Court dismisses appeal against guardianship decision, ruling facts were properly evaluated and no bias existed.

Lieta Nr.A42916209

A – 04878 -10/37

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Liepājā, 2010.gada 27.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S.Sērdiene,

piedaloties pieteicējiem S.D., M.D., pieteicēju pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai

advokātei Sarmai Dūcei,

atbildētāja Durbes novada pašvaldības pusē pieaicinātās Dunalkas pagasta un Durbes

novada bāriľtiesas priekšsēdētājai S.H. (2009.gada 20.novembrī), un Durbes novada

bāriľtiesas pārstāvēm M.L. un U.I. (2010.gada 29.martā),

trešajai personai R.A., trešo personu T.S. un B.S. sevišķajai aizbildnei I.K., un trešās

personas pārstāvei Zvērinātai advokātei Inārai Freidenfeldei (2009.gada 20.novembrī),

atklātā tiesas sēdē Lielā ielā 4, Liepājā, izskatot administratīvo lietu, kas ierosināta pēc S.D.

un M.D. pieteikuma par Dunalkas pagasta un Durbes novada bāriľtiesas 2009.gada 28.jūlija

lēmuma Nr.1-6/22 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu,

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 28.jūlijā, izskatot lietu par aizbildľa iecelšanu nepilngadīgajiem

bērniem T.S. un B.S. (turpmāk arī – bērni), Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesa

(turpmāk arī – Bāriľtiesa vai atbildētāja ) pieľēma lēmumu Nr. 1-6/22 „Par B.S. un T.S.

aizbildľa iecelšanu” (turpmāk –Lēmums).

Ar Lēmumu, par bērnu aizbildni iecelts R.A.

[2] 2009.gada 27.augustā Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā

saľemts S.D. un M.D. pieteikums par Lēmuma atcelšanu un pieticējiem labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru Bāriľtiesai tiktu uzlikts par pienākumu par

nepilngadīgo bērnu T.S. un B.S. aizbildľiem iecelt abus pieteicējus.

Pieteicēji uzskata, ka Lēmums ir pieľemts, neizvērtējot visus apstākļus un faktus,

balstoties uz nepilnīgiem un nepārbaudītiem faktiem, un nav ievēroti lietderības apsvērumi.

Pieteicēji norāda, ka Bāriľtiesa nav ľēmusi vērā, ka arī D. ģimene un Z. ģimene mīl bērnus

un grib viľiem nodrošināt visus apstākļus normālai dzīvei ģimenē, ka konflikti starp

pieteicējas ģimeni un Bāriľtiesu bija īslaicīgi un pārejoši, un tie izskaidrojami vienīgi ar

vēlēšanos audzināt bērnus; ka Lēmuma pieľemšanas brīdī bērnu vecāmāte nebija sevišķi

draudzīga pret pieteicējas ģimeni, un tas bija pamats viľai kā piemērotāko kandidātu bērnu

aizbildnim tai brīdī noradīt R.A.; ka bērnu juridiskā tēva M.S. svārstīguma dēļ ir apšaubāma

M.S. brīvā griba ieteikt par aizbildni R.A.; ka lēmumā nav vērtēta R.A. kandidatūra un A.

ģimenes iespējas nodrošināt bērniem piemērotus dzīves apstākļus; ka secinājums par bērnu

mātes ne sevišķi labajām attiecībām ar pieteicēju S.D., kas balstās uz bērnu mirušās mātes

darba vadītājas D.E. stāstījumu, nevar būt par pamatu uzskatam, ka S.D. nevarētu audzināt

bērnus D. ģimenes nesavtīgo interesi un iespējas audzināt bērnus.

Pieteicēju ieskatā, Lēmumā norādītie fakti par D. ģimeni atspoguļoti vienpusēji, ar

mērķi ierobeţot viľiem iespējas audzināt bērnus T.S. un B.S.; daļai no Lēmumā

norādītajiem faktiem, tai skaitā par regulāru alkohola lietošanu pieteicēju ģimenē, un to, ka

bērni nav izteikuši vēlēšanos dzīvot pie D. ģimenes, nav pierādījumu. Bāriľtiesas Lēmumu

varētu būt ietekmējis fakts, ka Bāriľtiesas priekšsēdētāja ir draudzene ar R.A. meitu S.A., ko

S.H. tieši demonstrē portālā www.draugiem.lv.

[2.1] Pieteikumā izteikti lūgumi:

[2.1.1] pieaicināt lietā kā trešās personas D.Z., H.Z., R.A. un M.A.;

[2.1.2] uzaicināt noklausīties kā liecinieku M.S.;

[2.1.3] uzaicināt noklausīties kā liecinieci K.D.;

[2.1.4] izprasīt no LR Iekšlietu ministrijas Informācijas centra ziľas par R.A.

kriminālsodāmību Latvijas Republikā par visu laiku un administratīvajiem pārkāpumiem

par laiku no 1999.gada;

[2.1.5] izprasīt pievienošanai lietai visu lietas materiālu kopijas attiecībā par

nepilngadīgo bērnu T.S. un B.S. aprūpes tiesībām no Dunalkas pagasta Durbes novada

bāriľtiesas.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 3.septembra lēmumu

pieteikums pieľemts un ierosināta administratīvā lieta.

Lēmumā, citstarp, nolemts pieaicināt lietā trešās personas statusā R.A., T.S. un B.S.,

un uzlikt par pienākumu Aizputes novada Aizputes pilsētas bāriľtiesai iecelt T.S. un B.S.

sevišķo aizbildni, kas pārstāvētu viľu intereses Administratīvajā rajona tiesā.

[4] Ar Aizputes novada Aizputes pilsētas bāriľtiesas 2009.gada 25.septembra

lēmumu Nr. 1-6/22 „Par sevišķā aizbildľa iecelšanu nepilngadīgajiem B.S. un T.S.” par

bērnu B.S. un T.S. sevišķo aizbildni uz lietas A 42916209 tiesvedības laiku Administratīvajā

rajona tiesā iecelta I.K.

[5] Ar Administratīvā rajona tiesas 2009.gada 13.oktobra lēmumu nolemts noraidīt

pieteicēju lūgumu pieaicināt administratīvajā lietā kā trešās personas D.Z., H.Z. un M.A.

[6] 2009.gada 28.septembrī tiesā saľemts atbildētājas rakstveida paskaidrojums.

Atbildētāja neatzīst prasījumu, paskaidrojumā norādot turpmāko.

Kopš mirušās I.S. bērni ir nonākuši Bāriľtiesas redzeslokā, visu laiku Z. un D.

ģimenes ir konfliktējušas par to, kur bērni dzīvos, kamēr bērni netika ievietoti Zantes

ģimenes krīţu centrā. Ar to mirkli ģimenēs esot iestājies „pamiers”, taču Bāriľtiesas sēdē

vārdos atspoguļotais liecina par pretējo, jo abas ģimenes atrod otra ģimenē ko tādu, kas

nepatīk, ir nesaprotams un pretrunīgs. Kaut arī Bāriľtiesas sēdes laikā sarunas notika

mierīgā gaisotnē, iepazīstoties ar sēdes protokolu, var secināt, ka aizvainojums,

sarūgtinājums un nesaprašanās starp ģimenēm nebija beigušās. Par mirušās I.S. radu

attiecībām var spriest arī pēc 2009.gada 10.jūnija sarunu protokola ar I.K., 2009.gada

22.jūnija sarunas protokola ar K.K. un F.K., 2009.gada 6.jūlijā saľemtā M.S. iesnieguma,

Zantes ģimenes krīţu centra 2009.gada 8.jūlija informācijas par bērniem, 2009.gada

16.jūlija sarunas protokola ar D.E.

Bāriľtiesa neizanalizēja dzīves apstākļus nevienam aizbildľa kandidātam, jo to

veica tās bāriľtiesas, kuras darbības teritorijā topošie aizbildľi dzīvo – Laţas pagasta un

Liepājas pilsētas bāriľtiesas. Pieteicēju oficiālie ienākumi ir tikai S.D. auklītes alga un M.D.

invaliditātes pensija. Nekas neliecina par to, ka M.D. gūst ienākumus no nekustamajiem

īpašumiem. M.D. nevar būt labākais paraugs bērniem, ja gūst neoficiālus ienākumus.

Bāriľtiesas materiāliem nav pievienota izziľa no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra

par M.D. sodāmībām un administratīvajiem pārkāpumiem. Taču šai sodāmībai tāpat, kā

R.A. sodāmībai nav būtiskas nozīmes, jo sodāmības nav saistītas ar bērnu tiesību

pārkāpumiem.

Bāriľtiesas Lēmumā kā ļoti negatīvs apstāklis netika pasniegts, ka M.D. piektdienās

dzer alu, bet gan pretrunas starp M.D. teikto un vecvecāku teikto.

Arī par meitu K.D. un viľas audzināšanu pastāv pretrunas starp M.D. teikto un

vecvecāku teikto. Tas norāda uz nesaskaľām un nesaprašanos starp šīm ģimenēm.

Pieteicējs raksta „tanī laikā, kad pēc I.S. nāves T.S. un B.S. dzīvoja mūsu ģimenē,

mēs ar viņiem satikām ļoti labi”. Bāriľtiesai nav skaidrs, kad tas bija. Cik Bāriľtiesai

zināms, tikai B.S. dzīvoja pie D. ģimenes un tikai tāpēc, ka viľi paši paľēma B.S. no omes,

pie kuras atradās arī visas B.S. lietas.

Apgalvojums, ka rehabilitācijas procesa laikā neviens no bērniem neesot izteicis

vēlmi dzīvot pie M.D. vai viľa ģimenes, ir patiess. B.S. 2009.gada 16.jūnija sarunas

protokolā izsaka vēlmi dzīvot pie M.D., jo M.D. ir licis teikt, ka ome ir slikta un kaujas.

Tanī brīdī bērni vēl nezināja par trešo iespēju – dzīvot pie A. ģimenes.

Bāriľtiesa sēdē pieľēma koleģiālu, nevis vienpersonisku lēmumu, un tikai un

vienīgi domājot par bērnu labākajām interesēm. Šo lēmumu nekādi neietekmēja tas, ka

bāriľtiesa priekšsēdētājai bija pazīstama A. meita S.A. Visi portālā draugiem.lv esošie 191

draugi nav draugi. Bāriľtiesas priekšsēdētāja nekad nav slēpusi, ka viľai ir pazīstama A.

ģimene, bet tikai tik daudz, ka M.A. ir dzīvojusi Cīravā, kurā dzīvo arī Bāriľtiesas

priekšsēdētāja. Sēdes sākumā dalībnieki tika iepazīstināti ar savām tiesībām, kā arī

dalībnieki varēja noraidīt tiesas sastāvu. Neviens no dalībniekiem neizteica šādu vēlēšanos.

Interneta izdruka nav pierādījums, pie kam, tā izdrukāta mēnesi pirms tiesas sēdes -

2009.gada 12.jūnijā. Pieteicējs nenoskaidroja sev interesējošu jautājumu – par pazīšanos ar

A. ģimeni, un necentās to noskaidrot mēneša laikā. Arī M.D. radi dzīvojot Cīravā.

Bāriľtiesas ieskatā par lieciniekiem uzaicināt M.S. un M.D. meitu K.D. būtu

nelietderīgi. M.S. tikai nepilnu gadu bija bērnu juridiskais tēvs un I.S. vīrs. Pie kam, pats

pieteicējs atzīmējis, ka M.S. ir svārstīgs un neizlēmīgs. D. meitu aicināt par liecinieci nav

lietderīgi, jo viľa var būt ietekmēta un neliecinās par sliktu savai ģimenei.

[7] Trešā persona R.A. rakstveida paskaidrojumā paskaidrojis, ka T.S. un B.S.

atrodas R.A. aizbildnībā no 2009.gada 28.jūlija saskaľā ar Bāriľtiesas Lēmumu Nr.1-6/22.

Pret Bāriľtiesu R.A. pretenziju nav. R.A. uzskata, ka Bāriľtiesa objektīvi izvērtējot

apstākļus, rīkojās, atbilstoši bērnu interesēm.

Attiecībā uz pieteikumā uzsvērto, ka R.A. nav pietiekami labs materiālais stāvoklis,

nav labiekārtotu sadzīves apstākļu, pie mājām it kā atrodas nenoţogota vircas bedre, R.A.

norāda, ka dzīvo lauku mājā. Ir pirtiľa un zemnieku saimniecība. R.A. norāda „Esam

pašpietiekami”, un arī vircas bedres aiz lopu kūts nav. Attiecībā uz sodāmībām R.A.

paskaidro, ka trīs gadus atpakaļ ticis administratīvi sodīts – uz trīs mēnešiem tika atľemta

autovadītāja apliecība.

Attiecībā uz Bāriľtiesas priekšsēdētājas S.H. interneta draudzību ar A. meitu, R.A. noliedz

jebkādu ietekmi lēmuma pieľemšanā. Bāriľtiesa lēmumu pieľēma koleģiāli. Attiecībā uz

pieteikumā norādīto, ka D. ģimenes un D.Z. savstarpējie pārmetumi bijuši īslaicīgi un tagad

domstarpības atrisinātas, R.A. paskaidro, ka situācija bija ļoti nopietna un bērnus

traumējoša. Ar D.Z. un bāriľtiesas piekrišanu A. bija nolēmuši, ka līdz jautājuma par

aizbildnību izlemšanai, bērnus vedīs uz vasaru pie A., taču to nepaguva izdarīt. 2009.gada

11.jūnijā D.Z. palīgā atsteidzās Bāriľtiesas priekšsēdētāja S.H. un aizveda bērnus uz Zantes

ģimenes krīzes centru, jo bija skaidrs, ka ar policiju M.D. var ierasties arī pie R.A., un tas

bērniem nav jāpieredz. Rūpējoties par bērnu likteni, R.A. ar dzīvesbiedri M.A. un D.Z.

piekrišanu 2009.gada 14.jūlijā iesniedza iesniegumu Dunalkas pagasta un Durbes novada

bāriľtiesā, izsakot vēlēšanos kļūt par bērnu aizbildľiem. Ar māsu I.S. R.A. vienmēr bijušas

sirsnīgas attiecības. Kopā ar mazajiem bērniem viľa bieţi viesojusies pie A.

No Zantes krīzes centra bērni tika pārvesti 2009.gada 28.jūlijā. Jau no pirmās dienas

bērni lieliski iejutušie ģimenes atmosfērā. Bērni pie A. jūtas drošībā un A. mīl abus kā savus

bērnus. A. ģimenē konflikti ir sveši.

No 2009.gada 1.septembra bērni apmeklē bērnudārzu „/Nosaukums/” un rudenī abi

ies pirmajā klasē(lietas 1.sējuma 178. – 179.lapa).

[8] Bērnu T.S. un B.S. sevišķā aizbildne I.K. rakstveida paskaidrojumā norādījusi,

ka bieţi apciemojusi A. ģimeni, īpašu uzmanību veltot bērniem. A. ģimenē vienmēr ir

valdījis un valda miers un saskaľa. Abu bērnu intereses un tiesības ģimenē ir prioritāras.

Bērni aug drošā, mierīgā vidē, jo no pirmās dienas sajūt patiesu mīlestību un gādību no

visiem ģimenes locekļiem. Bērni ir iejutušies ģimenē un uzskata to par savu ģimeni –

mājām. R.A. dzīvesbiedri M.A. bērni sauc par mammu, bet R.A. par tēti, bērni paši tā vēlas.

Vakaros bērniem tiek lasītas pasakas. Bērni paši teikuši I.K., ka „drīz pietrūks grāmatiņas

ko lasīt, vajadzēs pirkt jaunas”. Bieţi visi kopā rotaļājas. Bērniem patīk iet līdzi uz kūti

kopt lopus un patīk palīdzēt M.A. virtuvē. Kontakti ar vecāko māsu B.B. tiek uzturēti

sistemātiski, B.B. arī ciemojas pie bērniem. Arī vecvecāki Z. bieţi apmeklē bērnus. Godāta

un cieľā tiek turēta mirušās mammas I.S. piemiľa. Kad bērnu mamma I.S. bija dzīva, viľi

bieţi ciemojās pie R.A. Bērniem tagad ir ģimene, kurā ir mamma, tētis un vecākās māsas.

Viľi visi mazos ļoti mīl un mazie mīl viľus. Izejot no mājas, viľi vienmēr samīļo M.A. un

M.A. samīļo bērnus. Bērni aug pie dabas svaigā gaisā, pārtikā lieto ekoloģiski tīrus

produktus.

Sevišķā aizbildne pauţ pārliecību, ka A. godam aizstāj bērniem vecākus un spēs tos

izaudzināt ar augstas morāles vērtībām - cieľu pret darbu un godīgu darbu kā

pašpietiekamības un labklājības avotu. Bērni tiek orientēti uz draudzību, mīlestību un mieru

ģimenē, uz veselīgu dzīvesveidu. Tiem ir nodrošināti visi apstākļi uz labvēlīgu sociālo vidi,

pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Bērni apmeklē bērnudārzu „/Nosaukums/” un

rudenī ies skolā.

Sevišķā aizbildne norāda, ka D. labi pazīst un zina, ka viľi bērniem nevar sniegt to

mīlestību un labestību, ko sniedz A. Tā vietā, lai mierīgi izrunātos ģimenes lokā un kopīgi

izlemtu kā vislabāk izaudzināt bērnus, M.D. nepilnu mēnesi pēc I.S. nāves uzsāka

biedējošu „cīľu” pret visu un visiem (lietas 1.sējuma 180. – 181.lapa).

[9] 2009.gada 20.novembrī Administratīvajā rajona tiesā atklātā tiesas sēdē tika

izskatīta administratīvā lieta, kas ierosināta pēc pieteicēju iesniegtā pieteikuma; ar

Administratīvajā rajona tiesas 2009.gada 16.decembra lēmumu administratīvās lietas

izskatīšana atsākta (lietas 1.sējuma 168. – 170.lapa).

[10] Ar 2009.gada 16.decembra lēmumu, citstarp, tiesa Valsts bērnu tiesību

aizsardzības inspekcijai (turpmāk arī – inspekcija) uzdeva nodrošināt veikt nepieciešamās

darbības, lai administratīvajā lietā tiktu piesaistīts psihologs bērnu T.S. un B.S. patreizējā

psihoemocionālā stāvokļa izvērtēšanai un salīdzinošu secinājumu izdarīšanai.

[10.1] 2010.gada 12.janvārī inspekcija informēja tiesu, ka vienojusies ar Aizputes

novada bāriľtiesu, ka bērnu psihoemocionālā stāvokļa izvērtēšana tiks nodrošināta bērnu

dzīvesvietā, un inspekcija lūgusi Aizputes novada bāriľtiesai veikt atbilstošas darbības,

nodrošinot psihologa S.Š. piesaistīšanu bērnu patreizējā psihoemocionālā stāvokļa

izvērtēšanā.

[10.2] Ar tiesneses 2010.gada 12.janvāra lēmumu lietā atzinuma došanai nolemts

pieaicināt psihologu S.Š. (lietas 1.sējuma 173.lapa).

[10.3] 2010.gada 26.martā tiesā saľemts skolas un ģimenes psiholoģes S.Š.

Atzinums par psiholoģiskās pārbaudes rezultātiem (turpmāk arī – Psihologa atzinums)

(lietas 2.sējuma 79.-80.lapa).

[11] Ar 2010.gada 18.janvāra lēmumu lietā atzinuma došanai pieaicinātas Liepājas

pilsētas bāriľtiesa un Laţas pagasta bāriľtiesa (lietas 1.sējuma 187. – 188.lapa), uzdodot

tām iesniegt tiesā visus dokumentus, pamatojoties uz kuriem pieľemti lēmumi par aizbildľu

kandidātu atbilstību aizbildľu pienākumu pildīšanai, papildus veikt un iesniegt tiesā S.D.

un M.D., un D.Z. un H.Z. spēju un īpašību atbilstības izvērtējumu aizbildľu pienākumu

pildīšanai, ievērojot Bāriľtiesas likuma 29.panta pirmās daļas nosacījumus un LR

Civillikuma 242.panta nosacījumus, atbildētājai uzdots veikt LR Civillikuma 229.punktā

apstākļu izvērtējumu.

[11.1] 2010.gada 11.februārī tiesā saľemta Liepājas pilsētas Bāriľtiesas vēstule ar

pievienotajiem dokumentiem(lietas 2.sējuma 3.lapa).

Bāriľtiesa informējusi, ka uzskata par iespējamu izpildīt tikai daļu no uzdotajām

darbībām, tas ir – nosūtīt visus dokumentus, kas bija bāriľtiesas lietvedībā un bija par

pamatu attiecīgo bāriľtiesas lēmumu pieľemšanā. Bāriľtiesa nesaskata juridisku

pamatojumu uzdevuma izpildei veikt papildus aizbildľu kandidātu izpēti šajā lietā, kas

administratīvā procesa izpratnē bāriľtiesai nozīmē jaunu administratīvo aktu izdošanu.

Bāriľtiesa 2009.gada 24.jūlija lēmumus Nr. 1-6/349 un Nr. 1-6/350 pieľēmusi,

ievērojot gan lēmumā norādītos normatīvos aktus, gan tiesību normas, respektīvi –

Bāriľtiesu likuma 29.pantu un Civillikuma 242. pantu, kā arī sniegusi attiecīgo izvērtējumu

pamatojumu, kas balstīti uz lietā esošajiem dokumentiem, pierādījumiem.

[11.2] 2010.gada 15.februārī tiesā saľemta Aizputes novada un Aizputes pilsētas

bāriľtiesas vēstule (lietas 2.sējuma 52.lapa).

Vēstulē Bāriľtiesa informējusi, ka pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principu,

Aizputes novada Aizputes pilsētas bāriľtiesai ir saistošs Laţas pagasta bāriľtiesas

2009.gada 14.jūlija lēmums Nr.1-6/4 „Par R.A. atzīšanu par atbilstošu aizbildľa pienākumu

pildīšanai” un nav tiesiska pamatojuma veikt atkārtotu R.A. personas izvērtēšanu. Pēc Laţas

pagasta bāriľtiesas lietu pārľemšanas, Aizputes novada Aizputes pilsētas bāriľtiesa lietā

„Par T.S. un B.S. aizbildnību” papildus lietā esošajiem materiāliem pieprasījusi informāciju

no Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (turpmāk arī – Informācijas

centrs) par R.A. sodāmību. 2009.gada 8.oktobrī Aizputes novada Aizputes pilsētas

bāriľtiesā saľemta informācija no Informācijas centra, kurā norādīts, ka R.A. 1987.gadā

ierosināta krimināllieta pēc Latvijas Kriminālkodeksa 213.panta pirmās daļas. Krimināllieta

izbeigta 1987.gada 14.jūlijā pēc Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 7.panta.

Aizputes novada Aizputes pilsētas bāriľtiesa uzskata, ka Laţas pagasta bāriľtiesa,

pieľemot 2009.gada 14.jūlija lēmumu Nr.1-6/4 „Par R.A. atzīšanu par atbilstošu aizbildľa

pienākumu pildīšanai”, ir ievērojusi Bāriľtiesu likuma 29.panta pirmās un otrās daļas

nosacījumus, kā arī R.A. nepastāv Civillikuma 242.pantā noteiktie šķēršļi aizbildľa

pienākumu pildīšanai, jo 1987.gadā ierosinātā krimināllieta ir izbeigta, R.A. nav sodīts.

[11.3] 2010.gada 15.februārī tiesā saľemts Durbes novada bāriľtiesas iesniegts

paskaidrojums - Civillikuma 229.panta apstākļu izvērtējums (lietas 2.sējuma 46.-47.lapa).

Atbildētāja informējusi, ka no lietas materiāliem redzams, ka bērnu māte I.S. nav ar

testamentu iecēlusi saviem bērniem aizbildni. Nav arī lietā citi pierādījumi, kas apstiprinātu,

ka I.S. būtu bijusi padomā kāda persona, ko viľa vēlētos saviem bērniem par aizbildni.

Bērni pēc mātes nāves atradās tēva M.S.. 2009.gada 8.jūnijā saľemts M.S.

iesniegums, kurā viľš lūdz atľemt aprūpes tiesības, jo nevar veikt bērnu aprūpi un

audzināšanu, jo aizľemts darbā un trūkst zināšanu tik mazu bērnu audzināšanā, un iesaka

par aizbildľiem iecelt S.D. un M.D.

Neilgi pēc šī iesnieguma 2009.gada 25.jūnijā M.S. atsaucis savu iesniegumu par

aprūpes tiesību atľemšanu, un iesniegumā norāda, ka sievas nāve izsitusi viľu no ierastā

līdzsvara un tādēļ uzrakstījis iesniegumu par aprūpes tiesību atľemšanu. Viľš ir pārliecināts,

ka spēs pats audzināt savus bērnus, jo ir stabils darbs un varēs pēc nepieciešamības nolīgt

auklīti. Dunalkas pagasta un Durbes novada bāriľtiesa ar 2009.gada 25.jūnija lēmumu Nr.1-

6/13 atjaunoja M.S. aprūpes tiesības bērniem T.S. un B.S. 2009.gada 6.jūlijā saľemts M.S.

iesniegums, kurā viľš atkārtoti atsakās no aprūpes tiesībām, jo ir pārāk liels spiediens un

ietekme no mirušās sievas radinieku puses, kuru viľš nevar izturēt un saprot, ka nespēs

audzināt un aprūpēt bērnus, jo nav ar bērniem izveidojies ciešs kontakts. Šajā iesniegumā

arī norāda, ka, pēc viľa domām, nevar uzticēt bērnu aprūpi M.D. ģimenei un D.Z. ģimenei,

jo abas šīs ģimenes savstarpēji konfliktē, cenšas ietekmēt gan viľu, gan bērnus. No šī

iesnieguma var izdarīt secinājumu, ka par bērnu aizbildľiem M.S. labprātāk vēlētos redzēt

mirušās sievas brāli R.A. ar sievu M.A., jo viľam bija zināms, ka visas šīs trīs ģimenes ir

izteikušas vēlēšanos kļūt par bērnu aizbildľiem, bet iesniegumā nav norādījis, ka nevarētu

bērnus uzticēt A. ģimenei.

Dunalkas pagasta un Durbes novada bāriľtiesa uzaicināja visas personas - S.D., un

M.D., R.A. un M.A., D.Z. un H.Z., kuras izteica vēlēšanos kļūt par bērnu aizbildľiem uz

tiesas sēdi 2009.gada 28.jūlijā. Noklausījusies visu aizbildľu kandidātu sniegtos

paskaidrojumus, bāriľtiesa nolēma iecelt par bērnu B.S. un T.S. aizbildni R.A.

Durbes novada bāriľtiesa uzskata, ka lēmums pieľemts pamatoti un saskaľā ar

likumiem, jo atbilstoši Bāriľtiesu likuma 17.panta pirmajam punktam, bāriľtiesa aizstāv

bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības, un

prioritāri arī šajā gadījumā bija nodrošināt bērnu intereses un tiesības. To, ka lēmums

pieľemts aizstāvot bērnu intereses un tiesības apstiprina arī ar 2009.gada 20.novembra

sarunas protokoli, no kuriem redzams, ka bērni pie aizbildľa R.A. jūtas ļoti labi un nevēlas

citas mājas.

[12] 2010.gada 15.janvārī tiesā saľemts pieteicēju iesniegums par papildu

pierādījumu pievienošanu lietai (lietas 1.sējuma 190.lapa).

Pieteicēji lūdz lietai pievienot:

[12.1] Zemesgrāmatu apliecību, kas pierāda, ka S.D. pieder ½ domājamā daļa no

nekustamā īpašuma /adrese/;

[11.2] Būves 2.stāva plāna shēmu, kur redzams, ka D. ģimene apdzīvo četras lielas

istabas un, vienu mazāku istabu un trīs virtuves. D. ir labiekārtotas labierīcības ar dušas

telpu. Mājā ierīkota centrālā apkure.

[12.3] Zemes grāmatu apliecība, kas pierāda, ka M.D. pieder dzīvoklis /adrese/, kas

paredzēts pārdošanai. Papildus paskaidrots, ka iepriekšējos gados jau vairāki dzīvokļi ir

atremontēti un pārdoti.

[12.4] Pieteicēji lūdz izsaukt kā liecinieci bērnu vecmāmiľu D.Z. attiecībā par viľas

plāniem pārrakstīt uz abu mazbērnu vārda viľai piederošo īpašuma daļu /adrese/. Par šādām

iecerēm D.Z. D. esot informējusi pēc 2009.gada 20.novembrī notikušās tiesas sēdes un tādēļ

tiesas sēdē par šiem apstākļiem D.Z. nav nopratināta.

[12.5] Tiesas sēdē 2010.gada 29.martā pieteicēju pieteiktie lūgumi [11.1] – [11.3]

noraidīti.

[13] 2010.gada 29.martā Aizputes novada Aizputes pilsētas bāriľtiesa tiesā

iesniedza 2009.gada 23.septembrī sastādītu Bāreľa un bez vecāku gādības palikuša bērna

audzināšanas un dzīves apstākļu ārpusģimenes aprūpē pārbaudes aktu un 2009.gada

23.septembrī sastādītu ģimenes dzīves apstākļu pārbaudes aktu (lietas 2.sējuma 85.lapa) un

2010.gada 24.marta R.A. ģimenes Dzīves apstākļu pārbaudes aktu (lietas 2.sējuma 86.lapa)

.

[13.1] No Aizputes novada Aizputes pilsētas Bāriľtiesas 2009.gada 23.septembra

Bāreľa un bez vecāku gādības palikuša bērna audzināšanas un dzīves apstākļu

ārpusģimenes aprūpē pārbaudes akta izriet ka 2009.gada 23.septembrī Aizputes novada

Aizputes pilsētas bāriľtiesas darbinieki veica pārbaudi nepilngadīgo B.S. un T.S. faktiskajā

dzīvesvietā /adrese/.

Aktā raksturoti bērnu dzīves apstākļi: T.S. un B.S. dzīvo aizbildľa ģimenē /adrese/.

Dzīvojamai ēkai ir divi stāvi. Trīs istabas atrodas pirmajā stāvā, divas otrajā. Mājai ir

malkas apkure, ūdensvads. Tualete atrodas pagalmā. Bērniem ir katram sava istaba, kurā ir

gulta, skapis, rotaļlietas. B.S. istabā ir rakstāmgalds. Ap māju ir augļu dārzs un vairākas

jaunieceltas saimniecības ēkas. Saimniecībai ir zeme, kur audzē labību un lopus.

Aktā norādīts, ka pārrunās ar bērniem noskaidrots, ka bērniem dzīvot A. ģimenē ļoti

patīk. M.A. un R.A. bērni sauc par mammu un tēti. B.S. stāsta kā kopā ar tēti darbojas ar

tehniku un makšķerē. T.S. palīdz slaucīt traukus, kad mamma tos mazgā. Bērnudārzā abiem

esot daudz draugu, mājās neko neuzdod darīt. Bērni pastāsta, ka oma brauc ciemos un

dzimšanas dienā uzdāvinājusi naudu. Vakaros bērni spēlējas ar V.A. un viľas draugu P.,

mamma lasa viľiem grāmatas. Kad viľi dzīvojuši Liepājā, T.S. un B.B. dzīvojušas lejā pie

omas, bet B.S. augša pie M.D.. T.S. stāsta, ka reti gājusi augšā pie brāļa. B.S. saka, ka

reizēm augšā uzgājusi B.B. Pa dienu B.S. palicis mājās ar M.D. un K.D., jo S.D. gājusi uz

darbu. Bērni vēlas palikt dzīvot A. ģimenē.

