Court orders tenant to pay landlord rent arrears, damages, and legal costs based on lease agreement.

Lieta Nr. C33579217

Lietas arhīva Nr.C-1481-18/20

ECLI:LV:RIRT:2018:0416.C33579217.6.S

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2018.gada 16.aprīlī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Aija Ilstere

ar tiesas sēdes sekretāri Ilzi Kļaviņu

piedaloties prasītājai /pers. C/ un atbildētājam /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 29.augustā tiesā saņemta /pers. C/ (turpmāk – prasītāja) prasība pret /pers. D/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai pieder dzīvoklis /adrese/.

2016.gada novembrī prasītāja pilnvarojusi savu civilvīru /pers. E/ izīrēt viņai piederošo minēto dzīvokli, pārstāvot prasītāju visos jautājumos šajā

saistībā, tajā skaitā, vienoties par īres maksu, samaksas kārtību, noslēgt līgumus, veikt maksājumus un nokārtot cita veida formalitātes.

2016.gada 11.novembrī starp /pers. E/ kā izīrētāju un /pers. D/ kā īrnieku noslēgts īres līgums par prasītājai piederošā dzīvokļa /adrese/, īri.

Atbilstoši īres līguma noteikumiem izīrētājs izīrē, bet īrnieks īrē no izīrētāja dzīvokli /adrese/, (Īres līguma 1.1.punkts). Noslēdzot īres līgumu,

noteikta īres maksa 200 euro mēnesī, kuru īrnieks apņēmās maksāt izīrētājam par tekošo mēnesi līdz katra mēneša 10.datumam (Īres līguma 3.1.,

3.3.punkts). Papildus īres maksai īrnieks uzņēmās pienākumu apmaksāt rēķinus par ūdensapgādi, siltumapgādi, elektroenerģiju un kanalizāciju saskaņā ar

komunālo pakalpojumu sniedzēju noteiktajiem tarifiem (īres līguma 3.1., 3.3., 4.1.8.punkts).

Īrnieks nepildīja savus ar Īres līgumu uzņemtos pienākumus pienācīgi, kavējot komunālo maksājumu apmaksu sākot no 2016.gada decembra, kā

rezultātā īrnieka parāds par komunāliem maksājumiem ir 172,23 euro, kas sastāv no parāda par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2016.gada

31.decembrim 78,21 euro apmērā un par laika periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 15.februārim - 94,02 euro apmērā, ko apstiprina SIA

,,Rīgas namu pārvaldnieks” 2017.gada 17.janvāra rēķins Nr.17268047/0199 un 2017.gada 15.februāra rēķins Nr. 17268047/02991.

Parāda apmaksu no izīrētāja puses apstiprina SEB bankas 2017.gada 25.janvāra maksājuma uzdevums Nr.387 un 2017.gada 16.februāra

paziņojums par maksājuma uzdevuma Nr. 394 debetēšanu.

2016.gada 31.decembrī, t.i., Īres līguma darbības laikā un dzīvokļa lietošanas laikā no īrnieka puses, notikusi dzīvokļa /adrese B/, saliešanas

gadījums, par ko 2017.gada 23.janvārī SIA ,,Rīgas Namu Pārvaldnieks” sastādītā Aktā Nr.1-8/2480 par saliešanas gadījumā konstatētajiem

bojājumiem atzīts, ka saliešanas gadījums notika dzīvokļa Nr.11 dēļ, kā rezultātā izīrētājam nodarīts materiālais zaudējums 539,77 euro, ko apstiprina

2017.gada 23.janvāra SIA ,,Rīgas Namu Pārvaldnieks” akts Nr.8/2480 par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem, AAS ,,Balta” 2017.gada

19.janvāra bojātā īpašuma apskates protokols; SIA ,,LV GROUP SERVISS” 2017.gada 24.janvāra lokālā tāme Nr.B-24012017-01 remonta

darbiem, kā arī AAS ,,Balta” 2017.gada 23.marta pretenzija par regresa prasības atlīdzību Nr. A699715-40400-01.2/17/216154.

