Court partially allows loan debt claim but rejects specific enforcement costs as procedural expenses from another case.

Lietas Nr. C19038513

Lietas arhīva Nr. C-0385-13/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2013.gada 12.novembrī

Kuldīgas rajona tiesa

tiesnese Anita Simsone

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Ātrais kredīts” (turpmāk tekstā – prasītāja) maza

apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. B/ (turpmāk tekstā – atbildētāja).

APRAKSTOŠĀ DAĻA.

Prasītāja cēlusi prasību pret atbildētāju par aizdevuma saistību piespiedu izpildi. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas aizdevuma

pamatparādu Ls 56, procentus Ls 56 un līgumsodu Ls 188, zaudējumus Ls 5,25, kopā Ls 305,25, tiesas izdevumus un atzīt prasītājai

tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās

pamatsummas.

Prasītāja pamato prasību uz Civillikuma 1425., 1587., 1588., 1716., 1717., 1721., 1724., 1753., 1756., 1764., 1779., 1843.,

1934., 1943., 1946.pantu.,1720.panta 2.punktu.

Prasībā norādīts, ka 2009.gada 4.oktobrī atbildētāja prasītājas mājas lapā www.atraiskredits.lv aizpildījusi reģistrācijas formu, kā arī

apliecinājusi, ka piekrīt Kredīta līguma kopējiem noteikumiem (turpmāk – Noteikumi), apstiprinājusi reģistrāciju un no sava norēķinu

konta uz prasītājas kontu, pārskaitījusi reģistrācijas maksājumu Ls 0,01 apmērā.

Atbildētāja izvēlējusies kredīta nosacījumus, tos apstiprinājusi un saņēmusi no prasītājas Kredīta nosacījumus apstiprinošu

īsziņu.

2009.gada 2.septembrī Prasītājs uz atbildētājas kontu pārskaitīja pirmo pieprasīto kredītu Ls 80 apmērā, kuru atbildētāja atgrieza

prasītājam saskaņā ar kredītlīguma noteikumiem, līdz ar to kredītlīgums tika izpildīts un pusēm pretenziju nebija.

Tā kā puses līgumu nebija izbeigušas, atbildētāja, pēc pirmā izsniegtā kredīta atmaksas, atkārtoti izvēlējusies vēlamo kredīta summu,

atmaksas termiņu un procentu summu. Prasītāja 2009.gada 13.novembrī pamatojoties uz kredīta līgumu Nr./numurs/, pārskaitījusi

pieprasīto kredītu Ls 60 apmērā uz atbildētājas norādīto bankas kontu, nosakot kredīta atmaksas termiņu līdz 2009.gada

12.decembrim, un procentus par kredīta lietošanu, kas par 28 dienām bijuši 16 lati.

Atbildētāja veikusi deviņus kredīta atmaksas termiņa pagarinājumus. Pēdējais pagarinājums veikts 2010.gada 24.jūlijā, iemaksājot

kredīta procentus – Ls 12. Kredīta atmaksas termiņš pagarināts par 28 dienām, līdz 2010.gada 21.augustam. Noteiktajā termiņā

atbildētāja aizdevumu neatgrieza, kā arī neveica kredīta procentu summas maksu.

Atbildētāja veikusi kredīta pamatsummas atmaksu Ls 4 apmērā.

Atbildētāja neesot izpildījusi vienošanos un aizdevuma parādu un procentus līdz 2010.gada 21.augustam neesot samaksājusi.

Prasītāja nosūtījusi atbildētājai vairākus atgādinājumus, paziņojumus un brīdinājumus (uz atbildētājas norādīto elektroniskā pasta

adresi), bet atbildētāja aizdevumu nav atmaksājusi, kā arī nav vienojusies ar prasītāju par citiem atmaksas termiņiem.

Maksājumu kavējuma gadījumā atbildētāja, saskaņā ar Noteikumu 5.1.punktu, apņēmusies maksāt līgumsodu (kavējuma naudu) 2 %

apmērā no laikā neatmaksātās Kredīta summas par katru nokavēto dienu.

Prasītāja lūdz piedzīt zaudējumus Ls 5,25, jo prasību nav bijis iespējams izskatīt pieteikuma par saistības izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā.

Prasītāja nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.

