Court allows appeal against permit decision, ruling it invalid due to missing owner consent and false emergency claims.

NORAKSTS Lieta Nr.A420532110 A01802-11/39

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2011.gada 24.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs piedaloties pieteicējai E.G., pieteicējas pilnvarotajai pārstāvei A.R., atbildētāja Līvānu novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Līvānu novada domes pilnvarotajiem pārstāvjiem R.Š. un I.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc E.G. (turpmāk – pieteicēja) pieteikuma par Līvānu novada domes 2009.gada 17.decembra lēmuma Nr.29 – 21 „Par Līvānu būvvaldes izdoto rakšanas atļauju” atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja 2009.gada 12.novembrī vērsās Līvānu novada domē (turpmāk arī atbildētāja) ar sūdzību par pašvaldības amatpersonas prettiesisko rīcību, ko pieļāvis /amats/ I.S., 2009.gada 4.septembrī izsniedzot rakšanas atļauju Nr.9 SIA „Daugavpils energoceltnieks” /amats/ A.D., atļaujot veikt rakšanas darbus „Veiguros”, pieteicējas zemes īpašumā „/Nosaukums/” ar kadastra Nr./kadastra numurs/ Līvānu novada Turku pagastā, bez pieteicējas – zemes īpašnieces atļaujas, un bez pieteicējas zemē esošo komunikāciju apzināšanas, lai nepieļautu to bojāšanu. [2] Līvānu novada dome, izskatot pieteicējas sūdzību, ar 2009.gada 17.decembra lēmumu Nr.29 – 21 „Par Līvānu būvvaldes izdoto rakšanas atļauju” (turpmāk – Lēmums) nolēma atzīt, ka administratīvais akts - Līvānu būvvaldes 2009.gada 4.septembra rakšanas atļauja Nr.9, kura jau zaudējusi spēku, ir bijusi tiesiska, jo izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 23.panta trešajā daļā noteikto regulējumu - avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez īpašnieka iepriekšējas brīdināšanas.

Lēmumā norādīts sekojošais: [2.1] Pamatojoties uz SIA ,,Daugavpils energoceltnieks” /amats/ A.D. rakstisku pieteikumu Līvānu būvvaldē 2009.gada 4.septembrī tika dots saskaņojums rakšanas darbiem avārijas situācijas novēršanai ,,Veiguros” TP-5509 L-2, rakšanas darbu izpildes termiņš - 07.09.2009., objekta sakārtošanas termiņš - 2009.gada 7.oktobris. Rakšanas darbi tika veikti 2009.gada 15. un 16. septembrī; [2.2] Iesniegtajā rakšanas atļaujas pieteikumā ir norādīts, ka atļauja nepieciešama avārijas situācijas novēršanai (Rakšanas atļaujas Garantijas raksta daļa) un par to zemes īpašnieks brīdināts telefoniski (Rakšanas atļaujas Saskaņojuma daļa); [2.3] Lietā iesaistīto pušu /amats/ I.S. un SIA ,,Daugavpils energoceltnieks” /amats/ A.D. viedokļi tika uzklausīti Administratīvo aktu strīdu komisijas 2009.gada 10.decembra sēdē.

Sūdzības iesniedzējas E.G. viedoklis izteikts 2009.gada 12.novembra sūdzībā, jo uz Administratīvo aktu strīdu komisijas sēdi E.G. neieradās; [2.4] Saskaņā ar Enerģētikas likuma 23.panta trešo daļu avārijās gadījumā tās seku no vēršanu -pieļaujams uzsākt bez īpašnieka iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt. Par rakšanas darbu uzsākšanu zemes īpašniece E.G. tika brīdināta telefoniski līdz rakšanas atļaujas izsniegšanai, kā tas norādīts 2009.gada 4.septembra Rakšanas atļaujas pieteikumā, kā arī rakšanas atļaujas izsniegšanas pamatojums - ,,avārijas kabeļa nomaiņa” norāda, ka ir radusies avārijas situācija.