Minētā zaudējuma apmaksu no izīrētāja puses apstiprina SEB bankas 2017.gada 9.aprīļa paziņojums par maksājuma uzdevuma Nr. 385

debetēšanu.

Puses savstarpēji vienojušās, ka īrnieks atbrīvos dzīvokli līdz 2017.gada 12.februārim, samaksājot parādu par komunāliem pakalpojumiem. Tomēr,

īrnieks atbrīvojot dzīvokli, uz sarunāto tikšanos ar izīrētāju neieradās, kā arī turpmāk no jebkādiem kontaktiem izvairījās.

Apskatot dzīvokli, konstatēts, ka no dzīvokļa ir nozagta izīrētājam piederošā manta par kopējo summu 135 euro: virtuves galds 30 euro, žurnāla

galds 30 euro, 25 gab. sienas flīzes 40 euro, elektriska tējkanna 15 euro, virtuves piederumi (krūzes, dakšas, naži) 20 euro vērtībā.

Bez tam, konstatēts, ka ir sabojāta izīrētājam piederošā veļas mazgājama mašīna, kuras remonts sastādīja 20 euro, kā arī dzīvojama istabā

nepieciešams kosmētiskais remonts 100 euro apmērā, kopā 120 euro.

Tādējādi, īrnieka parāds par komunāliem pakalpojumiem ir 172,23 euro, bet nodarītie materiālie zaudējumi - 794,77 euro, kopā 967 euro.

Savukārt, Īres līguma 4.1.1.punkts nosaka īrnieka pienākumu segt visus zaudējumus un veikt jebkuru bojājumu un labojumu apmaksu, ja šie

zaudējumi vai bojājumi radušies īrnieka vainas dēļ, kā izņēmumu pieļaujot saprātīgu telpu nolietošanās pakāpi, kā arī Īres līguma 4.1.1.punkts - pret

mantu, ko izīrētājs atstājis īrniekam lietošanai uz Dzīvokja īres laiku, izturēties kā pret savu, un bojājumu, kas radušies īrnieka vainas dēļ, gadījumā segt

visus ar bojājumu saistītos zaudējumus.

Ņemot vērā minēto, 2017.gada 22.jūnijā atbildētajam nosūtīta 2017.gada 21.jūnija pretenzija par parāda un zaudējumu samaksu, pieprasot

samaksāt parādu un zaudējumus līdz 2017.gada 17.jūlijam un brīdinot atbildētāju, ka parāda nesamaksas gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par

parāda un zaudējumu piedziņu (pretenzijas pienācīgu nosūtīšanu apliecina Latvijas Pasta 2017.gada 22.jūnija čeks Nr.02936090). Atbildētājs uz

pretenziju nereaģēja, kā arī nav veicis parāda un zaudējuma samaksu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1591., 1652., 1759., 1765., 1775., 1779., 1828., 1838., 2112., 2113., 2115., 2124.pantu, lūdz tiesu

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai no 2016.gada 11.novembra Īres līguma izrietošu parādu par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz

2017.gada 15.februārim 172,23 euro un zaudējumus 794,77 euro, kopā 967 euro, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.

2017.gada 21.septembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi (lietas 41. -42.lapa), kuros norādīts, ka puses likumā noteiktajā kārtībā nav

vienojušās par strīda risināšanu izmantojot mediāciju, kā arī prasītāja uzskata, ka ņemot vērā starp pusēm izveidojušās attiecības, mediācijas izmantošana

lietā nav nepieciešama un nav arī lietderīga.

Ņemot vērā, ka prasītājai nav iespējams iesniegt tiesai dokumentus, kas apliecina viņai piederošās mantas zādzības faktu un mantu vērtību, veļas

mazgājamās mašīnas remonta izdevumus, kā arī dokumentus, kas apliecina istabas kosmētiskā remonta izmaksas, prasītāja, pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 74.panta trešās daļas 2.punktu, samazina piedzenamo zaudējumu summu līdz 539,77 euro, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai

zaudējumus 539,77 euro apmērā, kas saistīti ar dzīvokļa /adrese B/, saliešanas gadījumu atbildētāja vainas dēļ.

