Court dismisses appeal against administrative fine for illegal parking, upholding police decision based on statutory fixed penalty.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42656007 A42-01026 – 10/15 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 29.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Reitupe,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.S. (personas kods /personas kods/) pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas priekšnieka 2007.gada 4.oktobra lēmuma Nr.D57/10-6/2010 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 1.augustā Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk arī – atbildētāja) Ceļu policijas nodaļas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.105228282 (turpmāk arī – protokollēmums), kurā konstatēja, ka 2007.gada 1.augustā plkst.8.52 transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī - transportlīdzeklis) ir novietots stāvēšanai Rīgā, Elizabetes ielā pie 2.nama. Tādējādi transportlīdzekļa vadītājs ir pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī – CSN) 135.9.punktu. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK)

149. panta piektās daļas 10.punktu transportlīdzekļa vadītājam uzlikts administratīvais sods Ls 10 (desmit) apmērā. [2] J.S. (turpmāk arī - pieteicējs), kurš vadīja minēto transportlīdzekli, apstrīdēja protokollēmumu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšniekam. Ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka 2007.gada 4.oktobra lēmumu Nr.D57/10-6/2010 (turpmāk arī – Lēmums) protokollēmums atstāts negrozīts. Atbildētāja pamatoja Lēmumu ar šādiem argumentiem. [2.1] Protokollēmums sastādīts, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.2panta un 2006.gada 7.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.182 ,,Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols - paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” nosacījumus.

Konstatētā pārkāpuma faktu pierāda gan normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādītais protokollēmums, gan arī pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtās fotogrāfijas. [2.2] Izskatāmajā gadījumā starp J.S. 2007.gada 17.jūlijā (acīmredzot domāts - 2007.gada 15.jūnijā) un 2007.gada l.augustā izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem pastāv gan faktiski, gan tiesiski atšķirīgi lietas apstākļi. 2007.gada 15.jūnijā J.S. savu transportlīdzekli bija novietojis stāvēšanai kopā ar vairākiem citiem transportlīdzekļiem, kuru novietojums kopumā radīja šaubas par pārkāpuma esamību.

Savukārt 2007.gada 1.augustā J.S. transportlīdzeklis vienīgais tika novietots stāvēšanai pārkāpjot CSN 135.9.punkta prasības. [2.3] No Rīgas domes Satiksmes departamenta sniegtās informācijas izriet, ka teritorija pie Elizabetes ielas 2.nama ir gājēju ietve. [2.4] Par LAPK 149.10panta piektās daļas 10.punkta pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids – naudas sods Ls 10 apmērā, tādēļ atbildētājai piemērojot sodu, nebija nepieciešams vērtēt lietas apstākļus, kas attiektos uz piemērojamā soda apmēru un veidu. [3] 2007.gada 13.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts J.S. (turpmāk arī - pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2007.gada 16.novembra lēmumu sūdzība tika pieņemta un ierosināta administratīvā lieta. Pieteicējs nepiekrīt Lēmumā minētajiem argumentiem, pieteikums pamatots ar tālāk minēto. [3.1] Transportlīdzeklis nebija novietots uz ietves, bet gan uz ceļa, kas ved uz ēku Rīgā, Elizabetes ielā 2. [3.2] 2007.gada 17.jūlija Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka lēmumā Nr.D57/10-6/1506 norādīts, ka transportlīdzekļa novietošana 2007.gada 15.jūnijā un 2007.gada l.augustā teritorijā pie Elizabetes ielas 2.nama nepārkāpj CSN prasības. 2007.gada 1.augustā transportlīdzeklis tika novietots identiskā vietā kā 2007.gada 15.jūnijā.

Tādēļ pieteicējs varēja paļauties, ka teritorijā pie Elizabetes ielas 2.nama drīkst novietot automašīnu. [4] Atbildētāja – Rīgas pašvaldības policija Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un uzskata to par noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem. [5] 2010.gada 16.februāra tiesas sēdē pieteicējs uzturēja iesniegto pieteikumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Tiesas sēdē pieteicējs piekrita turpmākai lietas izskatīšanai rakstveida procesā (lietas 33.lapa). [6] 2010.gada 16.februārī tiesā saņemts atbildētājas pārstāvja iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez tās pārstāvja klātbūtnes (lietas 31.lapa).