Aktā norādīts, ka pārrunās ar audţu vecākiem M.A. stāsta, ka bērni iet bērnudārzā

Aizputē. T.S. jau prot lasīt un rakstīt. T.S. un B.S. pie viľiem dzīvo divus mēnešus. Ģimenē

vēl dzīvo meitas S.A. un V.A. Vecākā meita ir studente, jaunākā mācās /vidusskola/. Savus

mazbērnus bieţi brauc apciemot oma un opis no Liepājas. Arī pašreiz viľi ciemojas ģimenē.

Aktā ietverts secinājums par bērnu dzīves apstākļiem un audzināšanu ārpusģimenes

aprūpē – secināts, ka dzīves apstākļi pie aizbildľa ir atbilstoši augšanai un attīstībai.

Audzināšana noris ģimeniskā atmosfērā un vidē

Akta sadaļā „Secinājums par bērnu, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, satikšanos ar

vecākiem” norādīts turpmākais: Bērnu māte mirusi. Bērni par viľu runājot sauc par I.S. un

neizrāda pārdzīvojuma emocijas. Bērnu tēvam atľemtas aprūpes tiesības. Bērni stāsta, ka

M.S. viľiem nezvana, ciemos nav bijis, bet iedevis segas, spilvenus.

Ieteikumi: turpināt audzināt bērnus ģimeniskuma un savstarpējās sapratnes gaisotnē.

[13.2] No 2010.gada 24.marta Dzīves apstākļu pārbaudes akta izriet, ka 2010.gada

24.martā Aizputes novada Aizputes pilsētas bāriľtiesas darbinieki veica pārbaudi R.A.

dzīvesvietā /adrese/, pārbaudes mērķis – sadzīves apstākļu noskaidrošana.

Pārbaudes brīdī visa ģimene (R.A., M.A., S.A., V.A. B.S. un T.B.) ir mājās. T.S., B.S.

un V.A. skatās televizoru. Sadzīves apstākļi no iepriekšējās pārbaudes nav mainījušies.

T.S. un B.S. pastāsta, ka bērnudārzā iet labi, abi piedalās bērnudārza muzikālajos

pasākumos, sniedz koncertus. T.S. rāda bērnudārzā iegūtos atzinības rakstus un balvas. T.S.

mācības padodas vieglāk, prot lasīt un skaitīt līdz 100. B.S. beidzot apguvis lasītprasmi un

prot skaitīt līdz 30. Mācībās bērniem palīdz M.A. Bērni stāsta, ka gatavojas bērnudārza

izlaidumam. T.S. jau nopirkta kleita un kurpes. M.A. saka, ka vēl neesot izlēmuši, kurā skolā

bērni mācīsies. Bērni stāsta, ka viľus pa laikam brauc apciemot oma. Pēdējo reizi ciemos

bija pirms kādām divām nedēļām. B.S. stāstīja, ka ome viľu aizvainoja, tādēļ viľš palika

dusmīgs un izdzina omi no savas istabas. M.A. saka, ka I.K. ciemos brauc samērā bieţi.

M.D. ar S.D. ciemos bijuši trīs reizes, kamēr T.S. un B.S. dzīvo pie A.

Aktā norādīts pārbaudes veicēju slēdziens par ģimeni - bērnu T.S. un B.S. aprūpe

aizbildľa ģimenē ir pilnībā nodrošināta, ģimenē valda savstarpēja sapratne un sadzīves

apstākļi ir atbilstoši bērnu augšanai un attīstībai.

[14] Tiesas sēdē pieteicēji S.D. un M.D. pieteikumu uzturēja, atsaucoties uz tajā

norādītajiem apsvērumiem.

Papildus paskaidroja, ka pieteicējiem ar bērnu vecmāmiľu bija īslaicīgas

nesaskaľās, nevis konflikti. Bāriľtiesas priekšsēdētāja necentās atrisināt šīs nesaskaľas.

Viľa pieľēma lēmumu vienpusēji, rīkojoties pēc saviem uzskatiem. Bāriľtiesa neizvērtēja,

ka konflikts starp D. un Z. ģimenēm bija īslaicīgs un pārejošs Pieteicēji uzskata, ka viľiem

jābūt par aizbildľiem T.S. un B.S., jo bērni kopš dzīves pirmajām dienām ir pieteicēju mājā.

Ikreiz, kad bērni bija apslimuši vai viľu mātei bija jāiet uz skolu vai nebija laika, bērni tika

vesti uz pieteicēju māju pie vecmāmiľas un savu reizi tika atstāti arī pie pieteicējiem. Arī,

kad bērni bija pavisam mazi, bērni tika atstāti pie omas. Pieteicēja sagādājusi dvīľiem

ratiľus, no dzimšanas bērniem pamperus mainījusi, rūpējusies, lai bērniem būtu augļi,

drēbes, viss nepieciešamais. R.A. ģimene nerūpējās par pūriľu, drēbītēm, pat burciľu piena

vai olas neiedeva, kad bērnu mātei bija grūti. Kad māsai bija vajadzīgs dzīvoklis, pieteicējas

ģimene ar vecmāmiľu palīdzējušas. Pieteicējas ģimene vienmēr bijusi ar bērniem kopā.

Attiecības ar māsu pieteicējai bijušas ideālas. Bērnus pieteicēja uzskata kā savus.

Pieteicējas bērni braukuši palīdzēt pieskatīt mazos, ar lielāko māsu B.B. rotaļājušies.

Pieteicējas ģimene bērniem nopirkusi sporta inventāru, lai bērni varētu attīstīties. Pie A.

ģimenes bērnu māte brauca reti, bērnus tur neatstāja.

Bērni ir izteikuši vēlēšanos dzīvot pie vecmāmiľas vai pie M.D. Bērnu mātes darba

devējas – skolas direktores D.E. paskaidrojumus par bērnu mātes sliktajām attiecībām ar

pieteicēju ģimeni nevar ľemt vērā, jo nav zināms, kādas attiecības var būt direktorei ar

parastu skolotāju. Arī Bāriľtiesas priekšsēdētāja ar skolu ir saistīta. Bāriľtiesa pieteicējus

vērtējusi pēc tā, ko teikusi vecmāmiľa, ir vērtēts tikai sliktais.

M.D. gūstot ienākumus no nekustamo īpašumu pārdošanas, tos atremontējot un

pārdodot, kā arī saľem invaliditātes pensiju. Pieder nekustamie īpašumi. Ir kopuzľēmums,

pieder smagās mašīnas - konteineru vedēji. Pieteicējam neesot dokumentāli pierādījumi par

sacīto. Liepājas Bāriľtiesa izvērtējusi pieteicēju materiālo stāvokli.

R.A. ģimenei neesot patstāvīgas darba vietas, ienākumus tā gūstot tikai no pašu

izaudzētā- labības un lopiem.

Mīlestība bērniem no A. ģimenes puses tiek pārlieku uzspiesta. Pieteicēji nesaprot,

kāpēc bērni jau trešajā dienā R.A. sauc par tēti un M.A. par mammu, ja nodzīvojot astoľus

mēnešus pie M.S., bērni nesauca viľu par tēti. T.S. joprojām viľu sauc par M.S.. Pieteicēja

uzskata, ka bērni tiek ietekmēti.

Neatbilst patiesībai tas, ka pieteicēju meita K.D. slikti mācās. K.D. ne reizi skolā

nav palikusi uz otru gadu. Meitene sešus gadus gāja mākslas vingrošanā. Ne ar policiju, ne

ar sociāliem darbiniekiem nav bijusi saskare. Ir bijušas nesaskaľas pagalmā, kad lielākie

bērni no nelabvēlīgām ģimenēm centušies meiteni iespaidot lietot alkoholu, uz ko M.D.

uzreiz reaģējis - zvanījis policijai un visu atrisinājis. Nekas tāds nav atkārtojies.

Šobrīd pieteicējiem ar vecvecākiem attiecības ir ļoti labas - nav ne konfliktu, ne

domstarpību. Pieteicēji ar vecvecākiem esot plecu pie pleca, pastāvīgi par viľiem rūpējoties

– gādājot malku, palīdzot to ienest. Ikdienā rodas sīkas nesaskaľas, bet ne strīdi, piemēram,

par malkas nolikšanu nevietā.

Strīds ar omas ģimeni izcēlies, kad I.S. aizgājusi bojā. Omai bijušas ne visai labas

attiecības ar B.S., bet ļoti labas attiecības ar T.S. Pieteicēji teikuši, lai B.S. nāk dzīvot pie

viľiem, bet T.S. lai dzīvo pie omas. Sēta ir viena, lai abi tiekas augšā vai lejā. Oma

uzskatījusi, ka bērnus nedrīkst dalīt. Līdz ar to arī nesaskaľas izcēlušās. Vecmāmiľa pēc

I.S. bojāejas bijusi ļoti sašutusi, lietojusi zāles. Bāriľtiesa neko nav darījusi, lai konflikts

starp pieteicēju un Z. ģimeni nebūtu. Tagad pieteicēji ar T.S. un B.S. tiekoties tikai tik, cik

aizbraucot pie viľiem ciemos. Pēdējo reizi pie bērniem bijuši oktobra beigās, kad aizveduši

vecāko māsu B.B. Tagad dvīľi pie pieteicējiem nav bijuši, arī pie omas nav ciemojušies.

Vasarā pieteicēji prasījuši, lai bērnus kādreiz atved pie viľiem un omas, bet A. ģimene

atbildējusi, ka bērni nav apraduši, padzīvos kādu laiku, tad būs iespējams runāt.

Pieteicēju materiālais stāvoklis atļaujot uzľemties rūpes par dvīľiem – pieteicējiem

pieder ir puse mājas, zeme, mašīna. Ir pieaugusi meita, kura strādā un pati pelna, līdz ar to

nes ienākumus pieteicēju ģimenē.

Pieteicējiem ar R.A. ģimeni attiecības bijušas labas. Pieteicēja par brāli nevarot

teikt neko sliktu. R.A. ir labsirdīgs, par ģimeni rūpējas. Bet viľam daudz nesanākot laika-

viľam ir saimniecība, savas intereses - medības, zveja. Viľam nav laika rūpēties par

bērniem. Viľa sievai M.A. gan raksturs esot savādāks kā R.A.

Pieteicēji uzskata, ka dzīvojot pie A. ģimenes, bērni ir apdraudēti, jo apkārtnē ir

dīķis, stallis, skola ir tālu. Pieteicējiem esot zināms, ka bērni bijuši pie sevišķās aizbildnes

mazgāties, un B.S. ir iekritis vannā.

[14.1] Pieteicēju pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka Lēmums ir balstīts uz

konfliktu, kas izcēlies starp Z. un D. ģimenēm, līdz ar ko ir novērtēts, ka bērniem tur nebūtu

droša vide. Jūlijā bāriľtiesa vienpersoniski nolēma izľemt bērnus un nodot viľus Krīţu

centrā. Bet bāriľtiesa neko neizvērtēja un neko nedarīja, lai šo konfliktu atrisinātu. Bērnu

interesēs bija arī mēģināt pušu savstarpējās nesaskaľas nogludināt. Nekas dvīľiem nav

tuvāks kā bojā gājušās mammas māsa, brālis un viľu vecāmāte. Liepājas mājas bija bērnu

ierastā vide. Bērni bieţi tur atradās un uzturējās, kad māte bija aizľemta. Šajā laikā bērni ir

pieraduši arī pie R.A., bet bērni savā veidā tiek ierobeţoti un viľiem tiek atľemta tā iespēja,

kas bija līdz viľu ievietošanai A. ģimenē. Tagad pie viľiem tikai brauc ciemoties, bērni

netiek laisti ciemos pie D. un omas ģimenes.

Lēmumā atsevišķi secinājumi nav apstiprināti ne ar kādiem pierādījumiem. Nav

pierādīts, ka M.D. būtu alkoholu lietojis regulāri, nav pat pamata tā uzskatīt. Ja Bāriľtiesa

atzīst, ka tai laikā starp ģimenēm bija konflikts, jo abas ģimenes gribēja bērnus un nevarēja

savstarpēji nonākt pie kopsaucēja, tad tai laikā stāstītajam nevarēja piedot lielu ticamību.

Izlasot Lēmumu, rodas iespaids, ka D. meitai K.D. nav īsti kārtībā ar sekmēm un, ka viľai ir

vajadzīga īpaša uzmanība. No iesniegtās liecības redzams, ka ar sekmēm meitenei viss ir

kārtībā, un arī nekāda īpaša uzmanība no vecāku puses vai varas iestādēm sakarā ar

meitenes uzvedību nav nepieciešama.

Pieteicēju ģimene ar vecmāmiľas ģimeni joprojām dzīvo vienā mājā un

savstarpējās attiecības ir ļoti labas. Bāriľtiesa ir pieľēmusi Lēmumu, neizvērtējot D.

ģimenes ienākumus. Lēmums ir balstīts uz Liepājas bāriľtiesas rakstisko atzinumu.

Administratīvais process paredz izvērtēt arī lietderības apsvērumus. D. ģimenei ir lielākas

iespējas nodrošinot pulciľu izvēles. Skola pilsētā ir pārsimt metru no mājām. Bāriľtiesas

lēmums balstās uz to, ko ir teikusi D.Z. un D.E. par D. ģimeni. Ļoti nepilnīgi un maz ir

izmantots bāriľtiesas atzinums, kurā D. ģimene ir ļoti pamatīgi izvērtēta. Tur ir arī

psihologu vērtējums par viľu piemērotību būt par aizbildľiem. Netika vērtēts pieteicējas

darba vietas sniegtais raksturojums, nav ľemts vērā vecāko brāļu viedoklis. Bāriľtiesas

materiālos nav konkrētu ziľu par D. ģimenes ienākumiem. Bet par A. ģimeni ir norādīts, ka

viľi pārtiek no tā, ko iegūst saimniecībā. Pieteicējiem ir šaubas par Liepājas bāriľtiesas un

Laţas pagasta bāriľtiesu lēmumiem.

[14.2] Tiesas sēdē 2009.gada 20.novembrī atbildētājas pārstāve paskaidrojumus

sniedza, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem.

Atbildot uz procesa dalībnieku paskaidrojumiem, papildus paskaidroja, ka

Bāriľtiesai nav nekāda pamata neuzticēties Laţas pagasta bāriľtiesas lēmumam par A.

ģimenes atbilstību aizbildľa spējām un pienākumiem un apšaubīt Liepājas pilsētas

bāriľtiesas sniegtos atzinumus, kuri arī ľemti par pamatu pārsūdzētajam Lēmumam.

Bāriľtiesa izvērtējusi visus apstākļus. Pretrunas starp Z. un D. ģimenēm ir saskatāmas arī

tiesas sēdes laikā. Tās nepārtraukti vijas, un ir atspoguļotas Lēmumā. Šāda saspringta

gaisotne nav bērniem labvēlīgākā vide, tāpēc arī tika pieľemts šāds lēmums. Arī Liepājas

bāriľtiesas psihologa atzinumā un ģimenes krīţu centra atzinumā ir runa par ģimeľu

savstarpējiem konfliktiem, līdz ar to tie bija jāľem vērā. Bērniem uz to brīdi bija jādzīvo

šādos stresa apstākļos. Lēmums balstīts ne tikai uz tanī brīdī pastāvējušo stresa situāciju.

Tika izvērtēti visi lietas materiāli.

Attiecībā uz pieteicēju argumentu par Bāriľtiesas priekšsēdētājas interešu konfliktu

vai ieinteresētību lietā atbildētājas pārstāve paskaidroja, ka pazīstot visu Cīravas pagastu,

bet tāpēc nav ieinteresēta par visiem cilvēkiem. R.A. pārstāve zinot tikai kā paziņu.

Paskaidroja, ka vienādi attiecoties pret visiem lietas materiāliem. Lietas materiālos ir D.Z.

iesniegumi, tajos ir aprakstīta situācija. Viss liecina par to, ka situācija bijusi saspringta.

Atbildētājas pārstāve pati redzējusi, kā visi viens uz otru kliedz, un tā ir emocionāla

vardarbība. Oma turēja T.S., T.S. raudāja. Ja nebūtu bijusi konfliktsituācija, tad smalkāk un

pamatīgāk tiktu vērtēti pārējie apstākļi.

Tiesas sēdē 2010.gada 29.martā atbildētājas pusē aicinātā Durbes novada bāriľtiesa

papildus paskaidroja, ka bērnu māte nav ar testamentu iecēlusi saviem bērniem aizbildni.

Kā arī nav citi pierādījumi, kas apliecinātu, ka I.S. būtu bijusi padomā kāda persona, ko viľa

vēlētos saviem bērniem par aizbildni. Ir sarunas protokoli, no kuriem var secināt, ka

cilvēkiem ir radies viedoklis gan par I.S., gan viľas radiem. Arī M.S. sarunas protokolos ir

minējis, ka nevēlās par aizbildľiem ne D. ģimeni, ne Z. ģimeni. Tāpat arī D.Z. sarunas

protokolā līdz tiesas sēdei visu laiku ir norādījusi, ka nevēlas, lai bērni dzīvo D. ģimenē.

Tāpat I.K. uzskata, ka I.S. noteikti negribētu, lai bērni dzīvotu pie M.D. Sarunu protokolā no

K.K. un F.K. - viľi uzskata, ka radi ir sagājuši ragos un viľi uzskata, ka vecāmāte nevar

parūpēties par bērniem, bet viľi uzskata, ka piemērojamākās kandidatūras bērniem būtu D.

un A.

[14.3] Tiesas sēdē 2009.gada 20.novenbrī trešā persona R.A. paskaidroja, ka

bērniem patīk pie A. ģimenes. Uzskata, ka bērni dzīvo labvēlīgā vidē, ir nodrošināti. A.

ģimene par bērniem rūpējas. Nekādas problēmas nepastāv. Bērni A. sauc par tēti un

mammu. Starp bērnu mirušās mātes ģimeni, D. ģimeni un omas ģimeni pēdējos trīs, četrus

gadus lielāki vai mazāki konflikti vienmēr ir bijuši. A. ģimene cenšas turēties tālāk no šiem

konfliktiem un neiesaistīties tajos. Kamēr bērni nebija ievietoti Krīzes centrā, A. un ar D.

ģimeľu attiecības bijušas neitrālas. R.A. neuzskata, ka A. ģimene būtu labāka par D.

ģimeni, bet A. ģimene dzīvo saticīgi, un tāpēc te bērniem būtu labāki apstākļi.

A. ģimenei ir piemājas saimniecība, no kuras ģimene gūst ienākumus. Ir 44 ha

zemes, dīķi, ganāmpulks, aramzeme. Ģimene ir pārtikusi. Ģimene nodarbojas ar lopkopību,

graudkopību, zivkopību, augļkopību. Pietiek gan pašu vajadzībām, gan pārdošanai. Šobrīd

A. ir piecas kaujamas cūkas, sivēnmāte un divas govis. Algotu darba spēku A. ģimene

neizmanto, paši iztiek saviem spēkiem. A. ģimene bērniem var nodrošināt visu

nepieciešamo. Patreiz bērni iet bērnudārzā. A. ģimenē ir divas meitas - viena mācās

augstskolā, otra – 11.klasē. Kopš bērni ir A. apgādībā, D. ir divas reizes bērnus

apciemojuši. A. ģimenes ar D. ģimeni dzīvojot neitrāli, nekonfliktējot. Bērni sākuši saukt

R.A. un M.A. par mammu un tēti, jo jutuši, ka par viľiem rūpējas, ir labi apstākļi. A.

ģimenes atbilstību aizbildľu statusam vērtējusi Laţas pagasta un Aizputes pilsētas

bāriľtiesa. Vecmāmiľa brauc ciemos katru svētdienu, lai satiktos ar bērniem, brīţiem divas

reizes nedēļā. Nav prasīts, lai bērni tiktu vesti pie vecmāmiľas, arī D. ģimene viesošanos

pie bērniem vai paľemt bērnus pie sevis uz Liepāju nav lūgusi. Bērni vēlēšanos

paciemoties nav izteikuši. Bērnu pusbrāļi atbrauc ciemos ļoti reti. Desmit gadu laikā bijuši

pie A. pāris reiţu. Kamēr bērnu māte I.S. dzīvojusi kopā ar M.S., A. pāris reizes ciemojušies

pie viľiem, M.S. ar I.S. pie A. ciemojušies reizes trīs. Bērniem atmiľas par māti A. ģimene

saglabājot, parunājot par to, kā dzīvojuši, ko darījuši, tomēr speciāli bērniem neuzbāţoties.

Ja bērni uz kapiem braukt negrib, speciāli uzspiests tas netiek. A. par to ar bērniem runājuši.

Bērni saka, ka viľi negrib būt pie mammas kapa. Noliedza pieteicēju norādīto, ka B.S.

iekritis vannā. Paskaidroja, ka B.S. mazgājies vannā un aizrijies ar putām. R.A. uzskata, ka

tas ir mazgāšanās process. Par bērnu mātes I.S. attiecībām ar pieteicēju S.D. R.A.

paskaidroja, ka, cik zina no māsas I.S. teiktā, īpaši siltas attiecības S.D. ar I.S. nav bijušas.

nebija. Bijusi runa, ka I.S. savulaik gribējusi dzīvot pie vecmāmiľas, bet M.D. dēļ viľa

nav to darījusi.

[14.4] Bērnu sevišķā aizbildne I.K. tiesas sēdē paskaidroja, ka pieteicēja S.D. ir

viľas māsīca, trešā persona R.A. ir viľas brālēns. Kopš bērni dzīvo pie R.A., D. tur ir

atbraukuši divas reizes. Trešā reize bijusi, kad B.B. atveda. Sevišķā aizbildne pie bērniem

esot katru otro, trešo dienu. Nav taisnība, ka pieteicēji visu laiku apmeklē un interesējas par

bērniem. Bērnus sevišķā aizbildne zina no tās reizes, kad viľus atveda no Krīţu centra.

Pirms tam arī zinājusi. Kad bērnu māte I.S. bijusi dzīva, viľa ar bērniem arī braukusi pie

R.A. ciemoties. Kad I.S. braukusi ekskursijā, B.S. ar vecāko māsu B.B. palikuši pie R.A. un

dzīvojuši tur gandrīz nedēļu.

Sevišķā aizbildne paskaidroja, ka neviens bērniem nav uzspiedis saukt viľus par

mammu un tēti. Sevišķā aizbildne vairākkārst apliecināja, ka bērniem A. ģimenē ir ļoti labi.

To, ka bērniem iet labi, sevišķā aizbildne zinot, jo bieţi tur braucot. Kopīgi grieţot

zvaigznes, spēlējot spēles. Bērniem jau ir savi lopi iedalīti. Ir savi darbiņi, ko viņi dara.

Bērni ir laimīgi un priecīgi. Bērni jūt, ka viľiem ir ģimene, viľiem ir viss. R.A. ar M.A. nav

nekādi konflikti ģimenē. Viľiem ir ģimene, viľiem ir viss. Uz jautājumu, vai kaut kas būtu

savādāk, ja bērni dzīvotu D. ģimenē, sevišķā aizbildne atbildēja - Sākumā jau arī bija

domāts, ka bērni dzīvos viņu ģimenē. Bet šie mūţīgie savstarpējie ģimeņu konflikti. Konflikti

jau nav tikai uz šo brīdi. Trīs gadus atpakaļ jau oma meklēja citu dzīves vietu, jo nevar

sadzīvot ar savu znotu. R.A. tikai tāpēc pieteicās pie bērniņiem, jo galu neredzēja tam

konfliktam. Tai brīdī, kad bērnus izņēma uz krīzes centra, pat iedomāties nevar, kas tur

darījās. Lielam cilvēkam tās jau bija šausmas, kur nu vēl maziem bērniem, kuriem tikko ir

nomirusi mamma. Viņi bija gatavi viens otru nosist. Kad bērniem bija jānāk ārā no Krīţu

centra, nezināja kur bērnus atstāt. Tajā brīdī R.A. arī pieteicās. R.A. tai laikā bija

vislabākais variants. Un arī es no šī brīţa esmu visu laiku bijusi viņiem klāt. Sevišķā

aizbildne visiem notikumiem sekojusi līdzi no sākuma. Apliecināja, ka bērni nesūdzas par

to, ka ir jāiet laukā uz tualeti. Paskaidroja - mājās ir mazi podiņi un spainis, kurā var

pačurāt. Nav tā, ka jāskrien laukā. Mēs visi esam tā izauguši. D. ģimene uzstāja uz to, ka

bērnus neliek vannā. A. ģimenei nav vannas. Es dzīvoju tālāk pagastā jaunā mājā un man

ir vannas istaba. Es teicu, ka bērnus var vest pie manis uz vannu. Mums vēl ir bildes

safotografētas, kā bērni darījās vannā. Vannā ielējām putiņas un pirmo likām māsu. Ienāca

brālis, teica, ka arī grib. Paprasījām māsai atļauju, vai drīkst puika pie meitenes iet. Māsa

teica, lai nāk, pie omas arī esot tā mazgājušies. Pēc tam es izcēlu māsu uz krēsla slaucīt un

pagriezos ar muguru. Tai momentā brālis aizrijās ar putām, ar ūdeni. Un tas arī bija viss.

Šo gadījumu es pateicu tikai savai mammai tādā sakarībā, ka ļoti grūti ir divus vienāda

vecuma bērnus audzināt. Mana mamma ir D.Z. tantei ( bērnu vecmāmiņa ) māsa, un bija

viņai šo gadījumu atstāstījusi. Bet oma visu ir pagriezusi kājām gaisā, ka es esmu bērnus

slīcinājusi. Tiešām tā arī bija un man nav ko melot. Paskaidrojot par bērnu vecāsmātes

attiecībām ar pieteicēju ģimeni sevišķā aizbildne skaidroja: ka konflikts sācies ar to, ka tūlīt

pēc bērēm M.D. paľēmis augšā B.S. un nelaidis lejā pie māsas T.S., kas bijusi lejā pie

vecmāmiľas. Piebilda: „Un tad tās nepārtrauktās mājas meklēšana, ka oma tur vairs dzīvot

nevēlas, ka grib meklēt māju. Jā, mēs braucām, meklējām māju, jo domājām, ka tik tiešām

viņa nevēlas tur vairs dzīvot”. Sevišķā aizbildne neko nezin par S.D. un M.D. savstarpējām

attiecībām ar viľu bērniem. Norādīja, ka pārsvarā S.D. un M.D. meitas ir izaudzinājusi oma.

Ar bērnu mātes I.S. vecākiem bērniem sevišķajai aizbildnei nav nekādas attiecības, jo viľi

auga pie tēva. Ir bijis, ka lielie bērni ir ciemojušies pie omas un D. ģimenes.

[14.5] Atzinuma došanai pieaicinātā iestāde Aizputes novada un Aizputes pilsētas

bāriľtiesa paskaidroja, ka pēc tiesas pieprasījuma tika veikta A. ģimenes sadzīves apstākļu

pārbaude atkārtoti 2010.gada 24.martā. Pirmo reizi bērnu dzīves apstākļi tika pārbaudīti

2009.gada 23.septembrī. Abās pārbaudēs ir secināts, ka pie aizbildľiem A. bērniem T.S. un

B.S. apstākļi ir atbilstoši bērnu augšanai un attīstībai. Bērniem ir nodrošināts viss

nepieciešamais. Ir vietas gulēšanai, vieta mācībām un nodarbībām, ir pietiekošā daudzumā

rotaļlietas un grāmatas. No sarunām ar bērniem ir jūtams, ka ģimenē valda savstarpēja cieľa

un sapratne ģimenes locekļu vidū. Bērni ir iejutušies ģimenē. Sarunas laikā bērni ir atvērti

un brīvi komunicē ar bāriľtiesas locekli. Atkārtoti veicot pārbaudi, ar bērniem runāts netika,

lai lieki netraumētu viľus. Aizputes novada bāriľtiesa uzskata, ka bērniem šai ģimenē ir

nodrošināti atbilstoši apstākļi un viľi tur jūtas labi. Uzskata, ka aizbildnības maiľa būtu

lieka emocionāla trauma bērniem. Paskaidroja, ka Laţas pagasta bāriľtiesa ir izvērtējusi A.

ģimenes finansiālo situāciju. Ir iesniegta M.A. gada ienākumu deklarācija no saimnieciskās

darbības lauksaimniecībā „/Nosaukums/”, kur ir redzami šīs saimniecības gada ienākumi.

Lietā ir ģimenes dzīves apstākļu pārbaudes akts, kurā ir redzams ģimenes dzīves vides

raksturojums. Tajā neparādās nekādi apstākļi, kas varētu būt apdraudoši nepilngadīgiem

bērniem. Tajā ir minēts, ka ģimene spēj nodrošināt savā mājā nepilngadīgu bērnu aprūpi un

audzināšanu. Sadzīves apstākļi ir labvēlīgi bērni audzināšanai. R.A. piemīt īpašības, kas

nepieciešamas bērnu aizbildľu pienākumu pildīšanai. Lietā ir iesniegtas arī medicīniskās

izziľas no ģimenes ārsta. Tajā ir slēdziens, ka nav komplikāciju aizbildniecībai. Atļauts

ľemt aizbildnībā māsas bērnus. Ir izziľa no narkologa, par narkoloģisko saslimšanu

neesamību gan R.A., gan M.A. Papildus pieprasīta un saľemta informāciju no Iekšlietu

ministrijas informācijas centra par sodāmību. Izziľā ir redzams, ka R.A. 1987.gadā ir

ierosināta krimināllieta pēc Latvijas Kriminālkodeksa 215.panta pirmās daļas. Taču turpat ir

norādīts, ka krimināllieta ir izbeigta 14.jūnijā 1987. gadā. Tas nozīmē, ka krimināllieta ir

izbeigta un R.A. nav sodīts. Tā kā arī šis apstāklis nevar būt par šķērsli, lai R.A. nevarētu

iecelt par aizbildni. Vērtējot R.A. motivāciju Laţas pagasta bāriľtiesa vērtēja to, ka R.A.

vēlas ľemt aprūpē savas māsas bērnus, jo uzskata to par savu - brāļa pienākumu. Izvērtējot

R.A. kā personu, Laţas pagasta bāriľtiesa ir lēmusi par viľa atbilstību aizbildľa

pienākumu veikšanai. Lēmumā ir minēts, ka nepastāv Civillikuma 242.pantā minētie

apstākļi. Par R.A. ienākumiem lietā nekas konstatēts nav, bet M.A. ir R.A. sieva, līdz ar to ir

pamats uzskatīt, ka ienākumi tiek izlietoti kopīgi. Aizbildľu pienākums nav no saviem

ienākumiem uzturēt aizbildnībā esošos bērnus. Aizbildľi saľem bērnu uzturnaudu un arī

atlīdzību par aizbildľa pienākuma pildīšanu. Aizbildľa tiesības ir arī pieprasīt atlīdzību no

bērnu naudas, ja viľš uzskata, ka ir ieguldījis savus līdzekļus. Bāriľtiesai nav ziľu, ka R.A.

pieder kāds īpašums. Apstāklis, ka mājas tuvumā atrodas liels dīķis ir minēts kā apdraudošs

apstāklis vēstulē, ko Aizputes novada un Aizputes pilsētas bāriľtiesā iesniedza bērnu

radinieks M.D. Aizputes novada un Aizputes pilsētas bāriľtiesa, vērtējot šo apstākli norādīja

- rodas jautājums, vai visās lauku mājā, kur ir ūdenskrātuves pie mājām, nav uzauguši

bērni. Pārstāve uzskata, ka galvenais ir nodrošināt uzraudzību, ko aizbildľi arī īsteno,

tādējādi pasargājot bērnus. Apsekošanas aktā ir redzams, ka aizbildnībā esošajiem bērniem

ir katram sava istaba. Un ir nodrošināts viss nepieciešamais. Ir gulta, ir pietiekošā

daudzumā spēles, grāmatas un viss pārējais. Lauku mājās bērnus var nomazgāt arī bļodā.