2013.gada 26.jūnijā tiesa atbildētājai uz deklarēto dzīves vietu nosūtījusi prasības pieteikumu un aicinājusi 30 dienu laikā iesniegt

tiesā paskaidrojumu veidlapu. 2013.gada 5.augustā tiesa saņēmusi nosūtītos dokumentus atpakaļ ar norādi, ka beidzies glabāšanas

laiks un atbildētāja nav ieradusies pastā, lai dokumentus saņemtu.

Civilprocesa likuma (šeit un turpmāk 2012.gada 29.novembra redakcijā, kas spēkā no 2013.gada 1.janvāra) 56.panta piektā daļa

noteic, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā

norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa

ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu

adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tiesa ņem vērā, ka bez deklarētās dzīves vietas, cita atbildētājas adrese tiesai nav paziņota.

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic – tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi

un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot

uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Ievērojot teikto tiesa atzīst, ka atbildētājai t i e s a s dokumenti piegādāti likumā noteiktajā kārtībā un atbildētāja

paskaidrojumus/iebildumus par prasību tiesai nav iesniegusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa nolēmusi izskatīt lietu rakstveida procesā,

nosakot, ka sprieduma norakstu varēs saņemt Kuldīgas rajona tiesas kancelejā 2013.gada 12.novembrī un 2013.gada 26.augustā

ierakstītā sūtījumā nosūtījusi par to pusēm paziņojumu (lietas 34. lapa).

MOTĪVU DAĻA.

Novērtējot prasību, lietā esošos dokumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Ar Kredīta līguma kopējiem noteikumiem, kuru AKST kods ir /numurs/(lietas 11. – 12.lapa), un Aizdevuma līguma speciāliem

noteikumiem (lietas 13.lapa) ir pierādīts, ka puses 2009.gada 2.septembrī noslēgušas aizdevuma līgumu uz neierobežotu laiku,

saskaņā ar kuru prasītāja 2009.gada 13.novembrī izsniegusi atbildētājai kredītu 60 latu apmērā, ar atmaksas termiņu 2009.gada

12.decembris, un atbildētāja, saskaņā ar Kredīta līguma kopējo noteikumu 2.1. un 4.1.punktu, apņēmusies atmaksāt saņemto kredītu

noteiktajā termiņā, kā arī samaksāt kredīta maksājumus. Ar Maksājuma uzdevumu (lietas 20.lapa) ir pierādīts, ka atbildētāja

2009.gada 2.septembrī iemaksājusi prasītājas kontā Ls 0,01 kā apstiprinājumu līguma noteikumiem un reģistrāciju aizņēmumam.

Aizdevuma līguma speciālie noteikumi apliecina, ka puses vienojušās par deviņiem kredīta atmaksas termiņa pagarinājumiem (lietas

13.lapa). Pēdējais pagarinājums veikts 2010.gada 24.jūlijā, pagarinot kredīta atmaksas termiņu par 28 dienām, t.i., līdz 2010.gada

18.augustam.

2009.gada 2.septembra AKST kods ir /numurs/(lietas 10. – 11.lapa) apliecina, ka puses, atbilstoši Civillikuma 1934.pantam,

noslēgušas aizdevuma līgumu, no kura abām pusēm izceļas tiesības un pienākumi.

Aizdevuma līguma noteikumu 7.1 punktā puses vienojušās, ka aizdevuma līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža un ir noslēgts

uz neierobežotu laiku.

Aizdevuma līguma noteikumu 2.1. punktā puses vienojušās, ka kredītlīguma darbības laikā Kreditors apņemas kredīta ņēmējam

piešķirt kredītus un kredīta ņēmējs apņemas saņemtos kredītus savlaicīgi apmaksāt kreditoram un samaksāt kredīta maksājumus,

kredīta procentus un kredīta piešķiršanas komisiju.

Aizdevuma līguma noteikumu 3.2.1 punktā puses vienojušās par to, lai saņemtu kredītu, kredīta ņēmējam ir pienākums izvēlēties

kredīta nosacījumus. Kredīta ņēmējs nosacījumus var izvēlēties tikai pēc piereģistrēšanās. Noteikumu 3.2.2. punktu - kredīta

nosacījumus izvēlas divējādi: 1) atzīmējot vēlamos kredīta nosacījumus mājas lapā; 2) nosūtot kredīta nosacījumus kreditoram īsziņas

veidā, saskaņā ar mājas lapā minēto kārtību. Noteikumu 1.16.punktu – kreditora nosacījumi – kredīta summa, termiņš, kredīta

maksājums, maksājumu diena, maksājuma apmērs un citi nosacījumi. Aizdevuma līguma speciālie noteikumi – nosacījumi, kādus

izvēlējies atbildētājs un prasītājs tiem piekritis. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka atbildētājai ir pienākums maksāt nolīgto kredīta procentu

summu par kredīta lietošanu.