Ievērojot to, ka atbildētājai bija pienācīgi paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku, tiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmo daļu atzina, ka lietu var izskatīt bez atbildētājas pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, uzklausījusi tiesas sēdē procesa dalībnieka paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ noraidāms. [8] LAPK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība,

2.lappuse no 6 kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, jākonstatē LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums - administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (sal. Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-571/2006 8.punkts). [9] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu, panta pirmajā daļā minētos faktus cita starpā konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (foto, video) (..)). Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokols, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības, sastādītie ziņojumi, citi dokumenti un fotouzņēmumi. [10] Lietā konstatēti turpmāk norādītie faktiskie apstākļi. [10.1] 2007.gada 1.augustā Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas administratīvā pārkāpuma protokolā – paziņojumā Nr.105228282 (lietas 23.lapa) konstatēts, ka 2007.gada 1.augustā plkst.8.52 transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ ir novietots stāvēšanai Rīgā, Elizabetes ielā pie 2.nama, neievērojot CSN 135.9.punkta prasības.

Tādējādi transportlīdzekļa vadītājs izdarījis LAPK 149.10panta piektās daļas 10.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Transportlīdzekļa vadītājam uzlikts administratīvais sods Ls 10 apmērā. Administratīvā pārkāpuma protokolam – paziņojumam Nr.105228282 pievienoti notikuma vietā veiktie četri fotouzņēmumi (lietas 16.lapa). [10.2] 2007.gada 31.augustā pieteicējs apstrīdēja protokollēmumu (lietas 14.lapa). [10.3] 2007.gada 4.oktobrī pieņemts Lēmums (lietas 5. - 7.lapa). [10.4] No 2010.gada 25.februāra SIA „Rīgas Luksofors” ceļu satiksmes tehnisko līdzekļu izvietojuma shēmas izriet, ka uz 2007.gada 2.jūliju teritorijā Rīgā, Elizabetes ielā pie 2.nama (Pasaules tirdzniecības centrs „Rīga”) iebrauktuvē pretī Vīlandes ielai uzstādīta 326.ceļa zīme „Apstāties aizliegts” ar 842.papildzīmi „Izņemot ar „PTC” Rīga atļaujām” un 501.zīme „Vienvirziena ceļš”. [11] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2007.gada 1.augustā plkst.8.52 novietoja transportlīdzekli stāvēšanai Rīgā, Elizabetes ielā pie 2.nama.

Lietā ir strīds par to, vai teritorija Rīgā, Elizabetes ielā pie 2.nama ir uzskatāma par ietvi CSN 135.9.punkta izpratnē un vai pieteicējas darbībās ir konstatējams LAPK 149.10panta piektās daļas 10.punktā noteiktais administratīvā pārkāpuma sastāvs. [12] Atbildētājas Lēmums ir pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts, kas pamatots ar CSN 135.9.punktu un LAPK 149.10panta piektās daļas 10.punktu. Saskaņā ar CSN 135.9.apakšpunktu aizliegts apstāties un stāvēt uz ietvēm, izņemot šo noteikumu 131.punktā minētos gadījumus.

Savukārt CSN 131.punkts paredz, ka

3.lappuse no 6 stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un 827., 828., 829., 830., 831. vai 832.papildzīmi, atļauts stāvēt (..) vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 825. vai 826.papildzīmi, - arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem. Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. (..). LAPK 149.10panta piektās daļas 10.punkts noteic, ka par stāvēšanu uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Tātad, lai transportlīdzekļa vadītāju sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo tiesību normu, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa vadītājs ir novietojis transportlīdzekli uz ietves vietā, kur tas ir aizliegts. [13] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa atzīst, ka teritorija Rīgā, Elizabetes ielā pie 2.nama ir uzskatāma par ietvi CSN 135.9.punkta izpratnē. [13.1] Atbilstoši CSN 1.9.punktam (šeit un turpmāk tiesību normas redakcijā uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdi) ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela u.tml. teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas).

Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi, ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi), kas atbilst arī Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktā dotajai definīcijai.

Saskaņā ar CSN 1.23.punktu ietve ir ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās. [13.2] No ceļu satiksmes tehnisko līdzekļu izvietojuma shēmas ([10.4]) izriet, ka teritorijā Rīgā, Elizabetes ielā 2, pretī Elizabetes un Vīlandes ielu krustojumam, uzstādīta 326.ceļa zīme „Apstāties aizliegts” ar 842.papildzīmi „Izņemot ar „PTC Rīga” atļaujām” un 501.ceļa zīmi „Vienvirziena ceļš”. Minētā ceļa zīmju kombinācija apzīmē teritoriju, kurā atļauta apstāšanās un stāvēšana tikai ar īpašām atļaujām, norādot braukšanas virzienu šajā teritorijā.

Tiesa konstatē, ka minētā teritorija no Elizabetes ielas brauktuves ir funkcionāli atdalīta - norobežota no brauktuves ar apmali, ar atšķirīgu segumu, kā arī atrodas vienā līmenī ar gājēju ietvi, kas izbūvēta gar Elizabetes ielu visā tās garumā, tātad atzīstama par ceļa daļu, kas paredzēta gājējiem – ietvi. No lietā esošajiem fotouzņēmumiem (lietas 16.lapa) redzams, ka pieteicējs 2007.gada 1.augustā plkst.8.52 novietoja transportlīdzekli stāvēšanai teritorijā Rīgā, Elizabetes ielā 2 pretī Elizabetes un Vīlandes ielu krustojumam, pirms 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” ar 842.papildzīmi „Izņemot ar „PTC Rīga” atļaujām” un 501.ceļa zīmes „Vienvirziena ceļš”.

