Legislator Case Law & Legislation
A42535508 / A42-01352-10 AI generated

Court dismissed appeal against parking fine, ruling procedural defects were immaterial and statutory penalty mandatory.

Case Number A42535508 / A42-01352-10
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the police decision imposing a 10 lat fine for improper vehicle parking. The applicant argued the protocol lacked precise legal citations and failed to assess the vehicle's position relative to adjacent cars, while also claiming the decision did not cite the issuing authority. The court held that these defects were immaterial because the violation's essence was clear and the applicant had analyzed the relevant rules, and the specific fine amount was mandatory under the Administrative Offences Code, leaving no room for discretion.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law Art. 246-251; Administrative Offences Code Art. 286(1)(1), 32(1), 149.10(9); The court must dismiss an administrative appeal where procedural irregularities do not affect the outcome and where the applicable law mandates a specific penalty amount without discretion.

Keywords

AI generated
administrative appeal dismissal immaterial procedural defect mandatory administrative penalty parking violation fine administrative offences code legal citation precision discretionary power absence

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law Art. 246-251
Administrative Procedure Law Art. 289-291
Administrative Offences Code Art. 286(1)(1)
Administrative Offences Code Art. 32(1)
Administrative Offences Code Art. 149.10(9)
Ministry of Interior Decree No. 571 'Road Traffic Rules'
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. 42535508 A01352-10/14 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 11.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Hāzenfuse, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc K.L., personas kods: /personas kods/, pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas 2008.gada 8.aprīļa lēmuma Nr.D57/10-6/578 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 27.februārī Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas vecākais inspektors V.A. (turpmāk – inspektors) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.D57 105953308 (turpmāk – protokols), kurā konstatēts, ka 2008.gada 27.februārī plkst.12:11 transportlīdzeklis Volkswagen ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – automašīna) bija novietots stāvēšanai Rīgā, pie Skolas ielas 29, stāvvietā, neievērojot braukšanas apzīmējumus. Tādējādi pārkāpts Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 131.punkts.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta devītajā daļā. Ievērojot minēto, transportlīdzekļa vadītājam, kas neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā, uzlikts naudas sods Ls 10 apmērā. [2] Ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka 2008.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.D57/10-6/578 (turpmāk – Lēmums) atstāts spēkā 2008.gada 27.februāra lēmums. Lēmumā norādīts, ka protokola sastādīšanā ir ievērotas Administratīvā procesa likuma normu prasības, atzīts, ka transportlīdzekļa vadītājs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.10panta devīto daļu par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.

– 832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī 833. un 842.papildzīmē noteikto prasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā. Tāpat Lēmumā secināts, ka par LAPK 149.10 panta devītās daļas pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs – Ls 10.Līdz ar to iestādei nav nepieciešams vērtēt lietas apstākļus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu. [3] 2008.gada 11.aprīlī tiesā saņemts K.L. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas (turpmāk – atbildētājs) 2008.gada 8.aprīļa lēmuma Nr.D57/10-6/578 atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem. [3.1] Protokolā nav precīzi norādīta tiesību akta atsauce, proti, t.i., CSN. [3.2] Protokolā nav fiksēti fakti, kas pamatotu secinājumus, ka būtu pārkāptas CSN 131.punkta prasības. [3.3] Novietojot automašīnu stāvvietā, tika ņemts vērā blakus esošo vieglo automobiļu novietojums stāvvietā. [3.4] Nav sniegts vērtējums, vai administratīvais paziņojums ir spēkā esošs atbilstoši APL 74.panta pirmās daļas 3.punktam. [3.5] Lēmumā nav precīzas norādes uz tiesību aktiem. [4] Rakstveida paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai atbildētājs norāda, ka K.L. sūdzību neatzīst.

