Court convicted defendant of theft and pickpocketing, rejecting evidence exclusion request and imposing combined sentence.

Lietas Nr.11088095416

Lietas arhīva Nr.K29-1333-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 30.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja D.Dzērviniece

ar sekretāri A.Čerņausku , tulci N.Dmitrijevu

piedaloties prokuroram T.Mitroščenkovai

aizstāvim-zvērinātam advokātam U.Lapiņam

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 180.panta pirmās daļas.

Tiesa, pārbaudot un izvērtējot visus krimināllietā esošos materiālus,

konstatēja:

/Persona A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, un proti:

2016.gada 28.aprīlī ap plkst.19:00 /Persona A/, atrodoties sabiedriskā transporta pieturā /Adrese A/, iekāpa

23.maršruta trolejbusā un, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, pievērsa uzmanību

/Persona B/, kura klausījās mūziku pa mobilo telefonu. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /Persona A/,

izmantojot brīdi, kad /Persona B/ reģistrēja e-talonu, piegāja pie viņas no mugurpuses un no viņas mēteļa

kabatas slepeni nolaupīja /Persona B/ piederošo mobilo telefonu iPhone 6s, 680eurovērtībā, kas atradās silikona

maciņā bez materiālās vērtības, ielika to savu bikšu aizmugurējā kabatā un brauca līdz /Adrese B/, kur viņš tika

aizturēts. Ar savām darbībām /Persona A/ nodarīja /Persona B/ materiālo kaitējumu 680 euro apmērā.

Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta

pirmajā daļā.

Turklāt, /Persona A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2016.gada 13.jūnijā ap plkst.7.50 /Persona A/, mantkārīgu tieksmju vadīts, atrodoties SIA /Nosaukums A/

veikala /Nosaukums A//Adrese C/, tirdzniecības zālē, nolēma izdarīt zādzību. Realizējot savu noziedzīgo

nodomu, /Persona A/ paņēma vienu iepirkumu maisiņu 0,07euro vērtībā, pēc kā, zādzības izdarīšanas nolūkā,

ielika tajā piecus 500g maltas kafijas “Jakobs Kronung Golden” iepakojumus, katra iepakojuma vērtība 8,49

euro, kopējā vērtība 42,45 euro, un, nesamaksājot par preci, devās projām no veikala. Tādā veidā /Persona A/

nozaga SIA /Nosaukums A/ piederošo preci 42,52euro vērtībā.

Tiesas izmeklēšanā /Persona A/ saprata viņam celtās apsūdzības būtību, un savu vainu viņam inkriminēto

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā un Krimināllikuma

180.panta pirmajā daļā, atzina pilnībā.

Apsūdzētais /Persona A/ piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, lūdza tiesu

pierādījumu pārbaudi neizdarīt, paskaidrojot, ka viņam ir zināma pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas

procesuālā būtība un sekas.

Apsūdzētā /Persona A/ lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā ir atbalstījis viņa

aizstāvis, pret to savus iebildumus nav izteicis prokurors un cietusī /Persona B/.

Krimināllieta tika iztiesāta bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

499.panta nosacījumiem.

Apsūdzētā /Persona A/ izdarīto noziedzīgu nodarījumu juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 175.panta

pirmās daļas un Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, tiesa atzīst par pareizu.

Apsūdzētā /Persona A/ vaina divu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma

175.panta pirmajā daļā un Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, ir pilnībā pierādīta ar visiem krimināllietas

materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, pierādījumu analīze nav nepieciešama, un par izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētais /Persona A/ ir sodāms.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta nosacījumus un saskaņā ar

Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā

personību, viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /Persona A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kas paredzēti

Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā un Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, ir pieskaitāmi pie mazāk

smagiem noziegumiem.

Pārbaudot apsūdzētā /Persona A/ personu raksturojošos datus, noskaidrots, ka viņš ir agrāk tiesāts. Pēdējo reizi

notiesāts 2016.gada 17.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās

daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi, atbrīvots pēc soda izciešanas 2016.gada 4.jūnijā, sodāmība

nav dzēsta. 2016.gada 13.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā izskatīta krimināllieta

Nr.11091056016 /Persona A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, bet spriedums nav stājies

likumīgā spēkā (l. l. 81-84, 91-94, 95-96), ar 2 klašu izglītību, pirms apcietinājuma nestrādāja, neprecējies,

apgādājamo nav.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā /Persona A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa

atzīst to, ka viņš ir pilnībā atzinis savu vainu un izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par apsūdzētā /Persona A/ atbildību pastiprinošu

apstākli tiesa atzīst to, ka izdarītie noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu vai mazāk

smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā

paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Nosakot sodu apsūdzētajam /Persona A/ tiesa ņem vērā, ka soda mērķis ir ne tikai sodīt, bet arī atjaunot

taisnīgumu, aizsargāt sabiedrības drošību, resocializēt vainīgo personu, atturēt citas personas no noziegumu

izdarīšanas. Soda mērķis ir sasniedzams ar saprātīgiem un demokrātiskiem līdzekļiem, katrā no gadījumiem

izvērtējot apsūdzētā vainu un attieksmi pret nodarījumu, sociālo stāvokli, sabiedrisko bīstamību un to, vai

obligāta un kategoriska brīvības atņemšanas soda piemērošana ir galējais un nepieciešamais līdzeklis šī mērķa

sasniegšanai.