Pārējā daļā prasība paliek nemainīga, tādējādi, prasītāja lūdz tiesu: piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai no 2016.gada 11.novembra Īres līguma

izrietošo parādu par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 15.februārim 172,23 euro un zaudējumus 539,77 euro, kopā 712 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem 2017.gada 27.septembrī atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietas

adresi /adrese C/ (lietas 38.lapa), ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai

līdz 2017.gada 26.oktobrim (lietas 45.lapa).

Sūtījums 2017.gada 3.novembrī atsūtīts atpakaļ tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – piegādes laikā nebija mājās, aicinājums ievietots pasta

kastītē, beidzies glabāšanas laiks (lietas 47.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu 2018.gada

16.janvārī pusēm paziņots 2017.gada 6.novembrī (lietas 49.lapa).

Ar Rīgas rajona tiesas tiesnese s 2018.gada 16.janvāra lēmumu mainīts lietas izskatīšanas procesa veids no rakstveida uz mutvārdu un lietas

iztiesāšana nozīmēta tiesas sēdē 2018.gada 3.aprīlī (lietas 50.lapa).

Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja saskaņā ar prasības pieteikuma grozījumiem un paskaidroja, ka atbildētājam vairākas reizes nebija naudas,

ko maksāt, solījis to samaksāt vēlāk. Beigās atbildētājs uz zvaniem nereaģēja. Sarunājuši, ka atbildētājs dzīvokli atbrīvos 12.februārī, bet atbildētājs

aizbraucis ar visām atslēgām, atslēgas nav atstājis, dzīvoklī tikusi ar otru atslēgu komplektu. Kad uz dzīvokli pirmo reizi atnācis kaimiņš, atbildētājam

vajadzēja uzreiz pateikt prasītājai par ūdens noplūdi, nevis vēl 2 nedēļas turpināt mazgāties, tad viss būtu bijis sakārtots. Atbildētājs ne pats kaut ko

risināja, ne arī ļāva prasītājai to darīt. Prasītāja nezināja, ka kaimiņš vairākas reizes bija nācis teikt par to, ka vannas istabā tek ūdens. Pēc tam jau bija

peļķe. Vēlāk, kad viss jau bija noticis, kaimiņš piezvanījis viņai, līdz tam kaimiņš ar atbildētāju visu risinājuši. Duškabīni ielikusi remonta laikā, pēc

remonta atbildētājs bijis pirmais īrnieks. Lūdz apmierināt prasību.

Tiesas sēdē atbildētājs prasību atzina daļēji (paraksts pie tiesas sēdes protokola, lietas 51.lapa) 172,23 euro apmērā par komunālajiem

maksājumiem, prasību par zaudējumu piedziņu 539,77 euro apmērā neatzina un paskaidroja, ka bija atnācis kaimiņš, teicis, ka viņam no griestiem tek

ūdens. No sākuma nav ticējis, jo grīda dzīvoklī vannas istabā bijusi sausa. Nākamajā reizē, kad kaimiņš nācis, tad skatījies un meklējis. Atbildētājs

nogājis arī pie kaimiņa, ja nemaldās, sazvanījies ar prasītājas vīru un teicis, ka nopirks silikonu un sasmērēs. Nopircis 3 iepakojumus silikona un

sasmērējis visapkārt dušai, duškabīni pat ņēmis nost. Ja pareizi atceras, tad kaimiņš vairs nav nācis. Uzskata, ka pieprasītās remonta izmaksas dzīvoklim

Nr.8 nav adekvātas, jo remonts kaimiņa vannas istabā nav bijis ļoti ilgi. Uzskata, ka nav vainīgs pie ūdens noplūdes. Ar prasītāju nav ticies un dzīvokļa

atslēgas nav atdevis, jo bijis kauns.