Atbildētājs paskaidro, ka protokols sastādīts, ievērojot Ceļu satiksmes likuma

43. pantu un Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumus Nr.182 „Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.182). Pie administratīvās atbildības saucamā persona transportlīdzekli bija novietojusi stāvēšanai slīpi pret brauktuves malu, uzbraucot uz 920.horizontālā ceļa apzīmējuma „Nepārtraukta līnija”, kas šajā gadījumā veido trīsstūri un norāda stāvvietas, par kuru informē 533.ceļa zīme „Maksas stāvvieta”, robežu. Šajā gadījumā 533.ceļa zīme tiek lietota kopā ar 828.papildzīmi un 920.horizontālo ceļa apzīmējumu, līdz ar to attiecīgajā stāvvietā saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 298. un 314.punktu ir ieviests noteikts ceļu satiksmes režīms – stāvvietā atļauts novietot transportlīdzekļus brauktuves malā slīpi pret brauktuvi un robežās, ko norāda nepārtrauktas līnijas. Pie administratīvās atbildības saucamā persona transportlīdzekli bija novietojusi stāvēšanai uz līnijām, kas norāda stāvvietas robežu, neievērojot ceļa apzīmējumus. [5] Pieteicējs uz tiesas sēdi nebija ieradies. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pieteicējam par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots pienācīgā kārtā. 2010.gada 25.janvārī no pieteicēja saņemta telefoniska informācija par to, ka viņš uz sēdi nevar ierasties slimības dēļ, lūdz izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes. Pamatojoties uz APL 214.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu pieteikumu izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes. [6] Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka atbildētājam par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots pienācīgā kārtā. 2010.gada 25.janavārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja pārstāvja iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes (lietas 28.lapa). Pamatojoties uz APL 214.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu pieteikumu izskatīt bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots. [8] Lietā konstatēti turpmāk norādītie faktiskie apstākļi. [8.1] 2008.gada 27.februārī Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas vecākais inspektors V.A. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.D57 105953308, kurā konstatēts, ka 2008.gada 27.februārī plkst.12:11 transportlīdzeklis Volkswagen ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija novietots stāvēšanai Rīgā, pie Skolas ielas 29, stāvvietā, neievērojot braukšanas apzīmējumus, pārkāpjot CSN 131.punktu, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.10panta devītajā daļā.

Ievērojot minēto, transportlīdzekļa vadītājam, kas neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā, uzlikts naudas sods Ls 10 apmērā (lietas 23.lapa). [8.2] 2008.gada 31.martā Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļā saņemta K.L. sūdzība (lietas 17. – 18.lapa). [8.3] Ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka 2008.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.D57/10-6/578 atstāts spēkā 2008.gada 27.februāra lēmums (lietas 9. – 11.lapa). Lēmums pamatots ar LAPK 149.10 panta devīto daļu, 32.panta otro daļu, CSN 131., 298., 314.punktu, Ceļu satiksmes likuma 43.2pantu. [9] Lēmumā norādīts, ka pieteicējs sodīts par CSN 131.punkta pārkāpšanu, minētais fakts norādīts arī 2008.gada 27.februāra administratīvā pārkāpuma protokolā – paziņojumā.

Tāpat Lēmumā norādīts, ka transportlīdzeklis nebija novietots tā, kā to atļauj 533.ceļa zīme, 828.papildzīme un 920.horizontālais apzīmējums. [9.1] Kā izriet no CSN 131.punkta, stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un 827., 828., 829., 830., 831. vai 832.papildzīmi, atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 825. vai 826.papildzīmi, - arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem.

Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem mopēdiem un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos. [9.2] CSN 298.punktā noteikts, ka norādījuma zīmes ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu. No minētā punkta 28.apakšpunkta izriet, ka norādījuma zīme 533.zīme "Maksas stāvvieta". Uz zīmes var būt norādīts stāvēšanas maksimālais ilgums, par kuru tūlīt var samaksāt. Zīmes apakšdaļā var tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā. [9.3] CSN 307.punkta 16.apakšpunkts noteic, ka 825., 826., 827., 828., 829., 830.,

831. un 832.papildzīme ir "Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā". 827., 828., 829., 830., 831. un 832.papildzīme norāda vieglo automobiļu bez piekabēm, motociklu, triciklu un kvadriciklu novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai uzbraucot uz tās, bet 825. un 826.papildzīme - arī vieglo automobiļu ar piekabēm novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai uzbraucot uz tās. Tātad no minētā izriet, ka vietā, kas apzīmēta ar 533.ceļa zīmi, atļauts stāvēt arī vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet 828.papildzīme norāda vieglo automobiļu bez piekabēm novietojuma veidu stāvvietā pie ietves. [10] Saskaņā ar CSN 314.punktu horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību.

