Court convicted defendant of arson and denied victim's claim for moral damages due to lack of severe suffering.

Lietas Nr. 11331021616

Lietas arhīva Nr. K26-0456-16/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2016.gada 26.septembrī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs P.Novičenoks

ar sekretāri A.Kapaču un tulci L.Drozdi,

piedaloties prokurorei S.Lazovskai

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Pārbaudot lietā esošos pierādījumus un uzklausot procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, tiesa

k o n s t a t ē j a:

/pers. B/ izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu ar dedzināšanu. Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos apstākļos.

/pers. B/ 2016.gada 22.martā ap plskt.20.30, atrodoties alkohola ietekmē, pie daudzdzīvokļu mājas Varoņu ielā 3, Rēzeknē, atriebības vadīts,

nolūkā iznīcināt svešu mantu, aplēja ar benzīnu un ar šķiltavām aizdedzināja /pers. C/ piederošo automašīnu Rover 75, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/, tādējādi tīši iznīcinot to. Automašīna zaudēja savu lietošanas vērtību un kļuva pilnībā lietošanai nederīga, liedzot to izmatot pēc lietošanas

nozīmes.

/pers. B/ darbību rezultātā cietušajai /pers. C/ tika nodarīts mantisks zaudējums 2 000 euro apmērā.

Ar šādām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā, kura kvalificējošā pazīme ir tīša

mantas iznīcināšana ar dedzināšanu.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainīgumu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, nožēloja izdarīto, kā arī un lūdza

neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Cietusī /pers. C/ lietā ir pieteikusi materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu 2 000 euro apmērā, kā arī morālā kaitējuma kompensācijas

pieteikumu 2 000 euro apmērā. Apsūdzētais /pers. B/ cietušās /pers. C/ pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina daļēji – cietušās pieteikto materiālā

kaitējuma kompensāciju par 2 000 euro atlīdzināšanu apsūdzētais atzina pilnībā, bet pieteikto morālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu par 2 000

euro piedziņu apsūdzētais neatzina.

Valsts apsūdzības uzturētāja apsūdzētā lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu par apsūdzībā norādītajiem faktiskajiem apstākļiem un

juridisko kvalifikāciju atzina par pamatotu un pieļaujamu, kā arī norādīja, ka apsūdzētais savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir atzinis

gan pirmstiesas kriminālprocesa laikā, gan arī uzsākot tiesas izmeklēšanu. Lietā savāktie pierādījumi un materiāli valsts apsūdzības ieskatā pilnībā pierāda

apsūdzētā /pers. B/ vainīgumu Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Apsūdzētajam ir zināma pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanas būtība un sekas. Tādējādi prokurore atzina, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta noteikumiem pierādījumu

pārbaudi tiesas iemeklēšanā var neveikt, bet lietas materiāli ir pārbaudāmi tikai daļā par apsūdzētā personību raksturojošām ziņām, kā arī jāpārbauda

lietas materiāli daļā par cietušās /pers. C/ pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju.

Cietusī /pers. C/ neiebilda lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, lūdzot apmierināt pieteikto kaitējuma kompensācijas

pieteikumu pilnā apmērā.

Tiesa, izlemjot apsūdzētā pieteikto lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā un pārbaudot lietā esošos materiālus, atzina,

ka apsūdzētā vainīgums apstiprinās ar objektīviem lietā savāktajiem pierādījumiem. Tiesai nerodas nekādas saprātīgas šaubas, par to, ka /pers. B/ ir

izdarījis /pers. C/ piederošas mantas tīšu iznīcināšanu ar dedzināšanu. Tāpat tiesa atzīst, ka /pers. B/ noziedzīgās darbības pirmstiesas kriminālprocesā ir

kvalificētas pareizi. Tāpat tiesa arī nesaskata pamatu cietušās pieteiktās materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikuma apmēra pamatotības

apšaubīšanai, jo šāds materiālais zaudējums, kāds norādīts cietušās kompensācijas pieteikumā, apsūdzētajam /pers. B/ ir inkriminēts ar uzrādīto

apsūdzību, par kuras pamatotību strīds nepastāv.

