Court dismisses appeal on administrative penalty for transport violations citing correct application of Administrative Offenses Code.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal rejected the appellant's appeal against a first-instance judgment upholding administrative penalties for a transport company's violations. The appellant argued for procedural errors but failed to distinguish between the Administrative Offenses Code and the Administrative Procedure Law, which the court clarified are distinct legal frameworks. Consequently, the appellate court found no grounds to overturn the lower court's decision based on LAPK provisions.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 289.22 pants; LAPK 289.12 pants 2.1 punkts: The Administrative Offenses Code governs the definition of offenses and penalties, while the Administrative Procedure Law governs judicial review; appeals must cite the correct substantive law rather than procedural statutes.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 133051112
Lietas arhīva Nr. 104AA-1343-13/21
SPRIEDUMS
Rīgā, 2013.gada 27.decembrī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese S.Gļazere
tiesneši L.Šteinerte un G.Stūris
rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar SIA /Nosaukums/ valdes priekšsēdētāja
/pers. D/ iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2013.gada 10.oktobra spriedumu.
Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem un administratīvās lietas materiāliem, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
k o n s t a t ē j a,
ka 2012.gada 24.jūlijā Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja
(turpmāk tekstā - VP GKPP PP SUB) jaunākais inspektors J.Matisāns Daugavpilī, Vizbuļu ielā 8a sastādīja administratīvā
pārkāpuma protokolu Nr.PA929082, kurā konstatēts, ka 2012.gada 24.jūlijā transportlīdzekļa vadītājs /pers. H/ vadīja SIA ,,Kreiss”
turējumā esošo transportlīdzekli Volvo FH, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, ar puspiekabi Krone SD (reģistrācijas numurs
P/adrese/), veicot starptautisko pārvadājumu (bez kravas; pēc kravas piegādes), maršrutā no Krievijas uz Latviju. Kontroles laikā
konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt visus nepieciešamos reģistrācijas datus par kārtējo dienu un iepriekšējām 28
dienām - iztrūka reģistrācijas dati par laika periodu no 16.07.2012., plkst. 15:47 līdz 17.07.2012., plkst. 01:41. Bez tam, pārbaudes
laikā konstatēts, ka SIA ,,Kreiss” pārkāpa Eiropas Kopienas atļaujas izmantošanas nosacījumus, jo komercpārvadājumu veikšanai
nodarbina personu bez noteiktā kartībā iegūtām profesionālajām zināšanām (95 kods; CE kategorija iegūta 10.03.2011.).
1970.gada 1.jūlija starptautiskā dokumenta ,,Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos
autopārvadājumos” (turpmāk tekstā-AETR):
I Pielikuma 12.panta 7.punkta b) apakšpunkts nosaka - ja transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas aprīkots ar reģistrācijas
kontrolierīci saskaņā ar I B pielikumu, tad pēc pilnvarota inspektora pieprasījuma transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums uzrādīt savu
vadītāja karti, reģistrācijas datus par kārtējo dienu un iepriekšējām 28 dienām [..];
Autopārvadājumu likuma (turpmāk tekstā - AL):
6.1 pants pirmā daļa nosaka - kravu pārvadājumus ar kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 tonnas, atļauts veikt
autovadītājiem, kuriem ir šo pārvadājumu veikšanai nepieciešamās profesionālās zināšanas. Iegūtās profesionālās zināšanas
apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu vadītāja apliecībā vai vadītāja kvalifikācijas kartē.
Atbildība par minēto pārkāpumu izdarīšanu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - LAPK):
149.36 panta septītajā daļā - par licences vai Eiropas Kopienas atļaujas izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, uzliek naudas sodu
pārvadātājam no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem;
149.38 panta trīspadsmitajā daļā - par normatīvajos aktos noteikto transportlīdzekļa vadītāja, darba un atpūtas laiku apliecinošo
dokumentu, reģistrācijas karšu (tahogrammu) vai datu nesēju neuzrādīšanu, uzliek naudas sodu [..], bet pārvadātājam no trīssimt līdz
piecsimt latiem.
Ar Valsts policijas Latgales reģiona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas
inspektora I.Petjko 2012.gada 14.augusta lēmumu Nr.VP1/PA 929082 SIA /Nosaukums/ piemērots sods Ls 350 apmērā.
Nepiekrītot 2012.gada 14.augusta Nr.VP1/PA 929082 lēmumam, SIA/Nosaukums/ valdes loceklis /pers. L/ to apstrīdēja.
