA „New Europe” atskaites un to

pielikumi, kā arī SIA „New Europe” vārdā izrakstītie rēķini atklāj SIA „New Europe” sniegto pakalpojumu saturu un būtību, jo tajos

norādītais sniegto pakalpojumu formulējums ir pārāk plašs un nekonkrēts, kā arī tajos nav norādīta precīza informācija par pieteicējai

sniegto pakalpojumu veidu un pakalpojumu sniegšanas datumiem. Tādējādi no pieteicējas iesniegtajiem dokumentiem par

darījumiem ar SIA „New Europe” nav iespējams identificēt, par kādiem pakalpojumiem konkrēti ir izrakstīti SIA „New Europe” vārdā

izrakstītie rēķini.

[6] Par iestādes apelācijas sūdzību pieteicēja iesniedza rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka tā nav pamatota.

[7] Tiesas sēdē VID pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību, pamatojoties uz rakstveidā norādītajiem argumentiem.

Pieteicējas pārstāvis VID apelācijas sūdzību neatzina, lūdza apmierināt pieteikumu. Papildus paskaidroja, ka pieteicējai

piederošajos zemes gabalos, kas ir iznomāti, šobrīd notiek ceļu izbūve, kuru veic SIA „Zemgales meliorācija”.

Motīvu daļa

[8] Uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus un, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteicējas pieteikums ir apmierināms.

[9] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas

sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar to

Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šī sprieduma [4] punktu) un atkārtoti to

nenorāda.

[10] Nav pamatots iestādes arguments, ka lietā nav iespējams gūt priekšstatu par SIA „New Europe” pieteicējai sniegtajiem

pakalpojumiem. Apgabaltiesas ieskatā, pirmās instances tiesa pie šāda secinājuma, ka lietā ir iespējams identificēt, par kādiem

pakalpojumiem konkrēti ir izrakstīti trīs nodokļu rēķini un kādi pakalpojumi ir saņemti, ir nonākusi, pārbaudot visus lietā esošos

pierādījumus to kopumā. Izskatāmajā gadījumā apgabaltiesa pirmās instances tiesas secinājumus ir atzinusi par pareiziem.

[11] Ņemot vērā iepriekš secināto, apgabaltiesa atzīst, ka VID apelācijas sūdzība ir nepamatota, bet pieteicējas pieteikums ir

apmierināms.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mežaparks infrastruktūra” pieteikumu.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2010.gada 16.augusta lēmumu Nr.22.4/41960.

Uzlikt par pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atmaksāt sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību „Mežaparks infrastruktūra” pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu 1013,4 latu apmērā.

Uzlikt par pienākumu atbildētājam atlīdzināt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Mežaparks infrastruktūra” samaksāto valsts nodevu

20 (divdesmit) latu apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis

Tiesneši K.Berķis

A.Šteinberga