Court dismisses appeal against unpaid toll fine, ruling procedural flaws and identical penalty amounts justify the penalty.

Lietas arhīva Nr. 1A-0468-20/27

ECLI:LV:RVPT:2020:1215.1A30046820.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2020.gada 15.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese B.Horuna,

rakstveida procesā, izskatīja SIA “LMT Retail&Logistics”, reģistrācijas numurs 40103148504 (turpmāk – SIA “LMT Retail&Logistics”), sūdzību

par Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2020.gada 12.marta lēmumu Nr.20/3/3-1152 (par pārsūdzēto

administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr.CN00036414), un saņemtos administratīvā pārkāpuma lietas materiālus.

Aprakstošā daļa

2020.gada 22.janvārī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes (turpmāk - VP GKPP SDP)

Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa sastādīja/pieņēma administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu

Nr.CN00036414 (turpmāk tekstā arī Sākotnējais lēmums) par to, ka ar pārkāpuma fiksēšanā izmantoto līdzekli –

TOLLCHECKER ROADSIDE Nr.GX019884, konstatēts, ka 2020.gada 6.janvārī plkst.08:58, Salaspils novadā, pa autoceļu Rīga – Daugavpils

– Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 23,8.km (virzienā uz Ogri) bez samaksātas autoceļu lietošanas nodevas tika vadīts

transportlīdzeklis RENAULT TRAFIC, ar valsts reģistrācijas numuru KL1695 (turpmāk tekstā arī Transportlīdzeklis).

Tādējādi ir pārkāpta Autoceļu lietošanas nodevas likuma (turpmāk – ALNL) 2.panta pirmā daļa, par ko atbildība paredzēta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.40panta otrajā daļā.

Ar Sākotnējo lēmumu SIA “LMT Retail&Logistics” ir saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.40panta otrās daļas, uzliekot

naudas sodu 500 euro apmērā.

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, SIA “LMT Retail&Logistics” to pārsūdzēja VP GKPP SDP. Ar VP GKPP SDP (turpmāk arī Iestāde)

priekšnieka p.i. J.Jančevska 2020.gada 12.marta lēmumu Nr.20/3/3-1152 (par pārsūdzēto administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu

Nr.CN00036414) (turpmāk – Pārsūdzētais lēmums; Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, savukārt SIA “LMT Retail&Logistics” sūdzība

noraidīta.

Pārsūdzētajā lēmumā atspoguļota Sākotnējā lēmumā norādītā administratīvā pārkāpuma būtība, pieņemtais lēmums, citēta ALNL

2.panta pirmā daļa, 9.1panta pirmā līdz otrā daļa, septītā, devītā daļa, LAPK 149.40panta otrā daļa, kā arī norādīts sekojošais.

Atbilstoši transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā (turpmāk – Reģistrs) fiksētajai informācijai, transportlīdzekļa RENAULT

TRAFIC, ar valsts reģistrācijas numuru KL1695, īpašnieks ir SIA “LMT Retail&Logistics”. Ņemot vērā minēto, Sākotnējais lēmums tika

nosūtīts SIA “LMT Retail&Logistics”.

Lēmumā tiek atreferēta Valsts policijā saņemtā SIA “LMT Retail&Logistics” valdes locekļu sūdzība par Sākotnējo lēmumu un, izskatot

saņemtos administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, kā arī citējot ALNL 8.panta ceturto daļu, LAPK 244.pantu, 286.pirmo līdz otro daļu,

272.pantu, secināts turpmāk norādītais.

Autoceļu lietošanas nodeva ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu, lai veicinātu to uzturēšanu un attīstību,

kā arī, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.

Nodevu maksā par valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās

vietās) ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem, un kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru

pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem.

Konkrētajā gadījumā pārkāpums fiksēts ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu TOLLCHECKER ROADSIDE

Nr.GX019884.

Minētā sistēma nosaka transportlīdzekļu, kuri iet cauri portālam, raksturlielums, un salīdzina tos ar maksājumu datiem, proti, vai garām

braucošajiem transportlīdzekļiem ir veikts maksājums par autoceļu lietošanas nodevu. Ja transportlīdzeklim par likumā noteiktā valsts

autoceļa posma lietošanu nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, tad tiek piemērots administratīvais sods saskaņā ar ALNL 9. 1panta

pirmo un otro daļu.