Motīvu daļa

Noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Lietā nav strīds par to, ka prasītāja ir nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniece, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas

nodalījuma izdruka (lietas 12. – 13.lapa).

2016.gada 1.novembrī prasītāja pilnvarojusi /pers. E/ izīrēt prasītājai piederošo dzīvokli pēc adreses /adrese/, un šajā sakarā pārstāvēt viņu visos

jautājumos, tajā skaitā, vienoties par īres maksu, samaksas kārtību, noslēgt līgumus, pieprasīt, iesniegt un saņemt dokumentus, saņemt īres maksu un veikt

maksājumus [..] (lietas 14.lapa).

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu, noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums -

īre.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas

lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

2016.gada 11.oktobrī noslēgts Īres līgums starp /pers. E/ kā izīrētāju un atbildētāju kā īrnieku par to, ka izīrētājs izīrē īrniekam dzīvokli Nr./adrese/.

Puses vienojušās, ka kopā ar īrnieku telpas dzīvošanai izmantos arī /pers. F/. Līgums noslēgts no 2016.gada 11.oktobra līdz 2017.gada 11.oktobrim un

stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi. Dzīvokļa īres maksa noteikta 200 euro mēnesī.

Līguma 3.5.punkts paredz, ka papildus īres maksai īrnieks apmaksā rēķinus par ūdensapgādi, siltumapgādi, elektroenerģiju, kanalizāciju saskaņā ar

komunālo pakalpojumu sniedzēju noteiktajiem tarifiem.

Ar Līguma 4.1.1., 4.1.4., 4.1.5. un 4.1.6.punktu īrnieks apņēmies uzturēt dzīvokli kārtībā atbilstoši ugunsdrošības, sanitārajām un citām prasībām

saskaņā ar valsts, pašvaldības noteiktajām prasībām un noteikumiem. Uzturēt dzīvokli pienācīgā kārtībā un nepasliktināt tā stāvokli visā īres līguma laikā,

kā izņēmumu pieļaujot saprātīgu telpu nolietošanās pakāpi. Segt visus zaudējumus un veikt jebkuru bojājumu un labojumu apmaksu, ja šie zaudējumi vai

bojājumi radušies īrnieka vainas dēļ, kā izņēmumu pieļaujot saprātīgu telpu nolietošanās pakāpi. Pieļaut izīrētāja iekļūšanu izīrētajās telpās, lai pārbaudītu

telpas un novērstu defektus (ja tādi radušies), ar īrnieku iepriekš saskaņotā laikā, īrnieka vai īrnieka pārstāvja klātbūtnē.

Savukārt 4.1.8.punkts paredz īrnieka pienākumu Līgumā norādītajos termiņos regulāri veikt īres un citus Līgumā noteiktos maksājumus, un Līguma

5.2.punkts paredz izīrētāja tiesības pārtraukt īres Līgumu pirms termiņa, rakstiski brīdinot, ja īrnieks 30 dienas pēc kārtas nav veicis līgumā minētos

maksājumus par īri vai citus Līgumā norādītos maksājumus.

Tiesa secina, ka atbildētājam bija zināma īres un komunālo maksājumu samaksas kārtība un ka viņam nav likti šķēršļi izmantot izīrētās telpas un

saņemt pamatpakalpojumus.

Kā norādīts prasībā un ko neapstrīd arī atbildētājs, viņš dzīvojamās telpas lietojis no 2016.gada 11.oktobra līdz 2017.gada 12.februārim. Atstājot

īres dzīvokli, atbildētājs ar izīrētāju nav ticies, dzīvokļa atslēgas nav atdevis, parādu par komunālajiem maksājumiem nav samaksājis.