Nav sūdzības ne no bērnudārza, ne citām iestādēm, ka bērnu higiēna nebūtu nodrošināta. Uz

atbildētājas pārstāves jautājumu, vai apsekojot R.A. ģimeni, radās kaut viena iebilde par to,

ka A. ģimene nespētu nodrošināt bērniem labvēlīgu psiho emocionālo stāvokli, bāriľtiesas

pārstāve paskaidroja, ka abās apsekošanas reizēs bērni ir ļoti atvērti, iesaistās sarunās,

komunicē ar bāriľtiesas locekļiem, nes rādīt balvas, kas ir iegūtas dziedāšanas konkursos

bērnudārzā, rāda grāmatas un ir jūtams, ka ar bērniem tiek strādāts. Starp ģimenes

locekļiem ir savstarpējā sapratne un cieľa. A. bērni Ziemassvētku pasākumā aizbildľiem un

aizbilstamajiem izcēlās ar to, ka bija iemācījušies dzejoļus, kuri katram sastāvēja vismaz no

pieciem, sešiem pantiľiem. Apsekošanās bērni stāsta, ka viens prot skaitīt līdz simtam, otrs

līdz trīsdesmit.Tas liecina, ka ar bērniem tiek strādāts, ar viľiem nodarbojas, un tas viss

atspoguļojas bērnu uzvedībā un viľu psiho emocionālajā stāvoklī un zināšanās.

[14.6] Par psihologa sniegto atzinumu tiesas sēdē paskaidrojumus sniedza tā

sastādītāja skolas un psiholoģe S.Š.

Paskaidroja, ka viľa veica bērnu psihoemociomālā stāvokļa izvērtēšanu. Ar bērniem

tikās astoľas reizes. Satikās ar sevišķo aizbildni I.K. un ar abiem aizbildľiem, lai uzzinātu

viľu viedokli un izvērtētu situāciju. Attiecībā uz R.A. un M.A. veica izpēti, vai šie aizbildľi

ir spējīgi nodrošināt bērniem psiho emocionālo atbalstu un vai izprot bērnu attīstību.

Neradās šaubas par abiem aizbildľiem.

Bērni ar psiholoģi kontaktu veidoja ļoti ātri, bija atklāti. Ļoti daudz stāstīja gan par

iepriekšējiem dzīves apstākļiem, gan par apstākļiem, kuros viľi dzīvo tagad. Neradās

aizdomas, ka bērniem netiek nodrošināti attīstībai nepieciešamie apstākļi, kā arī par bērnu

psiho emocionālā stāvokļa atbilstību. Netika novērots, ka bērni būtu trauksmaini. Viľi

neizjūt bailes. Bērni ir pozitīvi emocionāli lādēti. Paši ir ļoti apmierināti ar apstākļiem,

kuros viľi dzīvo. T.S. ir izveidojušās ļoti siltas attiecības ar vecāko meitu S.A. Runājot par

attīstības līmeni, janvārī T.S. bija tā, kas varēja jau rakstīt savu vārdu, bet B.S. vēl kautrējās.

Tagad B.S. jau raksta. Ar šo zēnu ir noticis ļoti straujš attīstības posms. Psiholoģe vairākkārt

uzdevusi jautājumu, pie kā bērni vislabāk izvēlētos dzīvot. Viennozīmīgi abi bērni

atbildējuši, ka vēlās dzīvot pie R.A. un M.A.s Psiholoģe norāda, ka viľai nav pamata

apšaubīt šos vārdus, jo nav radies pamats domāt, ka viľiem tur ir slikti sadzīves apstākļi.

Psiholoģe paskaidroja – „ja es pamanīju bērnos trauksmi, tad tas bija pēdējā tikšanās reizē,

pagājušās nedēļas pirmdienā, jo bērni bija informēti par to, ka šodien ir tiesas sēde. It

sevišķi bija uztraukusies T.S. B.S. man teica: „es esmu gatavs šeit piedalīties, un tad varētu

pieaugušos sasēdināt aplī, un pie kā es pieiešu klāt, tad Jums jāsaprot, ka pie tā es arī

dzīvošu”. Es jautāju –„kurš tad tas būs?”, viņš teica - „tas būs R.A.””. Materiālās lietas

nevar nodrošināt emocionālo siltumu. Bērni beidzot dzīvē ir sajutuši stabilitāti. Atbildot uz

tiesas un procesa dalībnieku jautājumiem psiholoģe paskaidroja, ka sarunās bērni piemin arī

S.D. un M.D. Mazāk tika runāts par S.D., vairāk tika stāstīts par M.D. Saistībā ar alkoholu,

nedēļas nogalēs. Netika nekas pieminēts saistībā ar R.A. un alkoholu. Psiholoģe

paskaidroja- „vienīgi, cik mēs runājām, ka alkohols tiek lietots svētkos”. Pēc psiholoģes

domām, atsvešināšanās no vecvecākiem ir radusies tāpēc, ka nav izveidojusies emocionālā

saikne. B.S. nav bijis tik daudz kopā ar vecmāmiľu kā T.S. Arī T.S. neko nestāstīja par

siltām attiecībām ar vecmāmiľu. Psiholoģe paskaidroja, ka nemanīja trauksmes signālus

par to, ka bērni vairs nav kopā ar vecāko māsu B.B. Bērni pieminēja, ka Jēkabpils oma un

B.B. tētis bija nodrošinājuši viľiem satikšanos ar B.B. Viľi runāja par to, ka viľiem ir

iespēja tikties ar māsu, bet, ka tas nenotiekot bieţi, jo māsa ļoti tālu dzīvo. Uz M.D.

jautājumu psiholoģe atbildēja, ka B.S. nav pieminējis neko par dţipu mašīnām un, ka viľš

būtu braucis pa pilsētu kopā ar M.D. un instruktoru ar mācību mašīnu.

[15] Tiesas sēdēs liecības sniedza liecinieki.

[15.1] Tiesas sēdē 2009.gada 20.novembrī lieciniece D.Z. ( turpmāk arī – lieciniece

; vecmāmiľa) liecināja, ka pieteicēja S.D. ir viľas meita, M.D. ir znots. I.K. ir liecinieces

māsas meita, R.A. ir liecinieces dēls. Pirms šī gadījuma man ar bāriľtiesu nav bijušas

nekādas attiecības.

Lieciniece Durbes bāriľtiesā iesniegusi dokumentus un lieciniecei ticis uzrādīts, ka

arī viľa varēšot piedalīties bērnu audzināšanā. Līdz brīdim, kamēr bērnus piešķīra R.A.

aizbildniecībā, ar Raiti satikuši labi. Liecināja, ka bērni praktiski ir izauguši pie viľas, jo

meita mācījās. Bērni katru sestdienu bijuši Liepājā, arī pa nedēļu, ja meitai pa nedēļu skola

bijusi. Bērni arī no dzemdību nama atvesti pie viľas un līdz pusotram gadam ar visu

mammu pie vecmāmiľas nodzīvojuši. A. ģimene nav sniegusi nekādu palīdzību, kamēr

bērni bijuši mazi. T.S. D.Z. iemācījusi lasīt, rēķināt. T.S. mazāk gājusi bērnudārzā, jo viľai

tur neesot paticis.

Vecmāmiľa domā, ka bērniem labāk būtu pie M.D. un S.D. Šeit viľiem blakus ir

skola. Tur līdz skolai ir 7-8 km, uz skolu jābrauc ar autobusu, brīţiem tas ir, brīţiem nav.

Vēl bērni ir mazi, var iekāpt citā autobusā. Pie M.D. un S.D. ir viss. Ir lielas telpas, ir vanna,

ir duša, ir sēta. Vecmāmiľa liecināja, ka ar pieteicēju ģimeni dzīvojot vienā mājā. Ja S.D.

nevarēs bērnus aizvest uz skolu, vecmāmiľa to varēšot izdarīt. Pie R.A. vecmāmiľa esot

pilnīgi lieka. Pie R.A. bērniem jāiet mazgāties ārpus mājas. Viľam nav pirts. Pie bērniem

vecmāmiľa braucot katru sestdienu, bet pie R.A. viľa neesot gaidīta. Pie vecmāmiľas bērni

dancojuši, spēlējušies, bet pie A. bērni esot klusi un noslēgti, nomākti. Par to liecinot tas, ka

viľi nespēlējas, sēţ vienā vietā, māsa vairs nedzied lellēm dziesmas, nav jautrības. Bērni

apmeklē bērnudārzu. Durbē bērni gājuši spēlēt flautu. Lieciniece aizvedusi visus mūzikas

instrumentus, bet neredzot, ka bērni spēlētu. Vecmāmiľa uzskata, ka S.D. kā sieviete

bērniem ir piemērotāka. R.A. ir vīrietis, un viľa sieva esot rupja pret D.Z. No M.A.

neredzot mīlestību pret T.S. un B.S. Liecināja - akurāt jau nost negrūţ. R.A. esot divi bērni,

kas dzīvo mājā, un viens ārlaulības bērns, kuru viľš neatzīst, alimentus nemaksā un ar to

nesatiekas. R.A. 17 gadus vecā meita dzīvojot kopā ar 25 gadus vecu vīrieti. Bērnu māte

I.S. daţreiz ciemojusies pie A. - citreiz ar bērniem, citreiz viena. R.A. pie I.S. un bērniem

pēdējā laikā ciemojies ļoti reti. R.A. ir vieglā automašīna. Lieciniece liecināja – „viņi bieţi

braukā. Necik sen bija pie R.A. sievas māsas, bet pie manis viņiem neatlika laika iebraukt”.

Vecmāmiľa domā, ka piespiedu kārtā R.A. un M.A. tiek saukti par tēti un mammu. Pati

dzirdējusi, ka trešajā dienā bērni sauc R.A. par tēti. Kad bērni atvesti no Krīţu centra,

vecmāmiľa tur izgulējusi nakti. Otrajā dienā T.S. prasījusi, lai oma paliekot pie viľas pa

nakti. Pie A. vecmāmiľai neesot sniegta tāda pieľemšana, lai lieciniece varētu palikt, neesot

bijusi pretimnākšana. Lieciniece zinot, ka abi bērni bijuši pie I.K. uz vannu, un B.S. iekritis

vannā. Liecināja: „jautāju - kas tad to B.S. gribēja noslīcināt vannā? M.A. atbildējusi – kas

tās par muļķībām, man pirmā dzirdēšana.” Mazā māsa teica: „jā, viņš iekrita vannā un

sadzērās ūdeni.” Tad aprāvās un gāja pie M.A. Pēc tam gāja prom istabā un vairs neko

neteica. B.S. ar gāja uz otro istabu, bet pa ceļam teica: „redz oma, es vēl dzīvs esmu!” Tie

bija viņa vārdi. Ţēl, ka nebija ar ko ierakstīt” Dz . Lieciniece liecināja, ka nav bijusi

aculieciniece šim notikumam, bet I.K. bija savai mammai stāstījusi, un mamma atstāstījusi.

Liecināja, ka ar D. ģimeni daţreiz ir nelieli konflikti. Konkrētajā gadījumā konflikts

izcēlies, jo viľa nesot gribējusi D. atdot bērnus. D. gribējuši bērnus paľemt pie sevis,

kamēr vecmāmiľa atgūstoties no meitas nāves. Pirms tam nekādi konflikti neesot bijuši,

liecināja - „mēs ar D. vispār nelamājamies. Arī ar R.A. pirms tam nelamājos”. Par bērniem

vecmāmiľa tagad neko nezinot, bērni ar viľu nerunājot, vienīgi „jā”. Pie viľas bērni

netiekot vesti, vienīgi viľa pati aizbraucot. Liecināja, ka R.A. aukstais ūdens ir mājās, esot

iespējas ierīkot dušas telpas, bet nav finanses. Bērni bieţi brauc pie I.K. mazgāties. R.A. ar

sievu strādā savā saimniecībā, neko citu papildus nedara. Gūst ienākumus no tā, ka izaug

kāda govs vai cūka. R.A. saimniecībā ir divas govis, kādi seši vai septiľi sivēni, vistas. Pie

mājām ir zemes gabaliľš kartupeļiem, labība un ganības. Netālu no mājas ir dīķis. R.A.

lieciniecei ir lūdzis finansiālu palīdzību konkrētiem mērķiem, lieciniece iedevusi naudu

pirtiľai, meitai tiesībām. Par D. ģimeni liecināja, ka S.D. strādā, arī viľu vecākā meita

strādā. Modrim brīţam ir gadījuma darbi. Par M.D. liecināja : „Viņam māte piepalīdz ar

savu pensiju, viņam ir grupa”. Lieciniece liecināja –„mani ienākumi ir Ls 400,- mēnesī, un

zeme. Ir jāpalīdz bērni izvadīt skolā”. D.Z. uzskata, ka attiecībā pret viľu bāriľtiesas

Lēmums nav taisnīgs, uzskata, ka pati varētu audzināt bērnus, kamēr ir dzīva.

[15.1.1] Tiesas sēdē 2010.gada 29.martā lieciniece D.Z. pēc pieteicēju lūguma

papildus liecināja, ka pēdējās tikšanās reizēs B.S. dzinis vecvecākus prom. B.S. stāstījis, ka

M.A. ir slima un, ka viľai vislabākās zāles ir piens ar govs mēsliem. D.Z. viľam teikusi, ka

tā varot saindēties. Par to viľš sadusmojies un pavēlējis, lai vecmāmiľa brauc prom. Pēc šī

gadījuma D.Z. vēl braukusi apciemot mazbērnus, bet ne uz ilgu laiku. Mazbērni ar vecomāti

tikpat kā nerunājot. Uz jautājumiem atbild tikai - labi. Neko vairāk no viľiem nevar

sagaidīt. Kopš iepriekšējās tiesas sēdes bērni pie vecmāmiľas neesot vesti, kaut gan viľa to

lūgusi.

Pēc bērnu izľemšanas no Krīţu centra pie A. bērni gulējuši uz piepūšamā matrača.

Otrajā dienā D.Z. nopirkusi vēl vienu matraci, segas un spilvenu, atbraukuši pēc saliekamā

krēsla. Tagad B.S. guļ atsevišķi, bet T.S. guļ tajā istabā, kur M.A. un R.A., savā izlaiţamajā

krēslā.

Vīrs lieciniecei stāstījis, ka iepriekšējās tiesas dienā R.A. viľam esot teicis, ka viľam

bērnus nevajag, ja tiesa piesprieţot, tad lai savācot. Lieciniece D.Z. bijusi pie A. pārbaudes

brīdī. Bāriľtiesas darbinieces parunājušās ar bērniem, ar M.A., paskatījušās lejā trīs istabas,

un M.A. teikusi, ka lielās meitenes dzīvo augšā. Lieciniece uzskata, ka augšā dzīvot nevar.

Liecināja, ka A. ģimene audzē kartupeļus, apmēram 1ha, bietes, burkānus, salātus,

sīpolus. „Tikai tā knapi savai iztikšanai. Lauksaimniecības tehnika ir viens traktors, ar kuru

R.A. vadā B.S., divi kombaini - karkass bez motoriem. Pirtiľa nav uzbūvēta - ir stāvs un

jumts, vairāk nekā tur nav.

Atbildot uz jautājumu par bērnu higiēnu, lieciniece liecināja: „netīri bērni nav,

drēbes ir kārtīgas. Kaut kur jau tos bērnus mazgā, tā jau nav, ka nekur cilvēks

nemazgājas”.

Uz atbildētājas jautājumu, kāpēc D.Z. tik krasi maina viedokļus, lieciniece atbildēja:

„Tad kad viņš bija kā dēls, tad bija labs. R.A. meita mani dzen mani ārā(..)”

[15.2] Tiesas sēdē 2009.gada 20.novembrī liecinieks H.Z. liecināja, ka pieteicēja

S.D. ir liecinieka meita, M.D. znots, R.A. - audţudēls, I.K. - sievas māsas meita. Bērnu

māte I.S. bija liecinieka audţu meita, T.S. ar B.S. ir viľa mazbērni. Ar Bāriľtiesu nekādas

attiecības pirms šī gadījuma lieciniekam nav bijušas.

H.Z. liecināja, Z. ģimene (turpmāk arī – vecvecāki) lūguši bāriľtiesai, lai bērni

paliek pie viľiem. Z. ir pensijas, ir šādi tādi ietaupījumi. Bērni pie vecvecākiem jau bija

pieraduši. Bērni pie vecvecākiem bijuši katru sestdienu, kad I.S. braukusi uz skolu, bērni tur

palikuši pa nakti arī, ja bijis vēls, kad T.S. slimoja.

Oma iemācīja T.S. rakstīt un lasīt. Bērni spēlē flautas. H.Z. uzskata, ka bērnus

varēja dot vecvecākiem. Tagad bērniem skola būs 6-7 km attālumā. Ja nokavēs kādreiz

autobusu, tad būs ar kājām jāiet. Tas ir bīstami. R.A. pašam ir problēmas - viena meita

mācās institūtā, otra vidusskolā, viľas ir jāskolo. Iztikas līdzekļi A. ģimenei ir tikai tik, cik

paši saraţo. Visu laiku ar R.A. bijušas ļoti labas attiecības, braukuši ciemos. Liecināja : mēs

šo to aizvedām viņam. Tagad mēs katru sestdienu maziem vedam priekš ēšanas un drēbītes.

Mēs saprotam, ka viņiem ir grūtāk. R.A. gultas priekš bērniem ir. Vienu gultu no mums ar

aizveda. Lielā meita viņam ir prom, tad jau vietas pietiek visiem. Iztikuši jau viņi ir. Bet ar

pilsētas labumiem viņiem ir grūtāk. Algas viņiem nav. Bērnu pensija ir jāmaksā par

bērnudārzu. Nē, A. ģimene mums nav neko prasījusi. Tas tā ir pieņemts, ka pilsētnieks

braucot uz laukiem aizved maizi, desu. Mēs vedam paši uz savu iniciatīvu, R.A. nav neko

lūdzis”. Liecinieks liecināja, ka par R.A. nevarot teikt nevienu sliktu vārdu.

Par attiecībām ar D. ģimeni liecināja – „ar D. ģimeni satiekam, nekāda vaina.

Vienubrīd bišķiņ uzpūcējāmies. Kaut kas sagāja dēļ bērniem. Mēs gribējām, lai bērni pie

mums paliek. Mihails bija iedevis pilnvaru, lai bērni pie viņiem paliek. Un tā mēs

„saķērāmies”, jo neviens mūs nebija informējis, kas, kā un kāpēc. (..) Konflikts bija tikai uz

to brīdi”. Liecināja, ka kopš bērni ir pie R.A., viľi ir palikuši nekustīgi, mazrunīgi, izvairās

no sarunām ar vecvecākiem, atbild ar „jā”, „labi”. Liecinieks pieļauj, ka tiek ietekmēti. Kad

bērni dzīvojuši Liepājā, bieţi kopā ar lielo māsu B.B. vai K.D. gājuši uz veikalu, veikalā

pirkuši kādu „koţļenīti” vai „čupa-čups”. „Konfektes mums mājās visu laiku uz šķīvi

stāvēja”. Liecinieks liecināja, ka bērni M.A. jau trešajā dienā sauca par mammu. Bērnu

māte I.S. ar M.S. vienpadsmit mēnešus kopā nodzīvojuši, un tikai tad H.Z. dzirdējis, ka

bērni M.S. par papīti sauc. Vecvecāki prasījuši, lai atļauj viľiem bērnus aizvest pie mātes

kapa, bet M.A. nepiekrīt, jo uzskata, ka nevar bērnus traumēt. Reiz M.A. durvīs pateikusi, ka

bērni ir slimi.

[15.2.1] Tiesas sēdē 2010.gada 29.martā liecinieks H.Z. pēc pieteicēju lūguma

papildus liecināja - „pagājušajā tiesas sēdes dienā es teicu R.A., lai atdod mums bērnus,

bet naudu lai patur, man tā nav vajadzīga. Bērni ir pie mums pieraduši, lai viņi paliek pie

mums. Uz ko R.A. man atbildēja „Nafig, man viņi nav vajadzīgi, ja tiesa piesprieţ, tad

ņemiet.” Tie bija viņa vārdi”. Tagad, aizbraucot pie bērniem, atmosfēra ir pilnīgi

nepazīstama, bērni ir sveši. Cik viņi kādreiz bija jautri, tik tagad vārdi ar stangām jārauj

ārā. Māsai asarainas acītes paliek. Brālis tāds bravūrīgāks. Ziemassvētkos aizvedām

saldumus un atdevām M.A. Mums ar omu brālis ar ţestu parāda, ka tur ir durvis : „Ejiet

ārā, kāpiet savā Auģikā un brauciet uz Liepāju.” Lai gan tur pat blakus bija vecākās meitas

un M.A., neviens viņam neizrādīja. Pēc iepriekšējās tiesas sēdes, 21.novembrī mēs

aizbraucām. Pie durvīm vecākā meita S.A. sagaidīja un skaļu balsi pateica: „pār slieksni

nevienu soli pāri”. M.A. turpat ģērba bērnu, un nevienam neizrādīja. Teicu, lai atļauj iedot

konfektītes. Mazā māsa panāca pie sliekšņa, iedevu viņai paciņu un viss. Pēdējo reizi mēs

bijām visi četri, S.D. ar Modri arī bija. Labdien, labvakar pasaka, nav tā, ka braucam ar

prieku. Bērni ir tā izmainījušies, ka liekas, ka tie nav mūsu bērni. Kādreiz bija pie mums

visu laiku .(..) Es tur neredzu nevienu grāmatiņu, ne viņi zīmē vai raksta, nekā tur nav. Sēţ

uz spaini un spēlējas. B.S. jau atdeva paciņu M.A. Mazā māsa aiznesa savu paku. Un tad

brālis apsēdās uz spaini, parādīja ar roku uz durvīm un pateica: „oma, opi tur ir durvis,

sēdiet savā Auģikā un brauciet uz Liepāju. ” Liecinieks uzskata, ka bērni tiek ietekmēti. Uz

atbildētājas pārstāves jautājumu, vai bērniem ir skaidrots par izmaiľām pieaugušo

attiecībās, H.Z. atbildēja – „ mēs jau tur nejūtamies labi, vienmēr suflieris sēţ blakus”.

Liecinieks uzskata, ka nepastāv nekāds risks, ja bērni dzīvotu pie S.D. Liecināja, ka D.

ģimenei ar meitu K.D. nav nekādu problēmu.

[15.3] Tiesas sēdē 2009.gada 20.novembrī liecinieks F.K. liecināja, ka pieteicēja

S.D. ir viľa mātes māsa, M.D. ir S.D. vīrs, R.A. ir mātes brālis. I.K. ir redzēta, bet nav

radiniece. F.K. liecināja, ka šobrīd viľš ir 20 gadus vecs, un no mātes šķirti dzīvojis kopš 9

gadu vecuma. Atbildētājas pārstāvei iepriekš nav sniedzis liecības. Liecināja, ka Bāriľtiesā

liecības sniedza pēc savas iniciatīvas, neviens to darīt nelika . Šodien nācis liecināt, jo

vēlas, lai brālis un māsa dzīvo pie S.D. un M.D., pēc pieredzes zina, ka pie M.D. un S.D.

dzīvot ir labāk, viľiem ir daudz labāki apstākļi. Bērni ir tur jau pieraduši, jo tur agrāk tur

dzīvojuši. F.K. domā, ka brālim un māsai pie R.A. ir slikti, jo viľi bija pieraduši pie M.D. un

S.D. F.K. ne pie D., ne pie A. ģimenes pats dzīvojis neesot, bet ir tur ciemojies. Vasarās

liecinieks gribējis aizbraukt uz laukiem pie R.A., bet mamma nav gribējusi. Ar mammu

kopīgi pie R.A. kaut kad jau aizbraukuši. F.K. brīvlaikos braucis pie S.D. un M.D., tad

dzīvojis gan pie omas lejā, gan pie M.D. Pēdējā laikā F.K. Liepājā ciemojies reizes astoľas,

pie mammas Durbē bijis tikai vienreiz. Pēdējā gada laikā mammu, brāli un māsu satapis,

kad ciemojies pie M.D. Kad F.K. brauc uz Liepāju, T.S. un B.S. tur satiekot vienmēr. M.D.

un S.D. pret saviem bērniem un pret F.K. izturoties ļoti labi. S.D. ar M.D. nekādi konflikti

nav bijuši, arī ar omu viľi nekonfliktēja. F.K. liecināja, ka tad, kad māte nomira, bērni

atradušies pie D., oma tai laikā dzērusi tabletes. F.K. ar bērniem staigājuši pa pilsētu,

nekādas sūdzības no bērniem par S.D. un M.D. nav bijušas. Nav bijis tā, ka bērni netiktu

laisti augšā vai lejā. T.S. un B.S. ar M.D. un S.D. ģimeni ir ļoti labas attiecības. Pie S.D. un

M.D. bērniem ir vietas, kur apmesties. D. ir trīs istabas - vienā dzīvojot māsīca, otrā S.D. ar

M.D., bet trešā ir brīva. Vecākā māsīca K.D. ar draugu dzīvojot tai pašā mājā pretējā

dzīvoklī. F.K. bērnībā dzīvojis Aizputē. Atceroties, ka mamma visu laiku ar I.K.

konfliktējusi, to F.K. stāstījusi arī māte. Kādas attiecības viľām bija pēdējā laikā, liecinieks

nezina. F.K. pēdējā laikā pie A. ģimenes nav bijis, neatcerējās, kad tur ciemojies

pēdējoreiz. Uz atbildētājas pārstāves jautājumu „iesniegumā ļoti labi aprakstiet par A., kā

viņi dzīvo. Kā Jūs variet zināt, kāda situācija tur šobrīd ir”, liecinieks atbildēja, ka var

spriest par viľu dzīvi, jo ir tur bijis, tikai ne pēdējā laikā. Uz jautājumu, no kurienes F.K. ir

zināma informācija, ko liecinieks raksta iesniegumā Bāriľtiesai, ka R.A. aizraujas ar

azartspēlēm un citas iesniegumā norādītās nianses, liecinieks atbildēt nevarēja. Tāpat,

liecinieks nevarēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc viľš sniedz informāciju kura nav viľa

rīcībā. Liecinieks noliedza, ka iesniegumu kāds viľam būtu licis rakstīt. Atbildot uz trešās

personas R.A. jautājumu, vai pie R.A. bērniem būtu sliktāk, liecinieks atbildēja apstiprinoši.

Liecinieks zinot, kā ir pie M.D. un S.D. Tur esot viss, bet pie R.A. nav ko paēst. Liecinieks

sniegto atbildi nevarēja pamatot, uz tiesas jautājumu atbildēja, ka tā domājot.

[15.4] Tiesas sēdē 2010.gada 29.martā lieciniece D.V. liecināja, ka viľa ir T.S. un

B.S. audzinātāja bērnudārzā. M.D. un S.D. nepazīst, R.A. ir bērnu tētis, I.K. kādreiz

strādājusi bērnudārzā, ar Durbes novada bāriľtiesu lieciniecei nav nekādas attiecības.

Atbildot uz tiesas un Administratīvā procesa dalībnieku jautājumiem D.V. liecināja, ka T.S.

un B.S. bērnudārzā sākuši nākt no 1.septembra. Bērni, kā bērni - mīļi, draudzīgi,

emocionāli. No rītiem uz bērnudārzu visbieţāk ved vecākā māsa V.A., jo viľa mācās

vidusskolā Aizputē. Ir arī rīti, kad mamma atved. Pēc skolas pakaļ bērniem nāk V.A. un tad

ar skolas autobusu brauc mājās. Ir arī reizes, kad mammīte pakaļ bērniem atnāk. Bērni

M.A. un R.A. dēvē par mammu un tēti. Vienmēr bērni ir tīri, kārtīgi. Viss nepieciešamais,

kas bērnudārzā vajadzīgs, tiek iegādāts un atnests. Var redzēt, ka par bērniem rūpējas.

Bērni ir draudzīgi. Spēj kontaktēties ar citiem bērniem ļoti veiksmīgi. Arī pārējie bērniľi

viľus ļoti veiksmīgi uzľēma savā pulkā. Prot kopīgi spēlēties un dalīties ar savām

mantiľām. Bērni prot pastāstīt, kā jūtas. Bērni jūtas ļoti labi. Šie stāsti par mājām, tēti,

mammu un māsām ir ļoti sirsnīgi un mīļi. Lieciniece liecināja, ka sākumā bērnudārzā nemaz

nav zinājuši, ka ir tā. Licies - ģimene, kā ģimene. Tāpat kā pārējie bērniľi stāsta par

ģimeni. Ko kopā darījuši, kur gājuši. Piemēram, bērni ir stāstījuši, ka teliľš nesen ir

piedzimis, ka gāja rūpēties un pabarot viľu. B.S. stāta, ka kopā ar tēti dara daţādus vīriešu

darbu. Stāsta, ka makšķerēt iet, ka uz motokrosu gājuši un braukuši hokeju skatīties. Bērni

stāstījuši, ka kopā ar māsām mammai pārsteigumu gatavojuši. Bērnudārzā gatavojot

kartiľas tētim, mammai un māsām. T.S. stāstījusi, ka vecmāmiľa ir bijusi ciemos, bet neko

konkrētāk nav stāstījusi. D.V. uz atbildot uz atbildētājas pārstāves jautājumiem, liecināja, ka

nekad nav bērnos manījusi agresiju vai nevēlēšanos kontaktēties ar citiem bērniem. D.V.

novērojusi, ka bērni ir draudzīgi. Viľi nekad nav naidīgi, agresīvi - nemaz nē. Lieciniece

liecināja, ka, ja redz, ka bērnus kaut kas satrauc, tad pajautā, kas viľus nomāc. Bērni spēj

pateikt, kas viľu satrauc, un tad tas kopīgi tiek pārrunāts. Jūtams, ka starp bērniem ir īpašā

saite, ka viľi ir dvīľi. Viľi kopā sēţ, gultiľas arī ir blakus. Bērni jau sākumā salikti kopā, kā

jau dvīľi. Māsiľa vienmēr par brālīti rūpējas. Ja brālītis kaut ko nevar, tad māsiľa uzreiz

steidzas viľam palīgā. Māsiľa palīdz brālim kurpju auklas aizsiet. Bērni nekad nav teikuši,

ka viľiem būtu bijusi vienam no otra nodalīta dzīves teritorija.

