Court partially allowed tenant rent claim but rejected interest from judgment date, ruling it applies only after execution deadline.

Lieta Nr.C38038516

Lietas arhīva Nr. C-0385-16

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Valkā 2016.gada 1.novembrī

Valkas rajona tiesa, šādā sastāvā:

tiesnese I.Seisuma

rakstveida procesā izskatīja civillietu STRENČU NOVADA DOME maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par naudas piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

Tiesā saņemta Strenču novada domes (turpmāk prasītājs) maza apmēra prasība pret /pers. D/ (turpmāk atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja īres un komunālo maksājumu parādu uz 2016.gada 1.jūliju EUR 1722.91, kā arī valsts nodevu EUR

258.44, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4.70, kopā EUR 1986.05. Atzīt tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma 6% gadā no

sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar atbildētāju 23.05.2012. noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr. /numurs/ uz noteiktu laiku līdz

22.11.2012. Pamatojoties uz vienošanos par grozījumiem Nr. 1 īres līguma termiņš pagarināts līdz 17.09.2013. par dzīvojamās platības /adrese/īri.

Dzīvoklis nodots 2015.gada maijā.

Dzīvojamā telpa pieder prasītājam, pašvaldība apsaimnieko savu dzīvojamo fondu un sniedz komunālos pakalpojumus.

Atbilstoši noslēgtajam īres līgumam, prasītājs nodrošināja atbildētājam tiesības dzīvokli lietot un izmantot pakalpojumus. Atbildētājam vienlaicīgi ir

pienākums maksāt par dzīvokļa izmantošanu un saņemtajiem pakalpojumiem. Prasītājs īres līguma darbības laikā nav ierobežojis tiesības lietot dzīvokli un

nodrošinājis atbildētāju ar pamatpakalpojumiem (aukstais ūdens un kanalizācija, apkure un atkritumu izvešana). Atbildētājs izmantoja dzīvokli un saņēma

sniegtos pakalpojumus saskaņā ar tiesiski noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu.

Sakarā ar to, ka atbildētājs neregulāri un nepilnā apmērā norēķinājies par īri un komunālajiem pakalpojumiem, sāka uzkrāties īres un komunālo

maksājumu parāds un uz 2013.gada 1.aprīli atbildētāja parāds sastādīja 284.57 EUR (200 LVL), kas pārsniedz trīs mēnešu maksu par

pamatpakalpojumiem. Atbildētājs nepildīja savas uzņemtās saistības, kā arī parāds par īri un komunālajiem maksājumiem turpināja pieaugt, tādēļ

2013.gada 17.aprīlī starp pusēm tika slēgta vienošanās SCK79A/2013 par parāda pakāpenisku atmaksu, atbildētājs vienošanos nepildīja. Atbildētājs

līdz dzīvojamās platības nodošanai, turpināja pieļaut īres un komunālo pakalpojumu parādus, kopējās parāda saistības uz 2016.gada l. jūliju ir 1722.91

EUR apmērā.

Prasība pamatota ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 6., 10., 12.,p., 28., 28.1 panta pirmās daļas 1. punktu, 28.2 panta pirmās daļas 1., 2.

punktam, 44. pantu.

Norādīts, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbildētājs tiesai paskaidrojumus par prasību nav sniedzis. Sūtītā tiesas korespondence uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu saņemta atpakaļ tiesā

ar VAS „Latvijas Pasts” darbinieka norādi – beidzies glabāšanas laiks.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas, bet gadījumos,

kad deklarācijā norādīta papildus adrese- pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar

tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas dresē.

Civilprocesa likuma 250.21 panta otrā daļa nosaka, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības,

puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Ņemot vērā ka no lietas dalībniekiem nav saņemts pamatots lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē, tiesa uzskatīja, ka civillieta izskatāma

rakstveida procesā, un par to 2016.gada 13.septembrī paziņojums tika nosūtīts pusēm, norādot, ka sprieduma norakstu tās var saņemt tiesas kancelejā

2016.gada 1.novembrī, ka to tiesa nosūtīs pa pastu.

Septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika no pusēm nav saņemti paziņojumi par procesuālo tiesību izmantošanu, kā to pieļauj

Civilprocesa likuma 250.22 panta otrā daļa.

MOTĪVU DAĻA

Iepazinusies ar prasības pieteikumu, tam pievienotajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir

mantiska vērtība. Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā noskaidrots, ka 2012.gada 23.maijā starp prasītāju un atbildētāju uz laiku līdz 2012.gada 22.novembrim noslēgts līgums Nr.159 par

dzīvojamo telpu īri un pakalpojumiem, par dzīvokli Nr. 1, /adrese/ īri.

2013.gada 17.aprīlī starp pusēm noslēgta vienošanās par grozījumiem Nr. 1 2012.gada 22.novembra līgumā Nr. /numurs/ par dzīvojamo telpu īri

un pakalpojumiem.

Saskaņā ar vienošanās 1.punktu īres līguma termiņš noteikts uz sešiem mēnešiem – līdz 17.09.2013. Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs

dzīvokli nodevis 2015.gada maijā.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.pants prasa, lai dzīvojamās telpas īres līgums tiktu noformēts rakstveidā, kuru parakstījuši abi līdzēji – izīrētājs

un īrnieks, bet saskaņā ar Civillikuma 1488.panta pirmās daļas 1.punktu, kad prasības tiesību uz darījuma pamata vispār un par tā izpildīšanu sevišķi

likums dara atkarīgu no tā rakstiskās formas, tad, ja rakstisks akts nav sastādīts, jāievēro, ka darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas,

kādas tam būtu, ja tas būtu uzrakstīts, un to, kas pēc tā jau dots vai izdarīts, nevar prasīt atpakaļ. Tiesa secina, ka atbildētājs turpināja dzīvot minētajā

dzīvoklī un prasītājs deva iespēju atbildētājam lietot dzīvokli un izmantot pakalpojumus. Tādējādi tiesa uzskata, ka starp prasītāju un atbildētāju faktiski

pastāvēja dzīvokļa īres tiesiskās attiecības likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē līdz brīdim, kad atbildētājs dzīvokli nodeva prasītājam.

Civillikuma 2112. pants nosaka, ka īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei par zināmu īres maksu kādas lietas lietošanu. P i e z

ī m e. Sevišķi noteikumi par izīrējamām telpām atrodas likumā par telpu īri.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir

dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Attiecībā uz pašvaldībai piederošajām dzīvojamām telpām ir jāievēro arī likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta otrā daļa, saskaņā ar

kuru pašvaldībai piederošu dzīvojam telpu tās pārvaldītājs izīrē, pamatojoties uz pašvaldības institūcijas attiecīgu lēmumu.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos un maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama (..) dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar noslēgtā līguma 2.punktu maksājumi jāizdara ne vēlāk kā līdz katra mēneša 31.datumam. Līguma 3.1.3 punktā puses vienojās, ka

īrnieks savlaicīgi un saskaņā ar līguma noteikumiem norēķinās par īri un pakalpojumiem.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmās daļas 1.punktu pamatpakalpojumi, kuri nesaraujami ir saistīti ar dzīvojamās telpas

lietošanu ir: apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Dzīvojamo telpu īres līgums pēc civiltiesiskā raksturojuma ir abpusēji saistošs (konsensuāls), kas paredz tiesības un saistības abiem līdzējiem. Tas

nozīmē, ka, iestājoties īres līguma termiņam, izīrētājam ir tiesības prasīt, lai īrnieks atbrīvo īrējamās telpas, savukārt, īrniekam, gadījumā, ja izīrētājs

uzņēmies saistību līguma termiņu pagarināt, ir tiesības prasīt tā pagarināšanu, jo automātiska līguma termiņa pagarināšana, [..] likumā nav paredzēta

(SKC-506/2004.g., http://at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department1/2004/skc-506-04.pdf).