Prasības pieteikumā norādīts, ka īrnieks nepildīja savus ar Īres līgumu uzņemtos pienākumus pienācīgi, kavējot komunālo maksājumu apmaksu

sākot no 2016.gada decembra, kā rezultātā īrnieka parāds par komunāliem maksājumiem ir 172,23 euro, kas sastāv no parāda par laika periodu no

2016.gada 1.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim 78,21 euro apmērā un par laika periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 15.februārim

94,02 euro apmērā, ko apstiprina SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” 2017.gada 17.janvāra rēķins Nr.17268047/0199 un 2017.gada 15.februāra rēķins

Nr.17268047/02991 (lietas 43. – 44.lapa).

Civillikuma 2141.pants noteic, ka nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1425.pants noteic, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu [..].

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu atgādinājumu.

Atbildētājs atzīst prasību daļā par komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 15.februārim 172,23

euro apmērā, līdz ar to prasība šajā daļā ir apmierināma pilnībā, un minētais parāds piedzenams no atbildētāja par labu prasītājai.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus, kas radušies ūdens noplūdes dēļ 539,77 euro apmērā.

Civillikuma 1770.pantā noteikts, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Ar jēdzienu „zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zaudējumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus un citas

mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata, TNA, Rīga. 2006. lpp.238.).

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Civillikuma 1779.pantā noteikts, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv trīs priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)

tiesību aizskārēja neattaisnojuma darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3)

cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (K.Torgāns. Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006., lpp.209).

2017.gada 23.janvārī SIA ,,Rīgas Namu Pārvaldnieks” sastādījis aktu Nr.1-8/2480 par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem dzīvoklim

/adrese/, konstatējot, ka dzīvokļa Nr./numurs/ saliešana notikusi dzīvokļa Nr./numurs/ vainas dēļ. Veicot dzīvokļa Nr. /numurs/ apsekošanu 2017.gada

12.janvārī, RNP santehniķu brigāde konstatējusi, ka starp sienu un dušas paliktni nav izveidota hermetizācija, kā rezultātā saliets dzīvoklis /numurs/, kas ir

dzīvokļa /numurs/ atbildības zona (lietas 22. – 23.lapa).

AAS ,,Balta” sastādījusi bojātā īpašuma apskates protokolu, norādot, ka atgadījums noticis 2016.gada 31.decembrī. Negadījuma cēlonis – ūdens

noplūde no augšstāva (dzīvoklis Nr.11). Konstatētie bojājumi – vannas istaba 3,27 m2. Bojājuma veids – griesti, krāsoti, appludināti, nolobījusies krāsa

100% - 3,27 m2. Sienas krāsotas, appludinātas, nolobījusies krāsa 100% - 15 m2. Iespējami slēptie defekti, dzīvoklis atrodas 3.stāvā, apmierinošā

tehniskā stāvoklī, remonts veikts pirms 10 – 14 gadiem (lietas 24. – 26.lapa).

SIA ,,LV GROUP SERVISS” sastādījis lokālo tāmi Nr.B-24012017-01 par remonta darbiem objektā /adrese/, par summu 539,77 euro (lietas

27. – 28.lapa).

2017.gada 23.martā AAS ,,Balta” nosūtījusi prasītājai pretenziju par regresa prasības atlīdzību par summu 539,77 euro, norādot, ka minētā

atlīdzība izmaksāta cietušajam 2017.gada 22.martā, sakarā ar nodarītajiem bojājumiem dzīvoklim Nr.8 saliešanas rezultātā (lietas 29.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājas pilnvarotā persona /pers. E/ AAS ,,Balta” samaksājusi 540 euro (lietas 35.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz

atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu. Tikai jau cēlies zaudējums, faktiski pastāvošs zaudējums ir jāatlīdzina.

Civillikuma 1772.pants noteic, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas

atrāvums.