[15.5] Tiesas sēdē 2010.gada 29.martā lieciniece M.A. liecināja, ka S.D. un M.D.

pazīst, S.D. ir viľas vīra māsa, M.D. ir S.D. vīrs. R.A. ir liecinieces vīrs, T.S. un B.S. ir vīra

māsas bērni. I.K. ir vīra māsīca. Liecināja, ka ļoti tuvas attiecības ar D. ģimeni viľai nav

bijušas. Ar Durbes novada bāriľtiesu attiecības ir labas, ģimene visu pildījusi, ko Bāriľtiesa

likusi. Lieciniece liecināja, ka pati ar iesniegumu Bāriľtiesā nevērsās, to darīja viľas vīrs.

M.A. un R.A. abi kopā gribējuši, lai viľus ieceļ par aizbildľiem, bet Laţas pagasta bāriľtiesā

teikts, ka pietiek, ja viens raksta iesniegumu. Tā kā R.A. ir brālis, tad viľš rakstīja. M.A.

domā, ka bērni A. ģimenē jūtas ļoti labi, viľasprāt, bērniem tik labi līdz šim nekad nav bijis.

Bērni pa šo laiku, kamēr ir ģimenē, ir ļoti atvērušies, uzticas, ir ļoti mīļi. Patīk svinēt

svētkus ar tradīcijām. Mīl A. meitas un gaida, kad viľas no Liepājas atbrauks. Patīk iet uz

bērnudārzu. M.A. izskatoties un liekoties, ka viss ir ļoti labi. M.A. liecināja, ka A. ģimene

nolēmusi ľemt pie sevis bērnus vīra mātes dēļ. Viľa lūgusi, lai raksta iesniegumu

Bāriľtiesai, jo viľa nav gribējusi, lai S.D. bērnus ľem. Ilgi nedomādami, pēdējā momentā A.

arī uzrakstījuši, lai bērni, it kā nenokļūtu pie S.D. un M.D.. Lieciniece liecināja, ka

pieteicējiem un vecvecākiem bija ļoti lieli strīdi, un bērni to visu dzirdēja. Viľu strīdu dēļ

bērni bija Krīţu centrā. Bērni ir redzējuši, kā opaps ar Sarmīti ir sētā kāvušies. M.A.

liecināja, ka A. ģimene dzīvo parasti. Viens otru mīl un atbalsta. Ģimenei arī pret omu nekā

ļauna neesot, kaut arī no viľas puses ir visi šie apvainojumi. Apvainojumi un strīdi ar omu

sākušies, kad vecmāmiľa pārdomājusi, ka tomēr grib, lai bērni aug pie S.D. un M.D..

Sākumā A. centušies palīdzēt pārdot vecāsmātes māju, lai nopirktu viľiem māju Aizputē, lai

viľa būtu tuvāk bērniem. Kad tas neizdevās, tad vecāmāte pārgāja S.D. un M.D. pusē. M.A.

liecināja, ka iztiku ģimene sev nopelna ar piemājas saimniecību audzējot cūkas un

jaunlopus. Pagaidām ir septiľi jaunlopi. Lopi tiek pārdoti, arī zivis no zivju dīķa tiek

pārdoti, labība vairāk tiek izbarota lopiem. Lielā meita studē, viľai ir stipendija no budţeta.

Bērnudārza maksājumiem ir T.S. un B.S. naudiľa.Ir arī Eiropas naudas. Ģimenei pieder

lauksaimniecības tehnika, un ar to tiek apstrādāti lauki. Pagaidām traktoram tehniskā

apskate nav izieta. Ar kombainu var vākt raţu. Lieciniece nezin, vai traktoram ir vecā

parauga numurzīme. Lieciniece apliecināja, ka viľa ir īpašuma „/Nosaukums/” īpašniece.

Mājas pirmajā stāvā ir trīs istabas un otrajā - divas. Katram bēram pirmajā stāvā ir sava

istaba. Viena meita dzīvo otrajā stāvā. M.A. un R.A. dzīvojot pirmajā stāvā. Lielā meita S.A.,

sestdienas un svētdienas, kad atbrauc no augstskolas, paliek T.S. istabā, T.S. pati tā gribot,

viľa ļoti gaidot, kad lielā māsa atbrauks. Bērnudārzs ir 4 km no mājām. Bērni no rīta brauc

kopā ar māsu. Māsa brauc uz vidusskolu, tā ir pretim bērnudārzam. Ja māsa nevar, tad paši

vedot ar mašīnu. Vakarā māsa bērnus savāc no bērnudārza vai arī paši aizbraucot pakaļ.

Bērni neskumst pēc vecvecākiem, vecvecāki bērnus apciemo. Brālim raksturs esot ļoti ciets.

Viľš negrib omammu saukt par omammu, bet viľš viľu sauc par D.Z. M.A. esot mācījusi

viľam „lai vai kāda omamma, bet viņa ir jūsu omamma.” Lieciniece nezinot, kāpēc tā ir, bet

arī T.S. omammu negrib. Bērnus satraucot tas, ka ejot laukā nebūtu atbraukusi oma un

nenozagtu viľus. M.A. liecināja ka pati nav dzirdējusi, ka B.S. dzinis prom vecvecākus, bet

to stāstījis B.S.. Uz jautājumu, kā M.A. reaģē uz šādām situācijām, M.A. paskaidroja, ka nav

bijusi klāt sarunā, B.S. ienācis un teicis, ka izdzinis omu no mājām. M.A. jautājusi kā, B.S.

atbildējis -„es skaitīju līdz desmit, tur ir durvis un ej.” Uz jautājumu, kāpēc viņš tā darījis,

B.S. atbildējis, ka viņš negribot, lai omamma pie viņa brauc. Arī omamma ienākusi istabā,

un lielā meita jautājusi, vai B.S. tiešām negrib, lai omamma brauc ciemos, uz ko B.S.

atbildējis ka negribot. M.A. liecināja, ka vecāmāte bija viņam draudējusi ar bērnunamu.

Vienmēr vecvecāku apciemojums esot ar asarām. M.A. liecināja, ka T.S. M.D. un S.D.

nepiemin, bet B.S. piemin. M.A. liecināja: arī vakar lasījām grāmatu un brālis sāka raudāt,

apķēra mani un teica: „Mīļā mammīt, man ir bail, ka M.D. neuzvar”.Uz pieteicēja M.D.

jautājumu, kāpēc bērni sāka dzīt vecvecākus ārā tikai pēc iepriekšējās tiesas sēdes, kad

Jums sākās nesaskaņas? Kā bērni to uzreiz varēja zināt, lieciniece atbildēja: nesaskaņas jau

radās ātrāk. Brālim ir dusmas par to, ka omamma nepareizi apmeloja Ivetiņu. Bērni visu

dzird, māja nav tik liela. Omamma Krīzes centrā bērniem stāstīja arī par tevi sliktu. Un

bērni to atceras. Viņi nav tādi, ka viņi vienu dienu piedod, bet otru dienu atkal - nē. Es

esmu māsiņai teikusi, ka viņa dzīvoja pie omas un viņai bija labi. Es neizvēlējos viņu, es

vienkārši gribēju palīdzēt”. Lieciniece liecināja, ka bērnu māte I.S. neaicināja bērniem par

krustvecākiem M.A. un R.A., bet aicināja viľu meitas. Nelaimes gadījuma dēļ, kad I.S.

draugs noslīka, kristības tika atceltas. Nākamajā reizē, kad bija noliktas kristības, I.S. vispār

nevienu neaicināja, vienkārši tāpat bērniľus pakristīja. M.A. liecināja, ka bērni ir pieraduši

pie lauku vides. Bērni tiek pieskatīti. Liecināja, ka pati M.A. ir mājās. Kopē ejot laukā, ejot

grābt lapas. Tajās dienās, kad bērni ir mājās, tad mājās ir arī lielā māsa. Bērnu uzraudzība ir

nodrošināta.Ir domāts par to, kur bērni ies skolā. Uz bērnudārzu. jau bijuši atnākuši no

/vidusskola/ un no /pagastskola/. Skola nodrošinot bezmaksas autobusu. Pagasta skola

nodrošinot autobusu līdz pašam ceļgalam - atvest un aizvest. No mājām līdz ceļgalam ir

pavisam neliels gabals, tas ir netālu. Bērnus A. ģimene mazgājot mājās vanniľā, tāpat kā

savus pašu bērnus mazgājuši. Braucot arī uz pirti. Arī pie sevišķās aizbildnes I.K. braucot

uz vannu. A. pašiem pirts pagaidām tikai ceļoties. Grūtības nesagādā tas, ka tualete ir

pagalmā. Ja ir tumsa, mājās ir arī spainītis. Atbildot uz sevišķās aizbildnes jautājumu, M.A.

liecināja, ka omamma teikusi , ka bērniem ir jādzer kaļķis. Ja nē, tad izkritīs un izpūs zobi

tāpat kā Ivetai. Bērni histēriski izskrējuši ārā un teikuši, ka atpakaļ neies. Nav klausījuši arī

M.A. pamudinājumam iet un runāt ar vecvecākiem, kuri atbraukuši. Bērni raudājuši un nav

gājuši, saukuši lielo māsu līdzi.

Motīvu daļa

[16] Tiesa lietā konstatē šādus apstākļus:

[16.1] Bērnu T.S. un B.S. māte ir I.S. (lietas 110. – 111.lapa).

I.S. 2009.gada 19.maijā mirusi (lietas 112.lapa).

[16.2] T.S. un B.S. tēvs ir M.S., personas kods /personas kods/ (lietas 110. –

111.lapa).

M.S. deklarētās dzīves vietas adrese ir /adrese/ (skat. lietas 1.sējuma 66.lapa un

12.lapa) .

[16.3] 2009.gada 8.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesā saľemts

M.S. iesniegums ar lūgumu atľemt viľam bērnu T.S. un B.S. aprūpes tiesības (lietas

1.sējuma 117.lapa).

[16.4] 2009.gada 8.jūnijā, sarunā ar Dunalkas pagasta un Durbes novada

Bāriľtiesas priekšsēdētāju S.D. un M.D. izteica piekrišanu kļūt par bērnu T.S. un B.S.

aizbildľiem (lietas 115.lapa).

[16.5] 2009.gada 10.jūnijā bērnu tēvs M.S. izsniedza pilnvaru Nr. 4291, ar kuru

pilnvarojis S. D. un M. D. (..) pārstāvēt nepilngadīgo bērnu T.S. un B.S. intereses (..) ar

visām tiesībām, kādas M.S. piešķirtas kā bērnu dabiskajam aizbildnim (..) (lietas 1.sējuma

85.lapa)

[16.6] 2009.gada 11.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesas

priekšsēdētāja pieľēma vienpersonisku lēmumu Nr.1-6/11 pārtraukt aprūpes tiesības M.S.

par bērniem T.S. un B.S. un ievietot bērnus T.S. un B.S. un B.B. sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu saľemšanai institūcijā(lietas1.sējuma 94.-95.lapa)..

Lēmumā norādīts, ka tas pieľemts 1) uz M.S. rakstīta iesnieguma pamata, kurā M.S.

lūdz viľam atľemt aprūpes tiesības, jo nespēj parūpēties par bērniem un pēc iesnieguma

uzrakstīšanas izdod pilnvaru M.D. par bērnu T.S. un B.S. aprūpi, par bērniem jau labprātīgi

rūpējās vecmāmiľa D.Z., un 2) uz vecmāmiľas D.Z. zvana pamata, jo notiek emocionāla

vardarbība no pieaugušo puses, savstarpēji konfliktējot, pat iesaistot pašvaldības policiju, ko

pieļauj bērnu tēvs, bērniem nav droša vide. Bērnu ievietošana sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu saľemšanai institūcijā nepieciešama arī tāpēc, ka bērni nesen kā zaudējuši

savu māti.

[16.7] 2009.gada 11.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesas

priekšsēdētāja sastādīja Sociālā gadījuma situācijas aprakstu Zantes Ģimenes krīzes centram

par bērniem T.S. un B.S. (lietas 1.sējuma 93.lapa).

Aprakstā norādīts, ka pēc mātes nāves T.S. dzīvo pie vecmāmiľas- mātes mātes, un

B.S. tanī pat mājā otrajā stāvā pie mātes māsas S.D. ģimenes. T.S. ir tikpat kā izaugusi pie

vecmāmiľas D.Z., bet B.S. pie mammas. Šobrīd B.S. pie sevis bija pievākuši mammas

māsas ģimene. Kā būtiskākā informācija par bērnu un ģimeni norādīts – Mirusi māte, B.S.

tiek vainots mātes nāvē.

[16.8] 2009.gada 11.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesas

priekšsēdētāja nosūtīja bērnus T.S. un B.S. un B.B. Sociālās rehabilitācijas saľemšanai

institūcijā (lietas 1.sējuma 91.lapa).

[16.9] 2009.gada 15.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesā

reģistrēts vecāsmātes māsas D.A. iesniegums, kurā D.A. informē par 2009.gada 11.jūnija

notikumiem bērnu vecmāmiľas un D. ģimenes dzīvesvietā (lietas1.sējuma 89.-90.lapa).

[16.10] 2009.gada 15.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesā

reģistrēts vecāsmātes D.Z. iesniegums, kurā vecmāmiľa informē par 2009.gada 11.jūnija

notikumiem viľas un pieteicējas dzīvesvietā( lietas 1.sējuma 86.lapa).

[16.11] 2009.gada 17.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesā saľemts

Liepājas pašvaldības policijas NLN kārtībnieces I.M. un jaunākā inspektora A.M.

2009.gada 16.jūnija paskaidrojumi par izsaukumu 2009.gada 11.jūnijā uz adresi

/adrese/(lietas1.sējuma 72.- 73.lapa).

[16.12] 2009.gada 22.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesā saľemts

bērnu mātes pilngadīgo dēlu K.K. un F.K. iesniegums, kurā viľi izsaka viedokli par

aizbildľu kandidātiem un lūdz Bāriľtiesu izvērtēt situāciju, nevadīties pēc emocijām, kas ir

būtiskas izšķiroša lēmuma pieľemšanā un ļaut S.D. un M.D. rūpēties par T.S. un B.S.

nākotni(lietas 1.sējuma 77.lapa).

[16.13] 2009.gada 25.jūnijā Bāriľtiesā saľemts M.S. iesniegums par iesnieguma par

aprūpes tiesību atľemšanu atsaukums (lietas 1.sējuma 76.lapa.)

[16.14] 2009.gada 25.jūnijā Bāriľtiesa pieľēma lēmumu Nr. 1/6/13, ar kuru nolēma

atjaunot M.S. aprūpes tiesības bērniem T.S. un B.S. (lietas 1.sējuma 66.lapa) .

[16.15] 2009.gada 6.jūlijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesā saľemts

no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārsūtītais D.Z. un H.Z. iesniegums, kurā

viľi lūdz palīdzību, informējot par faktiskajiem apstākļiem, un izsakot baţas par bērnu

turpmāko likteni (lietas1.sējuma 60.-62.lapa).

[16.16] 2009.gada 6.jūlijā M.S. Bāriľtiesā iesniedzis iesniegumu, kurā no jauna

lūdzis atľemt viľam aprūpes tiesības uz bērniem T.S. un B.S. (lietas 1.sējuma 58.lapa).

[16.17] M.S. 2009.gada 9.jūlijā ir sastādījis iesniegumu par S.D. un M.D. 2009.gada

10.jūnijā izsniegtās pilnvaras ar reģistra Nr.4291 atsaukumu (lietas 1.sējuma 56.lapa) un

iesniegumu ar lūgumu nosūtīt S.D. un M.D. paziľojumu par pilnvaras atsaukumu ( lietas

1.sējuma 55.lapa).

[16.18] 2009.gada 14.jūlijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesā saľemts

M.A. un R.A. iesniegums, kurā M.A. un R.A. lūdz iecelt viľus par bērnu T.S. un B.S.

aizbildľiem (lietas 1.sējuma 50.lapa).

[16.19] 2009.gada 14.jūlijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesā saľemts

Laţas pagasta Bāriľtiesas lēmums Nr.1-6/4, ar kuru atzīts, ka R.A. ir aizbildľa pienākumu

pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, viľš atbilst aizbildľa pienākumu pildīšanai

(lietas 1.sējuma 51.lapa).

[16.20] 2009.gada 15.jūlijā pabeigta 2009.gada 7.jūlijā iesāktā novērtēšana lietā Nr.

3-5/03 – 2009, un sastādīta riska novērtējuma anketa (lietas 1.sējuma 45. – 47.lapa).

[16.21] 2009.gada 15.jūlijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesā saľemts

K.K. un F.K. iesniegums.

Iesniegumā norādīts, ka K.K. un K.F. uzzinājuši, ka viľu māsas un brāļa T.S. un

B.S. tēvs atkārtoti atsacījies no bērnu aprūpes, tādēļ nolēmuši uzrakstīt kopēju iesniegumu,

lai informētu par iespējamiem kandidātiem bērnu turpmāko interešu pārstāvniecībā (lietas

(lietas 1.sējuma 49.lapa).

[16.22] 2009.gada 28.jūlijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesā saľemts

Liepājas pilsētas Bāriľtiesas 2009.gada 24.jūlija lēmums Nr.1-6/350 „Par S.D. un M.D.

atbilstību aizbildľu pienākumu pildīšanai” (lietas 40.-42.lapa).

[16.23] 2009.gada 28.jūlijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesā saľemts

Liepājas pilsētas Bāriľtiesas 2009.gada 24.jūlija lēmums Nr.1-6/349 „Par D.Z. un H.Z.

atbilstību aizbildľu pienākumu pildīšanai” (lietas 42.-43.lapa).

[16.24] 2009.gada 28.jūlijā ar Dunalkas pagasta un Durbes novada bāriľtiesa

pieľēma lēmumu Nr. 1-6/21 atľemt bērnu T.S. un B.S. aprūpes tiesības bērnu tēvam M.S.

(skat. lietas 12.lapa)

[16.25] 2009.gada 28.jūlijā notika Dunalkas pagasta un Durbes novada bāriľtiesas

sēde, kurā piedaloties Bāriľtiesas priekšsēdētājais – sēdes vadītāji S.H., bāriľtiesas

locekļiem M.L. un R.J., bāriľtiesas sēdes sekretārei I.V., administratīvā procesa

dalībniekiem D.Z. un H.Z., S.D. un M.D., R.A. un M.A., izskatot lietu Nr. 5-1/01 – 2009 par

B.S. un T.S. aizbildľa iecelšanu vienbalsīgi nolemts iecelt par bērnu T.S. un B.S. aizbildni

R.A. (lietas 1.sējuma 35.-39.lapa un lietas 1.sējuma 12. – 13.lapa).

Lēmums ir pamatots ar LR Civillikuma 222., 235., 239., 240., 241., 242., 243.

pantiem un Bāriľtiesas likuma 26.panta pirmās daļas 1. un 2. punktu, 29.panta pirmo un

ceturto daļu, 49.pantu, 54.panta pirmo daļu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 32.pantu un

35.panta pirmo daļu.

[17] Tiesa konstatē, ka ar Lēmumu par bērnu T.S. un B.S. aizbildni ieceļot R.A.,

Bāriľtiesa, faktiski, ir atteikusies apmierināt S.D. un M.D. iesniegumu, ar kuru pieteicēji

lūdza iecelt viľus par bērnu aizbildľiem.

Tiesā iesniegtajā pieteikumā pieteicēji lūdz atcelt pieľemto Lēmumu, un uzdot

Bāriľtiesai izdot pieteicējiem labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru viľi tiktu iecelti par

bērnu aizbildľiem.

Judikatūrā atzīts, ka administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt

pieteicēja prasījumu (konkrētajā gadījumā –par aizbildni iecēlusi nevis pieteicējus, bet citu

personu) ir vērtējams kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir,

priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā

akta izdošanu, bet šī nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma

priekšmets. No minētā izriet, ka prasījuma priekšmets konkrētajā lietā ir labvēlīga

administratīvā akta izdošana. Skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu,

tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi

(skat. arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 2.novembra

sprieduma lietā SKA-415/2006 17.punktu).

[18] Kā atzīts tiesu praksē, lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu,

tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas piešķirt personai tiesības prasīt to labumu, kuru

persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Ievērojot, ka S.D. un M.D. pārsūdz Lēmumu, ar kuru par bērnu aizbildni iecelta cita

persona, konstatējams, ka S.D. un M.D. par savu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu

uzskata Bāriľtiesas atteikumu iecelt viľus par bērnu T.S. un B.S. aizbildľiem. No minētā

izriet, ka S.D. un M.D. uzskata, ka viľam ir tiesības prasīt, lai Dunalkas pagasta un Durbes

novada bāriľtiesa ieceltu viľus par aizbildľiem.

Administratīvā procesa likuma ( turpmāk arī – APL) 31.panta otrajā daļā ir

noteikts, ka pieteikumu, izľemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona,

kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.

Personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums (subjektīvās tiesības) pastāv, ja

personai no tiesību normas izriet tiesība prasīt kaut ko no valsts pārvaldes iestādēm vai ir

tiesības prasīt, lai valsts pārvaldes iestādes neiejauktos viľas tiesībās (sal., piemēram,

Augstākās tiesas Senāta 2005.gada 15.marta lēmuma lietā Nr.SKA-148 12.punktu.) Lai

noskaidrotu, vai personai ir tiesības kaut ko prasīt, tas ir, subjektīvās tiesības, jānoskaidro,

vai šādas tiesības izriet no kādas tiesību normas (Administratīvo lietu departamenta

2005. gada 22. novembra sprieduma SKA-291 12. punkts; sal.: 2005. gada 15. marta

lēmuma SKA-148 12. punkts, 2006. gada 8. augusta lēmuma SKA 402/2006 7. punkts).

Aizbildnība pār nepilngadīgajiem, izľemot šā likuma 229.pantā minēto gadījumu,

piekrīt vispirms viľu tuvākajiem radiniekiem, bet tam ir nepieciešams bāriľtiesas

apstiprinājums. Par tuvākajiem nepilngadīgo radiniekiem uzskatāmi tie, kas, šiem

nepilngadīgajiem mirstot, būtu viľu likumiskie mantinieki. Par aizbildľiem bāriľtiesa

izrauga no vienādi tuviem radiniekiem piemērotākos, bet, ja tuvākie izrādītos nepiemēroti,

tad tālākos (Civillikuma 235.pants). Ja starp nepilngadīgo radiniekiem neatrodas spējīgi vai

arī ja spējīgie nevar uzľemties aizbildnību, vai ja viľus atlaiţ no aizbildľu amata likumisku

iemeslu dēļ, kā arī ja nepilngadīgajiem nemaz nav radinieku, aizbildľus ieceļ bāriľtiesa no

citu personu vidus, un tai jārīkojas šajā ziľā pašai no sevis, tiklīdz tā dabū zināt, ka ir tādi

pilnīgi bāriľi ( Civillikuma 236. pants) .

Tādējādi, saskaľā ar minētajām tiesību normām, aizbildnība, izľemot Civillikuma

229. pantā minēto gadījumu, piekrīt vispirms nepilngadīgo bērnu tuvākajiem radiniekiem.

No citu personu vidus bāriľtiesa nepilngadīgajiem var iecelt aizbildni vienīgi gadījumā, ja

starp nepilngadīgo radiniekiem neatrodas spējīgi vai arī ja spējīgie nevar uzľemties

aizbildnību, vai ja viľus atlaiţ no aizbildľu amata likumisku iemeslu dēļ, kā arī ja

nepilngadīgajiem nemaz nav radinieku.

No minētajām tiesību normām izriet, ka subjektīvās tiesības prasīt iecelšanu par

aizbildni ir vienīgi bērnu tuvākajiem radiniekiem vai mirušu vecāku izraudzītai personai.

Tādējādi tiesības vērsties tiesā un pārsūdzēt lēmumu, ar kuru nepilngadīgajam ir iecelts

aizbildnis, ir tiesības tikai nepilngadīgo tuvākajiem radiniekiem vai mirušu vecāku

izraudzītai personai. Kā savā praksē atzinis arī Augstākās tiesas Senāts, tiesību normas

neizceļ citas personu kategorijas, no kurām būtu izraugāms aizbildnis, līdz ar to citām

personām nav šādu subjektīvo tiesību (16.01.2007 gada 16.janvāra lēmums SKA-144[7]).

Civillikuma 206. pants nosaka, ka par radniecību sauc divu vai vairāku personu starpā

ar dzimšanu radušos attiecību. Kā konstatējams no lietas materiāliem (lietas 1.sējuma 12.

lapa, 35. – 39.lapa, 40.- 41.lapa, 2.sējuma 30.lapa u.c.) M.D. ir bērnu mātes pusmāsas S.D.

vīrs, nevis bērnu radinieks. Tā kā M.D. kā bērnu mirušās mātes pusmāsas laulātajam nav no

likuma izrietošu objektīvo tiesību tikt ieceltam par bērnu aizbildni, kamēr nav atkrituši

bērnu radinieki, un M.D. pieteikumā norādītie iebildumi pret Lēmumu pēc satura ir vērsti uz

to, ka pienācīgi nav izvērtēts, vai bērnu citi radinieki un viľu laulātie nav piemērotāki

aizbildľa amatam kā ieceltais aizbildnis, tiesa pamatojoties uz iepriekš norādītajām tiesību

normām, atzīst, ka M.D. nav subjektīvo tiesību prasīt atcelt lēmumu, ar kuru par bērnu

aizbildni iecelts bērnu radinieks, un prasīt labvēlīga administratīvā akta izdošanu – viľa

iecelšanu par bērnu aizbildni.

Ľemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka arī S.D. nav no likuma izrietošu tiesību

prasīt, lai par bērnu T.S. un B.S. aizbildni tiktu iecelts M.D., kamēr nav atkrituši bērnu

radinieki.

Lai noteiktu, vai ar Lēmumu ir aizskartas pieteikuma iesniedzēja M.D. tiesiskās

intereses, ir jānoskaidro piemērojamās normas mērķis, proti, jānoskaidro, vai tiesību norma

izdota ar mērķi attiecīgajā tiesiskajā situācijā aizsargāt noteiktas personas individuālo

interesi.

Aizbildnības institūta jēga ir ietverta Civillikuma 252.pantā, proti, aizbildľi atvieto

saviem aizbilstamajiem vecākus. Turklāt, sakarā ar to, ka nepilngadīgajam nav rīcības

spējas, viľu visos tiesiskos darījumos, kā jau vecāku atvietotājs, atbilstoši Civillikuma

261. pantam pārstāv aizbildnis. Kā teikts Konvencijas par bērna tiesībām 18.panta pirmajā

daļā, vecāki vai attiecīgajos gadījumos likumīgie aizbildľi ir galvenās personas, kas

atbildīgas par bērna audzināšanu un attīstību. Nodrošināt, lai vislabāk tiktu aizsargātas

bērna intereses, ir svarīgākais viľu rūpju objekts. Savukārt, kā norādīts spriedumā iepriekš,

Civillikuma 235. panta pirmajā daļā noteikts, ka aizbildľi primāri izraugāmi no bērna

tuvāko radinieku vidus. Civillikuma 245.pants noteic, ka aizbildľa amats ir sabiedrisks

pienākums, no kura neviens nevar atteikties bez likumiska pamata. No minētās tiesību

normas izriet, ka kļūt par aizbildni ir personas pienākums, nevis tiesības.

Tādējādi tiesību normas, kas regulē aizbildľa iecelšanu pamatā ir izdotas ar mērķi

aizsargāt nepilngadīgā, kurš palicis bez vecāku aizgādības, intereses, kā arī šī nepilngadīgā

tuvāko radinieku intereses nodrošināt bērna intereses (sal. ar 2005. gada 22. novembra

sprieduma SKA-291 13. punktu un 2005. gada 16. decembra sprieduma SKA-376

8.2. apakšpunktu par aizgādņa iecelšanu). Šo tiesību normu mērķis nav aizsargāt citu

personu interesi būt par aizbildni un izrietoši – šo citu personu interesi, lai par aizbildni

nebūtu citas personas. Līdz ar to pieteicēja M.D. interese, lai no aizbildľa amata tiktu

atcelts R.A. un par T.S. un B.S. aizbildni tiktu iecelts viľš – M.D., nav tiesiski aizsargāta.

Tiesa nekonstatē arī tiesību normas, kuras M.D. ļautu tiesā prasīt pieteicēja S.D. kā bērnu

radiniecei labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Ľemot vērā minēto, pamatojoties uz APL 282.panta 2.punktu tiesa saskata pamatu

tiesvedības izbeigšanai šajā administratīvajā lietā daļā, kas ierosināta pēc M.D. iesniegtā

pieteikuma par Lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu un daļā, kas

ierosināta pēc S.D. pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu attiecībā uz M.D.

un M.D. iecelšanu par bērnu T.S. un B.S. aizbildni.

[19] APL 32.panta otrajā daļā noteikts, ka katrs līdzpieteicējs procesā piedalās

patstāvīgi. Saskaľā ar APL 32.panta ceturto daļu tiesas nolēmumu pieľem attiecībā uz katru

līdzpieteicēju atsevišķi. (..) . Ľemot vērā minēto, tiesa izskata lietu pēc iesniegtā pieteikuma

daļā, kas ierosināta pēc pieteicējas S.D. pieteikuma par viľas prasījumu atcelt Lēmumu un

iecelt viľu – S.D. par aizbildni bērniem T.S. un B.S.

Vienlaikus, ľemot vērā to, ka M.D. ir pieteicējas S.D. dzīvesbiedrs un šīm personām

kā laulātajiem ir kopēja ģimene, kopēja dzīvesvieta un kopēja saimniecība, pieteicējas

kandidatūra, tiesas ieskatā ir vērtējama nesaraujamā saistībā ar M.D.

[20]Tiesa, izvērtējot pieteikumu, procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus,

institūciju sniegtos atzinumus un liecinieku liecības kopsakarā ar pārējiem lietā esošajiem

pierādījumiem, secina, ka S.D. pieteikums izskatāmajā daļā nav pamatots un ir noraidāms.

[21] Saskaľā ar Civillikuma 222.pantu bez vecāku aizgādības palikušam bērnam

ieceļams aizbildnis.