Horizontālie apzīmējumi ir baltā krāsā, izņemot 943., 944., 945., 946., 947. un 948.ceļa apzīmējumu, kas ir dzeltenā krāsā. Horizontālie apzīmējumi ir šādi: (..) 314.1. 920.ceļa apzīmējums - nepārtraukta līnija - sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas, brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai.

Plata līnija apzīmē mehānisko transportlīdzekļu brauktuves malu vietās, kur uz ceļa vienā līmenī ar tā segumu ierīkots velosipēdu ceļš. Tātad no minētā punkta izriet, ka 920.ceļa apzīmējums cita starpā nosaka transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas. Savukārt LAPK149.10panta devītā daļa (redakcijā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) noteic, ka par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825. – 832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī 833. un 842.papildzīmē noteikto prasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Tātad, lai varētu konstatēt LAPK 149.10panta devītās daļas pārkāpumu, šajā lietā ir jānoskaidro, vai transportlīdzeklis stāvvietā bija novietots nepareizi. [11] Minētajā gadījumā lietā nav strīda par to, ka pieteicēja transportlīdzeklis ir automašīna bez piekabes. Nav arī strīda, ka stāvvieta bija apzīmēta ar 533.ceļa zīmi „Maksas stāvvieta” kopā ar 828.papildzīmi „Transporta līdzekļa novietojums stāvvietā” un 920.horizontālo ceļa apzīmējumu. Lietā pastāv strīds, vai transportlīdzekļa novietošana stāvvietā, uzbraucot uz horizontāla ceļa apzīmējuma – nepārtrauktas līnijas, kas veido trīsstūri, ir uzskatāma par LAPK 149.10panta devītās daļas pārkāpumu, kā arī, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības. [12] LAPK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Konkrētajā gadījumā par pierādījumiem kalpo administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums (lietas 23.lapa), pieteicēja sūdzība (lietas 17.-18lapa), transportlīdzekļa fotogrāfija pārkāpuma izdarīšanas vietā (lietas 24.lapa). [13] Tiesa vērtē, vai ir pierādīts, ka 2008.gada 27.februārī K.L. Rīgā, stāvvietā pie Skolas ielas 29, uzbraucot virs horizontāla ceļa apzīmējuma – nepārtrauktas līnijas, kas veido trīsstūri, nepareizi novietoja automašīnu. Tiesa konstatē, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 131.punktu personai, novietojot transportlīdzekli stāvvietās pie ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 533.ceļa zīmi un 828.ceļa papildzīmi, ir jāievēro arī ceļa apzīmējumi.

Ceļu satiksmes noteikumu 828.papildzīme norāda transportlīdzekļa novietojuma veidu stāvvietā pie ietves, bet 830.papildzīme – uzbraucot uz tās. Tiesa konstatē, ka nepārtraukta līnija stāvvietā, kas veido trīsstūri, ir uzskatāma par 920.ceļa apzīmējumu, jo saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 314.1.apakšpunktu stāvvietas robežas apzīmēšanai lieto 920.ceļa apzīmējumu. Tiesa uzskata, ka nav nozīmes tam, ka līnijas veido trīsstūri, jo tās tik un tā saglabā 920.ceļa apzīmējuma – nepārtrauktas baltas līnijas – būtību, tātad arī ceļu satiksmes dalībniekam saistošo raksturu.