Kā atzinis Augstākās tiesas Senāts, minētās tiesību normas mērķis ir noteikt jau cēlušos zaudējumu veidus. Atbilstoši normas saturam cēlušies

zaudējumi var būt divu veidu – tagadējās mantas samazinājuma un sagaidāmās peļņas atrāvuma veidā. Tagadējās mantas samazinājums rodas gadījumā,

kad ķermeniskai lietai tiek nodarīti bojājumi. Ķermeniskās lietas īpašnieks tā rezultātā cieš zaudējumus, jo bojājumu dēļ attiecīgā lieta ir zaudējusi savas

sākotnējās īpašības. Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā

ir noticis esošās mantas samazinājums, proti, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā (Senāta

2008.gada 29.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-332; 2010.gada 21.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-117).

Zaudējumu atlīdzināšana ir galvenais civiltiesiskais līdzeklis tiesību aizskāruma mantisko seku novēršanai un tās mērķis ir nodrošināt pēc iespējas

pilnīgāku tāda stāvokļa atjaunošanu, kāds būtu bijis tad, ja aizskārums nebūtu noticis.

Tiesa atzīst, lai apmierinātu prasību, prasītājai ir jāpierāda, ka tieši atbildētāja darbības vai bezdarbības rezultātā ir appludināta vannas istaba

dzīvoklī /adrese B/.

Tiesas sēdē atbildētājs norādīja, ka kaimiņš no apakšējā dzīvokļa bija nācis teikt, ka vannas istabā no griestiem sūcas ūdens, bet, tā kā viņa vannas

istabā grīda bijusi sausa, neesot ticējis. Kad kaimiņš atnācis otru reizi, tad nogājis apskatīties. Prasītājai nav zvanījis. Ja pareizi atceras, tad vēlāk

piezvanījis prasītājas vīram. Pats ņēmis nost duškabīni un smērējis silikonu. Pēc tam vairāk kaimiņš nav nācis, domājis, ka viss ir kārtībā.

Izvērtējot minēto, tiesa konstatē, ka duškabīnes bojājums (neizveidotā hermatizācija starp dušas kabīni un sienu) bija jānovērš dzīvokļa īpašniecei

(prasītājai), bet viņa to nevarēja izdarīt, jo atbildētājs nav paziņojis par to, ka kaimiņš ir nācis teikt, ka no griestiem sūcas ūdens. Turklāt kaimiņš ir nācis

vairākas reizes.

Līdz ar to tiesai ir pamats atzīt, ka bojājumi dzīvoklim Nr.8 radušies atbildētāja bezdarbības dēļ, jo viņš, tiklīdz uzzināja, ka no viņa īrētā dzīvokļa

vannas istabas notiek ūdens noplūde, neinformēja par to prasītāju, lai viņa varētu novērst defektu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pastāv visi priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzībai, proti, atbildētājs nav veicis tādus pasākumus, kas novērstu

ūdens noplūdi, zaudējumu apmērs - 539,77 euro un zaudējumi ir cēloniskā sakarā ar atbildētāja neattaisnojamu darbību – nepaziņošanu prasītājai par

notikušo.

Atbildētājs norādīja, ka tāmē norādītā summa ir par lielu, jo appludinātā dzīvokļa vannas istabā remonts nav bijis ļoti sen, tas bijis sliktā stāvoklī, to

viņš redzējis, kad bijis vannas istabu apskatīt.

Tiesa konstatē, ka no tāmes izriet, ka dzīvokļa Nr.8 vannas istabā nav veikti lieki darbi vai iegādāti materiāli, kas telpu uzlabotu vairāk, nekā tā bija

pirms noliešanas. Kā to konstatājusi AAS ,,Balta”, vannas istabas sienas bija krāsotas, arī no tāmes redzams, ka sienas un griesti tiks krāsoti un veikti visi

nepieciešamie sagatavošanas darbi. Kā arī tiesa norāda, ka pats atbildētājs, zinot, ka ūdens noplūde notikusi no viņa īrētā dzīvokļa, varēja vienoties ar

dzīvokļa Nr.8 īpašnieku un veikt darbības, lai izremontētu vannas istabu dzīvoklī Nr.8.

