Court terminates son's residence rights in mother's home due to abuse and threat to life under rental law.

Lietas Nr. C12264415

Lietas arhīva Nr. C-0823-16/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Vaivode

ar sekretāri S.Timofejevu

2016.gada 20.aprīlī

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu .

Aprakstošā daļa

Prasītāja cēla tiesā prasību pret atbildētāju par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu .Prasībā norādīts, ka saskaņā ar zemesgrāmatu

apliecību prasītājai pieder nekustamais īpašums /adrese/. Īpašumā ir deklarētas trīs personas: prasītāja, atbildētājs-/pers. B/ un atbildētāja nepilngadīgā

meita. Atbildētājs ir prasītājas dēls . Prasītāja norāda, ka 2014.gada 29.decembrī atbildētājs piekāva viņu un to apliecina SIA “Daugavpils reģionālā

slimnīca” izraksts –epikrīze Nr.29020 un Valsts policijas paziņojums par kriminālprocesa uzsākšanu, kurā prasītāja atzīta par cietušo. Prasītāja norāda,

ka pastāv draudi , ka vardarbība var atkārtoties. Īpašumā atbildētājs ir deklarēts saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu kā prasītājas ģimenes

loceklis. Prasītāja norāda, ka ir 2.grupas invalīde un nespēj sevi aizstāvēt. Lai izvairītos no līdzīga vardarbības fakta atkārtošanās, vēlas liegt atbildētājam

ierasties viņas īpašumā ,kā arī izmantot īpašumu. Prasītāja norāda, ka atbildētājs no 2015.gada augusta dzīvo savā dzīvoklī /adrese B/. Pamatojoties uz

Civillikuma 927.,1036.,1039.pantiem ,prasītāja lūdza izbeigt atbildētājam dzīvojamās telpas /adrese/ ,lietošanas tiesības .

2015.gada 26.novembrī atbildētājs iesniedza paskaidrojumu, kurā norādīja, ka prasību neatzīst ,jo ir ieguldījis savus naudas līdzekļus un savu

spēku mājās pārbūvē un rekonstrukcijā. Satiekas ar prasītāju gandrīz katru dienu un nekādu konfliktu nav. Krimināllieta vēl nav izskatīta un nav

pierādījumu viņa vainai.

Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja, tiesai paskaidroja, ka viņa ir nekustamā īpašuma /adrese/ ,īpašniece. Mājā ir deklarēts viņas dēls, tas ir,

atbildētājs . 2014.gada 29.decembrī atbildētājs sagrāba viņu aiz matiem un ievilka viņas guļamistabā, aizlaiza rokas un ar spilvenu mēģināja nosmacēt.

Sakarā ar šādu rīcību ir ierosināts kriminālprocess. No 2015.gada jūnija dēls mājā nedzīvo un viņa nevēlas dēla klātbūtni, jo baidās par savu veselību

un dzīvību . Prasītāja lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājs uz lietas izskatīšanu neieradās. Par lietas izskatīšanu atbildētājam ir paziņots, izsniedzot tiesas pavēsti (l.lp.18).Par neierašanās

iemesliem tiesai neziņoja. Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās.

Motīvu daļa

Uzklausot prasītājas paskaidrojumus, izvērtējot lietā esošos pierādījumus ,tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar prasītājas paskaidrojumu un zemesgrāmatu apliecības norakstu ir pierādīts, ka nekustamā īpašuma /adrese/ ,īpašniece ir prasītāja.

Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2015.gada 21.augusta izziņu Nr.2348 ir pierādīts, ka pēc adreses /adrese/ ir deklarētas trīs personas

:/pers. C/, /pers. A/ un atbildētājs-/pers. B/.

Saskaņā ar Civillikuma 1036.pantu īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi

noteiktiem aprobežojumiem. Saskaņā ar Civillikuma 1038.pantu īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt no tās augļus, izlietot to pēc sava ieskata

savas mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējumi citai personai. Saskaņā ar Civillikuma 1039.pantu īpašnieks

var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam nerastos nekāds zaudējums.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja ir vienīgā nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniece, kuras īpašumtiesībām nav reģistrēti nekādi aprobežojumi

vai apgrūtinājumi. Līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības lietot savu nekustamo īpašumu pēc saviem ieskatiem, tajā skaitā celt prasību tiesā par

personas, kas lieto viņai piederošo nekustamo īpašumu, izlikšanu no šī īpašuma.

Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu noma vai īre ir līgums, ar kuru viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.pantu dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad starp pusēm nepastāv strīds par to, ka rakstveida īres līgums starp atbildētāju un prasītāju nav bijis

noslēgts.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs iemitinājies strīdus nekustamajā īpašumā, kā īpašnieces dēls. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka starp

pusēm faktiski pastāv īres tiesiskās attiecības .

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.1panta pirmās daļas 2. un 3.punktā noteikts, ka īrnieks ir tiesīgs prasīt viņa ģimenes locekļa dzīvojamās

telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas ,ja šis ģimenes loceklis izturas pret dzīvojamās telpas

īrnieku [..] ar rupju necieņu, ar savām prettiesiskajām darbībām apdraud īrnieka[..]dzīvību vai veselību.

Ar SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” izrakstu-epikrīziNr.29020 ir pierādīts, ka prasītāja 2014.gada 29.decembrī ievietota neiroķirurģijas

nodaļā ar galvas smadzeņu satricinājumu un arteriālo hipertenziju.

Ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes 2015.gada 9.oktobra izziņu apliecināts ,ka 2015.gada 16.aprīlī uzsākts Kriminālprocess

Nr.11181065015 par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2014.gada 29.decembrī pret /pers. A/.

Tiesai nav pamat apšaubīt prasītājas argumentus par atbildētāja slikto izturēšanos pret prasītāju ,jo šos argumentus apliecina SIA “Daugavpils

reģionālā slimnīca” izraksts –epikrīze Nr.29020 un Valsts policijas paziņojums par kriminālprocesa uzsākšanu.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs ir izturējies pret prasītāju ar rupju necieņu un ar savām darbībām ir apdraudējis prasītājs dzīvību un veselību,

atbildētājam ir jāizbeidz dzīvojamās telpas lietošanas tiesības /adrese/.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots ,piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu ,ar Daugavpils tiesas tiesneses 2015.gada 28.oktobra lēmumu, prasītāja mantisko

apstākļu dēļ bija atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas. Līdz ar to, no atbildētāja par labu valstij ir jāpiedzen valsts nodeva EUR 71,14 un lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 9,57.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 5 dienas no sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 93. , 97., 190.-194. , 204.1 pantiem, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt .

Izbeigt /pers. B/ ,personas kods /personas kods/, dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanas tiesības .

Piedzīt no /pers. B/ ,personas kods /personas kods/ valsts labā valsts nodevu EUR 71,14 (septiņdesmit viens euro 14centi) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 9,57 (deviņi euro 57 centi ) apmērā.

Noteikt /pers. B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 5 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā, no pilna sprieduma sastādīšanas dienas ,tas ir,2016.gada

22.aprīļa iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese (paraksts) I.Vaivode.