No attēla, kas iegūts ar sistēmu TOLLCHECKER ROADSIDE Nr.GX019884, redzams, ka 2020.gada 6.janvārī plkst.08:58 pārkāpums ir

fiksēts transportlīdzeklim RENAULT TRAFIC, ar valsts reģistrācijas numuru KL1695.

Atbilstoši Reģistra fiksētajai informācijai, transportlīdzekļa RENAULT TRAFIC, ar valsts reģistrācijas numuru KL1695, veids ir kravas

transporta furgons, pilna masa - 3010 kg.

Saskaņā ar ALNL 1.pielikumu par valsts galvenā autoceļa (A6) Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Patarnieki) lietošanu no

0,0.kilometra līdz 306,5.kilometram, izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma

l.1 pielikumā noteiktajām zīmēm, ir maksājama nodeva.

No lietā esošajiem materiāliem izriet, ka 2020.gada 6.janvārī plkst.08:58 transportlīdzeklis RENAULT TRAFIC, ar valsts reģistrācijas

numuru KL1695, tika vadīts Salaspils novadā, pa autoceļu Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 23,8.km (virzienā uz

Ogri). Līdz ar to, Iestādes ieskatā, secināms, ka par konkrētā autoceļa posma lietošanu ar minēto transportlīdzekli bija jābūt samaksātai

autoceļa lietošanas nodevai.

Autoceļu lietošanas nodevas samaksu apliecina ieraksts Reģistrā un, atbilstoši Reģistrā fiksētajai informācijai, autoceļu lietošanas

nodevas maksājums par transportlīdzekli RENAULT TRAFIC, ar valsts reģistrācijas numuru KL1695, veikts par periodu no 2019.gada

4.janvāra plkst.00:00 līdz 2020.gada 3.janvārim plkst.23:59. Nākamais maksājums veikts par periodu no 2020.gada 23.janvāra plkst.00:00

līdz 2021.gada 22.janvārim plkst.23:59. No minētā Iestāde secina, ka 2020.gada 6.janvārī plkst.08:58 transportlīdzeklim RENAULT TRAFIC,

ar valsts reģistrācijas numuru KL1695, nebija veikta autoceļu lietošanas nodevas apmaksa.

Saistībā ar SIA “LMT Retail & Logistics” valdes locekļu sūdzību daļā par Sākotnējo lēmumu, VP GKPP SDP norāda, ka, pieņemot

lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, VP GKPP SDP ir tiesīga pieņemt tikai tādu lēmumu, kurš atbilst normatīvajam regulējumam.

Saskaņā ar LAPK 149.40panta otro daļu un ALNL 9.1 panta pirmo un otro daļu SIA “LMT Retail & Logistics” ir piemērots minimālais naudas

sods, kāds par attiecīgo pārkāpumu LAPK paredzēts pārvadātājam.

Administratīvā lietvedība veicama un sods uzliekams stingrā saskaņā ar LAPK, tostarp piemērojamas LAPK paredzētās tiesību normas.

LAPK neparedz vairākus pārkāpumus atzīt par vienu pārkāpumu, turpretī LAPK 35.panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja viena persona

ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Izskatāmajā

gadījumā pārkāpumi nav konstatēti vienlaicīgi, turklāt par katru no tiem citā laikā ir ierosināta atsevišķa lietvedība, līdz ar to sūdzībā

minētajos protokolos - lēmumos norādītie administratīvie pārkāpumi ir atsevišķi pārkāpumi, kas konstatēti atsevišķi un par kuriem saskaņā

ar LAPK 35.panta pirmo daļu administratīvie sodi uzliekami atsevišķi. Tas, ka izdarīti vairāki pārkāpumi vienā vietā - Salaspils novadā,

autoceļa Rīga-Daugavpils- Krāslava-Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 23,8.km (virzienā uz Ogri), pierāda to, ka ar konkrēto

transportlīdzekli sistemātiski ir izmantots konkrētā valsts galvenā autoceļa posms bez samaksātas autoceļu lietošanas nodevas.

