Court dismissed appeal against consumer center's fine for building material non-compliance.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42 5734 08 Lietvedības Nr. A 3181-09/8

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2009.gada 18.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis, piedaloties pieteicējas akciju sabiedrības „Rautakesko” pilnvarotajai pārstāvei K.K., atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvarotajiem pārstāvjiem A.N. un E.Š., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu akciju sabiedrības „Rautakesko” (vienotais reģistrācijas Nr.40003311719) pieteikumā par Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora vietnieces 2008.gada 14.aprīļa lēmuma Nr.8-apk atcelšanu.

Aprakstošā daļa [1] 2008.gada 16.janvārī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) Administratīvo pārkāpumu lietu sektora vadītāja sastādīja akciju sabiedrībai „Rautakesko” (turpmāk – AS „Rautakesko vai pieteicēja) administratīvā pārkāpuma protokolu RA Nr.202421, par to, ka AS „Rautakesko Latvijā ražotos un importētos būvizstrādājumus piedāvāja Latvijas tirgū, bez Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.181 „Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” 17.punktā noteiktajiem atbilstību apliecinošiem dokumentiem.

Tādejādi AS „Rautakesko” pārkāpusi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 20.panta ceturtās daļas un Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.181 „Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” 6. un 25.punkta prasības. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – LAPK) 166.9 panta trešajā daļā, 166.12 panta pirmajā daļā un 166.15 panta pirmajā daļā. 2008.gada 12.februārī PTAC Administratīvo pārkāpumu lietu sektora vadītāja pieņēma lēmumu Nr.E03-RIG-19 sodīt AS „Rautakesko” ar naudas sodu tūkstoš latu apmērā (turpmāk – sākotnējais lēmums). [2] Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, AS „Rautakesko to apstrīdēja PTAC direktoram. 2008.gada 14.aprīlī PTAC direktora vietniece pieņēma lēmumu Nr.8-apk ar kuru nolēma atstāt negrozītu sākotnējo lēmumu. [3] 2008.gada 19.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts AS „Rautakesko” pieteikums, kurā pieteicēja lūdz atcelt PTAC direktora vietnieces 2008.gada 14.aprīļa lēmumu Nr.8-apk (turpmāk arī – Lēmums).

Pieteikums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. [3.1] Lēmumā pēc PTAC konstatētā fakta, t/c K-rauta pārdošanā tiek piedāvāti fasādes ķieģeli „Terra”, kuru ražotājs ir Wienerberger (Vācija) un piegādātājs SIA „CEL”, Rīga, Brīvības iela 104-9. Ņemot vērā augstāk minēto pieteicēja precizē, ka fasādes ķieģeļiem „Terra” ražotājs ir Wienerberger (Vācija); piegādātājs Latvijā – AS „Wienerbcrger”, Kordoni l Aseri KK-43401, Igaunija. Saskaņā ar piegādātāja AS „Wicnerberger” (Igaunija) izdoto atbilstības deklarāciju kopijām Nr.2006-0212 un 2006-0310, precei ir pielietots atbilstošs standarts, un spiedes stiprība pēc rūpnīcas deklarētajiem parametriem atbilst Eiropas Savienības standartiem. [3.2] PTAC izvērtējot lietas materiālus, uzliekot sodu par administratīvo pārkāpumu konkrētajā gadījumā, vadījās pēc nepareizajiem testēšanas standartiem. [4] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumā ietverto prasījumu neatzīst, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem. [4.1] PTAC norāda, ka AS „Rautakesko” fasādes ķieģeļus TERRA, izmērs 250x85x65, EAN kods:2600100820034, kategorija I-HD, ražotājs „WIENERBERGER”, Vācija (turpmāk – Ķieģeļi TERRA) ir realizējusi un līdz ar to darījusi pieejamas patērētājiem.

Saskaņā ar SIA „Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas centrs” 2007.gada 28.decembra audita testēšanas atskaiti Nr.1110/26 (turpmāk – Testēšanas atskaite) par to, ka testētais Ķieģeļu TERRA paraugs neatbilst LVS EN 771- 1:2005/A1:2006 „Sienu mūra elementu specifikācijas, 1.daļa: Keramikas mūra elementi” standarta prasībām pēc ģeometriskajiem izmēriem un spiedes stiprības, kā arī testētais paraugs neatbilst pievienotajam CE marķējumam. Līdz ar to sākotnējā lēmumā tika pamatoti konstatēts, ka nav ievērotas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 20.panta ceturtās daļas noteiktās prasības un tiek pārkāptas Preču un pakalpojumu drošuma likuma 5.panta otrās daļas noteiktās prasības. [4.2] Normatīvais akts, kas nosaka prasības būvizstrādājumiem reglamentētajā sfērā, lai nodrošinātu to nekaitīgumu un drošumu cilvēka dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, t.i., drošuma būtiskās prasības ir Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.181 „Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” (turpmāk – Noteikumi).

