Court allows debt recovery claim for loan principal, interest, penalty, and court costs in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-1079-20/19

ECLI:LV:VRT:2020:0326.C71387419.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2020.gada 26.martā

Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Puriņa,

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia” prasībā vienkāršotajā procedūrā pret /pers. C/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja SIA “Intrum Latvia” 2019.gada 3.decembrī iesniegusi Vidzemes rajona tiesā prasību vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju /pers. C/

par naudas piedziņu.

Pamatojoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.61 “Noteikumi par parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756.,

1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943., 1946.pantu un attiecīgajām Civilprocesa likuma normām,

prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai:

- aizdevuma summas parādu 885,71 EUR,

- aizdevuma lietošanas procentus 156,94 EUR,

- līgumsodu 37,05 EUR,

- likumiskos procentus 262,76 EUR,

- parāda piedziņas izdevumus 17 EUR,

- tiesas izdevumus: valsts nodevu 203,92 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos izdevumus

5,44 EUR,

pavisam kopā 1572,12 EUR,

- atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus - 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai).

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civilprocesa likuma 194.panta otrajā daļā noteikts, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

Tiesa atzīst, ka prasība par aizdevuma summas parāda 885,71 EUR apmērā, kas izriet no 06.07.2012. starp AS BIGBANK Latvijas filiāli

(29.05.2018. aizdevējs cedējis neizpildītās aizdevuma saistības SIA “Intrum Latvia”) un atbildētāju noslēgtā Aizdevuma līguma Nr.1200731/20ia,

piedziņu ir apmierināma pamatojoties uz 1402., 1587.pantu.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasītāja ieguvusi prasījuma tiesības saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu, kas noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu

ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likuma pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Civillikuma 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Prasība par aizdevuma lietošanas procentu 156,94 EUR apmērā piedziņu ir apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1756., 1753.pantu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Prasība par līgumsoda 37,05 EUR apmērā piedziņu ir apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1716., 1717., 1720.pantu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Civillikuma 1720.pantā norādīts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Prasība par likumisko procentu 262,76 EUR apmērā piedziņu ir apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1759., 1757., 1765.pantu.

Civillikuma 1759.pants noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos:

1) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; [..]

Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti (1765.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasība par parāda piedziņas izdevumu 17 EUR piedziņu ir apmierināma, pamatojoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru

kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”

2.punktu.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmā, otrā, trešā daļa noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma

sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Parāda atgūšanas izdevumiem

jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem). Parāda atgūšanas izdevumu

pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav

atlīdzināmi” 2.punkts noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda

atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram:

2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt

kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav

sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; 2.2. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda

atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts,

ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta nosacījumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus , minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama

samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Latvijas Republikas Augstākas tiesas

Civillietu departaments 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 uzsver, ka jau vairākkārt (Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedums lietā

Nr. SKC-87/2007, Senāta 2010.gada 13.oktobra lēmums lietā Nr.SPC-166/2010), ir norādīts, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs

raksturs un saskaņā ar to tiesa pati (ex officio) neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteic prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt procentus uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1756. pantā.

Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departaments 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 norādījis arī, ka likumiskie

procenti līdz tiesas sprieduma izpildei pēc sava satura vairs nav prasījums par uzturlīdzekļu maksāšanas, kredīta neatdošanas, preču vai pakalpojumu

samaksas kavējuma sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma izpildīšanas kavējumu.

Līdz ar to nosakāmas prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās summas 1359,46 EUR sākot ar šī sprieduma spēkā

stāšanās dienu pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecēšanas līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto ierobežojumu.

No prasības pieteikuma un tam pievienotā maksājuma uzdevuma redzams, ka pirms prasības celšanas tiesā prasītāja šī parāda sakarā vērsusies

pret atbildētāju par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kā rezultātā tai radušies ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi 5,44 EUR

(lietas 10.lapa).

Vidzemes apgabaltiesa 2012.gada 3.maija spriedumā Nr.CA0099-12/11 atzinusi, ka ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi saskaņā ar

Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 3.punktu ir atzīstami par tiesas izdevumiem, proti, ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem, kas prasītājam

radušies iesniedzot tiesā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājas samaksātie izdevumi 5,44 EUR apmērā par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam, ir atlīdzināmi Civilprocesa

likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājai piespriežami visi tās samaksātie tiesas

izdevumi.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 212,66 EUR, tajā skaitā: valsts nodeva 203,92 EUR un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 8,74 EUR (maksājumu dokumenti lietas 7., 8., 9., 10.lapā).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1panta nosacījumiem, atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 96., 97., 193., 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27 tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods: /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, parādu 1359,46 EUR (viens tūkstotis trīs simti piecdesmit deviņi euro 46 centi), tajā skaitā: aizdevuma summas parāds 885,71 EUR (astoņi

simti astoņdesmit pieci euro 71 cents), aizdevuma lietošanas procenti 156,94 EUR (viens simts piecdesmit seši euro 94 centi) par laika periodu no

17.06.2014. līdz 06.01.2015., līgumsods 37,05 EUR (trīsdesmit septiņi euro 05 centi) par laika periodu no 16.09.2014. līdz 16.10.2014., likumiskie

procenti 262,76 EUR (divi simti sešdesmit divi euro 76 centi) par laika periodu no 07.01.2015. līdz 22.11.2019., parāda piedziņas izdevumi 17 EUR

(septiņpadsmit euro), kā arī tiesas izdevumus 212,66 EUR (divi simti divpadsmit euro 66 centi), tajā skaitā: valsts nodeva 203,92 EUR (divi simti trīs

euro 92 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,74 EUR (astoņi euro 74 centi).

Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia” tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. C/ likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās summas 1359,46 EUR (viens tūkstotis trīs simti piecdesmit

deviņi euro 46 centi), sākot ar šī sprieduma spēkā stāšanās dienu pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecēšanas līdz sprieduma izpildei, ņemot

vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto ierobežojumu.

Noteikt /pers. C/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums sastādīts 2020.gada 26.martā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Saīsinātais spriedums stājas spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi

sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Puses sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma – 2020.gada 26.marta. Ja puse būs

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, sprieduma noraksts būs pieejams Vidzemes rajona tiesā Alūksnē, tiesas kancelejā, 2020.gada 26.aprīlī.

Tiesnese I.Puriņa