Attiecībā par sūdzībā norādīto, ka, ievērojot dubultās sodīšanas aizlieguma principu, nav pieļaujams, ka personai par vienu un to pašu

pārkāpumu var noteikt sodu vairākas reizes, Iestāde lēmumā citējusi Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumu Nr.272 “Autoceļu

lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība” (turpmāk – MK Noteikumi) 2.punktu, un norādījusi sekojošo.

Minētā tiesību norma nosaka aizliegumu izmantot valsts galveno autoceļu posmus, ja nav veikta autoceļu lietošanas nodevas apmaksa.

Katrs sūdzībā minētais pārkāpums ir fiksēts citā laikā, līdz ar to pierāda, ka konkrētais transportlīdzeklis atkārtoti ir izmantojis valsts galvenā

autoceļa posmu bez samaksātas autoceļu lietošanas nodevas. Līdz ar to Iestāde norādījusi, ka sūdzībā minētie pārkāpumi nav vērtējami, kā

viens turpināts pārkāpums, jo katrai autoceļa izmantošanas reizei ir pabeigtības raksturs ar to brīdi, kad transportlīdzeklis vairs neizmanto

konkrēto autoceļa posmu, par kuru maksājama nodeva. Katru reizi no jauna izmantojot valsts galveno autoceļu posmu bez samaksātas

autoceļu lietošanas nodevas, tiek pārkāpts ALNL 2.pants un līdz ar to tiek izdarīts administratīvais pārkāpums, kura pazīmes paredzētas

LAPK 149.40 panta otrajā daļā.

Lēmumā citēta LAPK 9.panta pirmā daļa, kā arī norādīts, ka, pat ja pārvadātāja vaina izpaudusies neuzmanības formā, pārkāpums

atzīstams par izdarītu un nevar būt par pamatu SIA “LMT Retail & Logistics” atbrīvošanai no administratīvās atbildības.

Attiecībā uz sūdzībā minēto, ka informācija par pirmo fiksēto pārkāpumu SIA “LMT Retail& Logistics ” rīcībā nonāca tikai pēc 17

dienām, norādīts sekojošais.

Sākotnējā lēmumā norādītais pārkāpums ir fiksēts ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu, kura nepārtraukti fiksē

transportlīdzekļu raksturlielumus un salīdzina tos ar maksājumu datiem.

ALNL 8.panta piektajā daļā noteikts, ka informāciju, kas saņemta no tehniskajiem līdzekļiem, nodod apstrādei Valsts akciju sabiedrībai

"Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – CSDD). CSDD transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādā minēto informāciju,

sagatavo ALNL 9.1 panta piektajā daļā minētā protokola—lēmuma projektu un nosūta to Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma par

administratīvā soda piemērošanu pieņemšanai, bet pēc minētā Valsts policijas lēmuma pieņemšanas protokolu—lēmumu nosūta ALNL 9.1

panta septītajā daļā minētajai personai, kā arī veic atsevišķas LAPK noteiktās darbības, kas saistītas ar uzlikto naudas sodu izpildi.

Ņemot vērā minēto, Iestāde secinājusi, ka fiziski nav iespējams pieņemt lēmumu uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, jo ar autoceļa

lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu fiksētā informācija pārkāpuma fiksēšanas brīdī Valsts policijai nav zināma. Vienlaicīgi

norāda, ka Valts policijā no CSDD saņemtie administratīvo pārkāpumu protokolu — lēmumu projekti tiek izvērtēti un lēmumi minētajās lietās

tiek pieņemti secīgi.

Ņemot vērā minēto, valsts pārvaldes iestāde nav tiesīga pieņemt lēmumu par piemērotā naudas soda apmēra samazināšanu un,

pārkāpjot tiesību normā izteikto likumdevēja gribu, samazināt naudas soda apmēru, arī gadījumos, kad iestāde konstatē atbildību mīkstinošus

apstākļus.

Pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot

pierādījumus (ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu TOLLCHECKER ROADSIDE fiksēto informāciju, Reģistrā pieejamo

informāciju un SIA “LMT Retail & Logistics” valdes locekļu sūdzību), VP GKPP SDP uzskata, ka Sākotnējais lēmums par ALNL 2.panta

pārkāpumu sastādīts atbilstoši ALNL 9.1 prasībām, kā arī administratīvais sods piemērots likumīgi un atbilstoši LAPK 149. 40 panta otrās

daļas sankcijā noteiktajam.

Tiek citēts LAPK 32.pants un, ņemot vērā LAPK 149.40panta otrās daļas sankcijā paredzēto naudas sodu un ALNL 9. 1panta otrās daļas

nosacījumu, norādīts, ka lietderības apsvērumu padziļināta izvērtēšana un iekļaušana lēmumā nav mērķtiecīga, jo nav iespējams mīkstināt

administratīvo sodu.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, SIA “LMT Retail & Logistics” (turpmāk arī Sūdzības iesniedzēja) to pārsūdzēja pilnā apjomā Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, lūdz: 1) apvienot tiesas lietvedībā esošo administratīvā pārkāpuma lietu ar divām citām administratīvo

pārkāpumu lietām ar tiesas lietvedības Nr.5-4/0045/27 un Nr.5-4/0051/44; 2) atcelt Lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Sūdzības iesniedzēja bez Sākotnējā lēmuma, par kuru lēmums pieņemts attiecībā uz 2020.gada 6.janvāri plkst.08:58, saņēmusi vēl divus

administratīvā pārkāpuma protokolus-lēmumus par analoģisku pārkāpumu izdarīšanu citos laikos.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pārsūdzētais lēmums neatbilst normatīvajiem aktiem, turpmāk norādīto motīvu dēļ.

Sūdzības iesniedzēja neapstrīd faktu, ka Transportlīdzeklis atbilst ALNL 2.panta pirmajā daļā noteiktajam autoceļu lietošanas nodevas objektam

un par to ir maksājama autoceļu lietošanas nodeva, kā arī atzīst, ka par Transportlīdzekli nebija samaksāta autoceļu lietošanas nodeva.

Normatīvais regulējums neparedz veikt autoceļa nodevas samaksu par kāda atsevišķi likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, kā arī nav

noteikta katra konkrētā valsts galvenā vai reģionālā autoceļa lietošanas nodevas likme. Nodevas likme tiek aprēķināta, atkarībā no transportlīdzekļa

masas, nevis autoceļa posma, turklāt tiek izdalītas četras autoceļu lietošanas nodevas likmes: dienas, nedēļas, mēneša un gada.

Arī ALNL anotācijā norādīts, ka autoceļu lietošanas nodevas atšķirsies pēc darbības laika un līdz ar to nodevas likmes (sk.

http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/7E850B6C896F5A7CC22574EC0028A58A?OpenDocument#c). Piemērām, nodevas mēneša

likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus 30 nepārtrauktas diennaktis, ieskaitot nodevas maksātāja norādīto autoceļu

lietošanas sākuma datumu.

Sūdzības iesniedzēja norāda, kā tās izdarītie administratīvie pārkāpumi konstatēti viena mēneša (11 dienu) ietvaros (2020.gada 6.janvārī,

2020.gada 16.janvārī plkst.09:27 un 2020.gada 16.janvārī plkst.15:22), pie tam divi no tiem - vienas dienas ietvaros. Līdz ar to, Sūdzības iesniedzējas

ieskatā, attiecīgie pārkāpumi vērtējami visi kopā vienas administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros konkrētā laika nogrieznī, nevis atbilstoši Iestādes

ieskatam - katru reizi, kad tiek lietots ceļa posms, kas ir norādīts ALNL 1.pielikumā, un tiek konstatēts, ka nav samaksāta nodeva.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā, šāda likuma tulkošana varētu novest pie tā, ka, ja, piemēram, transportlīdzeklis, kas atbilst ALNL 2.panta pirmajā

daļā noteiktajam autoceļu lietošanas nodevas objektam un par ko ir maksājama autoceļu lietošanas nodeva, dienas laikā izbrauktu visus 17 ALNL

