Court partially allowed marital property division and ownership recognition but rejected mortgage removal.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court partially upheld the first-instance judgment regarding the division of marital property and recognition of ownership rights between the spouses. While the court affirmed the division of the real estate into equal shares and the removal of one spouse's ownership title from the specific portion, it rejected the request to extinguish the mortgage registered on the property. The court ruled that the creditor's rights, established prior to the property division and recorded in the land registry, cannot be impaired by the subsequent division of marital assets.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: Where a mortgage is registered on marital property before its division, the creditor's rights remain indivisible and cannot be extinguished in part; the division of marital property does not impair pre-existing creditor rights.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C37085011
Lietas arhīva Nr. CA-0018-14/11
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Zemgales apgabaltiesa
Civillietu tiesu kolēģija
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese R.Knabe
Tiesnese A.Misiuna
Tiesnese M.Terjuhana
ar tiesas sēdes sekretāri I.Butkus
piedaloties lietas izskatīšanā prasītājai /pers. A/, atbildētājam /pers. B/, atbildētājas LAS „Latvijas/Nosaukums A/ pilnvarotajai
pārstāvei /pers. C/
izskatīja atklātā tiesas sēdē Jelgavā, 2014.gada 10.februārī
civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ un LAS „Latvijas/Nosaukums A/ par laulāto kopmantas sadali, īpašuma tiesību atzīšanu uz
nekustamo īpašumu un hipotēkas dzēšanu un /pers. B/ pretprasībā par laulāto kopmantas sadali sakarā ar /pers. A/ apelācijas
sūdzību par Tukuma rajona tiesas 2013.gada 2.janvāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ rajona tiesā cēlusi prasību un tās grozījumus pret /pers. B/ un LAS “Latvijas/pers. E/” par laulāto kopmantas sadali, īpašuma
tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu un hipotēkas dzēšanu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 89.panta 2.daļu, 90.panta 2.daļu,
99.pantu, 100.panta 3.daļu, 109.panta 1.daļas 3.punktu, 2.un 3.daļu, prasītāja lūdz atzīt par laulāto kopmantu nekustamo īpašumu
/adrese/Nr.3, /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, atzīt viņai īpašuma tiesības uz 89/100 domājamām daļām no šī nekustamā īpašuma,
dzēšot šajā daļā atbildētāja /pers. B/ īpašuma tiesības; atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas dienas 2007.gada 19.jūnijā starp
/pers. B/ un AS „ noslēgto Hipotēkas līgumu Nr.RC00-07-A-090/1, tajā skaitā visus papildinājumus un grozījumus; dzēst
zemesgrāmatā izdarītos ierakstus par labu AS „Latvijas/Nosaukums A/ par hipotēkas nostiprināšanu daļā uz prasītājai pienākošajām
89/100 domājamām daļām no īpašuma Viļņu ielā 3, kas sastāv no zemes gabala 0,13 ha platībā un uz zemes gabala esošās
jaunbūves dzīvojamās mājas. Lūdz atsvabināt prasītājai pienākošos laulāto kopmantas daļu no piedziņas, kas vērsta uz atbildētāja
parādsaistībām pret AS „Latvijas/Nosaukums A/ piespiedu izpildi. Sakarā ar to, ka atbildētājs ir uzņēmies pārmērīgi lielas
kredītsaistības savu biznesa plānu un viņam piederoša SIA „Adapters" komercdarbības veikšanai, kuras nespēj atmaksāt un tā
rezultātā parāda piedziņai tiek pakļauta arī prasītājas daļa laulāto kopmantā, nepieciešams sadalīt laulāto kopmantu. Laulības līgums
nav noslēgts, starp pusēm pastāv laulāto likumiskās mantiskās tiesības. Aizdevuma atmaksas garantēšanai atbildētājs ieķīlājis par
labu bankai uz atbildētāja vārda Zemesgrāmatās nostiprināto nekustamo īpašumu Engures novads Lapmežciema pagastā /adrese/ .
