Defendant found guilty of illegal possession of dangerous narcotic substance and sentenced to two months imprisonment.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of illegally purchasing and possessing a mixture containing the dangerous narcotic substance carfentanil without intent to sell. The defendant fully admitted guilt during the trial and requested to waive evidence examination, a request the court granted. Consequently, the defendant was sentenced to two months of imprisonment, with custody time credited toward the sentence.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 253. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: A defendant who fully admits guilt and requests waiver of evidence examination may have the trial concluded without evidence presentation if the court finds no reasonable doubt regarding the guilt.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11519000516
Lietas arhīva Nr. K28-0185-16/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016.gada 27.janvārī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnese I.Ramane
piedaloties prokuroram A.Sirmajam
aizstāvei S.Kalniņai
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu
/pers. B/, personas kods /personas kods/,
apsūdzībā Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Aprakstošā daļā
/pers. B/ neatļauti iegādājās un glabāja narkotisko vielu bez realizācijas nolūka.
/pers. B/ 2016.gada 11.janvārī pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos no izmeklēšanā
precīzi nenoskaidrotas personas, personīgai lietošanai, neatļauti iegādājās ne mazāk kā 0,0474g bēšu pulverveida vielu, iepakotu follija/papīra vīstoklī,
kas saskaņā ar eksperta atzinumu satur sevišķi bīstamu narkotisko vielu karfentanilu. Ieguvusi fizisku varu pār iegādāto vielu /pers. B/ follija/papīra
vīstokli ar tajā esošo bēšu pulverveida vielu satur sevišķi bīstamu narkotisko vielu karfentanilu, paslēpa savas virsjakas kreisajā ārējā kabatā un aizgāja
no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas, tādējādi demonstrējot gribu iegūto vielu, kas satur sevišķi sevišķi bīstamu narkotisko vielu karfentanilu
paturēt sev un izmantot to savām vajadzībām. Iegādāto vielu, kas satur sevišķi bīstamu narkotisko vielu karfentanilu /pers. B/ neatļauti glabāja savas
virsjakas kreisajā ārējā kabatā līdz 2016.gada 11.janvārim plkst.14.15, kad viņu, nama /adrese/, kāpņu telpā, aizturēja Valsts policijas amatpersonas un
nogādāja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes telpās, kur personas un mantu apskates laikā bēša pulverveida viela, kas
satur sevišķi bīstamu narkotisko vielu karfentanilu, tika atrasta un izņemta.
Ar šādu rīcību /pers. B/ neatļauti iegādājās un glabāja bez realizācijas nolūka vielu maisījumu, kas satur sevišķi bīstamu narkotisko vielu –
karfentanilu.
Tādējādi /pers.B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. B/ savu vainu nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā, atzina
pilnībā, un pieteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, apliecinot, ka viņai saprotamas pierādījumu
pārbaudes neizdarīšanas procesuālās sekas un būtība.
Tiesa, ievērojot to, k a /pers. B/ tiesas izmeklēšanā savu vainu viņai izvirzītajā apsūdzībā Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā
nozieguma izdarīšanā atzina pilnībā, izteica lūgumu skatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes, kam piekrita prokurors un aizstāve, kā arī to, ka tiesai pēc
lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētās vainu, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas,
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Motīvu daļa
Tiesa uzskata, ka apsūdzētās /pers. B/ vaina psihotropo vielu neatļautā iegādāšanā un glabāšanā bez realizācijas nolūka, ir pierādīta pilnībā un viņas
noziedzīgās darbības pirmstiesas kriminālprocesā attiecīgi pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu, tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētās personu raksturojošos datus, konstatēts, ka
/pers. B/ iepriekš nav sodīta, bet Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 21.janvāra spriedumu apstiprināta Narkotiku nelikumīgas
aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora un /pers. B/ 2015.gada 16.decembra vienošanās un piespriests tajā paredzētais sods par
Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļā paredzētā nozieguma izdarīšanu un noteikts sods par Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības pilnībā saskaitīti sodi un sods noteikts brīvības
atņemšana uz 2 (diviem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem bez mantas konfiskācijas, saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sods noteikts
nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 (trīs) gadiem. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 21.janvāra spriedums nav stājies likumīgā spēkā.
Patstāvīgu algotu darbu nestrādā. Apgādībā viena nepilngadīga persona. Ziņu par psihiskiem traucējumiem nav. Ziņu par veselības problēmām nav.
Tiesas sēdē apsūdzētā bez savas vainas pilnīgas atzīšanas papildus paskaidroja, ka nožēlo izdarīto. Atrodoties apcietinājumā ir pilnībā apzinājusies
noziedzīgā nodarījuma kaitīgās sekas. Uzskata, ka turpmāk atturēsies no apreibinošu vielu lietošanas, jo apzinās to kaitīgo ietekmi, ir guvusi mācību visai
dzīvei, jo vēlās piedalīties bērna audzināšanā, kas viņas apcietinājuma laikā atrodas pie apsūdzētās vecākiem.
Nosakot apsūdzētajai soda veidu un mēru, tiesa vadās no Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteiktā soda mērķa – vainīgo personu sodīt par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un
Krimināllikuma 46.pantā noteiktajiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,
vainīgās personību, viņas atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. B/ izdarījusi mazāk smagu noziegumu. Noziedzīgais nodarījums apdraud vispārējās drošības
un sabiedriskās kārtības intereses, ar noziedzīgo nodarījumu kaitējumu apsūdzētā nodarījusi sabiedrībai kopumā, veicinot nelikumīgu narkotisko un
psihotropo vielu apriti.