Maksājuma uzdevums Nr. 623 (lietas 17.lapa) apliecina, ka prasītāja savas saistības ir izpildījusi, jo 2009.gada 13.novembrī

pārskaitījusi atbildētājai kredītu Ls 60 apmērā.

Paskaidrojumi un aizdevuma līgums apliecina, ka prasītāja savu pienākumu aizdot naudu ir izpildījusi, jo atbildētāja aizdevumu ir

saņēmusi.

Parāda aprēķins (lietas 22.lapa) un e pasta sarakste (lietas 14.lapa) pierāda, ka atbildētāja no savas puses uzņemtās saistības nav

izpildījusi pilnībā, jo veikusi kredīta pamatsummas atmaksu Ls 4,00 apmērā, bet nav atmaksājusi kredīta pamatsummu Ls 56 apmērā.

Tiesa atzīst, ka aizdevums atbildētājai saskaņā ar aizdevuma atmaksas pagarinājumu bija pilnībā jāsamaksā līdz 2010.gada

21.augustam.

Prasītāja paskaidrojumi liecina, ka atbildētāja nav izpildījusi vienošanos, un aizdevuma parādu un procentus līdz 2010.gada

21.augustam nav samaksājusi.

Tiesa uzskata, ka tieši atbildētājas pienākums ir pierādīt, ka viņa aizdevumu ir atmaksājusi. Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka

atbildētāja noteiktajā termiņā samaksājusi aizdevumu un procentus par aizdevuma lietošanu.

Aizdevuma līguma noteikumu 8.punkta „Noslēguma noteikumi”, 8.2.apakšpunkts paredz, ka visus paziņojumus puses viena otrai

sniedz rakstveidā. Puses vienojas, ka paziņojumi, kas nosūtīti otrai pusei pa elektronisko pastu vai īsziņas veidā, pēc adreses vai uz

numuru, ko kredīta ņēmējs sniedzis „Ātrais kredīts” lietotāja zonā reģistrācijas brīdī un kreditora Mājas lapā, ir pielīdzināmi rakstveida

paziņojumiem.

e pasta sarakste (lietas 14.lapa) pierāda, ka prasītāja brīdinājusi atbildētāju par parādu un tā apmēru un pienākumu saistības izpildīt.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.

Izvērtējot teikto, tiesa secina, ka atbildētāja nav izpildījusi savas saistības līgumā un līguma speciālajos noteikumos noteiktajā termiņā,

tāpēc prasītājas prasība, piedzīt aizdevuma parādu piespiedu kārtībā ir pamatota.

Tiesa uzskata, ka ir pilnībā pierādīts, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma uz prasības izskatīšanas dienu sastāda 56 latus un

minētā summa ir piedzenama no atbildētājas.

Civillikuma 1425.pantā noteikts, ka saistība jāizpilda pilnā apmērā un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības

daļas izpildījumu, bet Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka katrs tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto.

Savukārt Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka parādniekam jādod procenti par aizdevumu, ja puses par to vienojušās.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka procenti ir atlīdzība, kas dodama par naudas summas lietošanas atvēlējumu, samērā ar daudzumu

un lietošanas ilgumu. Procentu, kā atlīdzības par kapitāla lietošanas atvēlējumu galvenā funkcija ir nodrošināt kapitāla spēju nest

augļus un tas atbilst tirgus ekonomikai. Minētās normas izpratnē procenti ir jādod arī tad, ja kapitāls palicis svešā lietojumā

prettiesiskas rīcības – nokavējuma rezultātā. Procenti ir jādod par reāli atvēlētu naudu.

Civillikuma 1762.panta pirmajā daļā noteikts, ka pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu un 1812. pantu saistības tiesība izbeidzas, kad parādnieks pienācīgā kārtā to ir izpildījis,

proti, atdevis parādu.

Civillikuma 1425.pantā ir noteikts, ka saistība jāizpilda pilnā apmērā un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas

saistības daļas izpildījumu.

