Court dismissed defendant's appeal and ordered payment of debt, interest, and court costs in a small claims property management case.

Lietas arhīva Nr. C-2471-17/2

ECLI:LV:DAUT:2017:1121.C12247117.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017. gada 21. novembrī, Daugavpilī

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese R. Paipale

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības

uzņēmums” maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. B/.

Aprakstošā daļa

2017. gada 23. augustā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk-SIA) “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības

uzņēmums” iesniedza tiesā maza apmēra prasību par parāda EUR 1820,63, ko veido pamatparāds un līgumsods, piedziņu no /pers. B/.

Prasītājs norādīja, ka atbildētājai /pers. B/ uz valdījuma tiesību pamata pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, īpašuma tiesības zemesgrāmatā

nav reģistrētas. Prasītājs nodarbojas ar dzīvojamo māju uzturēšanu un apsaimniekošanu, t.sk. arī ar mājas /adrese/, apsaimniekošanu.

2006. gada 26. oktobrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums,

ar kuru atbildētāja apņēmās regulāri – par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 30.datumam - maksāt par dzīvojamās mājas, funkcionāli

saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, un saņemtajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar līguma

3.1.2.apakšpunktu par maksas kavējumu par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,1 % apmērā no parāda summas.

Atbildētāja pienācīgi nepildīja noslēgtā līguma un likuma nosacījumus un neveica nepieciešamos maksājumus, tādēļ par laika

periodu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. jūnijam viņai izveidojās parāds EUR 1820,63, ko veido galvenais parāds

EUR 1655,12 un līgumsods EUR 165,51, kas aprēķināts par laika periodu no 2016.gada 1. janvāra līdz 2017.gada 30. jūnijam.

Prasītājs pamatoja prasību ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10., 13.pantiem, Civillikuma 3., 864., 1587., 1716., 1717.pantiem un

lūdza piedzīt no atbildētājas /pers. B/ par labu SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” parādu EUR

1820,63, valsts nodevu EUR 273,09 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30, kā arī atzīt prasītāja tiesības par laiku no

sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus – 6 procentus gadā no

nesamaksātās pamatparāda summas. Vienlaikus, prasītājs norādīja, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Izpildot Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22panta prasības, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantam, atbildētājai /pers. B/ pēc

deklarētās dzīvesvietas adreses tika nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojumu

iesniegšanas termiņu, kā arī atbildētāja tika informēta par paskaidrojumu neiesniegšanas sekām un tiesībām lūgt iztiesāšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus, pusēm tika izskaidrotas viņu procesuālās tiesības.

2017. gada 26. septembrī atbildētāja /pers. B/ iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka prasību atzīst daļēji

pamatparāda EUR 1655,12 apmērā. Uzskata, ka līgumsods aprēķināts nepamatoti, jo prasītājs ir pašvaldības kapitālsabiedrība un saskaņā

ar tās norādījumiem personai, kurai ir piešķirts trūcīgas personas statuss, līgumsodu neaprēķina. Savukārt, viņai (atbildētājai) trūcīgas

personas stātus ir piešķirts bez pārtraukumiem no 2005. gada līdz 2017. gada 31. oktobrim.

Atbildētāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu lūdza atbrīvot viņu no valsts nodevas, jo viņai ir piešķirts trūcīgas

personas statuss.

Vienlaikus, atbildētāja norādīja, ka nevēlās, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25pantam tiesa civillietu SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”

maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. B/ izskata rakstveida procesā, jo puses nelūdza, bet tiesa nesaskatīja par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar maza apmēra prasībā un atbildētājas rakstveida paskaidrojumos izklāstītajiem apstākļiem, pārbaudījusi un

novērtējusi iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka maza apmēra prasība apmierināma.

Ar 2006. gada 3. oktobra pirkuma līgumu, kas noslēgts starp Daugavpils pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisiju un

/pers. B/, pierādīts, ka /pers. B/ pieder dzīvoklis /adrese/.

No prasības izriet, ka nekustamais īpašums zemesgrāmatā nav reģistrēts.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā uz nekustamā īpašuma iegūšanas brīdi, 35.pantu, līdz dzīvokļa

ierakstīšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un

atbildību, kā arī dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu. Vienlaikus, arī atbilstoši Dzīvokļa

īpašuma likuma 8.panta otrajai daļai, kas bija spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim, līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā

uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot

tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Ar Daugavpils pilsētas domes 2004. gada 9. decembra lēmumu Nr. 880 par pilnvarojumu ar izrakstu no tā pielikuma, 2004. gada

15. decembra dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu Nr. 1 pierādīts, ka SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās

saimniecības uzņēmums” tiesiski nodarbojas ar nekustamā īpašuma /adrese A/, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2. un 3.punkts paredz, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

No 2006. gada 26. oktobra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr. 06/457, kas tika

noslēgts starp SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” un /pers. B/, 2.punkta izriet, ka /pers. B/ apņēmās veikt

pilnā apmērā maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un vienlaicīgi par saņemtajiem pakalpojumiem par katru

kārtējo mēnesi līdz mēneša 30 datumam.

Izziņa par kopīpašuma apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu aprēķinu un apmaksu apliecina, ka no 2014. gada 1. oktobra

atbildētāja /pers. B/ pienācīgi nepildīja līgumā un arī likumā noteiktos pienākumus un maksājumus par dzīvokļa apsaimniekošanu,

uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem veica neregulāri un nepilnā apmērā, tādēļ uz 2017. gada 30. jūniju viņai izveidojās parāds

EUR 1820,63, ko veido pamatparāds EUR 1655,12 un līgumsods EUR 165,51.

