Court finds defendant guilty of violating police curfew and imposes a 30 EUR fine.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of violating a police curfew restriction and imposed a 30 EUR fine. The defendant did not appear in court, but the police officer presented evidence including a service report confirming the violation occurred at 01:15 on December 31, 2016. Since the defendant signed the violation protocol without objection and no mitigating circumstances were found, the court ruled in favor of the prosecution.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pants; 271. panta 4. daļa: The court may convict a defendant absent from court if timely notification was provided and the defendant did not object to the violation protocol.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr. 111002817
S P R I E D U M S
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs 2017. gada 25. janvārī
Cēsu rajona tiesas tiesnese D. Ročāne
ar tiesas sēdes sekretāri R. Verdenfelu,
piedaloties Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa pārstāvim Ilgvaram Sudmalim,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret /pers. A/, dzimis /datums/, personas kods /personas kods/, administratīvā
pārkāpuma protokolā norādītā dzīvesvieta /adrese/, deklarētā dzīvesvieta /adrese/.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors Gints Bērtulsons 2017. gada 3. janvārī
sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr. 161707, par to, ka 2016. gada 31. decembrī pulksten 01.15 /pers. A/ atradies /adrese/, tādējādi
tīši pārkāpjot papildsodu – policijas kontroles ierobežojumus, kas noteikti ar lēmumu, konkrēti 1.1. punktu, ar kuru aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/
laikā no pulksten 22.00 līdz 06.00.
Protokolā norādīts, ka /pers. A/ tādējādi izdarījis administratīvo pārkāpumu, par ko administratīvā atbildība paredzēta Latvijas APK 177. pantā.
Pie protokola sastādīšanas pie administratīvās atbildības sauktai personai /pers. A/ (turpmāk-/pers. A/) izskaidrotas viņa tiesības un pienākumi, kas
paredzēti Latvijas APK 260. pantā, ar protokola saturu viņš ir iepazīstināts. Minēto apliecina /pers. A/ paraksts protokolā zem teksta „Ar protokola
saturu esmu iepazīstināts [..].LAPK 260. pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas pienākumi un tiesības man saprotamā valodā
izskaidroti”.
Administratīvā pārkāpuma protokolu /pers. A/ parakstījis bez iebildumiem.
/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Viņam par lietas izskatīšanu 2017. gada 25. janvārī pulksten 15.00 saskaņā ar Latvijas APK 268. 1 panta
pirmās daļas noteikumiem paziņots, 2017. gada 9. janvārī nosūtot tiesas pavēsti vienkāršā pasta sūtījumā uz administratīvā pārkāpuma protokolā
norādīto adresi.
Tiesā nav saņemta informācija par /pers. A/ neierašanās iemesliem, nav saņemts viņa lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Pie minētiem apstākļiem, tiesnese atzīst, ka lietu var izskatīt bez /pers. A/ klātbūtnes, pamatojoties uz iestādes pārstāvja I. Sudmaļa tiesas sēdē
sniegtajiem paskaidrojumiem un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, jo saskaņā ar Latvijas APK 271. panta ceturtās daļas noteikumiem lietu bez
lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku.
Iestādes – Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (turpmāk-iestāde) pārstāvis I. Sudmalis tiesas sēdē paskaidroja, ka /pers. A/ ir pārkāpis
policijas kontroles noteiktos ierobežojumus, nav atradies lēmumā norādītajā adresē noteiktajā laikā. /pers. A/ šādu pārkāpumu izdarījis pirmo reizi. Tādēļ
viņam būtu piemērojams naudas sods.
M o t ī v u d a ļ a
Uzklausot iestādes pārstāvi I. Sudmali, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus attiecībā par /pers. A/
saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177. panta noteikumiem, tiesnese konstatē šādus apstākļus.
Saskaņā ar Latvijas APK 272. panta noteikumiem institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts
administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši
un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Atbilstoši Latvijas APK 243. panta pirmās daļas noteikumiem pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā
kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas
kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā
izlemšanā.
Latvijas APK 244. pants nosaka, ka amatpersona pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un
objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Savukārt saskaņā ar APK 243. panta trešās daļas noteikumiem - ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu
procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā
pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.
Saskaņā ar Latvijas APK 177. panta noteikumiem par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta
policijas kontrole, uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc minētās likuma normas, nepieciešams konstatēt, vai personai ir noteikta policijas kontrole, un
vai tā tīši ir pārkāpusi tās noteikumus.