Nekustamais īpašums ir iegūts laulības laikā un saskaņā ar Civillikuma 89. panta 2. daļu ir laulāto kopmanta, kaut arī zemesgrāmatā
ir nostiprināts uz viena laulātā vārda. Ievērojot īpašuma iegūšanas mērķi un Civillikumā nostiprināto zemes un ēku vienotības principu,
prasītājai atzīstamas tiesības uz minēto domājamo daļu īpašuma. Prasītāja nav piekritusi šī nekustamā īpašuma ieķīlāšanai par labu
bankai kā parādnieka laulātā ,un ar izdarīto hipotēku ir aizskartas viņas īpašnieka tiesības. Vēl laulības laikā kā laulāto kopmanta ir
iegūts nekustams īpašums Engures novads Lapmežciema pagastā Ragaciems Viļņu iela l, bet zemesgrāmatā nostiprināts uz
prasītājas vārda, tādēļ 1/2 no nekustamā īpašuma Viļņu iela l piekrīt atbildētājam, taču īpašumam Viļņu ielā l ir daudz mazāka vērtība,
nekā uz atbildētāja vārda reģistrētajam īpašumam Viļņu ielā 3. Nekustamā īpašuma Viļņu iela l kadastra vērtība ir Ls 15 886,00.
Nekustamā īpašuma Viļņu ielā 3 sastāvā ietilpstošās zemes kadastra vērtība sastāda LVL 11440,00, bet dzīvojamās mājas
inventarizācijas vērtība sastāda LVL 42276,00. Ņemot vērā to, ka dzīvojamā māja pilnībā tika uzbūvēta par viņas naudas līdzekļiem,
uzskata, ka prasītājai ir tiesības pieprasīt 89/100 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kas atbilst dzīvojamās mājas
inventarizācijas vērtībai un pusei no zemes gabala kadastrālās vērtības. Uz prasītāju nav attiecināmas un nav iekļaujamas laulāto
mantas sadalē tās kredītsaistības, ko vienpersoniski uzņēmies atbildētājs, jo kredīti netika izlietoti ģimenes un kopējās saimniecības
vajadzībām, bet tikai atbildētāja biznesa plānu realizācijai, ar ko viņai nav sakara. Piekrīt atbildētājam kā laulātajam nodot īpašumā
1/2 domājamo daļu uz viņas vārda reģistrēto mazvērtīgākā īpašuma Engures novads Lapmežciema pagastā Ragaciems,/adrese/,
kura var tikt izmantota viņa kredītu dzēšanai.
Atbildētājs/pers. B/ iesniedzis tiesā pretprasību, kurā norāda, ka prasību atzīst, lūdz atzīt par laulāto kopmantu arī nekustams īpašumu
/adrese/, Ragaciems Lapmežciema pagastā, kas reģistrēts uz prasītājas vārda, un atzīt viņam īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu
no šī nekustamā īpašuma (īpašuma ½ vērtība Ls 7943,00), dzēšot šajā daļā prasītājas īpašuma tiesības un atsvabināt viņam nodoto
un palikušo laulāto kopmantas daļu no piedziņas, kas vērsta uz prasītājas parādsaistībām pret AS „Latvijas Krājbanka” piespiedu
izpildi. Tā kā pēc /pers. A/ prasības iesniegšanas arī pret viņu ir stājušies spēkā nolēmumi par parādu piedziņu, kas nodoti izpildei,
nepieciešams tiesas spriedums.
Ar Tukuma rajona tiesas 2013.gada 2.janvāra spriedumu prasība un pretprasība apmierinātas daļēji. Tiesa nosprieda atzīt par laulāto
/pers. A/ un /pers. B/ kopmantu nekustamos īpašumus /adrese/Nr./numurs/, Ragaciems Lapmežciema pagasts Engures novads,
kadastra Nr. /numurs B/un Viļņu iela Nr./numurs/ Ragaciems Lapmežciema pagasts Engures novads, kadastra Nr. /numurs C/; atzīt
/pers. A/ īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese/ ielā 3 Ragaciems, Lapmežciema pagasts Engures
novads, kadastra Nr. /numurs A/, kas ierakstīts Tukuma zemesgrāmatas nodaļas Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījumā
Nr./numurs D/, dzēšot šajā daļā /persona B/īpašuma tiesības; atzīt /pers. B/ īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamā
īpašuma /adrese/ Ragaciems, Lapmežciema pagasts Engures novads, kadastra Nr. /numurs C/, kas ierakstīts Tukuma
zemesgrāmatas nodaļas Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs E/, dzēšot šajā daļā /pers. A/ īpašuma
tiesības; noraidīt /pers. A/ prasību daļā par 2007.gada 19.jūnijā starp /pers. B/ un AS /nosaukums/ noslēgtā hipotēkas līguma atzīšanu
par spēkā neesošu un hipotēkas dzēšanu; noraidīt /pers. B/ pretprasību daļā par laulāto kopmantas daļas atsvabināšanu no
parādsaistībām pret AS/nosaukums/ Tiesa nosprieda atcelt prasības nodrošinājumu par izpildu darbības atlikšanu Zemgales
apgabaltiesas iecirkņa Nr. 113 zvērinātas tiesu izpildītājas Rigmontas Grīgas izpildu lietā Nr. 726-C3.1/2011 par parāda piedziņu no
/pers. B/ /nosaukums/ labā, un Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 113 zvērinātas tiesu izpildītājas Rigmontas Grīgas izpildu lietā
Nr.1016-C3.1/2011 par parāda piedziņu no /pers. A/ AS /nosaukums/labā, nosakot, ka prasības nodrošinājums saglabājas līdz
dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.