Līdz ar to secināms, ka dodot saskaņojumu rakšanas darbiem, /amats/ ir ievērojis Enerģētikas likuma 23.pantā noteikto regulējumu, lai novērstu pieteikumā norādīto ārkārtas situāciju - avārijas situāciju, kuras rezultātā ir noticis elektropiegādes pārtraukums (vienas fāzes) apmēram 20 mājsaimniecībām ,,/Nosaukums/” Turku pagastā. /amats/ ir rīkojies atbilstoši savai kompetencei un Administratīvā procesa likuma 84.pantam, kas nosaka, ka administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām; [2.5] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70.panta otrās daļas noteikumiem ,,Administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu”. 2009.gada 4.septembrī izsniegtā rakšanas atļauja Nr.9 ir neapstrīdama, jo tajā norādītie rakšanas darbi avārijas situācijas novēršanai - avārijas kabeļa nomaiņa, ir pabeigti.

Tāpat Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79.panta otrai daļai, kas nosaka, ka ,,privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var šo administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi”, apstrīdēšanas termiņš ir nokavēts, jo Līvānu novada domē, ka augstākstāvošajā instancē, mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi (no dienas kad E.G. tika informēta par atļaujas izsniegšanu - 7.septembrī) tā nav apstrīdēta.

Līdz ar to konstatējams, ka izdotais administratīvais akts - rakšanas atļauja saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta ceturtās daļas noteikumiem - ir neapstrīdams. [3] Pieteicēja Lēmumu uzskata par nelikumīgu, vadoties no sekojošiem argumentiem: [3.1] Lēmums balstīts uz /amats/ I.S. 19.11.2009. paskaidrojumu un Administratīvo aktu strīdu komisijas 2009.gada 10.decembra sēdes atzinumu (prot.Nr.2). Avārijas situācija izdomāta tikai pamatojoties uz ieinteresētā būvuzņēmuma /amats/ A.D. 4.09.2009. pieteikuma Līvānu būvvaldei, kaut nekādu pamatojumu un pierādījumus minētajam izdomājumam šis pieteikums nesatur. [3.2] Pašvaldības domes amatpersonas, bezatbildīgi pieņemot šo lēmumu, ir rīkojušās prettiesiski, jo, neredzot pierādījumus ne avārijas situācijai, ne nepatiesajam negodprātīgās personas A.D. apgalvojumam par it kā zemes īpašnieka telefonisku brīdināšanu (nezin par ko brīdināts, kas un kad brīdināts, pa kādu telefonu, no kāda telefona).

Ieinteresētās savu melu un prettiesiskās rīcības attaisnošanā personas A.D. un pārkāpuma izdarītājs I.S. domes sēdē vienpusēji uzklausīti, bet pieteicēja uz šo sēdi netika uzaicināta un savu atšķirīgo viedokli izteikt nevarēja un pierādījumus iesniegt nevarēja. Lēmumā teikts, ka pieteicējas viedoklis jau esot izteikts pieteicējas 2009.gada 12.novembra sūdzībā, bet uz Administratīvo aktu strīdu komisijas sēdies neesot ieradusies. [3.3] Pieteicēja uzskata, ka amatpersonas bezatbildīgi nobalsojušas atzīt par tiesisku faktiski prettiesisku rakšanas atļauju „avārijas kabeļu nomaiņai”, kaut vietā, kur pa pieteicējas zemi 2009.gada septembrī tika veikti rakšanas darbi, iepriekš nekādu elektroenerģijas pārvades kabeļu līnijas nebija.

Atsaukšanās uz Enerģētikas likuma 23.panta noteikumiem konkrētā gadījumā ir pilnīgi nevietā, jo avārijas situācija un kabeļu bojājums ir tikai ieinteresēto personu izdomājums, lai censtos nepamatoti attaisnot savu prettiesisko rīcību.