1.pielikumā noteiktos valsts galvenos un reģionālos autoceļu posmus, par kuru lietošanu ir maksājama nodeva, būtu izdarīti 17 administratīvie pārkāpumi

un par katru pienāktos administratīvais sods, kas kopā veidotu 8 500 euro,- par vienu dienu. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka nav grūti iedomāties, ko

šāda cilvēciska kļūda - aizmiršana par autoceļu nodevas savlaicīgu samaksu, var nodarīt nelielam uzņēmumam mūsdienu ekonomiskajos apstākļos.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka, pretēji Iestādes noteiktajam, šajā gadījumā ir pārkāpts ne bis in idem princips, jo pēc būtības ir izdarīts viens

pārkāpums - autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpums, kas ir konstatēts trīs reizes viena mēneša laikā, no kurām divas reizes - vienas

diennakts laikā. Līdz ar ko, atbilstoši ne bis in idem principam, nav pieļaujams personai par vienu un to pašu pārkāpumu noteikt sodu vairākas reizes.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka, pat, ja šajā gadījumā gramatiski tulkojot LAPK un ALNL, konkrētos pārkāpumus varētu apskatīt kā trīs

atsevišķus administratīvos pārkāpumus, pielietojot teleoloģisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidrojot tiesību normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu

un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu jāsasniedz, Sūdzības iesniedzēja ieskatā, visi trīs pārkāpumi izskatāmi vienas administratīvās lietas

ietvaros, jo tiesību normas savu mērķi ir sasniegušas (valsts autoceļu nodeva ir nomaksāta) jau pēc pirmā administratīvā protokola-lēmuma saņemšanas.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā, soda mērķis nav valsts budžeta pildīšana, bet gan atturēšana no pārkāpumu izdarīšanas. Šajā gadījumā noteiktais kopējais

sods ir nesamērīgs attiecībā pret Transportlīdzeklim noteikto autoceļu lietošanas nodevas gada likmi.

Papildus iepriekš minētajam Sūdzības iesniedzēja norāda, ka 2020.gada 1.jūlijā stāsies spēkā (uz sūdzības izskatīšanas brīdi jau ir stājies spēkā)

Administratīvās atbildības likums (turpmāk –AAL). Viens no šī likuma mērķiem ir nodrošināt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu un panākt

tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu. Tāpēc arī AAL 182.pants paredz tiesai iespēju vienā tiesvedībā apvienot vairākas administratīvā pārkāpuma

lietas. Pieteicējs arī norāda, ka lietu apvienošana pirms AAL stāšanās spēkā, apliecinātu tiesas gatavību un proaktivitāti sekmēt likumdevēja mērķi -

administratīvo pārkāpumu lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Iestāde nav pēc būtības izvērtējusi sākotnējā sūdzībā norādīto, ka starp pārkāpuma konstatēšanu un pirmā

administratīvā pārkāpuma protokola-lēmuma saņemšanu bija 17 dienas, kuru laikā teorētiski administratīvais sods vārēja tikt aprēķināts vēl lielāks.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā, valsts rīcībā ir jau iepriekš izmantoti instrumenti, kā savlaicīgi brīdināt transportlīdzekļu īpašniekus par iespējamiem atļauju,

nodevu beigu termiņiem, kā piemēram, CSDD savlaicīgie brīdinājumi elektronisko paziņojumu veidā par to, ka Sūdzības iesniedzējas īpašumā esošajiem

transportlīdzekļiem tuvojas transportlīdzekļa tehniskās apskates vai OCTA polises beigu termiņš. Šādu paziņojumu saņemšana atvieglo Sūdzības

iesniedzēja administratīvo darbību un nodrošina, ka transportlīdzekļa īpašnieks neaizmirst un savlaicīgi izpilda savus pienākumus attiecībā uz normatīvajos

aktos noteiktajām transportlīdzekļu tehniskās apskates prasībām un transportlīdzekļu apdrošināšanu.

Kā pareizi norādījusi Sūdzības iesniedzēja, 2020.gada 1.jūlijā spēkā stājās AAL, savukārt ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja LAPK.

Saskaņā ar AAL Pārejas noteikumu 2.punktu procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar LAPK, tiek arī

pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. LAPK normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība

iestādē, tiesā vai izpilde).