Ar lietā esošo Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora policijas uzraudzības un kontroles jomā I. Sudmaļa 2016. gada 26. februāra
lēmumu (lietas 8. lapa) iestāde pierādījusi, ka /pers. A/ atbilstoši Cēsu rajona tiesas 2013. gada 20. maija spriedumam, ar kuru bez brīvības atņemšanas
soda, viņš sodīts ar policijas kontroli uz vienu gadu (nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas termiņš - deviņi mēneši un trīs dienas beidzies 2016. gada 21.
februārī), piemēroti šādi ierobežojumi – aizliegts atstāt dzīvesvietu (/adrese/) laikā no pulksten 22.00 līdz 06.00 (policijas darbiniekiem ir tiesības
netraucēti pārbaudīt dzīvesvietā policijas kontroles ierobežojumu ievērošanu), aizliegts uzturēties pēc pulksten 20.00 kafejnīcās, spēļu zāles un bāros,
aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Latvijas Republikas, uzlikts par pienākumu reģistrēties Cēsu policijas iecirknī Cēsīs, Piebalgas ielā 89, 217.
kabinetā katru otro pirmdienu.
Ar minēto lēmumu /pers. A/ 2016. gada 26. februārī ir iepazinies un ir brīdināts par administratīvās atbildības iestāšanos tā nepildīšanas gadījumā,
par ko liecina /pers. A/ paraksts uz lēmuma.
2017. gada 3. janvāra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC 161707 (lietas 4. lapa) norādīts, ka 2016. gada 31. decembrī pulksten 01.15
/pers. A/ atradies Līgatnes novadā, Līgatnē Pilsoņu ielā 4.
Līgatnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Siliņš savā 2016. gada 31. decembra dienesta ziņojumā (lietas 5. lapa) norādījis, ka 2016.
gada 31. decembrī ap pulksten 01.15 no Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa vecākā inspektora G. Bērtulsona saņemta
telefoniska informācija par to, ka /adrese/ /pers. A/ dauza un lauž durvis. Nekavējoties tika izbraukts uz minēto adresi, kur sākotnēji neviens durvis nav
atvēris. Tālāk profilaktiski tika izbraukts pa Pilsoņu ielu, Līgatnē, kur pie mājas Pilsoņu ielā 4 Līgatnē tika sastapts /pers. A/ manāmā alkohola reibumā,
kuram pēc profilaktiskā pārrunām tika pateikts doties mājās, pēc kā viņš devies mājās.
Ņemot vērā to, ka /pers. A/ nav cēlis jebkāda veida iebildumus pret protokolā fiksēto, kā arī to, ka lietā nav pierādīts pretējais, tiesnese ar lietā
esošo administratīvā pārkāpuma protokolu atzīst par pierādītu, ka /pers. A/ tīši pārkāpis viņam piespriestā papildsoda – policijas kontroles ierobežojumu,
t.i., 2016. gada 31. decembrī pulksten 01.15, t.i., laikā no pulksten 22.00 līdz pulksten 06.00 nav atradies policijas inspektora I. Sudmaļa 2016. gada
26. februāra lēmumā norādītajā dzīvesvietā /adrese/.
Minētā /pers. A/ rīcība kvalificējama kā administratīvais pārkāpums, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 177. pantā, par ko
viņš ir sodāms. Lietā nav konstatējami attaisnojoši iemesli /pers. A/ rīcībai.
Tiesnese atbildību pastiprinošus un atbildību mīkstinošus apstākļus nekonstatē.
Minēto apsvērumu dēļ, kā arī ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, to, ka līdzīga rakstura pārkāpumus
/pers. A/ agrāk nav izdarījis, tiesneses ieskatā samērīgi /pers. A/ piemērot panta sankcijā paredzēto naudas sodu 30 EUR apmērā.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 31. panta otro daļu, 32., 33., 34. pantu, 177. pantu, 271. panta ceturto daļu,
272. pantu, 289. 6 panta piekto, septīto daļu, 289.7 panta pirmo daļu, 289.16 panta ceturto daļu, 289. 18 panta pirmo daļu, tiesnese
n o s p r i e d a
atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
Uzlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, naudas sodu 30 EUR (trīsdesmit euro) apmērā.
Naudas sods iemaksājams sekojošā Bankas kontā: Saņēmējs: Valsts kase, reģ. Nr.90000050138, konta Nr. LV34TREL1060191011100,
saņēmēja iestāde Valsts Kase, BIC kods TRELLV22, norādot lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru.
Kvīts par naudas soda nomaksu nekavējoši iesniedzama Cēsu rajona tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) D. Ročāne
NORAKSTS PAREIZS
Cēsu rajona tiesas tiesnese D. Ročāne
Cēsīs 25. 01. 2017.