Lai iebrauktu minētajā teritorijā no Elizabetes ielas brauktuves ir nepieciešams šķērsot Elizabetes ielas gājēju ietvi, uz kuras arī tika novietots stāvēšanai pieteicēja vadītais transportlīdzeklis. 4.lappuse no 6 Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs protokollēmumā norādītajā laikā un vietā ir novietojis transportlīdzekli stāvēšanai ceļa daļā, kas ir paredzēta gājējiem, tātad uz ietves. Līdz ar to ir nepamatots pieteicēja viedoklis, ka transportlīdzeklis bija novietots uz ceļa, kas ved uz ēku Rīgā, Elizabetes ielā 2. [13.3] Lietā nav strīda, ka teritorijā Rīgā, Elizabetes ielā 2, kur pieteicējs novietoja savu transportlīdzekli stāvēšanai, nebija uzstādītas 532. vai 533.ceļa zīmes.

Tādējādi uz ietves, kur pieteicējs novietoja stāvēšanai savu transportlīdzekli, stāvēšana bija aizliegta. [14] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa atzīst, ka ar pieteikumu ([3]), protokollēmumu un fotouzņēmumiem ([10.1]), 2007.gada 31.augusta apstrīdēšanas iesniegumu ([10.2]), ceļu satiksmes tehnisko līdzekļu izvietojuma shēmu ([10.4]) ir pierādīts, ka pieteicējs 2007.gada 1.augustā plkst.8.52 novietojot transportlīdzekli (valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/) stāvēšanai Rīgā, Elizabetes ielā pie 2.nama, ir to novietojis uz ietves, pārkāpjot CSN 135.9.punktā noteikto aizliegumu, tādējādi izdarot LAPK 149.10panta piektās daļas 10.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu. [15] Tiesa atzīst par pamatotu pieteicēja viedokli, ka 2007.gada 1.augustā pieteicējs novietoja savu transportlīdzekli identiskā vietā kā 2007.gada 15.jūnijā, minētais nepārprotami izriet no lietā esošajiem fotouzņēmumiem (lietas 16., 46.lapa).

Pieteicējs 2007.gada 9.jūlijā apstrīdēja 2007.gada 15.jūnija administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.105046325, un ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas priekšnieka 2007.gada 17.jūlija lēmumu Nr.D57/10-6/2010 2007.gada 15.jūnija administratīvā pārkāpuma protokols - paziņojums Nr.105046325 atcelts. Tiesa atzīst, ka iestādes reiz pieļautā kļūda, nepamatoti atceļot 2007.gada 15.jūnija administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.105046325 par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības, nevar radīt personai tiesisku paļāvību uz to, ka šāda kļūdaina iestādes prakse tiks turpināta. [16] Saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 10.punktu par apstāšanos uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts, transportlīdzekļu vadītājam uzliek naudas sodu Ls 10 apmērā.

Ar Lēmumu pieteicējam piemērots naudas sods Ls 10 apmērā, tātad atbilstoši LAPK

149. panta piektās daļas 10.punktā noteiktajai sankcijai. Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. LAPK 149.10panta piektās daļas 10.punkts noteic konstantu naudas sodu Ls 10 apmērā, līdz ar to likumdevējs tiesību normas piemērotājam nav paredzējis iespēju vērtēt atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus attiecībā uz soda apmēru. Ja LAPK noteic konstantu soda veidu un apmēru, iestādei, konstatējot administratīvā pārkāpumu, vairs nepastāv rīcības brīvība jautājumā par soda piemērošanu un piemērojamā soda apmēru, tātad soda apmēru neietekmē pārkāpuma raksturs un citi pārkāpēja vainu un atbildību raksturojošie lietas apstākļi, kas noteikti LAPK 32.panta otrajā daļā. Tādējādi tiesa uzskata, ka pieteicējam uzliktais administratīvais sods ir tiesisks un pamatots. [17] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un tiesisks, bet pieteicēja pieteikums nav pamatots un tādēļ noraidāms.

5.lappuse no 6 Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas priekšnieka 2007.gada 4.oktobra lēmumu Nr.D57/10-6/2010 (administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.105228282), savukārt J.S. (personas kods /personas kods/) pieteikumu noraidīt pilnībā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2010.gada 29.martā.

Tiesnese (paraksts) A.Reitupe

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese __________________ A.Reitupe Rīgā 2010.gada 29.martā

6.lappuse no 6