Ar VP GKPP PP priekšnieka vietnieces V.Mistres 2012.gada 22.oktobra lēmumu Nr. 4554, atstāts negrozīts VP Latgales reģiona
pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektora I.Petjko 2012.gada 14.augusta
pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektora I.Petjko 2012.gada 14.augusta
lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.VP1/PA9290820 (turpmāk Lēmums) un SIA /Nosaukums/ valdes locekļa /pers. L/ sūdzība
noraidīta.
Nepiekrītot VP GKPP PP priekšnieka vietnieces V.Mistres 2012.gada 22.oktobra lēmumu Nr. 4554 /pers. L/ to pārsūdzēja Rīgas
rajona tiesā.
Ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 10.oktobra spriedumu Lēmums atstāts negrozīts, bet SIA /Nosaukums/ valdes locekļa /pers. L/
sūdzība noraidīta.
Pirmās instances tiesas spriedumā norādīts, ka tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzības pamatojumu, pārsūdzētā
iestādes lēmuma motivāciju, atzīst, ka VP GKPP PP priekšnieka vietnieces V.Mistres 2012.gada 22.oktobra lēmums Nr.4554
atstājams negrozīts, bet SIA /Nosaukums/ valdes locekļa /pers. L/ sūdzība noraidāma.
LAPK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatēja.
Tiesa atzina, ka, veicot administratīvo lietvedību, ir ievērotas procesuālās prasības, nekonstatējot apstākļus, kas norādītu, ka tika
aizskartas sūdzības iesniedzēja tiesības.
Tiesa norādījusi, ka VP GKPP PP priekšnieka vietnieces V.Mistres 2012.gada 22.oktobra lēmumā Nr. 4554 pamatoti atzīts, ka SIA
/Nosaukums/ izdarīja Latvijas APK 149. 36panta septītajā daļā un 149.38panta trīspadsmitajā daļā paredzētos pārkāpumus, proti, ka
2012.gada 24.jūlijā transportlīdzekļa vadītājs /pers. H/ vadīja SIA /Nosaukums/ turējumā esošo transportlīdzekli Volvo FH, ar valsts
reģistrācijas numuru /TL numurs/, ar puspiekabi Krone SD (reģistrācijas numurs P/adrese/), veicot starptautisko pārvadājumu (bez
kravas; pēc kravas piegādes), maršrutā no Krievijas uz Latviju. Kontroles laikā konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt
visus nepieciešamos reģistrācijas datus par kārtējo dienu un iepriekšējām 28 dienām - iztrūka reģistrācijas dati par laika periodu no
16.07.2012., plkst. 15:47 līdz 17.07.2012., plkst. 01:41. Bez tam, pārbaudes laikā konstatēts, ka SIA ,,Kreiss” pārkāpa Eiropas
Kopienas atļaujas izmantošanas nosacījumus, jo komercpārvadājumu veikšanai nodarbina personu bez noteiktā kartībā iegūt
profesionālajām zināšanām (95 kods; CE kategorija iegūta 10.03.2011.).
Tiesa VP GKPP PP priekšnieka vietnieces V.Mistres 2012.gada 22.oktobra lēmumā Nr. 4554 norādīto motivāciju atzina par pareizu
un pilnīgi pietiekamu.
LAPK 289.13panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs
un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.
Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Bez tam, izvērtējot SIA /Nosaukums/ valdes locekļa /pers. L/ sūdzību par VP GKPP PP priekšnieka vietnieces V.Mistres 2012.gada
22.oktobra lēmumu Nr.4554, kā arī sūdzību par VP Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas
Satiksmes uzraudzības rotas inspektora I.Petjko 2012.gada 14.augusta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.VP1/PA9290820,
tiesa secināja, ka sūdzībās norādītie argumenti ir analoģiski, un ņemot vērā, ka sūdzībās norādītie argumenti ir izvērtēti jau ar VP
GKPP PP priekšnieka vietnieces V.Mistres 2012.gada 22.oktobra lēmumu Nr.4554, kurā norādīto motivāciju tiesa uzskatīja par
pareizu un pilnīgi pietiekamu, atkārtotai argumentu motivēšanai tiesa nesaskatīja pamatu.
Tiesa konstatēja, ka pierādījumi lietā, ar kuriem pamatots pārsūdzētais Lēmums un, pamatojoties uz kuriem, iestāde secinājusi, ka
SIA ,,Kreiss” ir izdarīja LAPK 149. 36panta septītajā daļā un 149.38panta trīspadsmitajā daļā paredzētos pārkāpumus, ir pietiekami un
nekādi citi papildus pierādījumi nav nepieciešami.