Ņemot vērā augstāk norādīto, izdarīto noziedzīgu nodarījumu raksturu, to, ka /Persona A/ ir izdarījis divus

pastāvīgus noziedzīgus nodarījumus, kas apdraud personu mantiskās intereses, visus apsūdzētā atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, apsūdzētās personu raksturojošos datus, tiesa uzskata, ka soda mērķa

sasniegšanai, kas ir ne tikai vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet arī panākt, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī lai

aizsargātu sabiedrības drošību un šajā lietā panāktu krimināltiesisko taisnīgumu, /Persona A/ ir sodāms ar reālu

brīvības atņemšanu, ko paredz arī viņam inkriminēto pantu sankcijas. Tiesa apsūdzēto novērtē kā personu,

kuram ir grūtības likumpaklausības principu ievērošanā, ņem vērā to, ka /Persona A/, būdams agrāk sodīta,

nepieciešamos secinājumus nav izdarījis un turpina izdarīt likumpārkāpumus.

Tiesa uzskata, ka nav pamata piemērot Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas sankcijā un 180.panta pirmās

daļas sankcijā paredzētos alternatīvos sodus (piespiedu darbs un naudas sods), jo /Persona A/ nav pastāvīgas

darbavietas vai citas iespējas gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu viņam iespēju likumā paredzētajā

laikā naudas sodu samaksāt, savukārt piespiedu darbs neaizsargātu sabiedrības drošību no jaunu noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas, par ko liecina apsūdzētā personība, kā arī nav pamata Krimināllikuma 55.panta

nosacījumu piemērošanai, jo saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta vienpadsmito daļu nosacīta notiesāšana nav

nosakāma personai par tīša nozieguma izdarīšanu, ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu un

sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.

Nosakot sodu /Persona A/ tiesa ņem vērā, ka soda mērķis nav pakļaut personu ilgstošam brīvības atņemšanas

sodam un izstumt viņu no sabiedrības, un, izvērtējot apsūdzētā /Persona A/ attieksmi pret izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem, to, ka viņš ir sapratis savas rīcības sekas, atbilstoši Kriminālprocesa likuma

21.panta otrās daļas 1.punktam ir izvēlējies vienkāršāko procesa veidu - pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu

tiesas sēdē un tādā veidā sekmējis ātrāku un taisnīgāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu, uzskata, ka nav

nepieciešama apsūdzētā ilgstoša izolācija no sabiedrības, tomēr tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa

esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros un liedz tiesai

tiesības piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati

par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta

Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK01-74/06).

Ievērojot to, ka apsūdzētais /Persona A/ ir izdarījis divus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus (mazāk smagus

noziegumus), tad saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu apsūdzētājam nosakāms sods pēc

noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētajam /Persona A/ tiek piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods, apsūdzētajam

/Persona A/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – atstājams negrozīts, līdz tiesas spriedums stāsies

likumīgā spēkā, tādā veidā nodrošinot sprieduma izpildi.

Kriminālprocesā pirmstiesas procesā piedalījās apsūdzētā aizstāvis – zvērināts advokāts R.Klotiņš, kuram

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.pantu par sniegto juridisko palīdzību izmaksājama atlīdzība 42,35 EUR

apmērā. Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi

vienošanos par aizstāvību, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos

atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra

noteikumi Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,

atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”. Tiesa uzskata, ka minēto izdevumu atlīdzināšanas

pienākums uzliekams apsūdzētajam /Persona A/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas

4.punkta un 368.panta pirmās daļas nosacījumiem. Konkrētajā kriminālprocesā nav konstatēti Kriminālprocesa

likuma 85.pantā paredzētie nosacījumi, kuriem iestājoties, personai ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par

aizstāvja palīdzību.

Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem ir izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

240.pantu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 524., 527., 528.,

529., 530.p.p., tiesa

nosprieda:

/Persona A/, personas kods /Personas kods A/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

/Persona A/, personas kods /Personas kods A/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, ietverot vieglāko sodu smagākajā, sodu pēc noziedzīgu

nodarījumu kopības /Persona A/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Soda izciešanu skaitīt no 2016.gada 30.septembra, soda izciešanas termiņā saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta

piekto daļu ieskaitīt aizturēšanā un iepriekšējā apcietinājumā pavadīto laiku: no 2016.gada 28.aprīļa līdz

2016.gada 29.aprīlim, no 2016.gada 13.jūnija līdz 2016.gada 14.jūnijam un no 2016.gada 3.augusta līdz

2016.gada 30.septembrim.

/Persona A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu - atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Piedzīt no /Persona A/ procesuālos izdevumus valsts labā 42,35 EUR (četrdesmit divieuro 35 centi) par

advokāta sniegto juridisko palīdzību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu apsūdzētajam /Persona A/ izdevumi 42,35 EUR (četrdesmit

divieuro35 centi) par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību labprātīgi jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc

tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas tiesas norādītajā Valsts kases kontā – saņēmējs: NMR90000050138,

saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300, iesniedzot tiesai

maksājuma apliecinošu dokumentu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.panta 4.1daļu tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu

nosūtīs izpildei pēc tam, kad beigsies sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā lietiskos pierādījumus: mobilo telefonu iPhone 6s, - uzskatīt par atgrieztu

tā īpašniecei Olgai Žorovai, 5 (piecus) 500g maltas kafijas “Jakobs Kronung Golden” iepakojumus, - uzskatīt

par atgrieztiem to īpašniekam SIA /Nosaukums A/, dokumentu: CD disku ar ierakstu, kas glabājas pie

krimināllietas, - uzglabāt kopā ar lietu visu tās glabāšanas laiku.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu

kolēģijā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai

sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Pilns sprieduma pieejamības diena 2016.gada 3.oktobris.

Tiesnese D.Dzērviniece