Tiesa, atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrai daļai, par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli atzīst to, ka viņa vaļsirdīgi atzinusies izdarītajā.
Apsūdzētās atbildību pastiprinoši apstākļi, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmo daļu, šajā kriminālprocesā nav konstatējami.
Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas sankcijā paredzēti alternatīvi piemērojami soda veidi – brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz trim gadam
vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, vai naudas sods un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu
piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Nosakot soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā
arī /pers. B/ personību. Vērtējot apsūdzētās personību tiesa konstatē, ka, lai gan /pers. B/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka vēlās strādāt algotu darbu,
tomēr apstiprināja, ka pirms apcietinājuma nav strādājusi, materiāli palīdzējuši vecāki. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka apsūdzētā ir aprūpējusi savu
mazgadīgo bērnu un nav pieļāvusi, ka apreibinošās vielas nonāk bērna dzīvesvietā. Tādējādi tiesa secina, ka apsūdzētā nav zaudējusi sociālo saikni ar
ģimeni, ir motivēta turpmāk atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.
Apsūdzētā vairākkārt saukta pie administratīvās atbildības par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu. Turklāt, lai gan atzīstama par nesodītu, ir
iepriekš izdarījusi noziedzīgus nodarījumu, kas saistīti ar narkotisko vielu apriti. Šo apstākli apstiprināja pati apsūdzētā paskaidrojot, ka sava nodarījuma
būtību un kaitīgās sekas pilnībā apzinājusies tikai atrodoties apcietinājumā.
Attiecībā par apsūdzētās izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu tiesa atzīst, ka tas vērtējams kā tāds, kas ir nodarījis kaitējumu sabiedrībai
kopumā, jo ne tikai ir veicinājis nelikumīgu narkotisko vielu apriti, bet arī nelegālu naudas līdzekļu apriti.
Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka par izdarīto noziegumu, ņemot vērā tā raksturu un kaitējumu, kā arī /pers. B/ raksturojošās ziņas, lai
sasniegtu soda mērķi, tas ir, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt
sodīto personu un panākt, lai apsūdzētā pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, nosakāms sods īslaicīgas brīvības atņemšanas
veidā. Tiesa atzīst šādu soda veidu par pietiekami bargu personai, kas šajā kriminālprocesā atzīstama par iepriekš nesodītu. Tiesa uzskata, ka tikai ar
brīvības atņemšanu saistīts sods sasniegs likumā paredzēto soda mērķi – aizsargāt sabiedrības drošību un atjaunot taisnīgumu, vienlaicīgi atzīstot, ka
ilgstošāka apsūdzētās izolācija no sabiedrības apgrūtinās viņas resocializācijas procesu.
Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešās daļas noteikumiem, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa konstatē, ka pastāv viens apsūdzētās atbildību mīkstinošs apstāklis, atbildību pastiprinoši apstākļi kriminālprocesā nav konstatēti. Tādējādi, tiesa,
uzskata, ka apsūdzētajai nav nosakāms soda mērs tā maksimālās robežas apmērā.
Kriminālprocesā apsūdzētā aizturēta 2016.gada 11.janvārī un 2016.gada 12.janvārī piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Saskaņā ar
Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, aizturēšanas un apcietinājuma laiks ieskaitāms soda termiņā.
/pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums, atceļams pēc sprieduma stāšanās likumīga spēkā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktu, lietiskais pierādījums – pēc narkotisko vielu izpētes atlikušais tukšais
iepakojums, kas ievietots aploksnē ar drošības uzlīmi 114 – 0801713, 114 – 0179815, 114 - 0129599, un glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc
sprieduma stāšanās likumīgā spēkā iznīcināms.
Tiesas izmeklēšanā pēc apsūdzētā lūguma viņas aizstāvībai pieaicināta zvērināta S.Kalniņa, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta
pirmās daļas 4.punktu, un Ministru kabineta noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,
atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem attiecīgi izmaksājama atlīdzība 133,05 euro apmērā.
Krimināllietā nav ziņu, kas dotu pamatu apsūdzēto atzīt par personu, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.pantu ir tiesības uz atbrīvošanu
no samaksas par aizstāvja palīdzību, līdz ar ko no /pers. B/, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu, valsts ienākumos piedzenami
133,05 euro par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā. Juridiskās palīdzības apmēru apliecina lietas materiāliem
pievienotais paziņojums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā.
Procesuālo izdevumu labprātīgas samaksas termiņš nosakāms saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 520.panta pirmās daļas, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem, soda izciešanu skaitot no 2016.gada 27.janvāra.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda termiņā ieskaitīt aizturēšanu un apcietinājumu no 2016.gada 11.janvāra līdz 2016.gada
26.janvārim.
/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos procesuālos izdevumus 133,05 euro (viens simts trīsdesmit trīs euro 5 centi) par zvērināta advokāta sniegto
juridisko palīdzību pirmās instances tiesā.
Noteikt procesuālo izdevumu par advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā labprātīgas samaksas termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no
tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, šos izdevumus iemaksājot Valsts kases kontā: saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, BIC kods
TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma mērķī norādot kriminālprocesa Nr.11519000516.
Lietisko pierādījumu – tukšo iepakojumu, kas ievietoti aploksnē ar drošības uzlīmi 114 – 0801713, 114 – 0179815, 114 - 0129599, un glabājas pie
krimināllietas materiāliem – iznīcināt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot
apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā tikai daļā par piespriesto sodu vai pieļautajiem procesa pārkāpumiem.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams no 2016.gada 29.janvāra.
Tiesnese I.Ramane