Izbeidzoties īres tiesiskām attiecībām, atbildētājs nav norēķinājies ar prasītāju par īri un komunālajiem maksājumiem, kā rezultātā izveidojās parāds

EUR 1722.91 apmērā, ko apliecina lietas materiāliem pievienotie rakstveida pierādījumi: kopsavilkums par maksātājiem par laika periodu no

01.06.2016.-30.06.2016.; 02.01.2014.-30.06.2016.; 01.05.2012.-31.12.2013.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījis, nav maksājis par saņemtajiem pakalpojumiem, nav arī pildījis

starp pusēm noslēgto 2013.gada 17.aprīlī vienošanos SCK 76A/2013 par komunālo pakalpojumu parāda atmaksu.

Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja parāda apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša

parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 92.pantam pierādījumi lietā ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā.

No minētā secināms, ka tiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu ar lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem, kas izriet arī

no civilprocesā nostiprinātā sacīkstes principa (Civilprocesa likuma 10.pants). Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst

pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti). Turklāt jāievēro, ka meklējamos faktus norāda

puses, taču to faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas nosaka

pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru

kolektīvs. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 32.lpp.).

Izvērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pierādīta un apmierināma daļēji. Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās

tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu vai iebildumus, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis

pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu.

Tā kā atbildētājs savas saistības labprātīgi nav nokārtojis prasītājs pamatoti griezies tiesā. Līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenams

pamatparāds EUR 1722.91.

Prasītājs lūdz tiesu atzīt tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma 6% gadā no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma

pilnīgai izpildei saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu spriedumā par naudas summu piedziņu norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus un norādīt arī procentu apmēru.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām 2014.gada 4.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2742-14

(C17162112) un 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1331/2016 (C28283311) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem ir norādītas tiesas

spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, ir aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laika posmu pēc sprieduma

labprātīgās izpildes termiņa beigām.

Līdz ar to noraidāms prasītāja lūgums par tiesību noteikšanu saņemt likumiskos procentus no sprieduma pasludināšanas dienas.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos

6% gadā no nesamaksātā galvenā parāda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesāšanās

izdevumus. No atbildētājas prasītāja labā piedzenama samaksātā valsts nodeva saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)

apakšpunktu EUR 258.44 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4.70.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu pēc sprieduma spēkā stāšanās nosakāms sprieduma daļā par parāda un tiesas izdevumu piedziņu

labprātīgas izpildes termiņš.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Vadoties no izteiktā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.p., 93.p., 97.p., 34.p., 41.p.1.d., 195.p., 250. 26p., 250.27p., 250.25p., 204.1 p.,

tiesa

n o s p r i e d a :

apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese A/ par labu STRENČU NOVADA DOMEI, reģistrācijas Nr.

90009116346, juridiskā adrese Valkas iela 16, Strenči, Strenču novads, LV- 4730 , īres un komunālo maksājuma parādu, kas saistīti ar dzīvokļa Nr.1,

/adrese/, parādu EUR 1722.91, valsts nodevu EUR 258.44, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu EUR 4.70, kopā EUR 1986.05 (viens tūkstotis

deviņi simti astoņdesmit seši euro un 05 centi).

Parāda samaksa veicama Strenču novada domei, reģistrācijas Nr. 90009116346 norēķinu kontā Valsts kasē Nr.LV51TREL9807180941810.

Noteikt tiesības STRENČU NOVADA DOMEI , reģistrācijas Nr. 90009116346 par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt likumiskos sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma

ierobežojumus.

Noraidīt prasību daļā par tiesību atzīšanu prasītājam saņemt likumiskos 6% gadā no sprieduma pasludināšanas dienas.

Noteikt atbildētājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Valkas rajona

tiesā, ievērojot Civilprocesa likuma 440.2panta nosacījumus.

Tiesnese I.Seisuma