2.lappuse no 6 [3.4] Pieteicēja norāda, ka Lēmuma sastādītāja atsauce uz APL 84.pantu arī neattaisno šo nepamatoto lēmumu, jo administratīvais akts ir tiesisks tikai tad, ja tas atbilst tiesību normām, bet šis lēmums neatbilst tiesību normām. [3.5] Pieteicēja arī norāda, ka nepatiesību lēmuma sastādītāji atļāvušies rakstīt lēmumā arī par rakšanas atļaujā norādīto darbu izpildi, kaut šie darbi nav izpildīti līdz pieteikuma iesniegšanas laikam: nevis agrāk tur nebijušu avārijas kabeļu nomaiņa, bet jaunu kabeļu ieguldīšana no jauna pa pieteicējas zemi ieplānotās un 2009.gadā septembrī izraktās tranšejās ir veikta, bet pieteicējas zeme pēc rakšanas tā arī nav sakārtota 2010.gada janvāra beigām, kaut tas bija jāizdara līdz 2009.gada 7.oktobrim.

Pilnīgu nepatiesību lēmuma sastādītājs raksta arī par it kā pieteicējas informēšanu par rakšanas atļaujas izsniegšanu 7.septembrī, jo pieteicējai šāda atļauja netika izsniegta, lēmumā nav norādīts uz pierādījumiem, kad un kādā veidā pieteicējai šī rakšanas atļauja būtu izsniegta vai pieteicēja par to būtu informēta. [4] Atbildētāja – Līvānu novada dome– rakstveidā sniegtajā paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst uz Lēmumā minēto argumentu pamata, papildus paskaidrojot tālāk minēto. [4.1] Izvērtējot izsniegtās ,,Rakšanas atļaujas” saturu, ir konstatējams, ka „Rakšanas atļauja” ir kā informatīvs dokuments, kurā tiek savākti saskaņojumi no inženiertīklu apsaimniekotājiem, lai viņi būtu informēti par veicamajiem rakšanas darbiem un nepieciešamības gadījumā ierastos rakšanas vietā un precizētu inženiertīkla atrašanās koordinātes, lai novērstu to iespējamo bojāšanu.

Tāpat arī pašvaldība, kurai ir jāpārzina būvniecība savā administratīvajā teritorijā, tiek informēta par rakšanas darbiem un saņem garantijas apliecinājumu, ka rakšanas vieta tiks sakārtota noteiktos termiņos, kā arī tiks segti visi zaudējumi, ja tādi radīsies. [4.2] Pieteicēja norāda, ka nebija iesniegti pierādījumi ,,avārijas situācijai”. Šāds apgalvojums ir nepamatots, jo apakšzemes elektrokabeļa pārrāvuma dēļ radās avārijas situācija, kuras rezultātā bija elektropiegādes pārtraukums (vienas fāzes) apmēram 20 mājsaimniecībām ,,/Nosaukums/” Turku pagastā.

Dodot saskaņojumu rakšanas darbu veikšanai, /amats/ pamatojās uz samērīguma principu (Administratīvā procesa likuma 13.pants) - Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. Konkrētajā gadījumā saskaņojuma pamatā bija „avārijas situācijas novēršana”, kā rezultātā tika atjaunota elektropiegāde apmēram 20 mājsaimniecībām ,,/Nosaukums/” Turku pagastā Līvānu novadā. [4.3] Nepatiess ir arī Pieteicējas apgalvojums, ka viņa netika uzaicināta uz Līvānu novada domes Administratīvo aktu strīdu komisijas sēdi, kas notika 2009.gada 10.decembrī plkst.11.

Pieteicēja uz sēdi tika uzaicināta telefoniski priekšsēdētāja padomniecei juridiskajos jautājumos R.Š. 2009.gada 8.decembrī plkst. 12.13, piezvanot uz Pieteicējai piederošo mobilo tālruni Nr. /telefona numurs/. Pieteicēja Administratīvo aktu strīdu komisijas sēdes norises laika 2009.gada 10.decembrī piezvanīja R.Š. un paziņoja, ka uz sēdi nevar ierasties, jo jābrauc uz Rēzekni un lūdza sēdi atlikt. Tā kā sēde jau notika, tad komisija nolēma lietas izskatīšanu neatlikt, jo Pieteicējas viedoklis jau tika izteikts viņas sūdzībā. [5] Pieteicēja tiesas sēdē pieteikumu uzturēja uz tajā minēto argumentu pamata, papildus paskaidrojot, ka rakšanas darbu rezultātā radītie zaudējumi netika novērsti. [6] Atbildētājas pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu neatzina uz rakstveida paskaidrojumos minēto argumentu pamata. [7] Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki.