Atbilstoši Bāriľtiesu likuma 2.panta pirmajai daļai, bāriľtiesa ir novada vai

republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Lēmumu par

bērna ārpusģimenes aprūpi pieľem tās pašvaldības bāriľtiesa, kuras darbības teritorijā ir

deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta (Bāriľtiesas likuma 54.panta pirmajā daļa). Atbilstoši šā

likuma 17.panta 1.punktam, bāriľtiesa aizstāv bērna (..) personiskās un mantiskās intereses un

tiesības. Bāriľtiesu likuma 26.panta pirmajā daļā noteikts, ka bāriľtiesa lemj par aizbildnības

nodibināšanu un aizbildľa iecelšanu bērnam šajā likuma pantā noteiktajos gadījumos, tai

skaitā, ja bērna vecāki miruši (..) (pirmās daļas 1.punkts) vai bērna vecākiem atľemtas bērna

aprūpes (..) tiesības ( pirmās daļas 2.punkts).

Tiesa atzīst, ka bērnu mātes I.S. nāve (lietas 1.sējuma 112.lapa, bērnu tēva M.S.

iesniegums Bāriľtiesai par bērnu T.S. un B.S. aprūpes tiesību atľemšanu (lietas 1.sējuma

117.lapa) un bērnu aprūpes tiesību atľemšana viľam ar Dunalkas pagasta un Durbes

novada Bāriľtiesai 2009.gada 28.jūlija lēmumu (skat. lietas 1.sējuma 12.lapa), ir bijis

pamats Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesai uzsākt un turpināt administratīvo

procesu lietā, un rezultātā pieľemt lēmumu par aizbildľa iecelšanu bērniem T.S. un B.S.

Minētais atbilst Lēmuma pamatojumā norādītajai atsaucei uz Bāriľtiesas likuma

26.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā un 54.panta pirmajā daļā ietvertajām tiesību normām.

[22] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 35.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka

aizbildľa iecelšanas kārtību un viľa pienākumus pret bērnu nosaka Civillikums, Bāriľtiesu

likums, kā arī Bāriľtiesas darbības noteikumi. Kā izriet no spriedumā iepriekš norādītajām

tiesību normām - Civillikuma 235.pantā un 236. panta, aizbildnība pār nepilngadīgajiem,

izľemot šā likuma 229.pantā minēto gadījumu, piekrīt vispirms viľu tuvākajiem

radiniekiem, bet tam ir nepieciešams bāriľtiesas apstiprinājums(..), savukārt, ja starp

nepilngadīgo radiniekiem neatrodas spējīgi vai arī ja spējīgie nevar uzľemties aizbildnību,

vai ja viľus atlaiţ no aizbildľu amata likumisku iemeslu dēļ, kā arī ja nepilngadīgajiem

nemaz nav radinieku, aizbildľus ieceļ bāriľtiesa no citu personu vidus (..).

LR Civillikuma 229.pantā noteikts, ka abiem vecākiem ir tiesība testamentā iecelt

aizbildľus saviem bērniem – kā jau esošiem, tā arī gaidāmiem. (..). Noteikti un

neapšaubāmi pierādītam tēva vai mātes nodomam iecelt par aizbildni saviem bērniem

zināmas personas ir tāds pats spēks kā iecelšanai ar testamentu.

Civillikuma 240.pantā ir noteikts, ka visos tajos gadījumos, kad aizbildľa

apstiprināšana vai iecelšana ir atkarīga no bāriľtiesas, tai jāraugās, lai apstiprināmajai vai

ieceļamajai personai būtu šā pienākuma izpildīšanai vajadzīgās spējas un īpašības.

Bāriľtiesu likuma 29.pants, nosakot bāriľtiesai iepriekšminēto aizbildľa izraudzīšanās

pienākumu, paredz aizbildľa kandidāta vērtēšanas kritērijus (skat. Bāriľtiesu likuma

29.panta pirmo daļu) un obligāti iesniedzamos dokumentus (skat. Bāriľtiesu likuma

29.panta otro daļu), un nosaka, ka, ja persona, kura vēlas kļūt par aizbildni nedzīvo tās

pašvaldības teritorijā, kura lemj par aizbildnības nodibināšanu, atzinumu par to, vai

attiecīgajai personai ir aizbildľa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības,

sniedz attiecīgās personas dzīvesvietas bāriľtiesa (skat. Bāriľtiesu likuma 29.panta ceturto

daļu).

Tādējādi bāriľtiesai, ievērojot tiesību normās paredzētos nosacījumus ir pienākums

apstiprināt vai izraudzīties un iecelt bērnam aizbildni, t.i., personu, kurai saskaľā ar

Civillikuma 245.pantu uztic veikt sabiedrisku pienākumu, bet faktiski, - uzticot atvietot

bērnam vecākus. Tiek nodibinātas publiski tiesiskās attiecības starp pašvaldību un konkrēto

personu, kura pilnvarota veikt šo sabiedrisko pienākumu.

[22.1] Pārbaudot LR Civillikuma 229.pantā minēto apstākļu pastāvēšanu, tiesa lietā

nekonstatē, ka bērnu mirusī māte ar testamentu būtu iecēlusi bērniem aizbildľus. Tāpat, no

lietas materiāliem nav konstatējams noteikts un neapšaubāmi pierādīts bērnu mātes nodoms

iecelt par bērnu aizbildni kādu noteiktu personu.

Lai arī tiesa no lietas materiāliem konstatē, ka bērnu mātes dzīves laikā bērni bieţi

bija pie vecmāmiľas D.Z. Liepājā, tiesa atzīst, ka bērnu periodiska atstāšana bērnu

vecmāmiľas uzraudzībā bijusi objektīvu apstākļu vadīta bērnu mātes rīcība. Kā

konstatējams no lietas materiāliem, bērnu māte strādājusi, daudz mācījusies, bērni bieţi

slimojuši. Vecāmāte ir pensionāre, un nepieciešamības gadījumā apstākļi nav lieguši viľai

sniegt palīdzību meitai mazbērnu pieskatīšanā. Tiesas ieskatā fakts, ka bērni bieţi tika

atstāti pie vecāsmātes, pats par sevi neliecina par noteikti un neapšaubāmi pierādītu bērnu

mirušās mātes nodomu iecelt par aizbildni saviem bērniem tieši bērnu vecomāti.

[22.2] Kā konstatēts faktisko apstākļu izklāstā, par bērnu T.S. un B.S. aizbildľiem

izteikuši vēlēšanos kļūt bērnu vecāmāte D.Z. ar vīru H.Z., dzīvojoši Liepājā, bērnu mirušās

mātes brālis R.A., dzīvojošs Laţas pagastā un bērnu mirušas mātes pusmāsa S.D. ar vīru

M.D., dzīvojoši Liepājā.

Viľu kandidatūras par piemērotām aizbildľu pienākumu pildīšanai ar lēmumiem ir

atzinušas Liepājas pilsētas Bāriľtiesa (par S.D. un M.D., par D.Z. – H.Z.) (lietas 1.sējuma

40. – 44.lapa) un Laţas pagasta bāriľtiesa (par R.A.) ( lietas 1.sējumua 51.lapa) .

Līdz ar to tiesa konstatē, ka Bāriľtiesa ir izpildījusi pienākumu prasīt aizbildľu

kandidātiem Bāriľtiesu likuma 29.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā izsniegtu tās

bāriľtiesas atzinumu par personas atbilstību aizbildľa pienākumu pildīšanai, kuras darbības

teritorijā ir aizbildľa kandidāta dzīvesvieta.

[23] Tā kā konkrētajā gadījumā iesniegumu par aizbildľa iecelšanu iesniegušas

vairākas personas, tad Bāriľtiesai bija jāizlemj kuru no personām iecelt ar bērnu aizbildni.

Saskaľā ar APL 65.panta trešo daļu, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka

administratīvais akts izdodams, bet nav noteikts tā konkrētais saturs, iestāde izdodot šo

aktu, ievērojot piemērojamajā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros,

pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu.

No minētās tiesību normas izriet, ka, pastāvot iestādes rīcības brīvībai izlemt par

administratīvā akta saturu, iestādei ir pienākums apsvērt administratīvā akta izdošanas

lietderību.

APL 66.pantā, noteikts, ka apsverot administratīvā akta (..)satura lietderību, iestāde

lemj: 1) par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi; 2)

par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; 3) par administratīvā akta

vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk

ierobeţo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses; 4)par

administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības

interešu ieguvumu un ľemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobeţošanu var

attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Tiesības apsvērt administratīvā akta saturu nozīmē to, ka iestāde ľem vērā katra

atsevišķa gadījuma konkrētos apstākļus, lai saskaľā ar normatīvā akta mērķiem pieľemtu

lietas apstākļiem atbilstošāko risinājumu.

Tādējādi, atzīstot Bāriľtiesas tiesības lemt par aizbildľa iecelšanu, tiesa konstatē

no tiesību normām izrietošu pienākumu Bāriľtiesai apsvērt, kāda satura administratīvo

aktu izdot jeb izvērtēt, kura no kandidatūrām ir piemērotākā bez vecāku gādības palikušo

bērnu interešu aizsardzībai.

[24] Tiesa konstatē, ka Bāriľtiesa, lemjot par aizbildľa iecelšanu bērniem, ir

secinājusi, ka bērnu labākajās interesēs, nodrošinot bērniem laimes, mīlestības un izpratnes

atmosfēru, dzīvot drošā un sociāli labvēlīgā vidē spēs nodrošināt R.A. ģimene, jo viľi nav

iesaistījušies D. ģimenes un vecvecāku konfliktos.

Lēmuma pamatojumā Bāriľtiesa ir ietvērusi informāciju par faktiem, kas norāda uz

sekojošo:

[24.1] ka par bērnu T.S. un B.S. aizbildľiem izteikušas vēlēšanos vairākas personas

– bērnu vecāmāte ar vīru, bērnu mirušās mātes pusmāsa un viľas vīrs, un bērnu mirušās

mātes brālis un viľa sieva;

[24.2] ka D. ģimene un bērnu vecāsmātes ģimene savstarpēji konfliktē, un ka bērni

sakarā ar mātes zaudējumu un nesaskaľām starp D.Z. un S.D. ģimenēm ievietoti Zantes

ģimenes krīzes centrā;

[24.3] ka M.D. sarunās ar psihologu jūtama trauksme, impulsivitāte, kas varētu būt

saistīta ar konfliktiem un nesaprašanos ar citiem aizbildľa statusa kandidātiem.

[24.4] ka daudzos jautājumos pastāv pretrunas starp D. ģimenes sacīto un

vecvecāku teikto;

[24.5] ka nevar objektīvi izvērtēt S.D. un M.D. motivāciju aizbildľa pienākumu

pildīšanai;

[24.6] ka neviens no bērniem neizsaka vēlmi dzīvot pie M.D. un viľa ģimenes;

[24.7] ka R.A. ģimene nav iesaistījusies D. ģimenes un vecvecāku konfliktos, un ka

šī apstākļa dēļ vecvecāki un bērnu juridiskais tēvs kā atbilstošāko kandidatūru aizbildľa

pienākumu pildīšanai uzskata R.A.;

[24.8] ka bērnu mātei nav bijušas sevišķi labas attiecības ar S.D., bet par brāli R.A.

bērnu māte teikusi tikai labus vārdus;

[24.9] ka S.D. un M.D. meita pašreiz atrodas pusaudţu vecumā, kas prasa nedalītu,

pastiprinātu uzmanību;

[24.10] ka bērnu vecmāmiľa pilnībā neizprot bērnu vecumposmu attīstības

īpatnības;

[24.11] ka Liepājas pilsētas bāriľtiesa un Laţas pagasta Bāriľtiesa ir sniegušas

atzinumus par visu aizbildľu kandidātu atbilstību aizbildľa pienākumu pildīšanai.

No Lēmuma pamatojuma un Lēmumā izdarītā secinājuma tiesa konstatē, ka

pārsūdzētā administratīvā akta satura izvēli noteicošais apstāklis bija konflikta esamība

starp pieteicējas un bērnu vecvecāku ģimenēm un fakts, ka trešā persona R.A. šajos ģimeľu

konfliktos nebija iesaistīts, bet izdodot administratīvo aktu, Bāriľtiesa noskaidrojusi arī

tādus apstākļus kā pašu bērnu vēlmes un citu personu viedokli par bērniem piemērotāko

aizbildni, kā arī atzinumus un speciālistu novērojumus.

[25] Saskaľā ar Administratīvā procesa likuma 103.panta pirmo daļu administratīvā

procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu vai

lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros.

Kā atzinis Augstākās tiesas Senāts, tiesas funkcija ir kontrolēt valsts pārvaldes

darbības tiesiskumu, nevis valsts pārvaldes vietā izdarīt lietderības apsvērumus. Pretējā

gadījumā tiesa faktiski funkcionāli iekļautos valsts pārvaldē, kļūstot par augstāku valsts

pārvaldes iestādi. Tiesa var pārbaudīt, vai valsts pārvalde, izmantojot savu rīcības brīvību,

rīkojās tiesiski, tas ir, to, vai iestāde izmantoja tai piešķirto rīcības brīvību, vai nepārsniedza

rīcības brīvības robeţas un vai rīcības brīvība tika izmantota pareizi (nepārkāpjot materiālās

un procesuālās tiesību normas) (sal. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2004.gada 26.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-179 12.punkts un 2004.gada

7.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-120 7.punkts, 2006.gada 21.marta sprieduma lietā

SKA-57 7.punkts). Konkrētajā gadījumā, kad iestāde, pieľemot Lēmumu par aizbildľa

iecelšanu bērniem no vairākiem aizbildľu kandidātiem ir izvēlējusies iestādes ieskatā

piemērotāko, tiesai jāvērtē, vai Bāriľtiesas lietderības apsvērumi tai piešķirtās rīcības

brīvības ietvaros ir pareizi.

Tā kā no abiem pieteikuma iesniedzējiem tiesības pārsūdzēt Lēmumu tiesa atzinusi

tikai pieteicējai S.D., izskatot lietu tiesa pārbauda Bāriľtiesas veiktos lietderības

apsvērumus attiecībā uz diviem aizbildľa kandidātiem – iecelto aizbildni R.A. un pieteicēju

S.D.

[26] No Bāriľtiesu likuma normām, kopsakarā ar citiem bērnu tiesības

reglamentējošiem normatīvajiem aktiem izriet, ka bāriľtiesu darbība un to izdotie

administratīvie akti pēc savas būtības ir tādi, kas ir pieľemti pastāvot konkrētā brīdī

konstatētajiem faktiem un to objektīvai ietekmei uz bērnu tanī laikā, kad šī situācija tiek

izvērtēta. Laikam ejot un attālinoties no bāriľtiesas pieľemtā lēmuma, pastāv reāla iespēja

arī izmainīties situācijai. Līdz ar to var būt situācija, ka tādi faktiskie apstākļi, kādi

pastāvēja lēmuma pieľemšanas brīdī, vairs nepastāv laikā, kad lieta tiek izskatīta tiesā.

Tomēr, tā kā ka tiesas uzdevums ir veikt kontroli pār konkrētu administratīvo aktu, kas

izdots, pastāvot konkrētiem apstākļiem, tiesai, neatkarīgi no tā, kādi apstākļi pastāv šobrīd,

ir jāpārbauda lēmums , vadoties no situācijas , kāda pastāvēja administratīvā akta izdošanas

brīdī.

Tādējādi, pārbaudot Lēmuma tiesiskumu, tiesa pārbauda, vai Bāriľtiesa 2009.gada

28.jūlijā rīcības brīvības ietvaros, pastāvot konkrētajā brīdī esošajiem faktiskajiem

apstākļiem, ir izdevusi atbilstošākā satura administratīvo aktu .

[27] APL 59.panta pirmajā daļā noteikts, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas

iestāde iegūst informāciju, kas saskaľā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai

pieľemtu attiecīgo lēmumu(..). Pārbaudot pārsūdzētā Lēmuma pamatojumu tiesa konstatē,

ka Bāriľtiesa administratīvā akta izdošanas procesā ir veikusi šādas darbības, iegūstot

Lēmuma pieľemšanai nepieciešamo informāciju:

[27.1] No 2009.gada 8.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesā

iesniegtā bērnu juridiskā tēva M.S. iesnieguma ar lūgumu atľemt viľam bērnu T.S. un B.S.

aprūpes tiesības, citstarp, ieguvusi informāciju, ka M.S. par bērnu aizbildľiem iesaka S.D.

(turpmāk arī – S.D.) un M.D. (turpmāk arī – M.D.) (lietas 1.sējuma 117.lapa).

[27.2] Sarunājusies ar M.S., par ko 2009.gada 8.jūlijā sastādīts Sarunas protokols

(lietas 1.sējuma 116. - 117.lapa).

M.S. par bērnu T.S. un B.S. aizbildľiem iesaka S.D. un M.D. M.S. uzskata, ka bērnus

nevar dot aizbildnībā D.Z., jo viľa nepiekopj tādas audzināšanas metodes, kādas

nepieciešamas bērniem. Notiek bērnu šķirošana – meitenei atļauj visu, bet puisītim nē.

[27.3] Sarunājusies ar S.D. un M.D., par ko 2009.gada 8.jūnijā sastādīts sarunas

protokols(lietas 1.sējuma 115.lapa).

Sarunas laikā S.D. un M.D. izteica piekrišanu kļūt par bērnu T.S. un B.S.

aizbildľiem S.D. un M.D. ir ar mieru visus mazos bērnus ľemt aizbildnībā, tikko tas būs

iespējams. S.D. un M.D. paskaidrojuši, ka dzīves apstākļi atļauj, lai visiem bērniem būtu

sava gulta un kur mācīties. Neuzskata, ka D.Z. var audzināt bērnus, jo daţkārt viľai esot

neadekvāta uzvedība un neatbilst veselības stāvoklis. Pēc M.D. domām notiekot bērnu

šķirošana un meitas B.B. un zēna B.S. audzināšana ar spēka pielietošanu. Neļauj dvīľiem

savā starpā satikties.

[27.4] Sarunājusies ar D.Z. un H.Z., par ko 2009.gada 8.jūnijā sastādīts sarunas

protokols (lietas 1.sējuma lietas 114.lapa) un 2009. gada 10.jūnijā sastādīts sarunas

protokols (lietas 1.sējuma 98.lapa).

2009.gada 8.jūnija sarunā vecvecāki paskaidrojuši, ka B.S. atdots augšā, jo M.S.

(M.S.) atļāva. H.Z. saka, ka B.S. pats teicis, ka viľam esot aizliegts iet lejā. H.Z. neuzticoties

savai meitai S.D. Vēlāk precizējis, ka meitai uzticoties, bet neuzticoties meitas vīram M.D.

M.D. piektdienās arī iedzer, ko bērni necieš. Arī D.Z. un H.Z. tiekot dzīti ārā no augšas

(..)(lietas 1.sējuma lietas 114.lapa).

2009. gada 10.jūnijā sarunas protokolā fiksēts vecvecāku norādītais, ka vecvecāki,

domājot par to, kā tādā atmosfērā dzīvos bērni, meklē variantus, lai veiktu maiľu.

Vecvecāki piekrīt bērnus šobrīd aizvest uz laukiem pie A. ģimenes Laţas pagastā ( lietas

1.sējuma 98.lapa).

[27.5] ieguvusi informāciju no 2009.gada 10.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes

novada Bāriľtiesā iesniegtā D.Z. un H.Z. iesnieguma.

Iesniegumā norādīts, ka visi trīs bērni jau no mazotnes faktiski uzauga Z. aprūpē, jo

līdz laulībām ar M.S. bērnu māte (..) neatlaidīgi mācījusies augstskolā un kursos. Pēc bērnu

mātes nāves M.S. attieksme pret Z. esot krasi manījusies, jo bērnus viľš uzticējis nevis

vecvecākiem, bet D. D. B.B. un T.S. ļāvuši uzturēties pie vecvecākiem, bet B.S. esot nonācis

lejā paspēlēties tikai Bātiľtiesas priekšsēdētājas apmeklējuma dienā 2009.gada 8.jūnijā.

Vecvecāki ir kategoriski pret S.D. un M.D.. iecelšanu par aizbildľiem vai līdzaizbildľiem,

kā iemeslu minot to, ka tas varot izraisīt ļoti nopietnas sekas.

S.D. strādājot par aukli bērnudārzā. Alga esot neliela. Daudzkārt S.D. ir neiecietīga.

Tas robeţojies ar naidu per bērnu māti laikā, kad bērnu māte ar bērniem dzīves sareţģītajos

posmos dzīvojusi pie vecvecākiem. Bērnu māte reiz bijusi pat spiesta meklēt pajumti citur.

S.D. cieľu neizrādot arī pret saviem vecākiem. Izteiktu necieľu Z. izrādot M.D. M.D. jau

aptuveni astoľus gadus nestrādā, viľam ir invaliditātes grupa. Nereti, sevišķi alkohola

reibumā, ir ļoti agresīvs. Pēdējo desmit gadu laikā vairākkārt ir bijis policijas redzeslokā –

avārija alkohola reibumā, šaudīšanās alkohola reibumā dzīvojamā telpā ar šaujamieroci.

Aptuveni pirms diviem gadiem M.D. esot ilgstoši atradies policijas uzraudzībā (lietas

1.sējuma 99.-100.lapa).

[27.6] Sarunājusies ar M.A. un R.A., par ko 2009. gada 10.jūnijā sastādīts sarunas

protokols (lietas 1.sējuma 97.lapa).

Protokolā pierakstīta šāda satura saruna: „puiku varētu māsai S.D., bet T.S. mātei.

T.S. ir uzaugusi pie omes jau mātes I.S. dzīves laikā” R.A.- „Vairāk dresē B.S.”. M.A. -

„Dvīņus nešķir, bet viņi jau sen dzīvo atsevišķi. M.D. ir ass. (..) M.D. domā, ka būs nauda

par bērniem, tāpēc arī plēšas par bērniem. Kamēr I.S. bija dzīva, tad nemaz palīdzību tā

nepiedāvāja. Uzskatu, ka viņus M.D. un S.D. nemaz nevar uzturēt, jo ir S.D. alga tikai.

Modrim ar Sarmīti nav arī izglītība atbilstoša (..). I.K. ir omas māsas meita, ar to arī var

parunāt, jo tā tur viesojas bieţi. Kā I.S. bērni bija slimi, tā viņi tika aizvesti pie omas. (..)”.

M.A. un R.A. sarunā iesaka, lai atved pie viľiem bērnus, kamēr pieaugušie nomierinās (..).

[27.7] Sarunājusies ar I.K., par ko 2009.gada 10.jūnijā sastādīts sarunas protokols

(lietas 1.sējuma 96.lapa).

I.K. uzskata, ka D. nevar audzināt bērnus, jo M.D. esot slikts raksturs, agresīvs un

mīlot iedzert pa piektdienām. D. bērnus arī esot uzaudzinājusi vecmāmiľa. D. arī trūkstot

līdzekļu, lai uzaudzinātu tik daudz bērnu. Nevarot audzināt tā bērnus, ja esot pieaugušo

nesaskaľas. D. interese esot tikai par mantu un naudu. Veselības stāvoklis atļaujot

vecvecākiem rūpēties par bērniem. Bērnu māte pati noteikti negribētu, lai bērni dzīvotu pie

M.D.

[27.8] Sastādījusi 2009.gada 11.jūnijā Sociālā gadījuma situācijas aprakstu Zantes

Ģimenes krīzes centram par bērniem T.S. un B.S. (lietas 1.sējuma 93.lapa).

Aprakstā norādīts, ka pēc mātes nāves T.S. dzīvo pie vecmāmiľas- mātes mātes, un

B.S. tanī pat mājā otrajā stāvā pie mātes māsas S.D. ģimenes. T.S. ir tikpat kā izaugusi pie

vecmāmiľas D.Z., bet B.S. pie mammas. Šobrīd B.S. pie sevis bija pievākuši mammas

māsas ģimene. Kā būtiskākā informācija par bērnu un ģimeni norādīts – Mirusi māte, B.S.

tiek vainots mātes nāvē(..).

[27.9] ieguvusi informāciju no 2009.gada 15.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes

novada Bāriľtiesā saľemtā D.A. iesnieguma(lietas1.sējuma 89.-90.lapa).

D.A. iesnigumā informē, ka uzreiz pēc bērnu mātes bērēm S.D. pievākusi pie sevis

B.S., nelaiţot viľu pat sarunāties un spēlēties ar T.S. un B.B. D.Z. T.S. audzinājusi gandrīz

no dzimšanas, arī pārējie bērni ļoti bieţi ir uzturējušies pie viľas, jo bērnu māte mācījusies

augstskolā un strādājusi. T.S. un vecmāmiľa viena otru ļoti iemīlējušas. D.A. 2009.gada

11.jūnija vakarā ciemojusies pie māsas /adrese/. Vakarā no pagalma raudādama ieskrējusi

T.S., sacīdama, ka M.D. gribējis viľu vest augšā pie sevis un nelaist pie vecmāmiľas. Pēc

laika ieradušies divi pašvaldības policijas pārstāvji, un uzrādījuši pilnvaru, ar kuru M.S. it kā

pilnvarojis M.D. rīkoties ar bērniem viľa vārdā – paľemt mazo T.S. un bez viľas

piekrišanas aizvest no vecmāmiľas. D.A. raksta „to mēs nevarējām pieļaut, jo T.S. bija ļoti

uztraukta un nobijusies, likdama man apsēsties viņai blakus, lai es neļauj viņu paņemt, un

lai es viņu aizstāvētu. Lielākā meitenīte B.B. (..) visu laiku klusēja , skatīdamās vienā

punktā. Mēs bijām ļoti uztraukušās par bērnu psihi”. D.A. informē, ka izsaukušas

Bāriľtiesas darbinieci, kura nodarbojas ar bērnu lietu. S.H. drīz vien atbraukusi, Pašvaldības

policijas darbinieki viľu sagaidījuši. Redzot kādā stāvoklī ir bērni, S.H. pieľēmusi lēmumu

izolēt bērnus un nogādāt viľus Krīzes centrā. M.D. visu laiku izteicis S.H. draudus, draudot

ar licences atľemšanu, pat līdz krimināllietai (..) B.S. mašīnā sūdzējies māsiľām,

raudādams, ka viľam nevajadzējis iet augšā pie M.D. (..)

[27.10] ieguvusi informāciju no 2009.gada 15.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes

novada Bāriľtiesā saľemtā bērnu vecāsmātes D.Z. iesnieguma( lietas 1.sējuma 86.lapa).

Iesniegumā vecmāmiľa informē, ka 2009.gada 11.jūnija pēcpusdienā bērni

spēlējušies pagalmā, pēkšľi M.D. ar dusmām licis T.S. iet augšā pie viľa otrajā stāvā, kur

jau kopš mātes bērām atrodas B.S., kuru nelaiţ lejā. T.S. ļoti nobijusies, sākusi raudāt,

skrējusi pie vecmāmiľas. vecmāmiľa centusies T.S. ar B.B. nomierināt, augšā iet nav ļāvusi.

M.D. paskaidrojusi, ka lieta nodota Bāriľtiesai. Tad M.D. izsaucis pašvaldības policiju.

Policista pirmā frāze bijusi kādēļ neatdod tēvam bērnus. Klāt bijis arī M.S.- bērnu

juridiskais tēvs nedaudz mēnešus, kurš it kā pilnvarojis M.D. kā bērnu audzinātāju.(..)

Vecvecāki bijuši spiesti izsaukt Bāriľtiesas pārstāvi S.H., kura ieradusies notikuma vietā un

ar D.Z. lūgumu pieľēmusi lēmumu satrauktos bērnus izľemt no šīs vietas, ko arī izdarīja.

M.D. Bāriľtiesas priekšsēdētājai draudējis ar lielām nepatikšanām tiesas darbiem. Vecāmāte

norāda, ka šis atgadījums satraumējis bērnu psihi. Iesniegumā vecāmāte norādījusi – „ (..)

ja bērnus piešķirs manā aizbildniecībā, tad mainīšu dzīves vietu, lai nekas neatgādinātu šo

uzbrukumu. Tas nav uzbrukums, bet traģēdija. Jo ar šo uzbrukumu tiek nodarīts morālais

kaitējums kā bērniem, tā man”

[27.11] Sarunājusies ar bērnu juridisko tēvu M.S., 2009.gada 15.jūnijā sastādot

sarunas protokolu (lietas 1.sējuma 83.lapa).

Sarunas protokolā fiksēts, ka Bāriľtiesas priekšsēdētāja informē M.S. kurā krīţu

centrā atrodas bērni, un izstāsta viľam B.S. sacīto, ka M.D. ir teicis, ka jāsaka, ka ome

kaujas un ka M.D. vaino B.S. pie savas mātes nāves. Protokolā fiksēts, ka M.S. uzskata, ka

S.D.un M.D. ir labākie aizbildľi bērniem. M.S. pastāsta, ka aizbraucis uz Liepāju, un M.D.

gājis pieklauvēt pie D.Z. durvīm. Sīkāk stāstīt situāciju M.S. atteicies. Pieaugušie 2009.gada

11.jūnijā savā starpā neesot konfliktējuši.

[27.12] sarunājusies ar bērniem Zantes ģimenes krīţu centrā, par ko 2009.gada

16.jūnijā sastādīts sarunas protokols(lietas 1.sējuma 81.lapa).

Protokolā norādīts, ka saruna notikusi ar Bāriľtiesas priekšsēdētāju S.H., sarunā

piedalījusies sociālā darbiniece M.O. Sarunas laikā runāts par to, kur bērni grib dzīvot un ar

ko grib tikties. B.S. grib ciemos tēti M.S., jo gribot samīļot, grib samīļot arī visus radus. T.S.

un B.B. nav vēlēšanās tikties ar M.S. Uz jautājumu pie kā bērni grib dzīvot, B.B. atbild, ka

pie omas un opa, T.S. – ka pie omas, B.S. – pie M.D., jo ome esot slikta. M.D. onkulis esot

licis teikt, ka ome kaujas. Ome dod pa ausīm, ja nemācās. B.S. pats ir licis, lai oma uzšauj

pa ausīm, lai atceras burtu.

[27.13] Ieguvusi informāciju no 2009.gada 17.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes

novada Bāriľtiesā saľemtā Liepājas pašvaldības policijas NLN kārtībnieces I.M. 2009.gada

16.jūnija paskaidrojuma (lietas 1.sējuma 72.lapa).

Paskaidrojumā norādīts, ka 2009.gada 11.jūnijā pulksten 18.17 tika saľemts

izsaukums uz /adrese/, kur omīte neatdod tēvam bērnus. Ierodoties adresē kopā ar jaunāko

inspektoru A.M. uz ielas I.M. un A.M. sagaidīja bērnu tēvs M.S. un pilnvarotā persona M.D.

Dzīvoklī policijas darbiniekus ielaida bērnu omīte D.Z., kura nevēlējās bērnus atdot tēvam

M.S. Bērnu omītei D.Z. izskaidrots, ka nav nekāda tiesiska pamata bērnus neatdot tēvam.