2017.gada 21.jūnijā zvērināta advokāte Oksana Rosovska sastādījusi pretenziju par parāda un zaudējumu samaksu, norādot, ka sniedz juridisku

palīdzību /pers. E/ un /pers. C/ jautājumā par parāda un zaudējumu piedziņu no atbildētāja, kas izriet no 2016.gada 11.novembra Īres līguma. Atbildētājs

brīdināts par sekām, kādas iestāsies, ja parāds un zaudējumi netiks apmaksāti (lietas 30. – 31.lapa).

Atbildētājs pretenziju atstājis bez ievērības, parādu un zaudējumus nav samaksājis.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,

bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti [..].

Tiesas sēdē atbildētājs norādīja, ka pēc aiziešanas no īres dzīvokļa nekādas naudas summas prasītājai nav maksājis.

Pamatojoties uz minēto, prasība ir apmierināma pilnā apmērā un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams no 2016.gada 11.novembra Īres

līguma izrietošais parāds par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 15.februārim 172,23 euro un zaudējumi saistībā ar dzīvokā

/adrese/ saliešanu 539,77 euro, kopā 712 euro.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, savukārt ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību, [..].

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 145,05 euro (lietas 10.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (lietas

11.lapa).

Tiesa konstatē, ka iesniedzot prasības grozījumus, prasītāja prasības summu ir samazinājusi, tādējādi prasītājas samaksātā valsts nodeva ir par

38,25 euro lielāka, nekā to noteic Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts.

Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji gadījumā, ja iemaksāta

lielāka nodeva, nekā to nosaka likums. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās

atmaksāšanu iesniegts tiesā triju gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

Pieteikums par pārmaksātās valsts nodevas atmaksu tiesā nav saņemts, līdz ar to jautājums par pārmaksātās valsts nodevas atmaksu netiek lemts.

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts

nodeva 106,80 euro (15% no 712 euro) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro, kopā 110,10 euro.

Prasītāja lūgusi piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

Lietas materiāliem pievienots zvērinātas advokātes Oksanas Rosovskas 2017.gada 22.jūnijā kvīts Nr.058106, kas izrakstīta pakalpojuma

saņēmējam Andrejam Traškovam par juridiskas palīdzības saņemšanu par summu 10 euro un 2017.gada 28.jūlija kvīts Nr.058108, kas izrakstīta

pakalpojuma saņēmējai /pers. C/ par pretenzijas sastādīšanu, prasības pietekuma sastādīšanu pret prasītāju par summu 130 euro (lietas 33.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no

prasījuma apmierinātās daļas.

Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Saistībā ar minētajām procesuālajām normām, tiesa konstatē, ka zvērināta advokāte Oksana Rosovska sniegusi juridisku palīdzību /pers. E/

(prasītājas pilnvarotajai personai) un prasītājai saistībā ar prasību pret atbildētāju, bet atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir 106,80 euro,

kas piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.

No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas - redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 5,36 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas samaksātos 3,30 euro,

piedzenami no atbildētāja valsts labā, t.i., 2,06 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājai nosakāms 10

dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 189.,190., 192., 193., 195., 204.1,

250.26 un 250.27pantu, tiesa

no s pri e da

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/,

- parādu, kas izriet no 2016.gada 11.novembra Īres līguma par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 15.februārim 172,23 euro

(viens simts septiņdesmit divi euro un 23 centi);

- zaudējumus 539,77 euro (pieci simti trīsdesmit deviņi euro un 77 centi) un

- tiesāšanos izdevumus - valsts nodevu 106,80 euro (viens simts seši euro un 80 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (trīs

euro un 30 centi) un ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību 106,80 euro (viens simts seši euro un 80 centi), pavisam kopā 928,90

euro (deviņi simti divdesmit astoņi euro un 90 centi).

Naudas summas samaksa veicama /pers. C/ norēķinu kontā LV43HABA0551009307266, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā tiesas izdevumus: ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,06 euro (divi euro un

6 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C33579217.

Noteikt /pers. D/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas Siguldā kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10

dienu termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, 2018.gada 16.aprīļa, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Ilstere