3.lappuse no 6 [7.1] Liecinieks A.D. liecināja, ka SIA ,,Daugavpils energoceltnieks” veica elektriskā kabeļa nomaiņu pa pieteicējas zemi, vecais bojātais kabelis tika izņemts un tā vietā tika ielikts jauns elektriskais kabelis. Kabeļa nomaiņa tika veikta pēc Tīklu rajona priekšnieka rīkojuma. Rakšanas darbu veikšanai tika saņemta Līvānu novada pašvaldībā rakšanas atļauja. Sakarā ar to, ka pieteicēja traucēja veikt minētos darbus, tie tika vairakkārt pārtraukti. [7.2] Liecinieks N.G. liecināja, ka viņš redzēja kā pieteicējas zemē tika ielikts jauns elektrokabelis, ka tiktu ņemts ārā vecais kabelis liecinieks neredzēja.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms. [9] Pieteicēja ir apstrīdējusi un pārsūdzējusi Līvānu novada domes 2009.gada 4.septembrī SIA ,,Daugavpils energoceltnieks” izsniegto rakšanas atļauju Nr.9. Apstrīdēšanas motīvu pamatā ir viens apstāklis, proti, SIA ,,Daugavpils energoceltnieks” rakšanas darbus nav saskaņojusi ar zemes gabala īpašnieci (pieteicēju). Līdz ar to tiesai ir jānoskaidro, vai šāds saskaņojums bija nepieciešams un kādā formā tas bija sniedzams, vai saskaņojums jau nepastāvēja un visbeidzot, kā tas ietekmējis rakšanas atļaujas tiesiskumu. [10] Būvniecības likuma 3.panta pirmā daļa paredz, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja [..] noslēdzot līgumu, apbūve ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).

Būvniecības likuma 11.panta pirmā daļa noteic, ka zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku. Būvniecības likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā, bet otrā daļa paredz, ja mainās pasūtītājs, būvētājs, būvuzņēmējs vai zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē. Par būvatļaujas pārreģistrāciju ir atbildīgs pasūtītājs vai būvētājs.

Arī Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 116.punkta 116.2.1apakšpunkts paredz, lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs iesniedz būvvaldē bez citiem dokumentiem arī zemes gabala īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošus dokumentus. Tātad, vispārīgā gadījumā vienmēr ir nepieciešama zemes īpašnieka atļauja būvēšanai uz viņa zemes gabala. Šī atļauja izpaužas līguma veidā, kas tiesas ieskatā var tikt noformēts dažādi – gan divpusēji parakstīta nomas vai cita līguma veidā, gan ar zemes īpašnieka atzīmes izdarīšanu uz projekta dokumentācijas, jo arī tādējādi zemes īpašnieks var paust savu gribu savstarpēji noslēgtajā līgumā. [11] Taču no sprieduma 10.punktā minētajiem noteikumiem ir paredzēti izņēmumi.

Aizsargjoslu likuma 16.panta pirmā daļa noteic, ka gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas aizsargjoslas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. Minētā likuma 35.panta otrā daļa noteic, ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā (objekta) īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma.

Tātad, gadījumā, ja aizsargjoslas jau ir noteiktas, tad atļaujas vai saskaņojumi no zemes īpašnieka vairs nav nepieciešami. Līdz ar to tiesa secina, ka attiecībā uz to projekta daļu, kur elektrotīklu rekonstrukcijas rezultātā nemainās aizsargjoslas platums vai lielums, kuras jau ir reģistrētas zemesgrāmatā, zemes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ir pietiekoši, ja zemes

4.lappuse no 6 īpašnieks tiek informēts par darbu sākšanu. Jāatzīmē, ka informēšana vai neinformēšana vairs nevar ietekmēt būvatļaujas tiesiskumu. [12] Savukārt, attiecībā uz objektiem, kuriem vēl nav noteikta aizsargjosla, ir attiecināma Aizsargjoslu likuma 33.panta otrā daļa, kas paredz, ka ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma [..] 16. [..] pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, aizsargjoslas vai izmaiņas tajās saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējām pašvaldībām. [..].