Spriedums pamatots ar sekojošiem argumentiem.
Pušu laulība noslēgta 1989.gada 4.februāri, laulība nav šķirta.
Puses nav slēgušas laulības līgumu, laulātajiem ir likumiskās mantiskās attiecības, ko regulē Civillikuma 89.-110.pants.
Atbilstoši Civillikuma 89.pantam katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst
laulības laikā.
Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi, vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem, vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir
abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.
Ja kādas vienam laulātajam piederošas mantiskas vērtības laulības laikā atvieto ar citām, pēdējās ir šī laulātā manta.
Kāda manta ietilpst laulātā atsevišķā mantā, nosaka Civillikuma 91.pants.
Nekustamais īpašums /adrese/ Ragaciems Lapmežciema pagasts Engures novads Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas
nodalījumā Nr. /numurs D/, ar kadastra numuru /numurs A/, nostiprināts uz atbildētāja /pers. B/ vārda 1995.gada 5.maijā.
Nekustamais īpašums /adrese/ Ragaciems Lapmežciema pagasts Engures novads Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas
nodalījumā Nr. /numurs E/, ar kadastra numuru /numurs C/, nostiprināts uz /pers. A/ vārda pamatojoties uz 2000.gada 27.okotbra
Pirkuma līgumu.
Tiesa atzīst, ka abi minētie īpašumi ir atzīstami par laulāto kopmantu, jo tie ir iegūti laulības laikā par abu laulāto kopīgiem līdzekļiem.
Zemi Viļņu ielā /pers. B/ 1995.gadā 10.martā izpircis par viņam piešķirtajiem 17,54 sertifikātiem.
Nav strīda, ka laulības laikā no 1993.gada līdz 2004.gadam uz /pers. B/ piederošā zemes gabala Viļņu ielā /numurs/ tika uzcelta
dzīvojamā māja par abu laulāto kopīgiem līdzekļiem.
Tiesa uzskata, ka nevar atzīt īpašumu /nosaukums/ par /pers. B/ atsevišķu mantu tikai tāpēc, ka viņš ir izpircis zemi par saviem
privatizācijas sertifikātiem, jo jāņem vērā, ka māja, kas uzcelta uz minētā zemes gabala, ir celta par abu laulāto kopīgiem līdzekļiem,
tātad nekustamais īpašums nevar būt /pers. K/ atsevišķa manta, kas iegūta tikai par viņa atsevišķiem līdzekļiem.
Prasītāja /pers. A/ nav prasījusi izmaksāt savu ieguldījumu /pers. B/ īpašumā un atbildētājs /pers. B/ ir atzinis, ka /pers. A/ pieder
īpašumā ½ domājamā daļa no nekustamā īpašuma Viļņu ielā 3, tātad tiesai nav pamata atzīt, ka īpašums Viļņu ielā 3 ir /pers. B/
atsevišķa manta un noteikt izmaksāt /pers. A/ viņas ieguldījumu, jo šāds prasījums tiesai nav iesniegts.
Tiesa uzskata, ka prasītājai /pers. A/ īpašuma tiesības atzīstamas uz ½ domājamo daļu, nevis uz 89/100 daļām, jo viņa lietā nav
pierādījusi savu atsevišķu ieguldījumu un to apmēru.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Tiesa uzskata, ka lietā nav iesniegts neviens pierādījums, kas pierādītu prasītājas /pers. A/ ieguldījumu nekustamajā īpašumā 89/100
daļu apmērā.
Tā kā lietā nav pierādīts abu laulāto ieguldījuma apmērs nekustamajā īpašumā Viļņu ielā /numurs/Ragaciemā Lapmežciema
pagastā, tiesa uzskata, ka īpašuma tiesības nosakāmas abiem laulātiem līdzīgās daļās, tātad katram ½ domājamo daļu, atbilstoši
Civillikuma 89.panta 2.daļai.