Savukārt minētā likuma Pārejas noteikumu 3.punkts nosaka, ka administratīvo pārkāpumu lietās sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu

pārkāpšanu vai attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ja pārkāpums izdarīts līdz šā likuma spēkā

stāšanās dienai, procesu pabeidz, piemērojot LAPK un CSL normas.

Ņemot vērā minēto, to, ka sūdzība tiesā tika saņemta vēl pirms AAL spēkā stāšanās un tiesvedība tiesā tika ierosināta pēc LAPK tiesību normām,

kā arī, ka Sākotnējais lēmums pieņemts attiecībā uz pārkāpumu, kas fiksēts ar tehnisku līdzekli - TOLLCHECKER ROADSIDE Nr.GX019884,

neapturot transportlīdzekli, pirms AAL spēkā stāšanās, tiesa šīs sūdzības izskatīšanā piemēro LAPK un CSL normas.

LAPK 289.6panta pirmā daļā noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa

mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida

procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo

dokumentu pamata.

No lietas materiāliem secināms, ka Sūdzības iesniedzēja nav lūgusi skatīt sūdzību mutvārdu procesā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

LAPK 289.6pantu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots, nosūtot paziņojumu 2020.gada 22.maijā.

Savukārt, izskatot Sūdzības iesniedzējas lūgumu par administratīvā pārkāpuma lietu apvienošanu vienā tiesvedībā, tiesa atzīst, ka minētais lūgums ir

noraidāms, kā nepamatots.

Kā jau iepriekš norādīts, uz konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu ir attiecināmas LAPK normas, kuras neparedz administratīvo pārkāpumu lietu

apvienošanu vienā tiesvedībā, tādējādi konkrētajā lietā tiesa vērtēs vienu iestādes lēmumu, kas ir pieņemts šajā konkrētajā lietā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi Pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu un pamatotību kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem argumentiem, tiesa atzīst,

ka Pārsūdzētais lēmums ir atstājams negrozīts, bet SIA “LMT Retail & Logistics” sūdzība ir noraidāma, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

LAPK 289.12panta otrajā daļā noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem

spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida; 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē

personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par

administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar LAPK 289.6panta devīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus: 1) vai ir noticis administratīvais

pārkāpums; 2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; 3) vai persona ir sodāma par šo

administratīvo pārkāpumu; 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; 5) kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Tiesa konkrētajā lietā nekonstatē LAPK 289.12panta pirmajā daļā norādītos pamatus, t.sk. LAPK 274.panta prasību pārkāpumu, lai pēc savas

iniciatīvas lemtu par Pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru

likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Atbilstoši LAPK 7.panta otrajai daļai, lietvedība par administratīviem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

LAPK 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa, atbilstoši LAPK 289.13panta trešās daļas regulējumam, atzīst, ka VP GKPP SDP priekšnieka p.i. J.Jančevskis pilnīgi un vispusīgi izvērtējis

visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši LAPK prasībām. Līdz ar ko tiesa pilnībā pievienojas VP GKPP SDP

priekšnieka p.i. J.Jančevska 2020.gada 12.marta lēmuma Nr.20/3/3-1152 (par pārsūdzēto administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu

Nr.CN00036414) motivācijai attiecībā uz administratīvā pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un Sūdzības iesniedzējas vainu šī administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā. Iestādes pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.

LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

LAPK 243.1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3)

eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi;

7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots Pārsūdzētais lēmums, ka Sūdzības iesniedzēja ir izdarījusi LAPK 149.40panta

otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Iepazīstoties ar tiesā saņemto sūdzību, tiesa konstatē, ka Sūdzības iesniedzēja nav norādījusi uz jauniem faktiem vai argumentiem, kuri nebūtu

zināmi un izvērtēti VP GKPP SDP priekšnieka p.i. J.Jančevska 2020.gada 12.marta lēmumā Nr.20/3/3-1152 (par pārsūdzēto administratīvā pārkāpuma

protokolu - lēmumu Nr.CN00036414), kura motivācijai tiesa pievienojas pilnībā. Tiesa uzskata, ka Iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi visus sūdzībā

norādītos apsvērumus. Tiesa, iepazīstoties ar lietai pievienotajiem pierādījumiem, konstatē, ka lietas materiālos esošie pierādījumi atbilst lietas faktiskajiem

apstākļiem un ir pietiekoši, lai konstatētu, ka SIA “LMT Retail & Logistics” ir pamatoti saukta pie atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu,

kas paredzēts LAPK 149.40panta otrajā daļā.