Tādējādi tiesa atzina, ka apsūdzētā lūgums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu ir apmierināms un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

499.pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, bet lietas materiāli ir pārbaudāmi tikai daļā par apsūdzētā personību

raksturojošām ziņām, atbildību ietekmējošiem apstākļiem, kā arī daļā par cietušās /pers. C/ pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju.

Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta noteikumiem, nosakot sodu apsūdzētajam /pers. B/, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību, izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.

Par apsūdzētā personu raksturojošām ziņām tiesas izmeklēšanā konstatēts, ka apsūdzētais /pers. B/ ir neprecēts, ieguvis vidējo izglītību, strādā

VAS “Latvijas Dzelzceļš” par vagonu apskatītāju – remontētāju, agrāk nav kriminālsodīts.

Apsūdzētais tiesas sēdē paskaidroja, ka nožēlo savu nodarījumu.

Vērtējot /pers. B/ izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu, smagumu un radītās sekas un apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus, tiesa konstatē

šādus apstākļus:

/pers. B/ saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas noteikumiem par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst apsūdzētā vainas atzīšanu un

izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstama noziedzīgā nodarījuma

izdarīšana alkohola ietekmē.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā arī apsūdzētā /pers. B/ tiesai pieteikto lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas

izmeklēšanā, tādējādi sekmējot kriminālprocesa efektivitāti, ekonomiskumu un ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulēšanu. Tiesas ieskatā šo apstākli

neietekmē tas, ka apsūdzētais nav atzinis cietušās pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju, jo par primāru kriminālprocesa uzdevumu ir atzīstama

krimināltiesisko attiecību noregulēšana, savukārt cietušo prasījumi par kaitējuma atlīdzināšanu var iziet ārpus kriminālprocesa objekta un tie var tikt

pārnesti uz risināšanu Civilprocesa likuma kārtībā, turklāt tiesa atzīst, ka cietušās morālā kaitējuma kompensācijas pieteikums nav apmierināms, par ko

motīvi tiks uzrādīti turpmāk spriedumā, analizējot cietušās pieteikto kaitējuma kompensācijas pieteikumu.

Ņemot vērā apsūdzētā /pers. B/ personību, ievērojot atbildību mīkstinošā un pastiprinošā apstākļa esību, ņemot vērā apsūdzētā izdarītā nozieguma

smagumu un cietušajai nodarīto materiālo kaitējumu 2 000 euro apmērā, nozieguma izdarīšanas veidu un raksturu, tiesa atzīst, ka /pers. B/ ir nosakāms

brīvības atņemšanas sods un tam ir jābūt lielākam, nekā to paredz Krimināllikuma 185.panta otrās daļas sankcijas minimālā robeža. Tiesa ņem vērā, ka

apsūdzētajam agrāk nav kriminālsodīts.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, kas ir konstatētas konkrētās lietas izskatīšanas laikā, neliecina par izteiktām asociālām

apsūdzētā /pers. B/ personības izpausmēm. Tiesas vērtējumā nav pamata secinājumam, ka /pers. B/ uz konkrēto brīdi ir vērtējams kā personība ar

izteiktu sabiedrisko bīstamību, tāpēc nav saskatāma nepieciešamība viņu izolēt no sabiedrības. Tiesai rodas pārliecība, ka apsūdzētajam brīvības

atņemšanas sodu var neizpildīt reāli, bet ļaut to izciest nosacīti, pakļaujot apsūdzēto soda izpildi kontrolējošās iestādes uzlikto pienākumu izpildei un

ievērošanai.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā /pers. B/ ir ieskaitāms laiks, kas pavadīts aizturēšanā – no 2016.gada 20.marta plkst.22.00 līdz

2016.gada 22.marta plkst.12.00 (divas dienas).

Sprieduma izpildes nodrošināšanai /pers. B/ noteiktais drošības līdzeklis – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un papildus drošības līdzeklis

– aizliegums izbraukt no valsts, atstājami negrozīti līdz spriedums stājas likumīgā spēkā.

Izvērtējot cietušās /pers. C/ iesniegto kaitējuma kompensācijas pieteikumu, tiesa atzīst, ka cietušās pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija ir

apmierināma pilnā apmērā, bet iesniegtā morālā kaitējuma kompensācija atstājama bez apmierinājuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta pirmo daļu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts

kaitējums dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot, un saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram

ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko tas ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Tiesa uzskata, ka materiālā kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma, jo pieteiktais kompensācijas apmērs atbilst apsūdzētajam

inkriminētā materiālā noziedzīgā nodarījuma sastāva sekām un ir tiešā cēloniskā sakarībā ar /pers. B/ prettiesiskajām darbībām, kuru rezultātā

neatgriezeniski tika iznīcināta (padarīta lietošanai nederīga) cietušajai /pers. C/ piederošā manta.