Kamēr veiktas pārrunas, kāda no personām piezvanījusi Durbes novada Bāriľtiesas

priekšsēdētājai. Notikuma vietā netika konstatēts, ka bērni atradās veselībai vai dzīvībai

bīstamos apstākļos. Pēc ārējām pazīmēm (uzvedības, runas, kustību koordinācijas) netika

konstatēts, ka bērnu tēvs M.S. un M.D. atrastos alkoholisko dzērienu iespaidā. Uz vietas arī

netika konstatēts, ka no tēva un pilnvarotās personas M.D. puses būtu saskatāma

emocionāla vardarbība. Ierodoties adresē Bāriľtiesas priekšsēdētāja vienpersoniski pieľēma

lēmumu, izľemt bērnus no ģimenes, pamatojoties uz emocionālu vardarbību pret bērniem

[27.14] Ieguvusi informāciju no 2009.gada 17.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes

novada Bāriľtiesā saľemtā Liepājas pašvaldības policijas NLN jaunākā inspektora A.M.

2009.gada 16.jūnija paskaidrojuma (lietas 73.lapa).

Paskaidrojuma saturs ir identisks kārtībnieces I.M. 2009.gada 16.jūnija

paskaidrojuma tekstam.

[27.15] Ieguvusi informāciju no 2009.gada 22.jūnijā Dunalkas pagasta un Durbes

novada Bāriľtiesā iesniegtā bērnu mātes pilngadīgo dēlu K.K. un F.K. iesnieguma(lietas

1.sējuma 77.lapa) un no 2009.gada 15.jūlijā Dunalkas pagasta un Durbes novada

Bāriľtiesā iesniegtā K.K. un F.K. iesnieguma (lietas 1.sējuma 49.lapa).

2009.gada 22.jūnija iesniegumā K.K. un F.K. norāda, ka tad, kad ciemojušies

/adrese/, vislabāk bijis S.D. un M.D. ģimenē. K. uzskata, ka nav lietderīgi piešķirt

aizbildnību gados veciem cilvēkiem, jo arī veselības stāvoklis ir ľemams vērā. Šiem

cilvēkiem tuvākajā nākotnē ir vajadzīgas darba rokas, kas varētu veikt daţādus darbus viľu

vietā, piemēram, apkopt, sanest malku, ogles u.tt. T.S. un B.S. ir pārāk mazi, lai uzľemtos

tādu atbildību, jo viľiem pašiem ir vajadzīga aprūpe, gādība, sabiedrība, kā arī daudz kas

cits, ko var sniegt aizbildľu ģimene. S.D. ir pietiekamas zināšanas bērnu audzināšanā,

skološanā, kopšanā. Viľu ģimene ir materiāli neatkarīga, arī dzīvošanai ir piemēroti

apstākļi. H.Z. ģimenē nav piemēroti apstākļi mazu bērnu audzināšanai, tajā bērni var

īslaicīgi apciemot vectēvu un vecomāti, ko tiem nevar liegt. Liepājā bērniem ir iespējams

iegūt normālu izglītību, kā arī attīstīties daţāda veida pulciľos, nodarbībās, daţāda veida

aktivitātēs un attīstīt viľu intereses, jo pilsētā ir plašs spektrs ar piedāvātajām iespējām

atbilstoši tām.

2009.gada 15.jūlija iesniegumā norādīts, ka K.K. un F.K. ir pret I.K. kandidatūru,

jo, kad māte dzīvoja Aizputē, tas bija ļoti tuvu I.K. ģimenei, un mātes un I.K. starpā bija

regulāri konflikti, kas izpaudās necenzētu vārdu apmaiľā, publiski solot izrēķināties, kā arī

izsakot rupjas piezīmes par K.K. un F.K. kā bērniem. Nespējot izturēt šos apstākļus, bērnu

māte pārcēlusies dzīvot uz Liepāju.

Par S.D. un M.D. D. ģimeni K.K. un F.K. nekādu iebildumu, jo viľi ir saticīga un

izpalīdzīga ģimene, jo bieţi esot atpūtušies kopā, vienmēr esot izpalīdzējuši gan ar apģērbu,

gan ar darbiem, kas saistīti ar pārcelšanos (..). K.K. un F.K. ir pret D.Z. kandidatūru, jo viľai

ir slikta veselība, nav pastāvīgas dzīvesvietas, jo dzīvesvietu /adrese/ viľi ir ielikuši

internetā pārdošanai, un kur viľi dzīvošot turpmāk, neesot zināms. D.Z. ir smags raksturs,

kas bieţi pāriet agresijā, jo, kad K.K. un F.K. bijuši mazi, māte bieţi uzticējusi viľus

vecmāmiľai. Kad mātes nebija klāt, viľi audzināti ļoti cietsirdīgi. Vecmāmiľa par sliktu

uzvedību likusi stāvēt stundām stūrī, nav devusi ēst, situsi K.K. un F.K. ar veļas mašīnas

šļūteni.

R.A. ģimenes nodoms nebūtu slikts, bet viľu dzīves apstākļi neļauj izmitināt vairāk

cilvēku, jo māja nav sagatavota, nav izremontēta, viľiem pašiem ir liela ģimene četri

cilvēki, bet nav pastāvīgu ienākumu. Esot periodiski ienākumi, pārdodot kādu mājlopu no

savas saimniecības, kā arī gadījuma darbi par minimālu samaksu. R.A. aizraujoties ar

azartspēlēm, no kurām ir atkarīgs, kā rezultātā ģimenē bieţi norisinās konflikti

[27.16] Sarunājusies ar K.K. un F.K., par ko 2009.gada 22.jūnijā sastādīts sarunas

protokols (lietas 1.sējuma 78.lapa).

Sarunā K.K. paskaidrojis, ka braukuši ciemos pie māsas un brāļa reizes trīs, kopš

viľi dzīvo ar M.S. K.K. paskaidrojis, ka visu bērnību pavadījuši pie vecmāmiľas. Tagad tur

radi ir sagājuši ragos. Uzskata, ka vecmāmiľa nevar rūpēties par brāli un māsu, jo nevar

parūpēties par sevi. Šobrīd K.K. pats nevar uzľemties atbildību par māsu un brāli, jo

finansiāli nespēs nodrošināt. Paskaidrojis, ka K.K. un F.K. nodarbojoties ar sportu,

braukājot uz ārzemēm. Tieši pēc bērēm brāļi viesojušies pie omas. Redzējuši, ka vecāmāte

iesit B.S., jo viľš dauzījās. K.K. dzirdējis, kā vecāmēte saka mazajiem, ka viľi ir vainīgi pie

šīs nelaimes.

[27.17] Ieguvusi informāciju no 2009.gada 29.jūnijā Bāriľtiesā saľemtā M.S.

iesnieguma(lietas 1.sējuma 65.lapa).

Iesniegumā M.S. lūdz sniegt informāciju par bērnu T.S. un B.S. un B.B. veselības stāvokli,

par pārdzīvoto emocionālo spriedzi. Lūdz pieľemt steidzamus mērus, lai D.Z. māsa D.A. un

māsas vīrs A.A., dēls D.Z. dēls un S.D. brālis netraucētu M.S. un M.S. bērniem dzīvot

normālu dzīvi, par kuriem lemšot M.S. vai viľa pilnvarotie pārstāvji.

[27.18] Ieguvusi informāciju no izskatīšanai pārsūtītā 2009.gada 1.jūlijā Valsts

bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā saľemtā D.Z. un H.Z. iesnieguma (lietas1.sējuma 60.-

62.lapa)

[27.19] Sarunājusies ar M.S., par ko 2009.gada 6.jūlijā sastādīts sarunas protokols

(lietas1.sējuma 59.lapa).

Sarunas laikā M.S. uz S.H. jautājumu - Vai paliek spēkā, ka bērni paliks Jūsu

aprūpē, atbildējis, ka neapsolot. Esot spiediens no visām pusēm. K.Ţ. ar savu ģimeni un citi

radi. Sarunā M.S. vairākkārt atkārto, ka nevarot izturēt ietekmi no radu puses, kā arī norāda,

ka nevarēšot aprūpēt bērnus, jo trūkstot zināšanu par tik mazu bērnu audzināšanu.

[27.20] Ieguvusi informāciju no 2009.gada 6.jūlijā Dunalkas pagasta un Durbes

novada Bāriľtiesā iesniegtā M.S. iesnieguma.

Iesniegumā M.S. no jauna lūdzot viľam atľemt aprūpes tiesības uz bērniem T.S. un

B.S., norāda, ir apsvēris visus par un pret, un nonācis pie secinājuma, ka nespēs audzināt un

aprūpēt bērnus. Nespēj izturēt visu radu ietekmi. Ar bērniem viľam neesot izveidojies ciešs

kontakts. Pēc M.S. domām bērnus nevarot uzticēt ne M.D. ģimenei, ne D.Z. ģimenei, jo abas

ir savstarpēji konfliktējošas puses, kuras abas cenšas viľu ietekmēt, un centīsies ietekmēt arī

bērnus (lietas 1.sējuma 58.lapa).

[27.21] Sarunājusies ar D.Z. un H.Z., par ko 2009.gada 7. jūlijā sastādīts sarunas

protokols(lietas1.sējuma 57.lapa).

Sarunas laikā vecvecāki norāda, ka neiebilst pret to, ka bērnus T.S. un B.S.

aizbildnībā ľem R.A.

[27.22] Ieguvusi informāciju par M.S. 2009.gada 9.jūlijā sastādīto iesniegumu par

S.D. un M.D. 2009.gada 10.jūnijā izsniegtās pilnvaras ar reģistra Nr.4291 atsaukumu (lietas

1.sējuma 56.lapa) un iesniegumu ar lūgumu nosūtīt S.D. un M.D. paziľojumu par pilnvaras

atsaukumu ( lietas 1.sējuma 55.lapa).

[27.23] ieguvusi informāciju no 2009.gada 13.jūlijā Dunalkas pagasta un Durbes

novada Bāriľtiesā saľemtās Zantes Ģimenes krīzes centra 2009.gada 8.jūlija vēstules, ko

parakstījuši Zantes ģimenes krīzes centra Sociālo gadījumu vadītāja K.A., psihologs Z.N. un

Zantes ģimenes krīzes centra direktore A.Š.( lietas 1.sējuma 53.- 54.lapa) .

Vēstulē, citstarp, norādīts, ka rehabilitācijas procesa laikā noskaidrojās, ka bērnus

vēlas audzināt T.S. un B.S. juridiskais tēvs M.S., kurš pēc Dunalkas pagasta un Durbes

novada bāriľtiesas sniegtās informācijas ir divas reizes atteicies audzināt bērnus. (..) Par

bērnu audzināšanu interesi izrāda bērnu mātes māsas ģimene, īpaši M.D., kurš bērnu

rehabilitācijas sākuma posmā telefoniski sazinās ar Zantes ģimenes krīzes centra sociālo

gadījumu vadītāju, lai skaidro ģimenes situāciju un ģimenes attiecības. M.D. runā par

konfliktiem starp viľa ģimeni un bērnu omi, M.D. sievas māti D.Z. Pēc M.D. vārdiem bērnu

ome ir vainīga pie pašreizējiem konfliktiem, tomēr nav skaidra pamatojuma kāpēc ome

nevarētu rūpēties par bērniem, jo prettiesiskas darbības no omes puses nav novērotas, ka arī

nav informācijas par omes neatbilstību bērnu audzināšanā. (..).Rehabilitācijas procesa laikā

noskaidrojās, ka neviens no bērniem neizsaka vēlmi dzīvot pie M.D. un viľa ģimenes. (..)

Par T.S., B.S., B.B. interesi un vēlmi audzināt ir izrādījusi bērnu ome - D.Z., kura ir bērnu

mammas mamma. Ome kopā ar opi brauc ciemos reizi nedēļā, bieţi zvana. Bērni ir priecīgi,

ka vecvecāki brauc ciemos. Bērni omi uztver kā pozitīvu un vairkākārt apliecina, ka vēlas

dzīvot pie omes. Bērni priecājas par to, ka ome un opis brauc ciemos, ved daudz saldumus

un kārumus, bērni raud, kad vecvecāki brauc prom. Uz aicinājumu nevest tik daudz

saldumus un kārumus vecvecāki nereaģē.

Sarunu laikā ar sociālo gadījumu vadītāju noskaidrojies, ka bērnu vecmāmiľa

daudzās situācijās ģimenes konfliktos vaino M.D., apgalvojot, ka viľš ir visu konfliktu

iniciators, tam nav pierādījumu. Nav informācijas, kas apliecinātu, ka M.D. ir veicis

prettiesiskas darbības pret bērniem. Ome ļoti protestē pret to, ka bērniem ir jādzīvo pie

juridiskā tēva, vecvecāki apgalvo, ka bērnus audzināšanu veiks nevis M.S., bet M.D., jo

Mihails rīkojas M.D. interesēs. Vecvecāki nepieļauj iespēju, ka bērni varētu dzīvot pie

M.D.. Rehabilitācijas procesa laikā bērni stāsta par to, ka ome ir stāstījusi, ka bērni tikai

kādu laiciľu dzīvos pie M.S. un tad atkal pie omes. Bērni konsultācijās stāsta, ka ome

mudinājusi viľus pie M.S. darīt blēľas, lai tiktu dzīvot pie omes uz Liepāju; T.S. apsola visu

laiku raudat un B.S. -sist naglas visās vietās. Ome izrāda emocionālo piesaisti pret bērniem.

Zantes ģimenes krīzes centra informācijas vēstulē norādīts, ka rehabilitācijas

procesā tika izmantotas daţādas metodes - nepabeigtie teikumi (NT). R. Ţila tests, smilšu –

spēļu terapija, novērojumi, intervijas, „Izjūtu koks”, projektīvie zīmējumi.

Rehabilitācijas procesa laikā noskaidrots, ka B.S. ir vērojamas trauksmes sekas

saistībā ar pēkšľo mātes zaudējumu. Uzrāda pēctraumas stresa sindromu – uzmācīgas

domas, sajūtas un atmiľas par sāpinošiem pagātnes notikumiem, bailes, murgi. (..)

Konsultāciju laikā B.S. stāsta, ka daţreiz ir tik smagi, ka nezin ko darīt, tad sēţ stūrī.

Vienīgais tuvākais cilvēks, kas var palīdzēt, ir B.B. B.B. norāda, ka uztraucas par B.S.

pašnāvnieciskajām domām, jo viľš izteicis vēlmi izlēkt pa logu – nosisties, lai būtu kopā ar

mammu. B.S. uzrāda emocionālo piesaisti pret B.B. (..) Izsaka vēlmi, ka dzīvos pie omes.

(..).

Rehabilitācijas procesa laikā noskaidrojies, ka T.S. ir vērojams, ka pēkšľais mātes

zaudējums ir izraisījis trauksmi, bailes, nedrošības un neaizsargātības izjūtu, T.S. NT — ,,es

"uztraucos, ka mamma nomirst.", ,,mammai vajadzētu mani mīlēt.". Zīmējumā attēlo māju,

kuru visapkārt ieskauj liels ţogs — atspoguļojot savu tieksmi pēc drošības, aizsardzības.

T.S. atklāti izsaka vēlmi dzīvot pie omes. (..) . Uz jautājumiem, kas attēlo emocionālo

piesaisti, T.S. uzrāda omi, ar kuru saista drošības sajūtu, paļaušanos. T.S. vērojama augsta

sasnieguma motivācija. T.S. ar lepnumu parāda, ka māk lasīt, rakstīt (..).

Konsultāciju laikā T.S. stāsta par to, ka mamma ir nositusies, ka mašīna ir bijusi

grāvī, jo viľa esot to redzējusi, mamma esot bijusi piedzērusies, bijušas 1.7 promiles. Uz

jautājumu: ,,kas ir promiles?" T.S. atbild: ,,es nezinu". T.S. stāsta, ka šīs lietas ir stāstījusi

oma. Bērni ļoti daudz stāsta par māju Durbē, par dzīvokli Durbē, par māju Liepājā, par

mašīnām, par mantojumiem utt. Bērni ir informēti par īpašuma jautājumiem un par to, kas

kuram it kā pienākas. Uz jautājumu: ,,kas Jums to stāstīja?", viľi atbild: ,,Ome, jo viņa

mums vienmēr pastāsta." Rodas aizdomas, ka omei ir daļēja izpratne par bērnu

vecumposmiem un vajadzībām atbilstoši vecumposmam(..).

[27.24] Ieguvusi Laţas pagasta Bāriľtiesas 2009.gada 14.jūlija lēmumu Nr.1-6/4

(lietas 1.sējuma 51.lapa).

Lēmumā atzīts, ka R.A. ir aizbildľa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un

īpašības, viľš atbilst aizbildľa pienākumu pildīšanai.

[27.25] Ieguvusi informāciju, veicot riska novērtēšanu (lietas 1.sējuma 45. –

46.lapas).

Riska novērtējuma anketa satur informāciju, ka 2009.gada 15.jūlijā pabeigta

2009.gada 7.jūlijā iesāktā novērtēšana lietā Nr. 3-5/03 – 2009, un sastādīta riska

novērtējuma anketa M.S. un bērniem. Riska novērtēšanu veica bāriľtiesas priekšsēdētāja,

piedaloties sociālai darbiniecei darbam ģimenēm ar bērniem un divas bāriľtiesas locekles.

Bērna raksturojums - riska līmeľa un resursu analīzes kopsavilkums – vienīgais

augstais bērnu raksturojuma riska faktors ir pats bērnu vecums, t.i., pieci gadi. Rūpes par

bērniem līdz šim uzľēmās bērnu māte un ome, tādēļ arī tikai trīs riska faktoriem ir zemi

riska līmeľi. Riski neliecina par bērnu nepieciešamību šķirt no ģimenes – no tēva. Bērnu

faktiskajā dzīvesvietā nodrošināt psihologa pakalpojumus. (..).

[27.26] Veikusi pārrunas ar D.E. Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesas

sēde 2009.gada 16.jūlijā.

Sarunā, kurā notika, kurā piedalījās Bāriľtiesas priekšsēdētāja un Bāriľtiesas

locekle Maruta Lūsēna D.E. stāstījusi par bērnu mātes attiecībām ar pārējiem radiem. Ar

pusmāsu S.D. attiecības nebija sevišķi labas, jo visas tikšanās beidzās ar konfliktiem. Visi

dzīves uzskati pavisam savādāki nekā bērnu mātei. S.D. pirmajā vietā esot tikai materiālās

intereses, bet bērnu mātei svarīgas esot bijušas citas intereses, piemēram, izglītība. Ļoti

labas atsauksmes bērnu māte esot izteikusi par savu audţutēvu H.Z. un savu māti D.Z..

Nelaiķe I.S. esot bijusi pateicīga, jo māte palīdzējusi audzināt viľas bērnus, bet īsti ar māti

arī nav satikusi, konfliktējusi. Par brāli R.A. bērnu māte ir teikusi tikai labus vārdus. Daţreiz

ir braukusi ar bērniem ciemoties pie brāļa. I.S. labi sapratusies ar brāli R.A. (lietas 1.sējuma

44.lapa).

[27.27] Ieguvusi Liepājas pilsētas Bāriľtiesas 2009.gada 24.jūlija lēmumu Nr.1-

6/350 „Par S.D. un M.D. atbilstību aizbildľu pienākumu pildīšanai” (lietas1.sējuma 40.-

42.lapa).

Ar lēmumu S.D. un M.D. atzīti par atbilstošiem aizbildľu pienākumu pildīšanai.

[27.28] Ieguvusi Liepājas pilsētas Bāriľtiesas 2009.gada 24.jūlija lēmumu Nr.1-

6/349 „Par D.Z. un H.Z. atbilstību aizbildľu pienākumu pildīšanai” (lietas1.sējuma 42.-

43.lapa).

Ar lēmumu D.Z. un H.Z. atzīti par atbilstošiem aizbildľu pienākumu pildīšanai.

[27.29] Ieguvusi informāciju no Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesas

sēdē 2009.gada 28.jūlijā sniegtajiem S.D. M.D., D.Z., H.Z., R.A., M.A. sniegtajiem

paskaidrojumiem (lietas 1.sējuma 35.-39.lapa).

[27.29.1] S.D. Bāriľtiesas sēdē paskaidroja, ka S.D. paskaidroja, ka ir I.S. pusmāsa

un, ka dzīvo vienā mājā kopā ar māti un tēvu. D. ģimenē aug divas meitas vecākai meitai

K.D. ir 21 gads un jaunākā meita pabeidza 7 klasi. S.D. ir pieradusi pie bērniem, jo strādā

bērnudārzā. S.D. nav galvenais mantiskais, jo mīl bērnus un grib, lai bērniem ir labi. Ar

māsu S.D. nekad nav konfliktējusi, attiecības bija ļoti labas. Kopīgi brauca uz Rīgu un

piknikos. I.S. S.D. ir daudz palīdzējusi. Bija gadījums, kad M.D. aizveda bērnu pie ārsta un

pusotru stundu nosēdēja rindā ar slimu bērnu, vēlāk atbrauca I.S. un visu nokārtoja. S.D.

norādīja, ka ja attiecības būtu bijušas sliktas I.S. to nebūtu darījusi. Dzimšanas dienas un

Jaungadus D. svinēja kopā ar māsu. Māsa gandrīz katru sestdienu, svētdienu brauca pie

vecākiem un reizē arī apciemoja D. D. jaunākajai meitai ir labs kontakts ar bērniem. D.

bērnus ir iemīļojuši un nebūs problēmas audzināt savus un I.S. bērnus.

Uz bāriľtiesas jautājumu vai D.Z. neiemācīja T.S. lasīt S.D. paskaidroja, ka D.Z. un

I.S. to iemācīja. D.Z. bieţi slimo un viľai bieţi ir garastāvokļa maiľa. D. ģimenē bērniem

mācīties palīdzēs meita. S.D. uzskata, ka D. ir labākie kandidāti, jo D. ir visas

komunikācijas, tuvu skola, lielākas iespējas apmeklēt daţādus pulciľus. Vecvecāki grib D.

pastumt malā un nomelnot un tagad S.D. neesot nekas saviem vecākiem. S.D. paskaidro, ka

D. ir ļoti labas attiecības un, ka M.D. nav pacēlis roku per viľu, ir tikai pagrūstījušies, bet

S.D. pati bija vainīga. Attiecībā uz alkohola lietošanu D. ģimenē S.D. norāda, ka cieņas pēc

viľa iedzer kādu glāzīti. Attiecībā uz D. sadarbību ar skolu S.D. paskaidroja, ka skolā notiek

kopīgās sapulces pēc kurām parasti ir klases sapulces. Var tikties ar skolotājiem ik pēc 3

mēnešiem individuāli, ja interesē kāda stunda var piedalīties arī stundā. S.D. iet uz vecāku

sapulcēm arī M.D. ir bijis uz sapulcēm. D. meitai pēdējā pusgadā ir ļoti labas sekmes, pirms

tam bija sliktākas, jo lasīšana sagādā grūtības, vidējo atzīmi S.D. neatceras, bet bija arī

četrinieki un piecnieki, savukārt vecākā meita vēl mācās /universitāte/, bet ir pārgājusi uz

neklātieni, jo grib strādāt.

[27.29.2] M.D. paskaidroja, ka ir pusi dienas mājās un var aizvest bērnus uz

treniľiem. Ir palīdzējis I.S. pārvest iedzīvi un palīdzēja izdevīgi samainīt dzīvokļus Liepājā.

Ar vecvecākiem pašreiz nav nekādas attiecības „Labdien un viss”. D. neliegs bērniem

tikties ar vecvecākiem. M.D. nav nekādas materiālās intereses, viľš vēlas dēlu, jo dēla

viľam nav. Sieva gribēja trešo bērnu, bet, ja iznāks meita ko tad? Tas nekas, ka būs trešā

meita. Pirms I.S. nāves ar bērnu vecvecākiem problēmu nebija, ir tikai tagad. Ja no

vecvecāku puses situācija būs normāla, tad problēmu nebūs. D.Z. pat neatnāca pie D. meitas

uz izlaidumu Liepājā, bet uz Aizputi pērk puķes un kūkas. M.D. centīsies izvairīties no

konfliktiem un ir ar mieru bērnus adoptēt. D. bērniem var visu nodrošināt un audzinās kā

savus bērnus. Vecvecāki logā iekarinājuši raganu, M.D. uzskata, ka tas nav normāli. M.D.

būtu labākais aizbildľa kandidāts par pārējiem, jo R.A. nebūs laika, jo bieţi iet medībās, kā

arī ietekmēs tas, ka A. dzīvo laukos, kur nav komunikāciju, ir jāmazgājas pirtī un skola ir

tālu, savukārt vecvecāki nepameklē pasākumus. Bet D. visur brauc gan uz Rīgu, gan

Ventspili un var bērniem palīdzēt mācībās un paskaidrot. M.D. norāda, ka neesot licis B.S.

teikt, ka ome B.S. sit. D. sirdsapziľa neļauj runāt tādas lietas. Pie I.S. Durbē D. ir bijuši

kādas 10 reizes. Arī meita K.D. brauca ciemos pie B.B. Lielā meita palīdzēja I.S. rīkoties ar

datoru. Attiecībā uz alkohola lietošanu paskaidroja, ka iedzer kādu glāzīti piektdienās, bet

ne katru piektdienu. Svētkus arī atliek un svin piektdienā. M.D. piebilda, ka laikam uz

pēdējo vecāku sapulci nebija. K.D. bija problēmas ar lasīšanu tāpēc griezās pie psihologa,

kurš teica, ka nevajag tramdīt, gan pats atnākšot vaļā. K.D. sešus gadus nodarbojās ar

mākslas vingrošanu, līdz ārsts aizliedza veselības dēļ. Šobrīd K.D. nodarbojas ar Kikboksu.

Problēmas ar meitu D. bijušas sliktu draugu iespaidā, no kuriem var dabūt blusas un utis.

Attiecībā uz ienākumiem M.D. paskaidroja, ka mājās naudu nedala. Mājās ir vieta, kur stāv

nauda un kam vajag tas paľem. M.D. ir nekustamie īpašumi, vairākas mašīnas, kuras var

pārdot. M.D. ir līdzīpašnieks telefonveikalam.

[27.29.3] D.Z. paskaidroja, ka bērnus pazīst no dzimšanas un rūpējās par viľiem, veda pie

ārsta, jo viľiem ir viens ģimenes ārsts.

Uzskata, ka ir labākie aizbildľa kandidāti, jo D.Z. visu laiku bija kopā ar bērniem.

Bez bērniem nekur nav bijusi, un bērnus vienus arī nekur nav atstājuši. Z. alkoholu nelieto

un visur brauc kopā. Ar dēlu R.A. notiek kontaktēšanās cauru gadu. Arī bērnus maziľus

D.Z. ľēma līdzi pie R.A.

D.Z. paskaidro, ka M.D. vairāk interesē manta nevis bērni. S.D. teica, ka par

bērniem dabūs Ls 160. M.D. nav nācis pie bērniem par krusttēvu, jo nesaprata kāpēc jāpērk

bērniem drēbes, bet R.A. negāja par krusttēvu, jo viľam jau ir divi krustbērni un līdz ar to

bērni palika bez krustvecākiem.

Uz jautājumu vai Z. ir domstarpības ar D., D.Z. paskaidroja, ka M.D. ir plēsīgāks

par aitu, ies kaut pāri līķiem un savu panāks.

D.Z. uzskata, ka D. būtu slikti aizbildľi, jo pašu bērniem neiet uz vecāku sapulcēm

skolā, viľu vietā gāja I.S. I.S. izpestīja arī D. meitu K.D., kad viľai bija nepatikšanas,

nonākot nepareizā kompānijā, K.D. smēķēja un ošľāja. I.S. arī pie ārsta palīdzēja K.D., jo

S.D. bija darbā. K.D. grūti iet mācībās, mācās /vidusskola/.

Attiecības ar D. visu laiku bija labas, bet kad I.S. nomira sākās problēmas. K.D. pat

tika aizliegts nākt pie Z. Vecākā meita pašreiz ir pārtraukusi mācības /universitāte/. Arī

M.D. nekur nestrādā, ir neoficiāli biznesi. R.A. ģimenē ir labāk. Vienmēr ir cilvēcīgi, kad

aizbrauc ciemos vienmēr ar kaut ko pacienā, lai arī tās nav greznas kūkas.

D.Z. paskaidro, ka I.S. nevienu reizi nekur nav braukusi kopā ar S.D., arī ciemos

nebrauca arī attiecības viľām nebija tuvas. I.S. gribēja kāpt kalnā, strādāt, bet S.D. pirkt

kūkas nevis kāpt kalnā.

Bērnībā I.S. ar R.A. attiecības vienmēr bijušas labākas. D.Z. arī nezin to, ka M.D.

palīdzēja I.S. pārvākties, jo zinot, ka klasesbiedrs palīdzēja.

D.Z. grib iet uz Aizputi dzīvot, lai būtu tuvāk R.A., bet māju pārdot nav viegli. D.Z.,

bez savas klātbūtnes neļautu tikties ar bērniem M.D., jo viľš ir neprognozējam un bērniem

var izdarīt kaut ko sliktu.

D.Z. logā nav ragana, bet vectēva bilde.

Stāstot par attiecības ar D. D.Z. paskaidroja, ka sākumā attiecības bija ļoti trakas,

M.D. palaida rokas. Strādājot pastā bija pistole ar kuru sievai sita pa galvu, bērni blāva. Pēc

pasta mašīnas sasišanas M.D. pierāvies, kad salauza roku un kāju (tāpēc tagad ir invalīds).

Tas viss notika dzērumā. M.D. pielauzis S.D. dzert līdzi piektdienās. Meita nenāk pēc

palīdzības.

Z. bērniem neko nav teikuši par avāriju, to teica B.B., jo viľa bija Durbē un redzēja,

ka mamma dzer un strīdas ar M.S..

D.Z. veselība ir tāda, ka jāraud, bet vai varot tā ka aizbildina ir Z., bet, ja Z. netiks

galā tad lai aizbildnību pārľem R.A.

Pie R.A. Z. brauca gandrīz katru sestdienu un svētdienu. Var viens otram palīdzēt.

T.S. mācās labāk par K.D. Ja Z. iecels par aizbildľiem viľi ir gatavi tūlīt braukt pakaļ

bērniem.

[27.29.4] H.Z. paskaidroja, ka I.S. bija pusotrs gads, kad H.Z. sāka viľu audzināt.

[27.29.5] R.A. paskaidroja, ka A. ir personīga divstāvu māja ar piecām istabām,

tātad katram bērnam būs iespēja dzīvot savā istabā. Pašu meitas S.A. un V.A. ir lielas un

varēs palīdzēt audzināt T.S. un B.S.. Vecākā meita S.A. mācīsies Liepājā un dzīvos Grobiľā,

bet jaunākā meita mācās /vidusskola/. Abas A. meitas bērnus pieľems, arī abi bērni ļoti mīl

vecāko meitu ir izveidojies ļoti labs kontakts.

Nevienam radiniekam nebūs liegta tikšanās ar bērniem A. mājā, arī M.S. varēs

braukt ciemos.

R.A. bieţi tikās ar māsu un viľas bērniem, vismaz vienu reizi mēnesī I.S. ar bērniem

brauca ciemos pie A. B.B. bija arī viena bija palikusi pie A. padzīvot, dvīľi nebija palikuši

vieni, jo bija vēl maziľi. Ja nolems A. par labu R.A. ir gatavs kaut vai pa nakti braukt pakaļ

bērniem uz krīzes centru.