Tiesa secina, ka nav pamata apšaubīt Sākotnējā lēmumā, kā arī citos lietā esošajos pierādīšanas līdzekļos norādītos pārkāpuma izdarīšanas

apstākļus.

Lietā nav strīda par to, ka Transportlīdzeklis 2020.gada 6.janvārī plkst.08:58, Salaspils novadā, lietoja autoceļu Rīga – Daugavpils – Krāslava –

Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 23,8.km (virzienā uz Ogri).

Autoceļu lietošanas nodevas samaksu apliecina ieraksts reģistrā. Atbilstoši reģistrā fiksētajai informācijai, autoceļu lietošanas nodevas maksājums

par Transportlīdzekli, cita starpā, veikts par periodu no 2019.gada 4.janvāra plkst.00:00 līdz 2020.gada 3.janvārim plkst.23:59. Nākamais maksājums

veikts par periodu no 2020.gada 23.janvāra plkst.00:00 līdz 2021.gada 22.janvārim plkst.23:59.

Tātad, Sākotnējā lēmumā norādītajā laikā un vietā Transportlīdzeklis vadīts bez autoceļa lietošanas nodevas samaksas un minētais fiksēts ar

tehniskiem līdzekļiem, kā izriet no sūdzības, arī par šo apstākli strīds nepastāv. Tāpat lietā nav strīda par to, ka Transportlīdzeklis ir kravas transporta

furgons, kura pilna masa ir lielāka par 3000 kg.

Iepazīstoties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem kopsakarā ar sūdzībā izteiktajiem argumentiem, tiesa atzīst, ka Sūdzības

iesniedzējas argumenti nav pamatoti.

Saistībā ar Sūdzības iesniedzējas norādītajiem argumentiem, ka pēdējā ir sodīta par vienu pārkāpumu vairākas reizes, tiesa pievienojas

Pārsūdzētajā lēmumā norādītajai argumentācijai un papildus norāda sekojošo.

Konkrētajā gadījumā, neskatoties uz administratīvo pārkāpumu līdzīgo raksturu, Sūdzības iesniedzēja tiek saukta pie administratīvās atbildības par

vairākiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas izdarīti dažādos laikos un nav uzskatāmi par vienu pārkāpumu, kā arī nerada pamatu Sūdzības

iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības, par kādu no izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Tādējādi tiesa secina, ka, piemērojot administratīvo sodu, Iestāde ir ievērojusi LAPK noteikto lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās. Iestāde,

izskatot lietu pēc būtības, ir izvērtējusi izdarīto pārkāpumu, lietā esošos pierādījumus un no tiem izrietošos loģiskos secinājumus. Lietā nav iegūti nekādi

pierādījumi, kas pierādītu citus apstākļus, nekā tas ir norādīts Sākotnējā lēmumā.

Tāpat tiesa norāda, ka Sūdzības iesniedzējai, kā juridiskai personai, nevar piemist sūdzībā norādītā administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse –

attieksme pret izdarīto pārkāpumu. Kā arī Sūdzības iesniedzējai, kā transportlīdzekļa īpašniecei un rūpīgam saimniekam, ir pienākums sekot līdzi un

savlaicīgi izpildīt normatīvo aktu prasības. Valsts policijas pienākumos neietilpst atgādināt Sūdzības iesniedzējai par nepieciešamo nodevu samaksas

veikšanu.

Tāpat arī tiesa nekonstatē, ka attiecībā pret Sūdzības iesniedzēju būtu pieņemts kompetentas institūcijas lēmums par administratīvā soda uzlikšanu,

par administratīvo pārkāpumu, kas fiksēts 2020.gada 6.janvārī plkst.08:58, izņemot pārsūdzēto nolēmumu šajā lietā, līdz ar to tiesa nesaskata pamatu

LAPK 239.panta 8.punkta piemērošanai.