Prasītāja aprēķinājusi līgumiskos procentus par aizdevuma lietojumu par laiku no 2010.gada 24.jūlija līdz 2013.gada 18.jūnijam

Ls 454,32 apmērā, bet, ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus par procentu pieauguma apstāšanos tiem sasniedzot

kapitāla lielumu, lūdz piedzīt līgumiskos procentus Ls 56 apmērā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja rīcībā uz tiesas dienu atrodas prasītājas kapitāls 56 latu apmērā, izvērtējot minētās tiesību normas

kopsakarībā un procentu ienākumu raksturu, tiesa uzskata, ka prasītājas lūgums piedzīt no atbildētājas procentus par laika periodu no

2010.gada 24.jūlija līdz 2013.gada 18.jūnijam Ls 56 apmērā ir pamatots un apmierināms.

Civillikuma 1652.pantā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad parādnieks palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un 1720.pants nosaka, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu:1)

ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Kredīta līguma 1.18.punktu (lietas 14.lapa) un kopējo noteikumu 5.1.punktu (lietas 12.lapa) puses vienojušās par to, ja

atbildētāja neveic kredīta atmaksu kredīta atmaksas dienā, viņai jāmaksā nokavējuma procenti 2 % apmērā no laikā nesamaksātās

kredīta summas par katru nokavēto dienu.

No prasības pieteikuma un aprēķina redzams, ka prasītāja uzskata, ka minētais ir līgumsods un saskaņā ar minēto punktu

aprēķinājusi līgumsodu par periodu no 2010.gada 22.augusta līdz 2013.gada 18.jūnijam (par 1032 kavētām dienām) Ls 1155,84

apmērā (lietas 22.lapa), bet samazinājusi to līdz Ls 188 apmēram.

Izvērtējot minētās sankcijas juridisko dabu tiesa atzīst, ka šie procenti nav atzīstami par nokavējuma procentiem Civillikuma

1759.panta izpratnē, bet gan par līgumsodu.

Ievērojot teikto tiesa atzīst, ka Kredīta līguma kopējo noteikumu 5.1.punktā (lietas 12.lapa) puses ir vienojušās par līgumsodu un tā

apmēru.

Izvērtējot līgumsodu, tā raksturu un apmēru, tiesa uzskata, ka katrā darījumā līgumsodam jābūt taisnīgam un samērīgam. To nosakot

un pieņemot, abām darījuma pusēm jārīkojas labā ticībā.

Turklāt izvērtējot pieprasīto līgumsodu tiesa ņem vērā, ka tā paša līguma 5.3.punktā (lietas 12.lapa) puses ir vienojušās, ja kredīta

ņēmējs savlaicīgi neatmaksā kredīti vai tā daļu un/vai kredīta maksājumu ilgāk nekā trīsdesmit kalendārās dienas no kredīta vai tā

daļas atmaksas dienas, kredīta ņēmējs papildus maksā kreditoram līgumsodu 20 latu apmērā.

Civillikuma 1.pantā noteikts, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Juridiskajā literatūrā izteikts viedoklis, ka šis likuma pants nav patstāvīgs tiesību avots, bet tikai palīglīdzeklis likumu

piemērošanā tur, kur tas izrādīsies par vajadzīgu, un tas nav domāts tiesiskās drošības satricināšanai. Pantā ietvertais princips par

labo ticību nebūt neizslēdz uzticību likumam, kā arī uzticību līgumā brīvi dotam vārdam.

No likumu piemērošanas viedokļa, Civillikuma 1.pantā izteiktais labās ticības princips var būt svarīgs korektīvs gadījumos, kad

likuma formālie izveidojumi īpatnējos lietas apstākļos noved pie kļūmīgām situācijām no taisnības un vispārības interešu viedokļa

(skat. senators O. Ozoliņš. Jaunā Civillikuma ievads. Raksti par Prezidenta K. Ulmaņa Civillikumu. Tieslietu ministrijas Vēstneša

1939.g. 1.burtnīcas pielikums. Tieslietu ministrijas izdevums, 1939, 4.-5.lpp.).

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Tiesiskajās attiecībās ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu

piemērošanu par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.

Izvērtējot līgumsoda raksturu ir jāņem vērā, ka tas ir piemērots par naudas līdzekļu aizdevumu. Ir jāņem vērā, ka aizdevuma

būtība izpaužas kapitāla iesaistīšanā, apritē, gūstot ienākumu procentu veidā.