Cietusī /pers. C/ kriminālprocesā ir iesniegusi morālā kaitējuma kompensāciju par 2 000 euro piedziņu no vainīgā (lietas 51.-53.lapa).

Tiesas sēdē cietusī /pers. C/ daļā par viņai nodarīto morālo kaitējumu paskaidroja, ka morālais kaitējums viņai ir nodarīts ar apsūdzētā attieksmi,

ka viņš varēja tā atļauties rīkoties. Apsūdzētais viņas automašīnu ir nodedzinājis aiz atriebības un tas ir padziļinājis morālās ciešanas. Nav skaidrs, kāpēc

apsūdzētais, kuram uz to brīdi jau bija cita sieviete, sāka viņu kontrolēt. Uz to laiku cietušajai nebija cita vīrieša. Ar apsūdzēto attiecības bija gadu līdz

notikumam un tās tika pārtrauktas pēc automašīnas dedzināšanas.

Cietušajai ir 2 bērni, kuri arī pārdzīvoja, ka mašīna bija un mašīnas vairs nav. Automašīna bijusi samērā dārga, to lietoja apmēram 9 gadus. Cietusī

redzēja tieši to brīdi, kas dega automašīna, jo tieši tajā brīdī brauca pāri tiltam uz pilsētas Ziemeļu rajonu, kad redzēja, ka mājas pagalmā deg automašīna.

Pa ceļam satika arī apsūdzēto, kurš pabrauca garām, acīmredzami tikko aizdedzinājis automašīnu. Pēc šī notikuma cietusī 2 nedēļas gulējusi un raudājusi.

Pie ārsta nav griezusies, bet lietojusi nomierinošos medikamentus. Cietusī pārdzīvoja notikumu, jo automašīna bija nepieciešama sadzīves sastāvdaļa –

katru dienu bērnus vajadzēja vest uz skolu un pulciņiem. Pēc šī notikuma radās papildus apgrūtinājumi, jo pastāvīgi vajadzēja prasīt kādam palīdzību.

Civillikuma 1635.panta otrā daļa noteic, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā

nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot

vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Minētā panta trešā daļa noteic: ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas

dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības

rezultātā ir nodarīts morāls kaitējums. Kriminālprocesa likuma 352.pants noteic, ka, nosakot kompensācijas apmēru, tiesa izvērtē cietušā kompensācijas

pieteikumā norādīto zaudējumu apmēru, noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus

un darbspēju zudumu, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu, psihiskas traumas.

Vērtējot apsūdzētā /pers. B/ noziedzīgo nodarījumu, tiesa secina, ka tas pēc būtības neatbilst Civillikuma 1635.panta trešajā daļā paredzētajam

deliktu uzskaitījumam, kad morālā kaitējuma nodarīšana ir prezumējama un tā nav jāpamato, tādēļ konkrētajā gadījumā atsevišķa uzmanība ir pievēršama

morāla aizskāruma rašanās pamatam. Civillikuma 1635.panta otrā daļa morālo kaitējumu definē kā fiziskas vai garīgas ciešanas, ko izraisa vainīgās

personas izdarīts prettiesisks nemantisku tiesību un labumu aizskārums. No /pers. B/ uzrādītās apsūdzības būtības secināms, ka viņa izdarītais noziedzīgais

nodarījums ir bijis vērsts pret cietušās /pers. C/ īpašuma tiesību aizsardzības interesēm. Tiesa nepastrīd, ka īpašuma tiesību aizsardzības intereses ir

būtisks publisko tiesību aizsardzības objekts un tās ir aizsargātas arī konstitucionālā līmenī, taču šādu tiesību aizskārums pēc būtības aizskar tikai personas

mantiskās intereses. Kaitējums, kas tiek nodarīts ar mantiska rakstura prettiesisku apdraudējumu, ir novērtējams materiālā ekvivalentā. Šāda