Noteikumi nosaka būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtību un būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtību reglamentētajā sfērā, lai aizsargātu Latvijas tirgu no nedrošiem būvizstrādājumiem un nodrošinātu brīvu būvizstrādājumu kustību starp Latviju un Eiropas

Kopienas dalībvalstīm. Ražotājiem, importētajiem vai izplatītājiem jāizpilda būtiskās prasības un jānodrošina attiecīgā dokumentācija pirms preces laišanas tirgū, kā arī pirms prece kļūst pieejama patērētājam. PTAC atzīmē, ka šajā gadījumā nav nozīmes tam apstāklim, cik piegādātāji ir bijuši preces realizācijas ķēdē un kurš uzņēmums ir uzskatāms par preces piegādātāju AS „Rautakesko”. [4.3] Uz PTAC 2007.gada 6.novembra pārbaudes akta Nr.E03-RIG- 1832 un 2008.gada 4.februāra vēstulē Nr.22-02/987 pieprasījumiem par atbilstības dokumentu iesniegšanu Ķieģeļiem TERRA atbilde no AS „Rautakesko” uz 2008.gada 12.februāri nav saņemta. Līdz ar to sākotnējā lēmumā tika secināts, ka AS „Rautakesko” realizē preces – Ķieģeļus TERRA, kurām nav atbilstību apliecinošo dokumentu. AS „Rautakesko” iesniedza Ķieģeļu TERRA atbilstības deklarāciju kopijas tikai 2008.gada 14.martā, neievērojot Noteikumu 25.punktā minēto prasību par deklarācijas kopijas pievienošanu katrai Latvijas tirgū piedāvātajai piegādes partijai. [4.4] Preces neatbilstība standarta prasībām ir uzskatāma par preces neatbilstību tehniskajiem dokumentiem, un līdz ar to uzskatāms, ka būvizstrādājums neatbilst Noteikumu prasībām. [4.5] Testēšanas atskaitē slēdziena rezultāti par testēto Ķieģeļu TERRA paraugu novērtēti saskaņā ar LVS EN 771-1:2005/A1:2006 „Sienu mūra elementu specifikācijas, l .daļa: Keramikas mūra elementi” standarta prasībām. PTAC vērš uzmanību uz to, ka standarta LVS EN 771- 1:2005/A1:2006 punktā 5.3.2. par ģeometriskajiem izmēriem un pielaidēm ir atsauce uz standartu LVS EN 772-16, bet punktā 5.2.4. par spiedes stiprību ir atsauce uz standartu LVS EN 772-1. Tātad Testēšanas atskaitē ir uzrādītas sekojošas neatbilstības – spiedes stiprība un platums neatbilst ražotāja deklarētajai vērtībai. [5] Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. [6] Atbildētāja pilnvarotie pārstāvji tiesas sēdē pieteikumā ietverto prasījumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa [7] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus atzīst, ka pieteikums nav pamatots un tas ir noraidāms. [8] Lēmumā konstatēts, ka pieteicēja ir pārkāpusi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 20.panta trešās un ceturtās daļas noteikumus, Preču un pakalpojumu drošuma likuma 5.panta noteikumus un Noteikumu 6. un

25.punkta prasības. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 20.panta trešā daļa noteic, ka ražotājam vai pārdevējam jānodrošina, lai preču marķējumā ietvertā informācija tiktu sniegta patērētājam, ievērojot normatīvos aktus, kas reglamentē valsts valodas lietošanu. Savukārt ceturtā daļa paredz, ka, pārdevējam aizliegts piedāvāt un pārdot preces, kuru marķējumā sniegtā informācija vai marķējuma izpildījums neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar Preču un pakalpojumu drošuma likuma 5.panta pirmo daļu par drošu preci uzskatāma prece, kas normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos, ieskaitot paredzamo lietošanas ilgumu, nerada risku vai rada tādu minimālu risku, kurš uzskatāms par pieļaujamu un atbilst augstam drošuma, cilvēka dzīvības, veselības un personas mantas, kā arī vides aizsardzības līmenim.

Atbilstoši panta otrajai daļai speciālas drošuma prasības atsevišķām precēm, preču grupām vai speciālas prasības attiecībā uz noteiktu ar preces lietošanu saistītu risku vai drošuma aspektiem var noteikt citos normatīvajos aktos. Ja citos normatīvajos aktos nav noteiktas šādas prasības, preces atbilstību drošuma prasībām vērtē saskaņā ar nacionālajiem standartiem, labu ražošanas praksi attiecīgajā sfērā, sasniegto zinātnes un tehnikas līmeni un ņemot vērā drošumu, ar kādu persona varētu pamatoti rēķināties.

Noteikumu 6.punkts noteic, ka Latvijā ražotos un importētos būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, ja attiecīgajiem būvizstrādājumiem ir šo noteikumu 17.punktā noteiktie atbilstību apliecinošie dokumenti. Par būvizstrādājumu piedāvāšanu Latvijas tirgū bez attiecīgiem atbilstību apliecinošiem dokumentiem vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā. Savukārt saskaņā ar Noteikumu 25.punktu katrai saražotajai būvizstrādājumu partijai ražotājs sastāda ražotāja atbilstības deklarāciju (arī tad, ja paziņotā institūcija ir izsniegusi atbilstības sertifikātu).