[27.29.6] M.A. paskaidroja, ka A. ir abus bērnus iepazinuši un, ka A. mājās ir miers.

M.A. grib, lai bērni aug A. ģimenē, jo A. ģimenē nav konfliktu. S.D. un M.D. ir liela interese

par mantu un lielā mīlestība pret bērniem radusies tikai tagad. Ar D.Z. un H.Z. A. konfliktu

nav. A. ir ar mieru adoptēt abus bērnus, ja izveidotos tādi apstākļi. A. sazvanās ar bērnu

māsu, kas atrodas Jēkabpilī pie tēva un ir gatavi braukt ciemos.

[28] Pārbaudot Lēmuma faktisko pamatojumu, tiesa, citstarp, ľem vērā APL

noteikto – ka pierādījumi administratīvajā lietā ir ziľas par faktiem, uz kuriem pamatoti

administratīvā procesa dalībnieku prasījumi un iebildumi, kā arī ziľas par citiem faktiem,

kuriem ir nozīme lietā (APL 149.pants); APL 150.panta pirmajā daļā noteikto, ka iestādei

jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu; APL

161.panta pirmajā daļā noteikto, ka administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas

satur ziľas par faktiem, uz kuriem pamatoti viľa prasījumi vai iebildumi atzīstami par

pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi; APL 162.panta

piektajā daļā noteikto, ka nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz

ziľām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziľām, ja šī personas nav

nopratinātas; APL235.panta otrajā daļā noteikto, ka pret rakstveida pierādījumu

patiesīgumu nevar iebilst persona, kura pati to parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šādu

pierādījumu, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē; 154.pantā noteikto, ka

tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziľas, kas balstīta

uz loģikas likumiem, zinātnes atziľām un taisnības principiem (APL 154.panta pirmā daļa);

nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu (APL 154.panta otrā

daļa).

[28.1] Lietā nav strīda par to, ka bērni T.S. un B.S. pēc viľu mātes nāves dzīvoja

/adrese/, tas ir, mājā, kurā dzīvo pieteicēja S.D. ar ģimeni (mājas otrajā stāvā) un

vecmāmiľa D.Z. ar vīru H.Z. (mājas pirmajā stāvā). B.S. kopš mātes bērēm dzīvojis pie

pieteicējas ģimenes mājas otrajā stāvā, bet T.S. – pie vecāsmātes, mājas pirmajā stāvā.

Minētais izriet no S.D. un M.D. tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem,

bāriľtiesas sarunu protokolos, vecvecāku iesniegumos Bāriľtiesai un Valsts bērnu tiesību

aizsardzības inspekcijai norādītā, kā arī no vecvecāku sniegtajām liecībām tiesas sēdē.

[28.2] Lietā nav strīda arī par faktu, ka bērni T.S. un B.S. 2009.gada 11.jūnijā

ievietoti Zantes ģimenes krīzes centrā. Lēmumā norādīts, ka bērni Krīzes centrā tika

ievietoti sakarā ar mātes zaudējumu un radinieku nesaskaľām starp D.Z. un S.D. ģimenēm

bērnu turpmākās aprūpes veikšanā, nenodrošinot bērniem drošu vidi.

Notikuma, kuru dēļ bērni Krīzes centrā ievietoti, izklāstu satur bērnu vecāsmātes un

bērnu vecāsmātes māsas D.A. iesniegumi Bāriľtiesai (lietas 1.sējuma 86.; 89. – 90.lapa).

D.A. iesniegumā norādītos faktus apstiprina D.Z. iesniegumā Bāriľtiesai norādītais (lietas

1.sējuma 86.lapa). Kā izriet nominētajiem iesniegumiem, pieteicējas ģimenes un vecvecāku

konflikts par bērnu turpmāko dzīvesvietu 2009.gada 11.jūnijā tiek risināts ar policijas

iestāţu starpniecību. Faktu, ka konflikta risināšanā tika iesaistīta policija, un pēc bērnu

radinieku izsaukuma ieradās un iesaistījās arī Dunalkas pagasta un Durbes novada

Bāriľtiesa, apliecina arī Pašvaldības policijas darbinieku I.M. un A.M. paskaidrojumi (lietas

1.sējuma 72.lapa), šo faktu nenoliedz neviens no procesa dalībniekiem.

Atsaucoties uz Zantes ģimenes krīzes centra sniegto informāciju Lēmumā norādīts,

ka M.D. runā par konfliktiem starp viľa ģimeni un bērnu omi, un pēc M.D. teiktā pie

konfliktiem vainojama bērnu vecmāmiľa. Tomēr M.D. nav skaidra pamatojuma, kāpēc

bērnu vecāmāte nevarētu rūpēties par bērniem, jo prettiesiskas darbības no viľas puses

novērotas, kā arī nav informācijas par vecāsmātes neatbilstību bērnu audzināšanai.

Lēmumā norādīts, ka sarunas laikā ar sociālo gadījuma vadītāju noskaidrojas, ka bērnu

vecāmāte daudzās situācijās ģimenes konfliktos vaino M.D., apgalvojot, ka viņš ir visu

konfliktu iniciators, tam nav pierādījumu. Nav informācijas, kas apliecinātu, ka M.D. ir

veicis prettiesiskas darbības pret bērniem.

Atsaucoties uz Liepājas bāriľtiesas 2009.gada 24.jūlija lēmumu Nr. 1-6/350,

Lēmumā norādīts, ka pēc bērnu mātes nāves krasi mainījusies vecvecāku nostāja pret D.

ģimeni. Vecvecāki bez tiesiska pamata pārliecinoši demonstrēja savas privilēģijas mazbērnu

turpmākās aprūpes nodrošināšanā, aizliedza bērniem tikties ar jebkuru no D. ģimenes

locekļiem, aizliedza bērniem ciemoties D. ģimenes dzīvesvietā, kas pirms tam netika liegts.

Vecvecāki sākuši necienīgi izturēties pret mazmeitām - S.D. un M.D. D. meitām K.D. un

K.D., kas sācies pēc 2009.gada 11.jūnija, kad T.S. un B.S. tika ievietoti Zantes ģimenes

krīzes centrā.

Tiesa konstatē, ka Lēmumā norādītais dokumentāli fiksēts Zantes Ģimenes krīzes

centra 2009.gada 8.jūlija vēstulē (lietas 1.sējuma 53. – 54.lapa) un Liepājas pilsētas

Bāriľtiesas 2009.gada 24.jūlija lēmumā Nr. 1-6/350 (lietas 2.sējuma 23. – 24.lapa), un

izriet no M.D. iesniegumā Liepājas pilsētas bāriľtiesai izklāstītā (lietas 2.sējuma 30.lapa)

un no Liepājas pilsētas Bāriľtiesas sarunu protokolā ar D. ģimeni norādītā(lietas 2.sējuma

36.lapa).

D. ģimenes un vecvecāku savstarpēji konfliktējošās attiecības apstiprina arī Liepājas

Bāriľtiesas sastādītajā Z. ģimenes Dzīves apstākļu pārbaudes aktā (lietas 2.sējuma 16.lapa),

vecvecāku iesniegumos Bāriľtiesai (lietas 1.sējuma 99. – 100.lapa) un Valsts Bērnu

aizsardzības inspekcijai norādītais (lietas1.sējuma 60.-62.lapa), M.S. iesniegumā Bāriľtiesai

norādītais (lietas 1.sējuma 58.lapa), kā arī Liepājas pilsētas Bāriľtiesas pārskatos par

saľemto informāciju no Zantes krīţu centra norādītais - „pieminot Modri, bērni stāsta par

konfliktējošām attiecībām vecvecākiem ar Modri” (lietas 2.sējuma 30.lapa). Konfliktējošas

attiecības Uz D. ģimenes un Z. ģimenes starpā apliecināja arī trešās personas R.A. un bērnu

sevišķā aizbildne I.K.

Liepājas pilsētas Bāriľtiesas sarunas protokolā pierakstītajā sarunā ar S.D. ģimeni

norādīts, ka S.D. un M.D. skaidro: „patlaban attiecības ar D.Z. un viņas vīru ir

konfliktējošas, nekādu kompromisu nav iespējams ar vecvecākiem panākt. Sadarbība no

vecvecāku puses nekad nebūs iespējama, jo viņi principiāli nekad nekur nepiekāpjas. Tas ir

daudzu gadu garumā pierādīts ar viņu izturēšanos gan šīs mājas pārbūvē, gan citu

sadzīvisku jautājumu risināšanā. Viņi ietiepīgi paliek pie saviem uzskatiem, lai gan tie

nereti bijuši acīmredzami neloģiski(..).Šobrīd ģimenes savā starpā pat nesveicinās, izvairās

viens otru satikt. Vecmāmiņa ģimenes locekļus apsauc par ”sprāgoņām”. Par mazmeitām –

(..) viņi baumo, ka izlaidušās, nemācās. Viss tas ir meli, aprunāšana, kā rezultātā arī citi

radinieki noskaņoti pret D. ģimeni” (lietas 2.sējuma 36.lapa).

Viss norādītais, kā arī tiesas sēdē sniegtie trešo personu R.A. un bērnu sevišķās

aizbildnes I.K. paskaidrojumi apstiprina, ka

Tā kā S.D. un M.D. teikto, kas fiksēts Bāriľtiesas sarunas protokolā apliecina arī

trešo personu R.A. sniegtie paskaidrojumi tiesas sēdē („pēdējos trīs, četrus gadus lielāki vai

mazāki konflikti starp D. un vecvecāku ģimenēm vienmēr ir bijuši” (skat tiesas sēdes

protokolu, lietas 1.sējuma 158.lapa) un bērnu sevišķās aizbildnes I.K. sniegtie

paskaidrojumi tiesas sēdē („sākumā jau bija domāts, ka bērni dzīvos D. ģimenē. Bet šie

mūţīgie savstarpējie ģimeņu konflikti... Konflikti jau nav tikai uz šo brīdi. Trīs gadus

atpakaļ jau oma meklēja citu dzīves vietu, jo nevar sadzīvot ar savu znotu” (lietas 1.sējuma

159.lapa)), tiesai nav pamata apšaubīt to ticamību, balstoties uz D. un Z. tābrīţa

konfliktējošajām attiecībām, kuru dēļ katra no konfliktā iesaistītajām pusēm varētu

informāciju apzināti sagrozīt.

No tiesas sēdē dzirdētā, kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem, tiesa konstatē

pretrunas bērnu vecāsmātes D.Z. un H.Z. liecībās un informācijā, kas par D. ģimeni tika

sniegta Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesai, kā arī Liepājas pilsētas Bāriľtiesai.

Līdz ar to tiesa, atzīstot vecmāmiľas šī brīţa ieinteresētību pieteicējas ģimenei labvēlīgā

lietas iznākumā, tādējādi nodrošinot sev iespēju būt patstāvīgā bērnu tuvumā, ko viľai nav

izdevies tādējādi, ka nav izdevies samainīt dzīvesvietu no Liepājas uz uz Aizputi, kur

vecvecāki būtu tuvāk bērniem (skat liecinieces M.A. liecību, tiesas sēdes protokolā lietas

2.sējuma 113.1 lapa), bērnu vecāsmātes D.Z. un H.Z. sniegtajām liecībām piešķir tikai

daļēju ticamību. Tiesa D.Z. un H.Z. sniegtās liecības par patiesām atzīst tiktāl, ciktāl tās

apliecina citi pierādījumi lietā. Tādējādi, ľemot vērā konstatētos dokumentāli fiksētos

faktus, tiesa nepiešķir ticamību D.Z. un H.Z. sniegtajām liecībām tiesas sēdē, no kā izriet, ka

D. un Z. ģimenes savā starpā nekonfliktē, un bērnu aizbildnības jautājums ir tikai izľēmuma

gadījums, kas saistīts ar vecāsmātes psihoemocionālo stāvokli pēc meitas zaudējuma un

situācijas neizpratni no vecāsmātes puses.

Izvērtējusi tiesa sēdē sniegtās F.K. liecības attiecībā uz D. un vecvecāku

savstarpējām attiecībām, tiesa nepiešķir ticamību K.K. apgalvojumam „pilnīgi nekādi

konflikti S.D. ar M.D. nebija. Arī ar omu viņi nekonfliktēja. Ne ar vienu nekonfliktēja” (skat

tiesas sēdes protokols, lietas 1.sējuma 160.lapa). Kā redzams no Bāriľtiesas sarunas

protokola ar F.K. un K.K., sarunā K.K., stāstot par Liepājas māju, norādījis „tagad tur radi

ir sagājuši ragos”(lietas 1.sējuma 78.lapa), savukārt F.K. sarunas protokolu parakstījis bez

iebildumiem vai piezīmēm (skat lietas 1.sējuma 78.1 lapa).Vienlaikus, tiesa pieļauj arī

varbūtību, ka K.K., tikai periodiski un īslaicīgi ciemojoties pie vecāsmātes un D. ģimenes,

nesaskaľas starp abām ģimenēm varēja arī nepamanīt.

Arī izvērtējot tiesas sēdē K.K. sniegto liecību un iesniegto iesniegumu saturu par

pārējiem apstākļiem, tiesa negūst pārliecību, ka faktus viľš izklāsta un liecības sniedz bez

ārējas ietekmes. Kā izriet no K.K. sniegtajām atbildēm uz procesa dalībnieku un tiesas

uzdotajiem jautājumiem, liecinieks atbildes nevar pārliecinoši pamatot, nespēj atbildēt uz

jautājumiem, no kurienes viľam zināma informācija, kādu viľš norāda Bāriľtiesā

iesniegtajos iesniegumos attiecībā uz R.A., sniedz informāciju par R.A. dzīves apstākļiem,

kaut pie viľa „pēdējā laikā” nav ciemojies un pat neatceras, kad tur ir bijis. Viss minētais

tiesai izraisa pamatotas šaubas par K.K. sniegto liecību ticamību.

Izvērtējusi pierādījumus kopsakarā, tiesa atzīst, ka laikā, kad tika lemts jautājums

par aizbildľa iecelšanu bērniem, starp pieteicējas ģimeni un bērnu vecāsmātes ģimeni

pastāvēja konflikts par to, kura no abām ģimenēm veiks bērnu T.S. un B.S. turpmāko

aprūpi. Pie kam konflikts bērnu aizbildnības jautājumā ir kārtējā vecvecāku un D. ģimenes

nesaprašanās, ko šīs ģimenes nespēj atrisināt vienojoties.

[28.3] Lēmums pamatots ar to, ka R.A. ģimene nav iesaistīta D. ģimenes un

vecvecāku konfliktos.

Tiesa, iepazinusies ar lietas materiāliem, noklausījusies procesa dalībnieku

paskaidrojumus un liecinieku liecības, nekonstatē nevienu pierādījumu, kas liecinātu par

pretējo. Pie kam, no lietas materiāliem tiesa konstatē, ka visi procesa dalībnieki un

liecinieki, kas stāsta par attiecībām ar R.A., apgalvo, ka neko sliktu par R.A. nevarot teikt,

attiecības ar viľu, līdz viľš kļuvis par bērnu aizbildni, bijušas labas un sirsnīgas.

[28.4] Lēmumā norādīts, ka M.D. motivācija kļūt par aizbildni ir iegūt dēlu, kura

viņam nav. Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka šāds M.D. paskaidrojums

fiksēts Bāriľtiesas 2009.gada 28.jūlija sēdes protokolā (lietas 1.sējuma 37.1 lapa).

Lēmums satur Liepājas pilsētas bāriľtiesas Lēmumā norādīto, ka psihologs nevar

objektīvi izvērtēt S.D. un M.D. motivāciju aizbildľa pienākumu pildīšanai, jo abas personas

iesaistītas konfliktā ar citām radinieku ģimenēm.

Tiesa atzīst, ka norādītais principā atbilst psiholoģes A.K. atzinumā par

psiholoģiskā izvērtējuma rezultātiem S.D. un M.D., kas tika veikts, lai izvērtētu laulāto

nostāju un motivāciju aizbildľa statusa iegūšanai, citstarp norādītajam, ka šobrīd ir grūti

izvērtēt objektīvi motivāciju, tā kā laulātie ir iesaistīti ģimenes konfliktā. Psihologa

atzinumā, citstarp, norādīts: „Pēc darba gaitā iegūtās informācijas var domāt, ka laulātie

izprot ar aizbildņu statusu saistītos pienākumus, bet šobrīd sarunās M.D. jūtama trauksme

un impulsivitāte. Grūti izprast vai tā saistīta ar šī brīţa sareţģīto situāciju” (lietas

2.sējuma 32.lapa).

No minētā tiesa secina, ka speciālistam nav izdevies objektīvi noskaidrot

pieteicējas un viľas dzīvesbiedra motivāciju kļūt par aizbildni. M.D. motīvi – iegūt dēlu,

tiesas ieskatā ir emocionāli un savtīgu interešu vadīti, pretstatā R.A. un viľa ģimenes

nepārprotamai vēlmei palīdzēt bērniem, ko tiesa ir konstatējusi iepazīstoties ar lietas

materiāliem kopumā.

[28.5] Lēmumā citēts Zantes ģimenes krīzes centra vēstulē norādītais, ka

rehabilitācijas procesa laikā noskaidrojies, ka neviens no bērniem neizsaka vēlmi dzīvot pie

M.D. un viľa ģimenes (skat lietas1.sējuma 53.1.lapa).

Tiesa no lietā esošās Zantes ģimenes krīzes centra vēstules, atsauces uz kurām satur

Lēmums, konstatē, ka tajā norādīts, ka rehabilitācijas procesā B.S. „izsaka vēlmi, cerību, ka

dzīvos pie omes” ( skat lietas 1.sējuma 54.lapa).

Vienlaikus, no lietas materiāliem tiesa konstatē, ka laikā, kad bērni atradās Zantes

ģimenes krīzes centrā, 2009.gada 16.jūnija sarunā ar Bāriľtiesas priekšsēdētāju S.H., kurā

piedalījās arī sociālā darbiniece M.O., uz jautājumu, kur bērni grib dzīvot, B.S. izsaka vēlmi

dzīvot pie M.D. (lietas 1.sējuma 81.lapa). Ľemot vērā konstatēto, tiesa atzīst, ka

informācija, kuru par B.S. vēlmēm dzīvesvietas jautājumā par bērniem rehabiltitācijas

procesā ieguvuši Zantes Ģimenes krīzes centra speciālisti, atšķiras no informācijas, kuru

ieguvusi Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesa.

Tā kā Lēmums konkrētajā jautājumā satur norādi tikai uz Zantes ģimenes krīzes

centra vēstulē norādīto, tiesa atzīst, ka informācija par B.S. vēlmēm dzīvot pie kāda no

aizbildľu kandidātiem Lēmumā ir atspoguļota neprecīzi. Tomēr pēc bērnu stāstītā

konstatējot, ka gan bērnu vecmāmiľa, gan M.D. mudina bērnus uz konkrētu rīcību („B.S. :

„M.D. onkulis licis teikt, ka ome kaujas”” (skat lietas 1.sējuma 81.lapa); „Bērni

konsultācijās stāsta, ka ome mudinājusi viņus pie M.D. darīt blēņas, lai tiktu dzīvot pie

omes uz Liepāju; T.S. apsola visu laiku raudāt un B.S. - sist naglas visās vietās” (skat.

lietas 1.sējuma 53.1 lapa), B.S. izteikumos par vēlmi dzīvot pie kāda no aizbildľu

kandidātiem tiesa neizslēdz pieaugušo ietekmi.

Vienlaikus, piecgadīgu bērnu vēlmes dzīvesvietas jautājumā tiesa neuzskata par

noteicošām lietas izšķiršanā, jo bērni šādā vecumā nespēj saprātīgi izsvērt un izvērtēt

apstākļus, pie kam apstākļos, kad bērniem līdz šim bijusi iespēja salīdzināt tikai dzīvi pie

vecvecākiem un dzīvi D. ģimenē.

[28.6] Lēmumā atspoguļots pieteicējas S.D. un vecvecāku viedokli par atbilstošāko

kandidatūru aizbildľa amatam.

Lēmumā norādīts, ka vecvecāki nepieļauj iespēju, ka bērni varētu dzīvot pie M.D.

Tiesa konstatē, ka minētai izriet no Liepājas pilsētas Bāriľtiesas lēmuma (lietas 1.sējuma

42. – 43.lapa), kurā norādīto pamato Zantes ģimenes krīzes centra vēstulē minētais par

konstatēto vecvecāku sarunās ar sociālo gadījumu vadītāju (skat lietas 53.- 54.lapa). Faktu,

ka vecvecāki iebilst pret D. ģimeni kā bērnu aizbildľiem apliecina arī vecvecāku

iesnieguma saturs Bāriľtiesai (lietas 1.sējuma 99. – 100.lapa) un Bērnu tiesību

aizsardzības inspekcijai (lietas 1.sējuma 60. – 62.lapa), un vecvecāku sniegtie

paskaidrojumi Bāriľtiesai, kas fiksēti Bāriľtiesas sarunu protokolos un Bāriľtiesas

2009.gada 28.jūlija sēdes protokolā, ko, savukārt apliecina arī pieteicēja S.D. un M.D. gan

pieteikumā tiesai, gan paskaidrojumos. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka vecvecāki

uzskata, ka, ja paši nespēs mazbērnus aprūpēt, tad par piemērotāko aizbildni uzskata dēlu

R.A. (skat lietas1.sējuma 38.1 lapa), norāda, ka viľiem nav nekas pret R.A. kandidatūru

(skat lietas 1.sējuma 57.1.lapa). Minēto, citstarp, apliecina M.A. sniegtās liecībām tiesas

sēdē. No M.A. liecībām izriet, ka pieteikušies ģimenei par aizbildľiem pēc vecvecāku

lūguma (skat tiesas sēdes protokols, lietas 2.sējuma 113.1lapa) un patiesi vēlēdamies

palīdzēt bērniem, kuri nonākuši šādā situācijā.

S.D. uzskata, ka vecvecāki ir emocionāli nestabilas personības, kas šobrīd par

prioritārām uzskata savas intereses, tas ir, sasniegt mērķi - iegūt tiesības mazbērnus

audzināt savā ģimenē (skat lietas 2.sējuma 23.lapa).

[28.7] Lēmums, citstarp, pamatots ar bērnu juridiskā tēva M.S. 2009.gada 6.jūlija

iesniegumā norādīto, ka, pēc viľa domām bērnu aprūpi nevar uzticēt ne M.D., ne D.Z.

ģimenēm, jo tās ir savstarpēji konfliktējošas puses, kuras abas cenšas viľu ietekmēt, un

centīsies ietekmēt arī bērnus. Tiesa atzīst, ka lēmumā norādītais atbilst M.S. iesniegumā

norādītajam (lietas 1.sējuma 58.lapa).

Kaut arī lietas materiāli sniedz informāciju par M.S. svārstīgumu un neizlēmību,

vairākkārt mainot savas domas par to, vai pēc sievas nāves viľš pats aprūpēs bērnus (skat

lietas faktisko apstākļu izklāstu) vai atteiksies no bērnu aprūpes tiesībām, tiesai nav pamata

apšaubīt faktu, ka 2009.gada 6.jūlija iesniegumu ar lūgumu tomēr atľemt viľam bērnu

aprūpes tiesības, citstarp, norādot arī viedokli par aizbildľu kandidatūrām un to pamatojot,

bērnu juridiskais tēvs rakstījis un parakstījis no brīvas gribas. Lietā nav iesniegti

pierādījumi par to, ka iesniegums būtu rakstīts spaidu vai draudu ietekmē, vai tā

uzrakstīšana būtu panākta ar viltu.

Pieteikumā lūgts M.S. izsaukt lietā kā liecinieku. Tiesa, iepazīstoties ar lietas

materiāliem konstatējusi M.S. neizlēmību, vieglo ietekmējamību, nepatstāvību uzskatos,

bezspēcību un neaizsargātību bērnu radinieku ietekmes priekšā. Uz M.S. svārstīgumu,

citstarp, norādīts arī pieteicēju pieteikumā. Tiesas uzskata, ka M.S. rakstura iezīmju dēļ,

kuras tiesa konstatējusi no lietas materiāliem, viľa sniegtajām liecībām nebūtu piešķirama

absolūta ticamība un tās nevarētu palīdzēt objektīvi noskaidrot lietas apstākļus. Līdz ar to

tiesa nesaskatīja nepieciešamību uzklausīt M.S. liecības.

[28.8] Lēmumā norādīts, ka S. un M. D. jaunākā meita pašreiz ir pusaudţu vecumā,

kurš prasa nedalītu, pastiprinātu uzmanību, lēmumā, citstarp, pamatojoties uz M.D. teikto,

ietverot vērtējumu par meitenes vieglo ietekmējamību.

Kā atzīts psiholoģijā, (piem., Līvmane A. Skolas vecuma bērnu psiholoģiskās

īpatnības, - Rīga: RPI tipogrāfija, 1975; Kalniņa N. Pamatskolas bērnu psiholoģiskās

īpatnības, - Rīga: LSPA, 1995; Omārova S. Cilvēks dzīvo grupā, Rīga: Kamene, 1996; Dr.

Ross Kempbels. Kā patiesi mīlēt pusaudzi, - Rīga: Ogres tipogrāfija, 1991; Deinova Šeila

Kā pārdzīvot jūsu bērna tīņa gadus, - Rīga: Asja, 1996 u.c) pusaudţu jeb pārejas vecums

(vidēji, no 11 līdz 15g.v.) ir pārmaiľu laiks, kad notiek pāreja no bērnības uz jaunieša

periodu, jaunās identitātes meklējumu etaps, kad veidojas personības galvenie komponenti

– personības virzība uz kādām sociālām vērtībām – pasaules uzskats, individuālais dzīves

stils, morālais veidols, pašapziľa. Šajā periodā izveidojas bērna personības pamatiezīmes un

kvalitātes. Uz pusaudzi iedarbojas ārējās - sadzīves, ekonomiskās, saskarsmes un citas

ārējās problēmas, kā arī iekšējās problēmas. Pusaudţiem ir raksturīgi, ka vienaudţu grupas

kļūst par etalonu, darbojas „bara instinkts”. Viľi meklē uzticības personas vienaudţu,

draugu vidū, pakļaujas līdzaudţu vidū izveidojušos normu un stereotipu sistēmai. Tieši šajā

vecumā pusaudzim ļoti svarīgs ir ģimenes atbalsts un izpratne.

Ľemot vērā minēto, kā arī Bāriľtiesas sēdē M.D. norādīto, atbildot uz Bāriľtiesas

jautājumu vai bijušas problēmas ar meitu (skat. lietas 1.sējuma 39.lapa), tiesa atzīst, ka

Bāriľtiesa pamatoti ir norādījusi uz to, ka ģimenē, kurā ir bērns pusaudţa vecumā, no

vecākiem tiek prasīta nedalīta un pastiprināta uzmanība.

Tiesas ieskatā, pienākumi, kas saistīti ar divu bērnu aprūpi, viľiem ienākot ģimenē,

neapšaubāmi radītu pieteicējai un viľas ģimenei papildus pienākumus, kas varētu traucēt

D. ģimenei ar pilnu atdevi veikt meitas – pusaudzes aprūpes pienākumus.

[28.9] Lēmumā norādīts uz pretrunām S.D. un M.D. paskaidrojumos, un vecvecāku

paskaidrojumos.

Tiesa izvērtējusi lietas materiālus, konstatē, ka pastāv vairākas pretrunas vecvecāku

un pieteicējas ģimenes sniegtajā faktu izklāstā.

Kā liecina dzīvē gūtie novērojumi, savā starpā konfliktējošas personas nevar

objektīvi novērtēt situāciju. Tādējādi visbieţāk šādu personu skatījums par situāciju un savu

pretinieku ir neobjektīvs, katra no konfliktā iesaistītajām pusēm situāciju raksturo no sava

redzes punkta. Ľemot vērā minēto, tiesas ieskatā konfliktējošo pušu sniegtās ziľas par

faktiem tikai tiktāl uzskatāmas par ticamām, ciktāl tās apstiprina citi pierādījumi.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, papildus vecvecāku, kas ir lietā ieinteresētā,

konfliktējošā puse, sniegtajiem paskaidrojumiem nekonstatē citus objektīvus pierādījumus

tādiem faktiem kā vardarbība pieteicējas S.D. ģimenē vai pieteicējas ne visai labās

attiecības ar māsu – bērnu mirušo māti. Lēmumā iekļauto informāciju – bērnu mirušās

mātes darba vadītājas D.E. sniegto paskaidrojumu par bērnu mātes attiecībām ar pārējiem

radiem, tai skaitā ar pieteicēju (skat lietas 1.sējuma 44.lapa), tiesa neatzīst par pierādījumu

lietā, jo D.E. sniedzot paskaidrojumu sniedz informāciju, ko viľai it kā stāstījusi bērnu

māte. Saskaľā ar APL 162.panta piekto daļu nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības,

kas pamatotas uz (..)citu personu sniegtajām ziľām, ja šī personas nav nopratinātas.

Pārbaudīt D.E. paskaidrojumu ticamību APL 162.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā

tiesai objektīvu apstākļu dēļ (mirusi persona, kura informāciju sniegusi)nav iespējams.

Iepriekšminēto iemeslu dēļ tiesa uzskata, ka lietā nav pierādīts fakts par vardarbību

pieteicējas ģimenē un par māsu ne visai draudzīgajām attiecībām.

Vienlaikus tiesa norāda, ka pieteicējas meitas K.D. uzklausīšana liecinieces statusā,

lai iegūtu informāciju par S.D. un bērnu mirušās mātes attiecībām nelaiķes I.S. dzīves laikā

nav lietderīga. Nopratinot kā liecinieku personu, kura ir atkarīga no personas, kura lūdz

viľu nopratināt, tiesas ieskātā, nav iespējams iegūt objektīvus un no ārējas ietekmes pilnīgi

neatkarīgus pierādījumus.

[29] No Lēmumā norādītajiem faktiem un izdarītā secinājuma, ka bērnu labākajās

interesēs (..) dzīvot drošā un sociāli labvēlīgā vidē spēs R.A. ģimene, jo viľi nav

iesaistījušies D. ģimenes un vecvecāku konfliktos, tiesa konstatē, ka daļa no Lēmumā

norādītajiem faktiem raksturo situāciju, pamatojoties uz kuru izdarīts secinājums, savukārt

daļa no tiem sniedz papildus informāciju par lietas apstākļiem. Kā konstatējams no

pieteikuma un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, netiek apstrīdēts fakts, ka laikā,

kad tika lemts par aizbildľa iecelšanu bērniem, starp pieteicējas S.D. ģimeni un vecvecāku

D.Z. un H.Z. ģimenēm attiecības bija konfliktējošas, un persona, kura ar Bāriľtiesas

Lēmumu tika iecelta par aizbildni bērniem, šajā konfliktā nebija iesaistījusies, t.i., netiek

apstrīdēti tie apstākļi, uz kuriem pamatojoties Bāriľtiesa izdarījusi secinājumu, bet tiek

norādīts uz kļūdām, kuras, pieteicējas ieskatā pieļāvusi Bāriľtiesa.