atlīdzinājuma novērtēšana un atlīdzināšana ir objektīvi iespējama un pamatojama ar faktiem, kas atteicas uz objektīvā realitātē novērojamām sekām. Pēc

būtības materiālā sastāva noziedzīgā nodarījuma kaitīgo seku novēršana pieprasa atlīdzināt nodarījumā cietušajam piederošās mantas kopuma vai tiesību

uz mantu atjaunošanu tādā stāvoklī, kāds tas ir bijis pirms prettiesisko darbību izdarīšanas. Vienlaicīgi cietušajam ir tiesības arī uz cita veida materiālo

kompensāciju, kas saistās ar sagādātajām neērtībām saistībā ar mantas kopuma vai īpašuma tiesību atjaunošanu jeb restitūcijai, taču šādam atlīdzinājuma

prasījumam ir jābūt pamatotam un tam ir jābūt pārbaudāmam tiesas procesa ietvaros. No cietušās /pers. C/ kompensācijas pieteikuma un tiesas sēdē

sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa secina, ka cietušās ieskatā morāls kaitējums viņai ir sagādāts tieši ar prettiesisku viņas mantas samazinājumu un

neērtībām, ko radīja viņai piederošas automašīnas iznīcināšana. Tiesa atzīst, ka šāds prasījums ir attiecināms nevis uz morālu kaitējumu, bet gan uz

materiālu kaitējumu, jo visas neērtības, kas saistās ar transportlīdzekļa izmantošanas neiespējamību, ir iespējams novērtēt materiālā ekvivalentā.

Noziedzīgs nodarījums nav bijis vērsts tieši pret cietušās /pers. C/ personību, viņas godu vai cieņu un ar to nav tikušas aizskartas cietušās nemantiskās

tiesības un intereses. Nav šaubu, ka šāds nodarījums ir radījis pietiekami būtiskas neērtības un pat pārdzīvojumus, taču nav pamata atzīt, ka to raksturs

un dziļums ir radījis garīgas ciešanas. Visas cietušajai radītās neērtības un pārdzīvojumi konkrētajā gadījumā ir novēršami atlīdzinot cietušajai nodarīto

materiālo kaitējumu un atjaunojot viņas mantisko stāvokli iepriekšējā stāvoklī. Tādējādi tiesa atzīt, ka pieteiktais morālā kaitējuma kompensācijas

pieteikums ir noraidāms kā nepamatots.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktu lietā izņemtie lietiskie pierādījumi – nomazgājumi no automašīnas Rover 75

motora pārsega un bagāžas nodalījuma vāka, nomazgājums no 5 litru tilpuma plastmasas kannas un smaržu pēda no plastmasas kannas stikla konteinerā,

kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – ir iznīcināmi pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktu, 352.pantu, 353.panta pirmās daļas 1.punktu, 499., 511., 512., 514.

un 520., 527.-530.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un

sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 55.panta otro daļu /pers. B/ noteikto brīvības atņemšanas sodu neizpildīt, ja 1 (viena) gadu un 6 (sešu) mēnešu

pārbaudes laikā viņš neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu reglamentējošā likumā paredzētos un

Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

/pers. B/ noteiktā brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt aizturēšanas laiku no 2016.gada 20.marta plkst.22.00 līdz 2016.gada 22.marta

plkst.12.00 (divas dienas).

/pers. B/ nosacītas notiesāšanas pārbaudes laiku skaitīt no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un papildus drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts –

atstāt negrozītus līdz spriedums stājas likumīgā spēkā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu cietušajai /pers. C/, personas kods /personas kods/, materiālā kaitējuma

kompensāciju 2000 (divi tūkstoši) euro apmērā.

Cietušās /pers. C/ pieteikto morālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu 2000 euro apmērā atstāt bez apmierinājuma.

Lietā izņemtos lietiskos pierādījumus – nomazgājumus no automašīnas Rover 75 motora pārsega un bagāžas nodalījuma vāka, nomazgājumu no 5

litru tilpuma plastmasas kannas un smaržu pēdu no plastmasas kannas stikla konteinerā, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – iznīcināt pēc

sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, noteikto kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10 dienu laikā no pilna

sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā var pārsūdzēt vai noprotestēt Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu

iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Pilna sprieduma pieejamība – 2016.gada 4.okotbrī.

Tiesnesis P.Novičenoks