Tātad nepārtraukta līnija stāvvietā, kas veido trīsstūri, ir uzskatāma par 920.ceļa apzīmējumu un apzīmē stāvvietas robežas. Aplūkojot lietai pievienoto automašīnas fotogrāfiju, redzams, ka transportlīdzeklis novietots stāvēšanai slīpi pret brauktuves malu, uzbraucot uz 920.horizontālā ceļa apzīmējuma „Nepārtraukta līnija” (lietas 24.lapa). Kā norādījusi Administratīvā apgabaltiesa līdzīgā lietā, atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 31.janvāra lēmuma lietā Nr.SKA- 115/2008 7.2.punktu, „transportlīdzekļa vadītājam bija jāievēro Ceļu satiksmes noteikumu 828.papildzīmes darbības zonā esošās nepārtrauktās baltās līnijas, jo tās apzīmē transportlīdzekļu stāvvietu robežas.

Nav nozīmes tam, ka līnijas veido trīsstūri, jo tās tik un tā saglabā 920.ceļa apzīmējuma – nepārtrauktas baltas līnijas – īpašības, tātad arī satiksmes dalībniekam saistošo raksturu. Secināms, ka tam apstāklim, ka baltās līnijas veido trīsstūra formu, lietā nav izšķirošanas nozīmes, jo līnijas tik un tā saglabā baltas nepārtrauktas līnijas īpašības, aiz kurām transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli novietot nedrīkst (skat Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 2.jūlija sprieduma lietā Nr. A42556006 10.2 punktu).

Tādējādi atzīstams, ka transportlīdzekļa vadītājs bija novietojis transportlīdzekli stāvēšanai ārpus stāvvietas robežām, kas apzīmētas ar 920.horizontālo ceļa apzīmējumu, par ko pamatoti tika saukts pie administratīvās atbildības. Pārkāpuma faktu pierāda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādītais protokols un 2008.gada 27.februārī pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtās fotogrāfijas. Līdz ar to iestāde pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un sodu uzlikusi, piemērojot pareizas tiesību normas – Ceļu satiksmes noteikumu 131.punktu un LAPK 149.10panta devīto daļu.

[14] Pieteikumā pieteicējs min virkni argumentu, kuri, viņaprāt, norāda uz procesuāliem pārkāpumiem, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu un pieņemot Lēmumu. Kā norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments sprieduma lietā Nr. SKA-280/2006 8.punktā, atbilstoši Administratīvo lietu departamenta judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu.

Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Tikai tad, ja tiesa nav analizējusi kādu būtisku vai izšķirošu argumentu, ir konstatējams pārkāpums. Tas, cik daudz spriedums ir jāargumentē, atkarīgs no lietas apstākļiem (sal., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu lietā SKA-216/2004, publicēts:

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi un lēmumi 2004.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 571.-579. lpp.). Pamatojoties uz minēto, tiesa norāda, ka tiks vērtēti tikai tie pieteicēja argumenti, kuri tiesas ieskatā ir būtiski Lēmuma tiesiskuma pārbaudei. [15] Pieteicējs apšauba, vai ceļu satiksmes tehniskie līdzekļi konkrētajā vietā ir izvietoti, pamatojoties uz saskaņotu projekta dokumentāciju. Ceļu satiksmes likuma 38.pants noteic, ka satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām.

Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem. Ceļa pārvaldītājs ir atbildīgs par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu savlaicīgu uzstādīšanu un to pastāvīgu atrašanos lietošanas kārtībā. Rīgas ielu pārvaldītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība, un ceļu satiksmes tehniskā līdzekļa uzstādīšana ir jāsaskaņo ar Rīgas domes Satiksmes departamentu (Rīgas domes 2006.gada 24.janvārī apstiprinātā Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikuma 12.10.3.apakšpunkts).