Novērtējusi pārsūdzēto Lēmumu, tiesa atzina, ka lēmums atbilst LAPK noteikumiem, izdots, ievērojot procesuālos priekšnoteikumus
un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.
Rezumējot iepriekš konstatēto un secināto, tiesa atzina, ka SIA /Nosaukums/ ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par
izdarītajiem LAPK 149.36panta septītajā daļā un 149.38panta trīspadsmitajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem.
Tiesa atzina, ka sūdzības iesniedzējam administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, līdz ar to, ievērojot administratīvā soda
preventīvo raksturu, uzskata, ka tas sasniedz LAPK 22.pantā noteikto mērķi - administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek
piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas
garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams negrozīts, bet sūdzība
noraidāma.
Par minēto spriedumu SIA /Nosaukums/ valdes priekšsēdētājs /pers. D/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt pirmās
instances tiesas spriedumu.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 31.panta pirmo daļu un 184.panta
pirmās daļas 1.punktu, SIA /Nosaukums/ iesniedz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai pieteikumu par sprieduma
atcelšanu un norāda sekojošo:
1.VP Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektora I.Petjko
2012.gada 14.augusta lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr.VP1/PA9290820 nav norādīts konkrēts CSN punkts, ko SIA
/Nosaukums/ ir pārkāpis. APL 7.pantā ir noteikts, ka iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām. Tāpat APL 67.panta otrā daļas 7.punkts
nosaka, ka rakstveidā izdots administratīvais akts satur atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījumu (norādot arī normatīvā akta
pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu), bet APL 67.panta ceturtās daļas otrais teikums nosaka, ka iestāde administratīvā akta
pamatojumā norāda attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu.
2.VP Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektora I.Petjko
2012.gada 14.augusta lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr.VP1/PA9290820 ir norādīts, ka SIA /Nosaukums/ ir pārkāpis
01.07.1970. AERT konvencijas (turpmāk - Konvencija) I pielikuma 12.panta 7. daļas b) punkts. Iepazīstoties ar Konvencijas 11.pantu
oficiālajā tiesību aktu portālā www.likumi.lv, SIA /Nosaukums/ konstatēja, ka Konvencijas I pielikumam nav 12.panta 7. daļas b)
punkts. APL 7.pantā ir noteikts, ka iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām. Tāpat APL 67.panta otrās daļas 7.punkts nosaka, ka
rakstveidā izdots administratīvais akts satur atsevišķu piemēroto tiesību normu uzskaitījumu (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu,
punktu vai apakšpunktu), bet APL 67.panta ceturtās daļas otrais teikums nosaka, ka iestāde administratīvā akta pamatojumā norāda
attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu. Lēmumā Nr.2 ir norādīts, ka AERT konvencijas oficiālās valodas
ir krievu, angļu un franču valodas, tādējādi atsauce uz Latvijas Vēstnesī pieejamo redakciju, nevar būt par pamatu lietvedības
izbeigšanai. Šis arguments ir absurds pēc savas būtības un ir pretrunā ar Valsts valodas likuma 8.panta pirmo daļu.
3.VP Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektora I.Petjko
2012.gada 14.augusta lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr.VP1/PA9290820 ir norādīts, ka šo lēmumu var apstrīdēt desmit
darba dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Šī norāde ir pretrunā ar APL 79.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka administratīvo
administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš ir pretrunā ar APL 5., 7., 9., 10., un 67.panta otrās daļas 9.punktu. Tiesa nav ņēmusi vērā
šo argumentu, kas ir pilnīgā pretrunā ar APL normām.
4. VP Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektora I.Petjko
2012.gada 14.augusta lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr.VP1/PA9290820 norādīts, ka atbildība par Lēmumā minētajiem
pārkāpumiem paredzēta LAPK 149.38panta 13.daļā un 149.36panta 7.daļā. Iepazīstoties ar LAPK oficiālajā tiesību aktu portālā
www.likumi.lv, SIA /Nosaukums/ konstatēja, ka LAPK nav 149.38panta un 149.36panta, savukārt ir 149.38prim pants un 149.36prim
pants, kas nav norādīts Lēmumā. APL 7.pantā ir noteikts, ka iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām. APL 67.panta otrās daļas
7.punkts nosaka, ka rakstveidā izdots administratīvais akts satur atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījumu (norādot arī
normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu), bet APL 67.panta ceturtā daļas otrais teikums nosaka, ka iestāde
administratīvā akta pamatojumā norāda attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu. Tiesa nav ņēmusi vērā
šo argumentu, kas ir pilnīgā pretrunā ar APL normām.