Tā kā puses nav prasījušas reālu laulāto kopmantas sadali, tiesa atzīst, ka katram laulātajam nosakām ½ domājamā daļa no
nekustamā īpašuma.
Atzīstot īpašuma tiesības katram laulātajam uz ½ domājamo daļu no īpašuma /adrese/, tātad nodibinot kopīpašumu, tiesa ņem vērā,
ka pušu laulība nav šķirta un nekustamais īpašums /adrese/ir abu laulāto kopīgā dzīves vieta.
Tiesa atzīst, ka nekustamais īpašums Vilņu ielā 1 Ragaciemā Lapmežciema pagastā ir laulāto kopmanta, kas pieder abiem laulātiem
līdzīgās daļās.
Puses tiesai ir apliecinājušas un lietā nav strīds, ka nekustamais īpašums Viļņu ielā 1 Ragaciemā Lapmežciema pagastā ir laulāto
kopmanta, jo tas ir pirkts laulības laikā - Pirkuma līgums noslēgts 2000.gada 27.okotbrī, par abu laulāto kopīgiem līdzekļiem.
Tā kā starp pusēm nepastāv strīds par nekustamo īpašumu /nosaukums/ kā laulāto kopīgu mantu, puses nav prasījušas reālu laulāto
kopmantas sadali, tiesa atzīst, ka katram laulātajam nosakām ½ domājamā daļa no nekustamā īpašuma /adrese/
Tiesa atzīst, ka prasība daļā par hipotēkas līguma atzīšanu par spēkā neesošu un hipotēkas atcelšanu ir noraidāma, kā arī noraidāma
pretprasība daļā par laulāto kopmantas daļas atsvabināšanu no parādsaistībām.
Civillikuma 1295.pants nosaka, ka ja kopīpašnieks ieķīlā kopējo lietu ar pārējo kopīpašnieku piekrišanu, tad ķīlas tiesības atteicas uz
visu lietu; bet bez pārējo piekrišanas viņš drīkst ieķīlāt tikai savu kopējas lietas domājamo daļu.
Nekustamajam īpašumam /adrese/Ragaciems Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījumā nr./numurs F/nostiprināta
hipotēka, pamatojoties uz 2007.gada 19.jūnija Aizdevuma līguma Nr. RC00-07-A-090 un Hipotēkas līguma Nr. RC00-07-A-090/1
noslēgtu starp AS „Latvijas Krājbanka” un /pers. B/.
P rasītāja /pers. A/ ir parakstījusi Nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai par hipotēkas reģistrēšanu nekustamajam
īpašumam /adrese/ Ragaciemā Lapmežciema pagastā kā nostiprinājuma lūdzēja laulātā. Nostiprinājuma lūguma 5.punktā noteikts,
ka parakstot šo nostiprinājuma lūgumu Hipotēkas devēja /pers. B/ laulātā /pers. A/ apliecina, ka neiebilst nekustamā īpašuma
ieķīlājumam no 2007.gada 19.jūnija Aizdevuma līguma Nr.RC00-07-A-090 izrietošo saistību nodrošināšanai.
Tiesa uzskata, ka nav pamata atzīst 2007.gada 19.jūnija Hipotēkas līgumu N.RC00-07-A-090/1 par spēkā neesošu, jo prasītājai kā
aizņēmēja laulātai bija zināms par hipotēkas līguma noslēgšanu un hipotēkas reģistrēšanu uz nekustamo īpašumu Viļņu ielā 3
Ragaciemā Lapmežciema pagastā, kam viņa deva savu piekrišanu, parakstot Nostiprinājuma lūgumu.
Tāpat tiesa atzīst. ka nav pamata dzēst hipotēku uz prasītajai pienākošo ½ domājamo daļu, jo hipotēka attiecas uz visu īpašumu un
to dalot ķīlas ņēmēja tiesība uz visu īpašumu nemainās, jo hipotēka ir nodibināta uz visu īpašumu un to nevar nodibināt uz vienam
kopīpašniekam piederošo nekustamā īpašuma domājamo daļu (CL 1297.p.).
Atbilstoši Civillikuma 1298.pantam, ja kopīpašnieka domājamā daļa no kopējas lietas, to ieķīlājot, vēl nav bijusi noteikta, tad ķīlas
tiesība gan attiecas uz visām šās lietas daļām, bet lietu sadalot aprobežojas tikai ar viņa daļu.