Saistībā ar Sūdzības iesniedzējas norādīto apstākli, ka starp pārkāpuma konstatēšanu un pirmā administratīvā pārkāpuma

protokola-lēmuma saņemšanu bija 17 dienas, kuru laikā, kā norāda Sūdzības iesniedzējs, teorētiski administratīvais sods varēja tikt

aprēķināts vēl lielāks, tiesa norāda, ka Transportlīdzekļa īpašniekam nav jāsagaida kāds administratīvā pārkāpuma protokols jeb lēmums par

saukšanu pie administratīvās atbildības, lai uzzinātu, ka veicama nodevas samaksa saskaņā ar ALNL noteikumiem.

Autovadītāja pienākums pirms automašīnas lietošanas ir pārliecināties, ka tiek ievērotas MK Noteikumu prasības, proti, ka nodevas maksājums

tika veikts pirms ALNL 1.pielikumā noteiktā valsts galvenā autoceļa posma lietošanas uzsākšanas.

Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, sūdzībā izteiktos argumentus tiesa atzīst kā SIA “LMT Retail & Logistics” mēģinājumus

izvairīties no administratīvās atbildības un soda. Tiesa vērš uzmanību uz iesniedzējas pienākumu un iespēju pārbaudīt autoceļu lietošanas nodevas

samaksas esamību pirms autoceļa posma lietošanas, t.sk. arī, ja autoceļš tiek lietots atkārtoti vienas dienas ietvaros.

Tas, ka Sūdzības iesniedzēja pauž atšķirīgu viedokli, nonākot pie citiem secinājumiem, tiesas ieskatā, nevar būt par pamatu, lai atceltu apstrīdēto

lēmumu un izbeigtu lietvedību konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā.

Tiesa atzīst, ka pašreizējais tiesiskais regulējums uzliek par pienākumu sodīt visas personas, kas ir izdarījušas minēto pārkāpumu, lai panāktu

vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām un taisnīguma ievērošanu, piemērojot administratīvos sodus.

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa nekonstatē, ka Iestāde administratīvās lietas izskatīšanas procesā iestādē būtu pieļāvusi procesuālos

pārkāpumus, kas būtu par pamatu Pārsūdzētā lēmuma atcelšanai.

Tiesa atzīst, ka, izskatot sūdzību, vērtējams, vai pēc AAL spēkā stāšanās tiesiskais regulējums paredz sodu par analoģisku pārkāpumu un vai

paredzētais sods pie administratīvās atbildības sauktajai personai nebūtu saudzīgāks.

Konkrētajā gadījumā LAPK 149.40panta otrā daļa paredzēja naudas sodu transportlīdzekļa pārvadātājam - no piecsimt līdz tūkstoš euro.

ALNL 11.panta otrā daļa par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, paredz piemērot

naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai pārvadātājam no simt līdz divsimt naudas soda vienībām, proti, no 500 – 1000 euro, ievērojot,

ka viena naudas vienība, atbilstoši AAL 16.panta otrās daļas nosacījumiem, ir pieci euro.

Tādējādi, ievērojot, ka pēc 2020.gada 1.jūlija likums paredz analoģisku soda apmēru, un Iestāde ir piemērojusi sodu pantā paredzētajā minimālajā

apmērā, nav pamata SIA “LMT Retail & Logistics” piemērotā naudas soda samazināšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka SIA “LMT Retail & Logistics” saukta pie administratīvās atbildības pamatoti, Pārsūdzētais lēmums ir likumīgs

un pamatots, un tā atcelšanai nav pamata. Līdz ar ko, atbilstoši LAPK 289.12panta otrās daļas regulējumam, lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība

noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz AAL Pārejas noteikumu 2.-3.punktiem, LAPK 149. 40panta otro daļu, 243.-244., 288., 289.6, 289.12, 289.13, 289.17 -

289.18pantiem, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2020.gada 12.marta lēmumu Nr.20/3/3-1152

(par pārsūdzēto administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr.CN00036414) un SIA “LMT Retail & Logistics” sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 15.decembrī.

Tiesnese B.Horuna