Legislator Case Law & Legislation
C68351518 / C-3515-18 ECLI:LV:RPPT:2018:1030.C68351518.4.S AI generated

Court allows landlord's claim for rent arrears and orders return of overpaid court fees.

Case Number C68351518 / C-3515-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the tenant's defense and fully allowed the landlord's claim for rent arrears, legal interest, and court costs. The tenant failed to pay rent for a period spanning nearly a decade, while the landlord had consistently fulfilled their obligations. Consequently, the court ordered the tenant to pay the principal debt, accrued interest, and court expenses within ten days of the judgment's effective date.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law; Civil Code: The court may order payment of rent arrears, legal interest, and court costs when the tenant fails to pay despite the landlord's performance, and must order the return of any overpaid court fees.

Keywords

AI generated
rent arrears court costs legal interest overpaid fees landlord tenant civil procedure payment order

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law
Law on Privatization of State and Municipal Housing
Law on Renting of Housing
Civil Law
Ministry of Justice Decree No. 999

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-3515-18/12

ECLI:LV:RPPT:2018:1030.C68351518.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 30.oktobrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnese I.Augustāne, ar tiesas sēdes sekretāri L.Beļsku, piedaloties SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim

/pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās

telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2018.gada 21.maijā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī​​– prasītājs), cēla prasību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pret /pers. A/

(turpmāk arī– atbildētājs) par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka prasītāja apsaimniekošanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/.

1994.gada 22.novembrī starp prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokli /adrese/.

Pamatojoties uz radniecību ar īrnieku un līguma 8.punktā norādīto, īres līgumā uz 2002.gada 6.septembri iekļauts mazdēls– atbildētājs, piešķirot

viņam lietošanas tiesības uz dzīvokli.

2004.gada 17.janvārī /pers. C/ mirusi. Ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2013.gada 19.jūnija sēdes protokolu nolemts noslēgt

īres līgumu ar atbildētāju par dzīvokli /adrese/, izīrēšanu uz laiku līdz 2014.gada 19.jūnijam. Tāpat tika nolemts, ka atbildētājam viena mēneša laikā no

Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmuma pieņemšanas dienas noslēgt ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vienošanos par īres maksas un

maksas par pakalpojumiem parāda nomaksu, bet SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” lēmuma neizpildes gadījumā celt prasību tiesā pret atbildētāju par īres

līguma izbeigšanu.

Atbildētājs nav noslēdzis jaunu īres līgumu.

Saskaņā ar līgumu prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs nav norēķinājies par īres maksu,

saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājuma parāds.

2017.gada 6.jūlijā atbildētājam tika nosūtīts pirmstiesas brīdinājums ar paziņojumu par tā saņemšanu. 2017.gada 10.augustā pirmstiesas

brīdinājums atsūtīts atpakaļ, jo beidzies glabāšanas termiņš.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 9.,

10., 11., 12., 28. 2.pantu, Civillikuma 1511., 1587., 1651., 1652., 1662., 1765., 1779., 1828.pantu, Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra

noteikumiem Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saitīti ar

dzīvojamās telpas lietošanu”, prasītājs lūdz tiesu: (1) izbeigt 1994.gada 22.novembra dzīvokļa /adrese/ īres līgumu ar /pers. C/; (2) izlikt /pers. A/, un no

viņa atkarīgās personas ar visām mantām no dzīvokļa īpašuma /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; (3) piedzīt no /pers. A/ īres maksas un

komunālo maksājumu parādu 5801,94 euro, likumiskos procentus 1466,58 euro; (4) piedzīt no /pers. A/ tiesāšanās izdevumus- nomaksāto valsts

nodevu 566,15 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 18,85 euro; (5) Atzīt prasītāja tiesības saņemt no /pers. A/, likumiskos 6% (sešus

procentus) gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.

Atbildētājs tiesā rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis.

2018.gada 1.oktobrī tiesā saņemts prasītāja iesniegtais prasības pieteikuma precizējums. Tajā norādīts, ka atbildētājs 2018.gada 10.maijā ir

atbrīvojis telpas, līdz ar to prasītājs neuztur prasījumus par īres līguma izbeigšanu un atbildētāja izlikšanu no dzīvojamām telpām /adrese/. Taču parāda

apmaksu atbildētājs nav veicis, līdz ar to, ar prasības precizējumiem, prasītājs lūdz tiesu: (1) piedzīt no atbildētāja īres maksas un komunālo maksājumu

parādu 5816,01 euro par laika periodu no 2008.gada 6.aprīļa līdz 2018.gada 9.maijam, likumiskos procentus 1622,02 euro par laika periodu no

2010.gada 1.februāra līdz 2018.gada 27.septembrim; (2) piedzīt no atbildētāja tiesāšanās izdevumus- valsts nodevu 530,37 euro, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 34,50 euro; (3) Atzīt prasītāja tiesības saņemt no /pers. A/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no nenomaksātās pamatparāda

summas; (4) atmaksāt prasītājam pārmaksāto valsts nodevu 257,73 euro.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja uz prasības precizējumos norādītajiem apstākļiem un pamatiem, lūdzot piedzīt no

prasītāja parādu, tiesāšanās izdevumus. Kā arī uzturēja lūgumu par pārmaksātās valsts nodevas atmaksu.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, kā arī nav sniedzis tiesai

paskaidrojumus par celto prasību. Ņemot vērā, ka atbildētājam nav deklarētās dzīves vietas, 2018.gada 19.septembrī prasītājs ir ievietojis sludinājumu

laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Mo t īvu d a ļa

Noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos savstarpējā saistībā,

tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta

piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbilstoši Civillikuma 1402.panta nosacījumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” pantu, kas noteic, īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus

(adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā

dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Savukārt likuma 10.pants noteic, ka īrnieka ģimenes

locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par

dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Saskaņā ar minēto 2002.gada 6.septembrī atbildētājam tika piešķirtas lietošanas tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/.