Atbilstoši 2006. gada 26. oktobra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.1.2.punktam, atbildētāja apņēmās

saskaņā ar šī līguma 2.3.punktu savlaicīgi veikt ikmēneša maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par

maksas pakalpojumiem, saskaņā ar šo līgumu, par katru nokavēto dienu maksāt soda naudu 0,1% apmērā no parāda summas.

Civillikuma 1716.panta pirmā daļa nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), bet šā panta trešā daļa paredz, ka līgumsods par saistību

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem

no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Tiesa konstatē, ka abas puses - prasītājs prasībā un atbildētāja rakstveida paskaidrojumos - soda naudu definē kā līgumsodu.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka pušu noslēgtā līguma 3.1.2.punktā tiek runāts par pienākumu maksāt līgumsodu – soda naudu- par

maksājumu kavējumu.

Tādējādi prasītājam, atbilstoši līgumam, ir tiesības aprēķināt un prasīt no atbildētājas līgumsodu.

Atbildētāja, atsaucoties uz kādiem pašvaldības norādījumiem par līgumsoda neaprēķināšanu, neiesniedza tiesai nekādus

pierādījumus, kas apstiprina viņas iebildumu pamatotību.

Savukārt, no prasītāja iesniegtās atsauksmes uz atbildētājas paskaidrojumiem izriet, ka atbildētājai bija izskaidrots, ka gadījumā, ja

viņai ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, atbildētājai savlaicīgi jāvēršas pie prasītāja, uzrādot dokumenta oriģinālu, lai viņai netiktu

aprēķināts līgumsods.

Atbildētāja neiesniedza tiesai pierādījumus, ka kopš 2014. gada oktobra viņa bija vērsusies pie prasītāja ar dokumentiem, lai sakarā

ar trūcīgas ģimenes statusa piešķiršanu viņai netiktu aprēķināts līgumsods, bet viņai bija atteikts.

Tādējādi tiesa uzskata, ka šajā gadījumā tieši no atbildētājas darbībām bija atkarīgs, lai prasītājs neaprēķinātu viņai līgumsodu.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādīja, ka viņai kopš 2005. gada bija piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, taču nekādus

dokumentus, kas apliecina šo faktu, tiesai neiesniedza.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami

no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, bet šā likuma 1724.1pants paredz, ka tiesa

samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas

radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Tiesa, pārbaudot prasītāja iesniegto līgumsoda aprēķinu, uzskata, ka prasītājs pamatoti aprēķināja atbildētājai līgumsodu, turklāt,

atbildētājai aprēķinātais līgumsods tika samazināts līdz 10% no pamatparāda apmēra, kas atbilst Civillikuma 1716.panta trešajai daļai

un arī judikatūrai.

Līdz ar to tiesa nesaskata pamatu samazināt atbildētājai aprēķināto līgumsodu, jo viņai pašai bija iespēja novērst apstākļus, kas bija

par pamatu līgumsoda aprēķināšanai, bet no 2014. gada oktobra, kad atbildētājai sāka veidoties parāds, atbildētāja pie prasītāja ar lūgumu

neaprēķināt līgumsodu nevērsās.

Atbildētāja prasītāja prasījuma par pamatparāda piedziņu un aprēķina pamatotību neapstrīdēja, kā arī rakstveida paskaidrojumos

atzina pamatparāda summu EUR 1655,12, tādēļ secināms, ka strīds par pamatparāda apmēru nepastāv.

Šādu iemeslu dēļ no atbildētājas /pers. B/ par labu SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” nepieciešams

piedzīt pamatparādu, kas izveidojās par laika periodu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. jūnijam, EUR 1655,12 un līgumsodu

EUR 165,51.

Vienlaikus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu prasītājam jāpiedzen tiesas

izdevumi: lietā samaksātā valsts nodeva EUR 273,09 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,30.

Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā nav piemērojama Civilprocesa likuma 43.panta ceturtā daļa un atbildētāja nav atbrīvojama no

tiesas izdevumu samaksas par labu prasītājam, jo, atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta ceturtajai daļai, tiesa, ņemot vērā personas

mantisko stāvokli, var atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas tikai par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nepieciešams noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam nepieciešams noteikt prasītāja tiesības par laiku, sākot no 2017. gada 21. novembra

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus – 6 procentus gadā no nesamaksātās

pamatparāda summas.

Ar Daugavpils tiesas 2017. gada 27. septembra paziņojumu prasītājam un atbildētājai tika paziņots, ka 2017. gada 21. novembrī

sprieduma norakstu var saņemt tiesas kancelejā, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu šis datums uzskatāms par

sprieduma sastādīšanas dienu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 40. – 42., 93., 97., 189. – 195., 204.1, 250.25., 250.27 pantiem, tiesa

n o s p r i e d a:

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un

komunālās saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr. 41503002485, juridiskā adrese: Liepājas iela 21, Daugavpils, bankas rekvizīti:

AS Swedbank, bankas kods HABALV22, konta Nr. LV08HABA0551002430596, pamatparādu, kas izveidojās par laika periodu no

2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30.jūnijam, EUR 1655,12 (viens tūkstotis seši simti piecdesmit pieci euro, 12 centi), līgumsodu

EUR 165,51 (viens simts sešdesmit pieci euro, 51 cents) un tiesas izdevumus EUR 276,39 (divi simti septiņdesmit seši euro, 39

centi), kopā EUR 2097,02 (divi tūkstoši deviņdesmit septiņi euro, 02 centi).

Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr.

41503002485, tiesības par laiku no 2017. gada 21. novembra līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

/pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei –8 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu ar pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2017. gada 21. novembra - Latgales

apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese R. Paipale