Deklarācijas kopiju pievieno katrai Latvijas tirgū piedāvātajai piegādes partijai. Piegādātājs katrai piegādes partijai pievieno ražotāja deklarācijas kopiju vai piegādātāja atbilstības deklarāciju. Par deklarācijā norādītās informācijas patiesumu atbild būvizstrādājuma ražotājs (piegādātājs) arī tad, ja būvizstrādājuma atbilstības novērtēšanā iesaistīta paziņotā institūcija. Ja tehniskajos noteikumos nav norādīta atbilstības deklarācijas forma un saturs, atbilstības deklarāciju sastāda saskaņā ar standartu LVS EN 45014 „Vispārīgie kritēriji piegādātāja atbilstības deklarācijai”.

Par augstāk minētās tiesību normas pārkāpumu pieteicēja sodīta saskaņā ar LAPK 166.9 panta trešo daļu, LAPK 166.12 panta pirmo daļu un LAPK 166.15 panta pirmo daļu ar tūkstoš latu naudas sodu. [9] Lietā nepastāv strīds, ka Ķieģeļiem TERRA, saskaņā ar izdotajām atbilstības deklarācijām, ir pielietots atbilstošs standarts, kas vienlaikus atbilst gan Latvijas, gan Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām. Lietā pastāv strīds par to vai veicot Ķieģeļu TERRA testēšanu tika izmantoti atbilstoši standarti, saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu. [10] Noteikumu 3.punkts noteic, ka būvizstrādājumi, kuri atbilst 4.punktā minētajiem tehniskajiem noteikumiem, uzskatāmi par atbilstošiem šo noteikumu prasībām.

Savukārt Noteikumu 4.1.apakšpunkts tostarp paredz, ka tehniskie noteikumi ir Latvijas nacionālie standarti, arī Latvijā adaptētie Eiropas Standartizācijas komitejas CEN standarti, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas standarts” publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Lēmums pamatots ar Testēšana atskaiti (lietas 65.-68.lapa), kurā atzīts, ka testētais Ķieģeļu TERRA paraugs neatbilst LVS EN 771- 1:2005/A1:2006 „Sienu mūra elementu specifikācijas, 1.daļa:

Keramikas mūra elementi” standarta prasībām pēc ģeometriskajiem izmēriem un spiedes stiprības. Standarta LVS EN 771-1:2005/A1:2006 punktā 5.3.2. par ģeometriskajiem izmēriem un pielaidēm ir atsauce uz standartu LVS EN 772-16, bet punktā 5.2.4. par spiedes stiprību ir atsauce uz standartu LVS EN 772-1. Tātad Testēšanas atskaitē pamatoti ir uzrādītas sekojošas neatbilstības – spiedes stiprība un platums neatbilst ražotāja deklarētajai vērtībai. Secināms, ka sagatavojot Testēšana atskaiti ir ievērots spēkā esošais tiesiskais regulējums, pielietojot atbilstošus standartus. [11] Balstoties uz iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja pamatoti par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 20.panta trešās un ceturtās daļas, Preču un pakalpojumu drošuma likuma 5.panta un Noteikumu 6. un 25.punkta neievērošanu, saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.9 panta trešo daļu, LAPK 166.12 panta pirmo daļu un LAPK

166.15 panta pirmo daļu. [12] LAPK 166.9 panta trešā daļa paredz sankciju juridiskām personām – naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot šī preces vai bez konfiskācijas, LAPK 166.12 panta pirmā daļu paredz sankciju juridiskām personām – naudas sodu no desmit līdz piecsimt latiem un LAPK 166.15 panta pirmā daļa paredz sankciju juridiskām personām – naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem. Kā redzams no lietas materiāliem, saskaņā ar LAPK 35.panta otro daļu pieteicējai piemērots naudas sods tūkstoš latu apmērā. [13] Tiesa atzīst, ka noteiktais sods atbilst izdarīto pārkāpumu raksturam. Ņemot vērā, ka lietā nav konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi, vai tādi personu raksturojoši faktori, kas liecinātu, ka uzliktais sods ir acīmredzami nesamērīgs, bet ir izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, kas konstatēti vienlaicīgi, tiesa atzīst, ka pieteicējai piemērotais naudas sods tūkstoš latu apmērā konkrētajā gadījumā ir samērīgs un tādēļ tas nav grozāms. [14] Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, tiesa secina, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots, tādējādi atstājams negrozīts, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda: atstāt negrozītu Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora vietnieces 2008.gada 14.aprīļa lēmumu Nr.8-apk (administratīvā pārkāpuma protokols RA Nr.202421), bet akciju sabiedrības „Rautakesko” pieteikumu noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ________________ M.Birkmanis Rīgā, 2009.gada 18.decembrī.