Lietas materiāliem ir pievienots 1994.gada 22.novembra dzīvojamās telpas īres līgums, ar pielikumu (21.-29).

Civillikuma 1511.pants paredz, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu,

šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma

galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs.

Tādējādi, atbildētājam, atbilstoši Civillikuma 1587.pantā noteiktajam, ir jāpilda no līguma izrietošie pienākumi, t.i., bija jāveic līgumā paredzētie

maksājumi atbilstoši prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem un piestādītajiem rēķiniem.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos un kārtībā.

No prasības precizējumos pievienotā kopējā parāda atšifrējuma (lietas 60.-61.lapa) izriet, ka pamatparāds par īri, apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem sastāda 5816,01 euro, likumiskie procenti sastāda 1622,02 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā

ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu,

ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam tiesība prasīt.

Prasītājs 2017.gada 6.jūlijā nosūtīja atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu par parādu ar lūgumu apmaksāt parādu labprātīgi viena mēneša laikā,

pretējā gadījumā prasītājs patur tiesības celt tiesā prasību par parāda piedziņu (lietas 31.lapa).

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai paskaidrojumus par prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos

aprēķinus, vai kas apstiprinātu pielīgto saistību izpildi un parāda summas samaksu pilnā apmērā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu

prasījumu par pamatparāda piedziņu. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav

samaksāts, tādēļ prasība par galvenā parāda piedziņu apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā pamatparādu 5816,01 euro par laika

periodu no 2008.gada 6.aprīļa līdz 2018.gada 9.maijam.

Civillikuma 1838.panta pirmā daļa nosaka, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos procentus no 2010.gada 1.februāra līdz 2018.gada 27.septembrim 1622,02 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.pantā

noteikts, ka par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, ir jāmaksā nokavējuma procenti. Savukārt,

Civillikuma 1765.pants noteic, ka gadījumā, ja procenti nav noteikti, tie aprēķināmi pēc likmes 6% no kapitāla gadā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasījums par likumisko procentu 1622,02 euro apmērā piedziņu ir pamatots un apmierināms.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi

seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 5816,01 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tādejādi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva 530,37 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 34,50 euro apmērā, kopā 564,87 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu, samaksātā valsts nodeva atmaksājama, ja iemaksāta lielāka valsts nodeva, nekā

to nosaka likums un, atbilstoši šī panta otrajai daļai, valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā triju

gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

Kā izriet no 21.04.2018 AS “Luminor Bank” maksājuma dokumenta Nr.18-12435, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ceļot prasību tiesā pret /pers.

A/ samaksājis valsts nodevu 563,03 euro apmērā, 05.06.2018 AS “Luminor Bank” maksājuma dokumenta Nr.18-17098, SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” ceļot prasību tiesā pret /pers. A/ piemaksājis valsts nodevu 221,95 euro apmērā, un 16.05.2018 AS “Luminor Bank” maksājuma

dokumenta Nr.18-14861, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ceļot prasību pret /pers. A/ piemaksājis valsts nodevu 3,12 euro apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “c” apakšpunktu, par konkrēto prasību maksājama valsts nodeva 530,37 euro,

taču prasītājs valsts nodevu samaksājis kopā 788,10 euro, tādējādi atzīstams, ka prasītājs ir pārmaksājis valsts nodevu 257,73 euro apmērā, līdz ar to

pieteikums par pārmaksātās valsts nodevas atmaksu ir apmierināms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par tiesāšanās

izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Re zo lut īvā d a ļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 37., 41., 97., 190., 195., 204.1 pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, galveno parādu

5816,01 euro apmērā par laika periodu no 2008.gada 6.aprīļa līdz 2018.gada 9.maijam, likumiskos procentus 1622,02 euro par laika periodu no

2010.gada 1.februāra līdz 2018.gada 27.septembrim un tiesas izdevumus 564,87 euro apmērā, pavisam kopā 8002,90 euro (astoņi tūkstoši divi euro,

90 centi).

Noteikt, ka parāda samaksa izdarāma kādā no sekojošiem SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, bankas kontiem:

1. AS “Citadele banka”, LV83PARX0013044380019;

2. AS “Luminor Bank”, LV57NDEA0000083069550;

3. AS “Luminor Bank”, LV63RIKO0002013197596;

4. AS “SEB banka”, LV65UNLA0050017186820;

5. AS “Swedbank”, LV98HABA0551030734837;

6. AS “Norvik banka”, LV14LATB0002010102046.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas

kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas.

atmaksāt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, no valsts budžeta līdzekļiem samaksāto valsts nodevu 257,73 euro (divi

simti piecdesmit septiņi euro, 73 centi) apmērā, kuras pārskaitījumu apliecina AS “Luminor Bank” 21.04.2018. maksājuma dokuments Nr.18-

12435, AS “Luminor Bank” 05.06.2018. maksājuma dokuments Nr.18-17098 un AS “Luminor Bank” 16.05.2018. maksājuma dokuments

Nr.18-14861.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Augustāne