Kā izriet no Lēmuma, VAS „Latvijas valsts ceļi” direktors M.Z. un Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors I.Z. ir informējuši, ka Skolas ielā posmā no Bruņinieku ielas līdz Stabu ielai izvietotie satiksmes organizācijas līdzekļi ir saskaņoti un uzstādīti atbilstoši normatīvo aktu prasībām (lietas 11.lapa). Tiesai nav pamata apšaubīt minēto amatpersonu sniegto informāciju. Ņemot vērā to, ka Rīgas dome ir deleģējusi Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” pārvaldes uzdevumu veikt autostāvvietu ierīkošanu apsaimniekošanu un pārvaldīšanu (Rīgas domes 2005.gada 27.septembra saistošie noteikumi Nr.18 „Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi” 1.4.apakšpunkts), tad pie apstākļiem, ja arī nebūtu notikusi ceļu satiksmes tehniskā līdzekļa uzstādīšanas saskaņošana starp Rīgas domi un Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme”, tas nebūtu atzīstams par tik būtisku procesuālu pārkāpumu, kas padarītu ceļu satiksmes tehnisko līdzekli par prettiesisku, jo SIA „Rīgas satiksme” ir deleģēts Rīgas domes pārvaldes uzdevums, kas ietver sevī arī pārvaldes lēmumu pieņemšanu. [16] Pieteicējs iebilst, ka iestāde norādījusi neprecīzas atsauces uz piemērotajām tiesību normām, tostarp Ceļu satiksmes noteikumiem un citiem tiesību aktiem, nav precīzi norādīts, kāda institūcija tos izdevusi.

Iepazīstoties ar protokola saturu, tiesa secina, ka pārkāpuma būtība saprotama, tajā ir atsauces uz attiecīgiem Ceļu satiksmes noteikumu punktiem, kā arī piemēroto LAPK normu. Tiesa piekrīt pieteicēja argumentam, ka atsauces uz tiesību normām nav detalizēti precīzas, tajā pat laikā no pieteikuma redzams, ka pats pieteicējs ir precīzi norādījis uz iestādes piemērotajām tiesību normām, analizējis ceļa zīmju, papildzīmju un ceļa apzīmējumu izvietojumu pārkāpuma konstatēšanas vietā, turklāt saistībā ar normatīvajos aktos noteikto regulējumu.

Tādējādi tiesai nerodas šaubas par to, ka iestādes konstatētā pārkāpuma būtību pārkāpējs ir izpratis un sūdzībās norādījis savus argumentus un iebildumus. Tiesa uzskata, ka kopsakarā ar citām norādītajām normatīvo aktu normām Lēmuma pamatojums ir pareizs un pietiekams. Tādējādi minētie trūkumi Lēmumā ir atzīstami par nebūtiskiem, un tie nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai. Tiesa vērš uzmanību uz to, ka CSN ir normatīvs tiesību akts, kura pārzināšana (tostarp tā spēkā esošā redakcija un izdevējs) ir ikviena transportlīdzekļa vadītāja obligāts pienākums.

Bez tam protokolā un Lēmumā ar pietiekošu skaidrību norādīts uz minēto normatīvo tiesību aktu. [17] Attiecībā uz to, vai iestāde ir izdarījusi lietderības apsvērumus, tiesa norāda sekojošo. Proti, saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Savukārt atbildība par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.

– 832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī 833. un 842.papildzīmē noteikto prasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā, ir paredzēta LAPK 149.10panta devītajā daļā. Minētajā tiesību normā noteikts, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā. Tā kā piemērotā tiesību norma ir imperatīva tiesību norma, saskaņā ar kuru amatpersonai nav piešķirta rīcības brīvība nepieņemt konkrētu lēmumu par naudas soda Ls 10 apmērā piemērošanu, izriet, ka Lēmums ir obligātais administratīvais akts.

Līdz ar ko iestādei lietderības apsvērumi nav jāizdara, par šāda administratīvā soda nepieciešamību lietderības apsvērumus jau ir izdarījis likumdevējs. [18] Ņemot vērā spriedumā minētos apsvērumus, tiesa konstatē, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, un tā atcelšanai nav pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz APL 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, LAPK 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

1. noraidīt K.L. pieteikumu.

2. Atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas 2008.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.D57/10-6/578 (protokols Nr.D57 105953308).

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2010.gada 11.februārī.

Tiesnese L.Hāzenfuse