Proti, pieteicēja uzskata, ka Lēmums pieľemts, neizvērtējot visus apstākļus un

faktus, balstoties uz nepilnīgiem un nepārbaudītiem faktiem, un neievērojot lietderības

apsvērumus, kā arī neizvērtējot to, ka konflikti starp D. un Z. ģimenēm ir pārejoši.

[30] Izvērtējusi Bāriľtiesas izdarītos lietderības apsvērumus, tiesa tos atzīst par

pareiziem.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesiskajās

attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Šī likuma panta otrajā

daļa norādīts, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai

pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas,

kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un

intereses.

ANO Konvenciju par bērna tiesībām kā vadošo bērnu tiesību aizsardzības principu

ir pasludinājusi bērnu interešu prioritātes principu, kurš ir jāievēro, izskatot jebkuru ar

bērnu saistīto jautājumu. Konvencijas 3.punkts noteic, ka visās darbībās, kas saistītas ar

bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai privātās sociālās nodrošināšanas

institūcijas, tiesas, administratīvās institūcijas vai likumdošanas orgāni, primārajam

apsvērumam ir jābūt bērna vislabākajām interesēm.

No minētā, kopsakarā ar spriedumā iepriekš norādīto attiecībā uz Bāriľtiesas

lēmumu tiesisko dabu, tiesa secina, ka pārbaudot Lēmuma tiesiskumu, lietderības

apsvērumi pārbaudāmi, vērtējot Bērnu interešu primāru aizsardzību apstākļos, kādos

Bāriľtiesai bija jāpieľem Lēmums.

Ievērojot minēto, jebkādi iebildumi, kas pamatoti uz apstākļiem, kuri neapstāvēja

Lēmuma pieľemšanas laikā vai tiesas ieskatā, neattiecas uz izskatāmo lietu.

Tiesa atzīst, ka lietā konstatētie fakti, norādot uz pastāvošo konfliktu starp D.

ģimenes un bērnu vecāsmātes ģimenēm bērnu aprūpes jautājumā, tāpat kā ilgstoši

pastāvošās konfliktējošās attiecības, izturēšanās un savstarpējo attiecību risināšanas veids,

norāda uz to, ka konfliktējošās puses viena pret otru izturas ar necieľu un neizpratni,

izmantojot jebkurus līdzekļus mērķa sasniegšanai. Bērna piespiešana bez saprotama iemesla

un saprātīga pamatojuma atstāt vecmāmiľu, pie kuras bērns dzīvo un bēra piespiedu

atľemšana vecvecākiem tikai tāpēc, ka personai formāli ir izsniegta pilnvara pārstāvēt

bērnu, kā tas konstatēts no 2009.gada 11.jūnija notikumu izklāsta, tiesas ieskatā ir

nehumāna un bērnus psiholoģiski un emocionāli traumējoša rīcība. Policijas iestāţu

iesaistīšana šajā procesā konkrētajā gadījumā, tiesas ieskatā, liecina par absolūtu

nerēķināšanos ar apstākļiem un bērnu emocionālo stāvokli pēc pārciestā mātes zaudējuma,

un vēlmi par katru cenu, tai skaitā ar bērnu un vecvecāku iebiedēšanu un piespiešanu,

panākt nodoma realizēšanu. Kaut arī policijas darbinieku ziľojumos norādīts, ka notikuma

vietā netika konstatēta emocionāla vardarbība, tiesas ieskatā, notikuma apstākļi kopumā

liecina par to, ka veids, kādā M.D. kopā ar bērnu juridisko tēvu M.S. centās panākt bērnu

un vecvecāku ietekmēšanu, lai bērns tiktu atdots M.D., bija nepārprotami vardarbīgs un

psihoemocionāli traumējošs. Konkrētā – 2009.gada 11.jūnija bērnus traumējošie notikumi

kā arī šāds bērnu dzīvesvietā valdošs vispārējais mikroklimats – pieaugušo saskarsmes

problēmas - strīdi, apvainojumi, necienīga uzvedība, viedokļa uzspiešana, nespēja vai

nevēlēšanās risināt jautājumus mierīgā gaisotnē un vienošanās ceļā, konfliktējošas

attiecības, kas kļuvušas par ieradumu, bērniem, patstāvīgi uzturoties šādā gaisotnē, var radīt

deformētu priekšstatu par morāli - sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēmu, kas

tikumiski nosaka cilvēka rīcību sabiedrībā un viľa izturēšanos pret citiem cilvēkiem, kā arī

nevajadzīgu pastiprinātu emocionālo spriedzi, kas neapšaubāmi ietekmē bērnu psihi. Tiesas

ieskatā, šāds stāvoklis, pastāvot izvēles iespējām par aizbildľa kandidatūru, viennozīmīgi

nav atzīstams par tādu, kas varētu nodrošināt bērnu labākās intereses, pie kam, apstākļos,

kad pastāv izvēles iespējas starp aizbildľu kandidatūrām.

Tādējādi, kaut arī tiesa nekonstatē, ka būtu apzināts bērnu viedoklis par viľu

vēlmēm dzīvot R.A. ģimenē, tiesas ieskatā, konkrētajā situācijā bērnu labāko interešu

nodrošināšanas nolūkos, pār bērnu, kuri Lēmuma pieľemšanas brīdī vēl nebija sasnieguši

pat sešu gadu vecumu, vēlmēm dzīvot pie kāda no aizbildľu kandidātiem prevelē tādas

bērnu intereses, kā dzīve mierā un drošībā, vidē bez strīdiem un konfliktiem.

[31] Pārbaudījusi, vai nepastāv šķēršļi R.A. iecelšanai par aizbildni bērniem,

kontekstā ar pieteikumā norādīto, tiesa konstatē turpmāko.

Pieteikumā norādīts, ka Bāriľtiesa nav apsvērusi to, kādi sadzīves apstākļi un kādas

iespējas nodrošināt bērniem vispusīgu attīstību ir katrā no pretendentu ģimenēm, vēršot

uzmanību uz to, ka Lēmumā nav izvērtēts A. ģimenes materiālais stāvoklis, iespējas

nodrošināt bērniem labiekārtotus sadzīves apstākļus, nav skaidrots, kādu pirmsskolas iestādi

sagatavošanas klasi vai skolu viľi apmeklēs, kā nodrošinās bērnu pieskatīšanu, ja paši ir

aizľemti ar saimniecību.

Tiesa spriedumā konstatējusi, ka R.A. atbilstību aizbildľa pienākumu pildīšanai ir

izvērtējusi Laţas pagasta bāriľtiesa 2009.gada 14.jūlija Lēmumā Nr. 1-6/4 (lietas 1.sējuma

51.lapa), atzīstot, ka R.A. ir aizbildľa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un

īpašības, viľš atbilst aizbildľa pienākumu pildīšanai, jo R.A. ģimenes, sadzīves un

materiālie apstākļi ir atbilstoši bērnu augšanai un attīstībai, un pārsūdzētā lēmuma

pamatojums satur norādi uz Laţas pagasta bāriľtiesas 2009.gada 14.jūlija Lēmumu Nr. 1-

6/4.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteikumā izteiktie iebildumi par R.A. atbilstību aizbildľa

pienākumu pildīšanai, ciktāl tie neskar kandidatūru savstarpēju salīdzināšanu, ir vērsti pret

Laţas pagasta Bāriľtiesas Lēmumu, atsauci uz kuru satur pārsūdzētais Lēmums.

No Laţas pagasta bāriľtiesas 2009.gada 14.jūlija lēmuma Nr. 1-6/4 pamatojuma

izriet, ka 1) R.A. ir praktiski vesels un veselības stāvokļa dēļ viľam atļauts veikt aizbildľa

pienākumus, datu par narkoloģiskām slimībām nav; 2) R.A. sastāv laulībā, R.A. laulātā

piekrīt, ka vīrs ľem aprūpē savas māsas bērnus; 3) R.A. ģimenē ir divas meitas: V.A., un

S.A., kuras neiebilst, ka tētis ľem aprūpē radu bērnus; 4) ģimene ir gatava uzľemties

atbildību par nepilngadīgajiem, ir jau domāts par bērnu iespējamo tālāko izglītošanas iestādi

un mājoklī jau ir plānots par bērniem atvēlamām telpām; 5) dzīves apstākļu pārbaudē R.A.

dzīves vietā konstatēts, ka R.A. ģimenes, sadzīves un materiālie apstākļi ir atbilstoši bērnu

augšanai un attīstībai, kā arī labvēlīgi, lai R.A. varētu uzľemties aizbildľa pienākumus; 6)

materiālos ienākumus ģimene gūst raţojot lauksaimniecības produkciju piemājas

saimniecībā, ģimene no saimniecības tiek pilnībā nodrošināta ar uzturu;7) nepastāv LR

Civillikuma 242.pantā minētie šķēršļi būt par aizbildni, 8) R.A. ļoti pārdzīvo par māsas

bērnu pārdzīvojumiem un ir gatavs pēc iespējas ātrāk uzľemties atbildību par bērnu aprūpi

un audzināšanu; 9) R.A. ir atbilstošas spējas un īpašības aizbildľa pienākumu veikšanai.

Tādējādi tiesa konstatē, ka Laţas pagasta bāriľtiesas 2009.gada 14.jūlija lēmums

Nr. 1-6/4 satur apsvērumus par to, kāpēc R.A. ir atzīts par atbilstošu aizbildľa pienākumu

pildīšanai.

Atbilstoši APL 107.pantā noteiktajam, tiesa objektīvās izmeklēšanas principa

ietvaros, lai prasījuma robeţās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un

taisnīgu lietas izskatīšanu, citstarp, savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas.

Pēc tiesas pieprasījuma tiesā saľemti dokumenti, pamatojoties uz kuriem pieľemts

Laţas pagasta bāriľtiesas 2009.gada 14.jūlija Lēmums Nr. 1-6/4.

Pārbaudījusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka Laţas pagasta bāriľtiesas lēmumā

norādīto pamato medicīniskās pārbaudes atzinumi (lietas 2.sējuma 60. – 62.lapa), Laţas

pagasta Bāriľtiesas sastādītais Dzīves apstākļu pārbaudes akts (lietas 2.sējuma 63.lapa),

sarunas protokols ar R.A. ģimenes locekļiem (lietas 2.sējuma 64.lapa), R.A. un M.A.

laulības apliecība (lietas 1.sējuma 54.lapa), Gada ienākumu deklarācija par 2008.gadu ar tās

pielikumu D3 „Ienākumi no saimnieciskās darbības”, ko M.A. iesniegusi Valsts ieľēmumu

dienestā (lietas 2.sējuma 57. – 58.lapa), kā arī tiesas sēdē iegūtie pierādījumi – trešās

personas R.A. paskaidrojums un liecinieces M.A. sniegtā liecība tiesas sēdē.

No tiesā iesniegtās laulības apliecības redzams, ka R.A. sastāv laulībā ar M.A.

(laulības apliecība, lietas 2.sējuma 54.lapa). R.A. kopā ar ģimeni – sievu M.A. un divām

meitām – S.A. un V.A. deklarējuši dzīves vietu /adrese/ (lietas 2.sējuma 59.lapa). M.A. ar

2009.gada 3.jūlija iesniegumu Laţas pagasta Bāriľtiesai apstiprinājusi, ka piekrīt, ka vīrs

R.A. ľem aprūpē savus māsas bērnus (lietas 2.sējuma 55.lapa). Iesniegtā gada ienākumu

deklarācija, kopsakarā ar Dzīves apstākļu pārbaudes aktā norādīto, trešās personas R.A.

paskaidroto un liecinieces M.A. liecināto tiesas sēdē apliecina faktu, ka ģimene ienākumus

gūst no lauksaimnieciskās raţošanas piemājas saimniecībā /adrese/ un ģimenes

pamatvajadzības tiek nodrošinātas no saimniecībā gūtā. No Zemesgrāmatu nodalījuma

noraksta (lietas 2.sējuma 88.lapa) konstatējams, ka nekustamais īpašums /adrese/ ir

reģistrēts uz M.A., kas ir R.A. laulātā, vārda. Tiesas sēdē liecinieki D.Z. un H.Z. apliecināja

Laţas pagasta bāriľtiesas lēmumā norādīto, ka R.A. ģimene pārtiek un gūst ienākumus

vienīgi no savas saimniecības.

Tiesas ieskatā, fakts, ka īpašums, kuru A. ģimene kopīgi apsaimnieko, ir reģistrēts

uz M.A. vārda, uz ko norādīja pieteicējas puse, nekādā veidā neietekmē secinājuma

tiesiskumu par aizbildľa atbilstību aizbildľa pienākumu veikšanai un secīgi, Lēmuma

tiesiskumu.

R.A. dzīves apstākļu pārbaudes rezultātā Laţas pagasta bāriľtiesa ir izdarījusi

secinājumu, ka R.A. ģimene spēj nodrošināt savā mājā nepilngadīgu bērnu aprūpi un

audzināšanu. Sadzīves apstākļi ir labvēlīgi bērnu augšanai un attīstībai. R.A. ir

nepieciešamās īpašības aizbildľa pienākumu pildīšanai (lietas 2.sējuma 63.lapa).

Secinājums izdarīts, izvērtējot pārbaudes laikā konstatēto – ģimene dzīvo lauku viensētā,

apkārtne ir sakopta, iekopts dārzs. Mājoklis tīrs, kārtīgs, mājīgi iekārtots. Mājā ir četras

istabas un virtuve. Ģimenē ir abi vecāki un divas meitas V.A. un S.A. Ģimene sarunā parāda

savstarpēju cieľu un pieklājību vienam pret otru, visi droši pauţ savu viedokli, ka ir gatavi

palīdzēt mazajiem radu bērniem visiem spēkiem, lai tikai ātrāk bērni atgrieztos ģimeniskā

vidē. Ienākumus gūst no piemājas saimniecībā saraţotā, kā arī ģimenes pamatvajadzības

tiek nodrošinātas no saimniecībā gūtā. Redzams ir ģimenes strādīgums, kas ieaudzināts arī

meitās, jo katram ir savs pienākums saimniecībā. R.A. parāda istabas, kuras plānots atvēlēt

radu bērniem, tās ir mājīgas un iekārtotas ar visu nepieciešamo bērnu augšanai un attīstībai.

Ģimene spēj nodrošināt savā mājā nepilngadīgu bērnu aprūpi un audzināšanu. Sadzīves

apstākļi ir labvēlīgi bērnu augšanai un attīstībai. R.A. ir īpašības, kas nepieciešamas

aizbildľa pienākumu pildīšanai (lietas 2.sējuma 63.lapa).

No sarunu protokola izriet ģimenes motivācija – palīdzēt bērniem, darīt visu, lai

bērnus varētu aprūpēt radinieki, un lai bērniem nebūtu jādzīvo audţuģimenē vai kur citur

pie svešiem cilvēkiem. Sarunā ģimenes locekli stāsta, ka ģimene jau domās sadalījusi

bērniem istabas un gultas, domājusi par bērnu nogādāšanu uz bērnudārzu, kā arī par citām

sadzīviskām lietām, ir gatavi uzľemt bērnus savā ģimenē. R.A. laulātā piekrīt un meita V.A.

neiebilst, ka bērni tiktu ľemti R.A. aprūpē ( lietas 2.sējuma 64.lapa).

R.A. veselības stāvokli (Bāriņtiesu likuma 29.panta otrajā daļa) apliecina Laţas

pagasta Bāriľtiesā iesniegtais ģimenes ārsta izraksts no R.A. stacionārās/ ambulatorās

pacienta medicīniskās kartes (lietas 2.sējuma 62.lapa), narkologa – neirologa izsniegta

izziľa – Izraksts no R.A. stacionārās/ ambulatorās pacienta medicīniskās kartes, kas satur

informāciju, ka datu par narkoloģiskām slimībām nav (lietas 2.sējuma 60.lapa), ārsta

psihiatra izsniegta izziľa ( lietas 2.sējuma 65.lapa).

Ievērojot visu šajā punktā minēto, tiesa nekonstatē šķēršļus R.A. atzīšanai par

atbilstošu aizbildľa pienākumu pildīšanai.

Tā kā tiesību normas nereglamentē kārtību un metodes, kādas izmantojot vai kādus

speciālistus piesaistot izvērtējama aizbildľu kandidātu atbilstība, pārbaudot un izvērtējot

Bāriľtiesu likuma 29.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus, iestādei ir dota izvēles brīvība

tiesību normās noteiktajos ietvaros pašai izlemt, kā un kādu informāciju iegūt un izvērtēt,

lai izdarītu secinājumus. Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt, ka Laţas pagasta

bāriľtiesa, pārbaudē izmantojot tādas metodes kā dzīves apstākļu apsekošana un pārbaude,

dokumentu pārbaude un pārrunas, secinājumu izdarīšanai būtu izmantojusi nepilnīgas ziľas,

un ka atzinums būtu neobjektīvs.

Pēc pieteicēju lūguma tiesa no LR Iekšlietu ministrijas informācijas centra ir

ieguvusi informāciju par R.A. kriminālsodāmību un administratīvajiem pārkāpumiem. No

iegūtās informācijas tiesa konstatē, ka R.A. laikā no 1997.gada līdz 2008.gada 7.jūlijam

saukts pie administratīvās atbildības deviľas reizes, astoľas no tām (laikā no 1998.gada

3.februāra līdz 2008.gada 7.jūlijam) – par pārkāpumiem transportā un ceļu satiksmē, bet

1997.gada 17.augustā – par sīko huligānismu ( lietas 1.sējuma 135. – 137.lapa). Tiesas

ieskatā, iegūtā informācija par pieteicēja izdarītajiem šāda rakstura pārkāpumiem, tāpat kā

S.D. un M.D. norādītais, ka R.A. saimniecībā izmanto tehniku, kurai nav jaunā parauga

numura zīme, konkrētajā situācijā nav uzskatāmi par argumentiem R.A. spēju apšaubīšanai

pildīt aizbildľa pienākumus. Pie kam, no lietas materiāliem tiesa konstatē, ka arī pieteicējas

dzīvesbiedrs M.D., kurš ar pieteicēju S.D. dzīvo vienā ģimenē, ir vairākkārt saukts pie

atbildības un sodīts, tai skaitā trīs reizes (1996., 1999., 2005.gadā) saukts pie

kriminālatbildības (skat lietas 1.sējuma 133.- 134.lapa).

Tiesas ieskatā, pieteikumā norādītais, ka A. ģimenei nav labiekārtota māja (ar

vannu, dušu, tualeti telpās), trešās personas R.A. ģimenes materiālais stāvoklis, pie

apstākļiem, kad lietā pierādīts, ka R.A. kopā ar ģimeni nodarbojas ar lauksaimniecisko

raţošanu savā saimniecībā, tādā veidā nodrošinot ģimenei iztiku, un pieteicējas ģimenes

ienākumi mēnesī ir Ls 287,86 (S.D. alga Ls 206.39 + M.D. invaliditātes pensija ar piemaksu

pie invaliditātes pensijas) ( skat lietas 2.sējuma 34. – 35.lapa), kā arī trūkumu un

priekšrocību apzināšana, ko bērniem varētu radīt dzīve pilsētā vai laukos, konkrētajā

situācijā nevar būt izšķiroši apstākļi.

Konkrētajā gadījumā Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesa lietderības

apsvērumus, izšķiroši ir izdarījusi, vadoties no citiem, tiesas ieskatā daudz būtiskākiem

apsvērumiem - konfliktējošu attiecību iespējamo ietekmi uz bērnu psihi un viľu turpmāko

attīstību, un vēlmi nodrošināt bērniem laimes, mīlestības un izpratnes atmosfēru, dzīvojot

drošā un sociāli labvēlīgā vidē.

[32] Kaut arī ziľas, kuras iegūtas pēc Lēmuma pieľemšanas nav uzskatāmas par

tādiem pierādījumiem, kas tieši var ietekmēt administratīvā akta saturu, nolūkā

pārliecināties par Bāriľtiesas izdarīto lietderības apsvērumu pareizību, tiesa uzskatīja par

nepieciešamu lietā iegūt papildus ziľas.

Iepazinusies ar Aizputes novada un Aizputes pilsētas bāriľtiesas iesniegto

2009.gada 24.martā sastādīto Dzīves apstākļu pārbaudes aktu (lietas 2.sējuma 86.lapa) un

2009.gada 23.septembra pārbaudes aktu ( lietas 2.sējuma 85.lapa), tiesa nekonstatē

apstākļus, kas būtu pretrunā apstākļiem, kuri konstatēti, pārbaudot Laţas pagasta

Bāriľtiesas Lēmumā Nr. 1-6/4 (lietas 1.sējuma 54.lapa) ietverto pamatojumu.

Noklausījusies liecinieces R.A. dzīvesbiedres M.A. un bērnu bērnudārza

audzinātājas D.V. tiesas sēdē sniegtās liecības tiesa secina, ka bērni A. ģimenē ir iejutušies,

A. ģimene par viľiem nevainojami rūpējas, A. ģimene viľiem spēj nodrošināt visu

nepieciešamo gan emocionāli, gan materiāli, iegūtie pierādījumi kopumā liecina par to, ka

bērni A. ģimeni uzskata par savām uzticības personām, viľu emocionālais stāvoklis,

salīdzinājumā ar to, kāds tika konstatēts, bērnus ievietojot Zantes ģimenes krīzes centrā

(skat sprieduma [27.23.punktu], ir stabilizējies.

Liecinieču liecināto, papildus jau lietā minētajiem pierādījumiem, apstiprina

Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesas 2009.gada 20.novembra sarunas protokols

ar B.S. ( lietas 2.sējuma 49.lapa), Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesas

2009.gada 20.novembra sarunas protokols ar T.S. ( lietas 2.sējuma 50. lapa), skolas un

ģimenes psihologa S.Š. tiesas sēdē sniegtais paskaidrojums saistībā ar sastādīto atzinumu

un sastādītais atzinums par psiholoģiskās pārbaudes rezultātiem (lietas 2.sējuma 79. –

80.lapa), kurā atzīts, ka bērnu T.S. un B.S. emocionālais stāvoklis tiek novērtēts kā stabils.

Bērni neizjūt trauksmi, bailes vai nedrošības sajūtu. Nav vērojamas apdraudētības un

bezpalīdzības iezīmes. Projektīvo zīmējumu un spēļu terapijā parādās iezīmes, kuru

rezultātā var domāt, ka bērni saľem pietiekošu aprūpi un tiek ľemtas vērā viľu

psihoemocionālās vajadzības. Abi bērni droši veido kontaktu. Labi sadarbojas ar pieaugušo.

Ir atvērti un pozitīvi noskaľoti. Konsultāciju laikā netika novērotas vecumam neatbilstošas

emocionālās reakcijas. Pēc bērnu stāstītā var saprast, ka M.A. un R.A. prasības un

nospraustie pienākumi atbilst bērnu emocionālām un fiziskām vajadzībām. Bērni saľem

atbalstu, iedrošinājumu un emocionālu siltumu ģimenē, gan no M.A., gan R.A. puses. Gan

T.S., gan B.S. stāsta par to, kā kopīgi tiek svinēti svētki, veikti daţādi mājas darbi, priecājas

par savām istabām un pozitīvo saskarsmi ar abām A. meitām. Izmantojot Maršaka

interakciju metodi, kura dod iespēju novērtēt pieaugušo un bērnu savstarpējo mijiedarbību,

to cik lielā mērā viľi spēj bērnus iesaistīt darbībā, sniegt atbilstošu aprūpi un gādīgumu,

mudināt bērnu uz sasniegumiem, psiholoģe secina, ka abi aizbildľi to prot un spēj izdarīt.

Tikšanās reizēs apliecināja, ka ir gatavi rūpēties par abiem bērniem, par ko liecināja,

sazināšanās ar psihologu, kad bērni saslima un netika uz konsultāciju. Psiholoģe atzīst, ka

kopumā vērojams, ka bērniem ir izveidojusies pozitīva un emocionāli droša saskarsme ar

abiem aizbildľiem. Abi bērni skaidri izsaka vēlēšanos palikt dzīvot pie A., kurus sauc par

mammu un tēti. Nav pamata aizdomām, ka Lēmums varētu būt neapdomāts, neizsvērts

(lietas 2.sējuma 79. – 80.lapa). No sarunu protokola ar B.S. ( lietas2.sējuma 49.lapa) tiesa

konstatē, ka uz jautājumu „vai tu gribētu citas mājas”, B.S. atbild noliedzoši. No sarunu

protokola ar T.S. ( lietas 2.sējuma 50.lapa) tiesa konstatē, ka uz jautājumu ”Vai tev patīk

šeit dzīvot un ko tu gribētu mainīt savā ģimenē”, T.S. atbild ”patīk, neko negribu mainīt,

man patīk tā, kā te ir”. Līdz ar to tiesa atzīst, ka bērni ir apmierināti ar Bāriľtiesas izdarīto

izvēli, pieľemot Lēmumu.

Tiesa, klausījusies liecinieku D.Z., H.Z. un M.A. liecības tiesas sēdē, tajās saskata

aizvainojumu par to, ka viľi nav noteicēji pār bērniem un nevar bērnus audzināt pēc saviem

ieskatiem. Kā konstatējams no tiesas sēdē sniegtajām vecvecāku liecībām, vecvecāki atklāti

pauţ savu šī brīţa attieksmi pret A. ģimeni, īpaši pret M.A., to darot arī bērnu klātbūtnē

(piezīmes par nepareizām M.A. ārstēšanās metodēm, norādījumi par nepieciešamību lietot

kaļķi u.c). Tiesas ieskatā, tādu attieksmi pret vecvecākiem, uz kādu norādīja D.Z. un H.Z.

liecinot 2010.gada 29.martā tiesas sēdē, likumsakarīgi, rada atklātā negāciju izrādīšana pret

ģimeni, kurā bērni jūtas mīlēti. Ľemot vērā minēto, tiesas ieskatā vecvecāku liecinātais, ka

bērni, salīdzinot ar laiku, kad dzīvoja Liepājā, ir kļuvuši vēsi, mazkustīgi, nerunīgi, ir tikai

vecvecāku redzējums, ko neapliecina ne bērnudārza audzinātājas, ne psihologa vērojumi un

izdarītie secinājumi.

Ľemot vērā visu minēto, tiesa atzīst par pamatotu Bāriľtiesas izdarīto secinājumu,

ka bērnu labākajās interesēs, nodrošinot bērniem laimes, mīlestības un izpratnes atmosfēru,

dzīvot drošā un sociāli labvēlīgā vidē, bērniem spēs nodrošināt R.A. ģimene, jo viľi nav

iesaistījušies D. ģimenes un vecvecāku konfliktos.

[33] Pārbaudot pieteicējas apsvērumu par to, ka Bāriľtiesas izvēli varētu būt

ietekmējis fakts, ka portālā www.draugiem.lv kā bāriľtiesas priekšsēdētājas draudzene ir

trešās personas R.A. meita S.A., tiesa konstatē turpmāko.

APL 37.panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvā procesa dalībnieks, pamatojot

lūgumu, var rakstveidā lūgt iestādi vai tiesu nomainīt personu, kura piedalās lietā iestādes

pusē. Iestāde lēmumu sakarā ar šādu lūgumu pieľem septiľu dienu laikā (..).

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr. 1037 „Bāriľtiesas

darbības noteikumi” 56.punktā noteikts, ka, ja administratīvā procesa dalībnieks konstatē,

ka bāriľtiesas sēdes sastāvā ir persona, kura saskaľā ar normatīvajiem aktiem nav tiesīga

piedalīties lietas izskatīšanā, administratīvā procesa dalībnieks var lūgt noraidīt sēdes

sastāva dalībnieku. 57.punktā noteikts, ka administratīvā procesa dalībnieks noraidījumu

var pieteikt rakstiski vai mutiski, un par to izdarāms ieraksts sēdes protokolā.

Uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudot pieteikumam

pievienoto izdruku, kas pieteicējas ieskatā liecina par Bāriľtiesas priekšsēdētājas draudzību

ar R.A. meitu, tiesa konstatē, ka tā izdrukāta 2009.gada 12. jūnijā (skat lietas 1.sējuma

10.lapa). Tādējādi tiesa secina, ka fakts par iespējamo R.A. meitas draudzību ar S.H.

pieteicējas pusei kļuvis zināms vēl pirms tika pieľemts Lēmums. Pārbaudījusi Bāriľtiesas

sēdes protokolu, tiesa tajā nekonstatē ierakstu par to, ka kāds no administratīvā procesa

dalībniekiem būtu pieteicis noraidījumu kādam no Bāriľtiesas locekļiem. Arī citi lietas

materiāli neliecina par to, ka kādam Bāriľtiesas sēdes sastāva dalībniekam. Līdz ar to tiesa

secina, ka administratīvā procesa dalībnieki neizmantoja tiesības pieteikt noraidījumu, ja

viľiem pastāvēja baţas par to, ka Lēmuma pieľemēmšanā varētu piedalīties tāda persona,

kura lietā varētu būt ieinteresēta.

APL 37.panta pirmajā daļā noteikts kāda persona nav tiesīga pārstāvēt vai

procesuāli darboties iestādes pusē, proti, persona, 1) kurai konkrētajā lietā rodas vai var

rasties interešu konflikts; 2) par kuras objektivitāti pastāv pamatotas šaubas; 3) uz kuru

attiecas citi likumā paredzētie ierobeţojumi. Tiesas ieskatā pieteikumam pievienotā

interneta izdruka, no kuras pat nav konstatējams, ka attēlā redzamā persona ir R.A. meita,

pati par sevi nav pierādījums Bāriľtiesas priekšsēdētājas S.H. neobjektivitātei konkrētās

lietas izskatīšanā.

Kā izriet no tiesa spriedumā iepriekš norādītā, Bāriľtiesas izdarītie secinājumi un

pieľemtais Lēmums ir objektīvs un atbilstošs lietā konstatētajiem apstākļiem.

[34] Balstoties uz tiesas spriedumā iepriekš norādītajiem apsvērumiem, tiesa atzīst,

ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots, tādēļ nav iemesla tā atcelšanai un

pieteikuma apmierināšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, APL 282.panta

2.punktu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

1. noraidīt S.D. pieteikumu daļā par Dunalkas pagasta un Durbes novada bāriľtiesas

2009.gada 28.jūlija lēmuma Nr.1-6/22 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta

izdošanu – pienākuma uzlikšanu Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesai

izdot labvēlīgu administratīvo aktu par S.D. iecelšanu par aizbildni bērniem T.S. un

B.S.

2. izbeigt tiesvedību administratīvajā lietā daļā, kas ierosināta pēc S.D. pieteikuma par

pienākuma uzlikšanu Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesai izdot

labvēlīgu administratīvo aktu par M.D. iecelšanu par aizbildni bērniem T.S. un B.S.

3. izbeigt tiesvedību administratīvajā lietā daļā, kas ierosināta pēc M.D. pieteikuma

par Dunalkas pagasta un Durbes novada Bāriľtiesas 2009.gada 28.jūlija lēmuma

Nr.1-6/22 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Liepājas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2010.gada 27.aprīlī.

Tiesnese S.Sērdiene