Līguma izpildes termiņi aizdevuma līgumā un aizdevuma līguma speciālajos noteikumos bija stingri noteikti, tāpēc atbildētāja, palaižot

garām aizdevuma atmaksas termiņu, pieļāvusi parādnieka nokavējumu un līdz ar to, viņai jāuzņemas ciest visas negatīvās sekas.

No prasības pieteikuma, paskaidrojumiem ir redzams, ka atbildētāja no saņemtā aizdevuma veikusi samaksu tikai Ls 4 apmērā, kas

pēc tiesas ieskata, neliecina par atbildētāja rīcību labā ticībā.

Tiesa atzīst prasītāja tiesības aprēķināt un prasīt līgumsodu, tomēr ievērojot, ka atbildētāja ir patērētāja, tiesas pienākums ir izvērtēt

pieprasītā līgumsoda samērīgumu.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmito daļu, tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja,

pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un

strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts atzīst par netaisnīgiem līguma noteikumus, kuri uzliek

patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu. Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, kas vairākas

reizes pārsniedz pamatparādu, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā pieprasītais līgumsods tiek vērtēts kā nesamērīgs.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad, pielīgtais līgumsods, kura aprēķināšana saskaņā ar līguma noteikumiem (2% no termiņā

nesamaksātās kredīta summas par katru nokavēto dienu (līguma 6.1.punkts)) pieļauj gada laikā pamatparāda summai pieaugt

vairākas reizes, ir paverdzinošs attiecībā pret patērētāju, un faktiski liedz viņam varbūtējo iespēju parādu atlīdzināt pārredzamā

termiņā, ar saprātīgām pūlēm gūstot godīgus viduvēja apmēra ienākumus algotā darbā. Tiesas ieskatā šāda apmēra soda sankciju

piemērošana pēc būtības ir uzskatāma par netaisnīgu un par kreditora iedzīvošanos uz parādnieka rēķina. Tāpat par pretēju labas

ticības principam (Civillikuma 1.pants) tiesa atzīst prasītāja ilgstošo bezdarbību strīda atrisināšanai nevēršoties tiesā, bet tā vietā

turpinot „audzēt„ līgumsoda apmēru, jo atbildētājai aizdevuma pamatsumma un procenti pilnībā bija jāatdod 2010.gada 21.augustā.

Prasītāja tiesā pirmo reizi parāda piedziņai vērsās tikai 2013.gada 15.aprīlī (lietas 21.lapa).

Šādos apstākļos neraugoties uz to, ka pati prasītāja jau ceļot prasību ir ievērojami samazinājusi līgumsoda apmēru, tiesa uzskata, ka

līgumsods ir vēl samazināms un tiesa atzīst par samērīgu līgumsoda apmēru aizdevuma pamatsummas apmērā, kas sastāda Ls 56,

un šāda soda sankcija atzīstama par samērīgu ar kavētā maksājuma summu. Pārējā daļā līgumsoda prasījums par Ls 132 piedziņu,

atzīstams par nepamatotu un noraidāms.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus Ls 5,25 apmērā, kas radušies prasītājai 2013.gada 22.maijā iesniedzot Kuldīgas

rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu pret atbildētāju par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un samaksājot

ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus Ls 5,25 apmērā (lietas 10.lapa). Ar Kuldīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas

tiesneša 2013.gada 22.maija lēmumu Nr. 3-12/0134 (lietas 21.lapa) pieteikums atstāts bez izskatīšanas, jo sūtījums atgriezts atpakaļ

– ar norādi beidzies glabāšanas termiņš, līdz ar to prasītājai radīti zaudējumi Ls 5,25 apmērā.

No prasības pieteikuma un lietā esošā iekšzemes pārskaitījuma dokumenta redzams, ka Ls 5,25 samaksāti kā ar lietas izskatīšanu

saistīti izdevumi, ko likums noteicis par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam īpašas tiesvedības lietās – par saistību nodošanu

piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.1 nodaļas noteikumiem. Procesuālā kārtība, kādā ir vai

nav atlīdzināmi šādi procesuālie tiesvedības izdevumi, noteikta minētajā Civilprocesa likuma 50.1 nodaļā. Tiesa secina, ka ar

brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi nav piedzenami, piemērojot materiālās tiesību normas, jo minētie izdevumi saskaņā ar

Civilprocesa likumu ir tiesāšanās izdevumi.