5. VP Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektora I.Petjko
2012.gada 14.augusta lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr.VP1/PA9290820 noradītais kā pārkāptais Autopārvadājumu
likuma 6.pants nosaka kravas pārvadājuma licencēšanu, nevis autopārvadājumu vadītāja atpūtas laiku vai kompetenci. To nosaka
Autopārvadājuma likuma 6.1 pants, kas Lēmumā nav minēts. APL 7.pantā ir noteikts, ka iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām.
Tāpat APL 67.panta otrās daļas 7.punkts nosaka, ka rakstveidā izdots administratīvais akts satur atsevišķs piemēroto tiesību normu
uzskaitījumu (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu), bet APL 67.panta ceturtās daļas otrais teikums
nosaka, ka iestāde administratīvā akta pamatojumā norāda attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu.
Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādīto un ievērojot LAPK 289.20panta pirmās daļas nosacījumus, Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka
apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota un saskaņā ar LAPK 289.21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā
ir izskatāma rakstveida procesā.
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, apelācijas sūdzībā minētos
argumentus, tiesu kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība noraidāma un pirmās instances tiesas spriedums atstājams bez grozījumiem.
Apelācijas instances tiesa piekrīt pirmās instances tiesas spriedumā un Lēmumā dotajam apstākļu novērtējumam un atzīst, ka tas ir
likumīgs, pamatots un atstājams negrozīts. Pirmās instances tiesas 2013.gada 10.oktobra spriedumā ietvertie argumenti ir pilnībā
pietiekami, tāpēc apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas lēmumā norādītajai motivācijai.
Tiesu kolēģija uzskata par nepamatotu apelācijas sūdzībā izteikto lūgumu atcelt pirmās instances tiesas spriedumu pamatojoties uz
Administratīvā procesa likuma 31.panta pirmo daļu un 184.panta pirmās daļas 1.punktu.
Tiesu kolēģija norāda, ka saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga
saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.
Šī panta trešā daļa nosaka, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spēkā pārkāpuma
lietas izskatīšanas laikā un vietā.
No augstākminētā izriet, ka tiesai un iestādei izskatot administratīvo pārkāpumu lietas ir saistošs tikai Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa normas, nevis Administratīvā procesa likuma normas, uz kurām savā sūdzībā atsaucās tās iesniedzējs.
LAPK mērķis ir noteikt kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda
institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.
Savukārt APL mērķis ir nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās
publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu; pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei
izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu; nodrošināt tiesību
normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.
APL 1.panta trešās daļas 5.punkts nosaka, ka Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību
jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības
vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts ir arī tāds lēmums, kuru likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā
uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts).
Administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu,
izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši
pakļautas personas cilvēktiesības. Amatpersona šīs daļas izpratnē nav iestādes darbinieks, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem
dibināmas darba tiesiskās attiecības. Administratīvais akts nav tiesas nolēmums, kriminālprocesuāls lēmums, kā arī lēmums, kas
pieņemts lietvedībā administratīvā pārkāpuma lietā.
Ievērojot augstāk minēto, tiesu kolēģija secina, ka sūdzības iesniedzējs maldās divos dažādos normatīvajos aktos ar līdzīgiem
nosaukumiem (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss un Administratīvā procesa likums), bet pilnīgi atšķirīgu piemērošanas
nozīmi.
Bez tam tiesu kolēģija secina, ka sūdzībā par pirmās instances tiesas spriedumu norādītie argumenti pēc būtības ir analoģiski tiem,
kādi bija norādīti sūdzībā par 2012.gada 14.augusta lēmumu un 2012.gada 22.oktobra Lēmumu un tie jau ir izvērtēti, līdz ar to tiesu
kolēģija atkārtoti nevērtē apelācijas sūdzībā norādītos apstākļus.
Tiesu kolēģija nekonstatē apstākļus, kas liktu apšaubīt Lēmuma un pirmās instances tiesas sprieduma pamatotību un likumību, kā dēļ
tas būtu atceļams.
Tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums ir motivēts un pamatots ar LAPK normām. Nav pamata atzīt, ka tiesa
pieļāvusi minētā likuma normu pārkāpumu.
Pamatojoties uz LAPK 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu Krimināllietu tiesu kolēģija
nosprieda
Rīgas rajona tiesas 2013.gada 10.oktobra spriedumu atstāt negrozītu, bet SIA /Nosaukums/ valdes priekšsēdētāja /pers. D/ iesniegto
apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnese S.Gļazere
Tiesnese L.Šteinerte
Tiesnesis G.Stūris