Atbilstoši citētā panta ceturtajai daļai aizsargjoslu robežas iezīmē zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānos un likumā noteiktajā kārtībā ieraksta zemesgrāmatā. Aizsargjoslu 60.panta pirmā daļa noteic, ka īpašuma tiesību aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala, ierakstāmi zemesgrāmatā likumā noteiktajā kārtībā. Tātad, attiecībā uz to projekta daļu, kur elektrotīklu rekonstrukcijas rezultātā mainās aizsargjoslas platums vai lielums, ir nepieciešams saskaņojums vai līgums ar zemes īpašnieku.

Minētais ir attiecināms arī uz pieteicēju, jo pieteicējas zemesgabalā tika veikta jauna elektrokabeļa ierakšana zemē. Tiesa arī konstatē, ka pieteicējas zemes robežu plānā (lietas 25.lapa) nav reģistrēts kā apgrūtinājums – aizsargjosla gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, tiesas sēdē atbildētājas pārstāvji arī norādīja, ka minētais kabelis nav atzīmēts arī pašvaldības teritoriālplānojumā. No minētā secināms, ka atbildētājas pārstāvju un SIA ,,Daugavpils energoceltnieks” pārstāvja norādītais, ka tika veikta elektrokabeļa nomaiņa skarā ar vecā elektrokabeļa bojājumu, neatbilst patiesībai, jo tiesai netika iesniegts neviens pierādījums tam, ka vecais kabelis pieteicējas zemē bija.

Līdz ar to tiesa secina, ka SIA ,,Daugavpils energoceltnieks” pieteicējas zemē veica jauna elektrokabeļa ierīkošanu, nevis elektrokabeļa nomaiņu avārijas rezultātā. [13] Kārtību, kādā saņemams sprieduma 13.punktā minētais saskaņojums no zemes īpašnieka, konkrētajā gadījumā regulē speciālais likums – Enerģētikas likums, kura 3.nodaļa reglamentē noteikumus par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem sakarā ar energoapgādes komersanta objektu atrašanos tajā. Enerģētikas likuma 19.panta pirmā daļa paredz, ka jaunu energoapgādes komersantu objektu ierīkošanai energoapgādes komersantam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam saskaņā ar šā likuma 24.pantu.

Savukārt, Enerģētikas likuma 19.panta pirmā1 daļa paredz, ka energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumus, kā arī tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu — iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā;

2) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkanās līnijas robežās;

3) vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas;

4) citos likumos noteiktajos gadījumos. Ievērojot spriedumā konstatēto, tiesa atzīst, ka nepastāvēja Enerģētikas likuma 19.panta pirmās1 daļas 3.punktā noteiktie apstākļi un SIA ,,Daugavpils energoceltnieks” nebija tiesīga saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka vienkāršu informēšanu. [14] Ievērojot spriedumā minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka visi nepieciešamie saskaņojumi ar pieteicēju rakšanas atļaujas izsniegšanai netika saņemti, tāpēc ir pamats apstrīdēto rakšanas atļauju atzīt par prettiesisku, jo atbildētāja paļāvās tikai uz SIA

5.lappuse no 6 ,,Daugavpils energoceltnieks” pārstāvja norādīto, ka pastāv avārijas situācija, ka pieteicēja telefoniski informēta. Ņemot vērā to, ka tiesa atzīst apstrīdēto rakšanas atļauju par prettiesisku, par prettiesisku atzīstams arī par Līvānu novada domes 2009.gada 17.decembra lēmums Nr.29 –

21 „Par Līvānu būvvaldes izdoto rakšanas atļauju”.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

Apmierināt E.G. pieteikumu. Atzīt par prettiesisku Līvānu novada domes 2009.gada 17.decembra lēmumu Nr.29 –

21 „Par Līvānu būvvaldes izdoto rakšanas atļauju”. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) S.Linkevičs

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis______________________ S.Linkevičs Rēzeknē, 2011.gada 24.februārī.

6.lappuse no 6