Civilprocesa likuma 33.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Kā norādījis Vladimirs Bukovskis - „Jautājums par tiesu izdevumiem pieder procesuālām, bet ne materiālām tiesībām. (..) apšaubāma

ir iespēja piemērot materiālo tiesību noteikumus procesuālām attiecībām” (V.Bukovskis. Civilprocesa mācības grāmata. Rīga, 1933,

421.lpp.).

Tiesa secina, ka prasītāja prasījums par zaudējumu piedziņu par brīdinājuma izsniegšanu faktiski attiecas uz ar lietas vešanu saistīto

izdevumu atlīdzināšanu, tādējādi to nav pamata uzskatīt par materiāltiesisku prasījumu. Prasību daļā par minēto zaudējumu piedziņu

prasītājs pamatojis ar to, ka iesniedzis pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Pieteikums atstāts bez

izskatīšanas, jo brīdinājuma izsniegšana parādniekam nebija iespējama, līdz ar to uzskata, ka prasītājam tika radīti minētie zaudējumi,

nomaksājot ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus.

Civillikuma 1773.pants paredz, ka zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās

sekas, netiešs, kad tas cēlies sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs, kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai

nepārvarama vara.

Tiesa atzīst, ka šie izdevumi nevar tikt atzīti par zaudējumiem Civillikuma 1773.panta izpratnē, un to rašanās ir saistīta ar prasītāja

brīvprātīgu izvēli, realizēt savas Civilprocesa likuma 406.1pantā paredzētās tiesības un iesniegt pieteikumu par saistību piespiedu

izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, nevis tie cēlušies atbildētāja darbības rezultātā. Tādējādi tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā ir likumīgs un

pietiekams pamats prasītāja lūguma noraidīšanai par ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu piedziņai Ls 5,25 apmērā

konkrētās lietas ietvaros, jo tie prasītājam ir radušies kā procesuāli ar lietas izskatīšanu saistīti izdevumi citā lietā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, noteikt, ka prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei ir tiesības saņemt 6 % gadā no

pamatparāda summas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva proporcionāli tiesas apmierināto

prasījumu apmēram - Ls 50 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - Ls 3,30.

Atbildētājai pamatparāda, procentu, līgumsoda, un tiesas izdevumu samaksa veicama SIA „Ātrais kredīts” norēķinu kontā Nr.

LV41HABA0551021740568 AS „Swedbank”.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētājas valsts labā piedzenami izdevumi par tiesas pavēstu

piegādāšanu – 1,06 lati, kas iemaksājami kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

NMR 90001672316

Saņēmēja banka: Valsts kase, Kods TRELLV22

Kvīts, kura apliecina piedzītās naudas summas labprātīgu samaksu, nekavējoties jāiesniedz Kuldīgas rajona tiesā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, nosakāms, ka atbildētājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 dienu laikā

no sprieduma stāšanās spēkā.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.pantu, 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42.pantu, 56.pantu, 92.pantu - 96.pantu, 189.pantu -

193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji un piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Ātrais kredīts”,

/numurs/, pamatparādu Ls 56 (piecdesmit seši lati), līgumiskos procentus par laika periodu no 2010.gada 24.jūlija līdz 2013.gada

18.jūnijam – Ls 56 (piecdesmit seši lati), līgumsodu Ls 56 (piecdesmit seši lati), un samaksāto valsts nodevu – Ls 50 (piecdesmit

latus) un izdevumus par tiesas pavēstu piegādāšanu – Ls 3,30 (trīs latus un trīsdesmit santīmus).

Pamatparāda, procentu, līgumsoda un tiesas izdevumu samaksa veicama SIA /Nosaukums/ norēķinu kontā Nr. /numurs/ AS

„Swedbank”.

Noraidīt prasību daļā par zaudējumu Ls 5,25 un līgumsoda Ls 132 apmērā piedziņu no /pers. B/.

Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu valstij izdevumus par tiesas pavēstu piegādāšanu Ls 1,06 (vienu latu un sešus

santīmus).

Noteikt, ka prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas.

Noteikt, ka spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pasludināšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamentam, sūdzību iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.

Tiesnese A. Simsone