Tā kā nekustamais īpašums /adrese/ Ragaciemā Lapmežciema pagastā hipotēkas nodibināšanas laika nebija sadalīts un hipotēka
reģistrēta uz visu īpašumu, ir spēkā hipotekārās ķīlas tiesības atbildības nedalāmība un nav pamata dzēst hipotēku kādā tās daļā, jo
dalot laulāto kopmantu, nevar tikt aizskartas kreditora – LAS „Latvijas/Nosaukums C/ tiesības, kas radušās pirms laulāto kopmanta
sadales un kas ierakstītas zemesgrāmatās.
Nekustamajam īpašumam Viļņu ielā 1 Ragaciems Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījumā nr./numurs G/nostiprināta
hipotēka, pamatojoties uz 2008.gada 14.augusta Aizdevuma līguma Nr. RC61-08-A-059 un Hipotēkas līguma Nr. RC61-08-A-059/1
noslēgtu starp /nosaukums// un /pers. A/.
Atbildētājs /pers. B/ ir parakstījis Nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai par hipotēkas reģistrēšanu nekustamajam
īpašumam /nosaukums/ Ragaciemā Lapmežciema pagastā kā nostiprinājuma lūdzēja laulātais. Nostiprinājuma lūguma 5.punktā
noteikts, ka parakstot šo nostiprinājuma lūgumu Hipotēkas devējas /pers. A/ laulātais /pers. B/ apliecina, ka neiebilst nekustamā
īpašuma ieķīlājumam no 2008.gada 14.augusta Aizdevuma līguma Nr.RC61-08-A-059 izrietošo saistību nodrošināšanai.
Tiesa uzskata, ka /pers. B/, parakstot Nostiprinājuma lūgumu kā aizņēmējas laulātam, bija zināms par hipotēkas līguma noslēgšanu
un hipotēkas reģistrēšanu uz nekustamo īpašumu /nosaukums/ Ragaciemā Lapmežciema pagastā, kam viņš deva savu piekrišanu,
parakstot Nostiprinājuma lūgumu.
Tiesa atzīst, ka nav pamata atsvabināt /pers. B/ pienākošo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /nosaukums/nosaukums/
pagastā no piedziņas vēršanas /pers. A/ parādsaistību piespiedu izpildei, jo hipotēka attiecas uz visu īpašumu un to dalot ķīlas
ņēmēja tiesība uz visu īpašumu nemainās, jo hipotēka ir nodibināta uz visu īpašumu un to nevar nodibināt uz vienam kopīpašniekam
piederošo nekustamā īpašuma domājamo daļu (CL 1297.p.).
Tā kā nekustamais īpašums /nosaukums/ Ragaciemā Lapmežciema pagastā hipotēkas nodibināšanas laika nebija sadalīts un
hipotēka reģistrēta uz visu īpašumu, ir spēkā hipotekārās ķīlas tiesības atbildības nedalāmība un nav pamata dzēst hipotēku kādā
tās daļā, jo dalot laulāto kopmantu, nevar tikt aizskartas kreditora – /nosaukums/tiesības, kas radušās pirms laulāto kopmanta
sadales un kas ierakstītas zemesgrāmatās.
Tiesa uzskata, ka laulāto kopmantas sadales rezultāts nevar apgrūtināt vai pat izslēgt kreditora iespēju apmierināt viņa iegūtos
prasījumus pret vienu vai otru laulāto, jo kreditoram tiesiski pamatoti jāpaļaujas uz tādu mantisko attiecību pastāvēšanu, kādas tās
pastāvēja laulāto starpā pirms kopmantas dalīšanas, tāpēc nav pamatoti pušu prasījumi par hipotēkas dzēšanu daļā un katra daļas
atsvabināšanu no piedziņas.
Par Tukuma rajona tiesas 2013.gada 2.janvāra spriedumu prasītāja /pers. A/ iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka tiesa
nepamatoti lietu izskatījusi bez prasītājas klātbūtnes, neraugoties uz to, ka no 2012.gada 10.decembra līdz 2.janvārim prasītāja
slimojusi, par ko telefoniski un ar faksu informējusi tiesu. Norāda, ka prasītāja nav tikusi iepazīstināta ar Hipotēkas līguma būtību un
saturu, nav izskaidrots viņas paraksta uz nostiprinājuma lūguma saturs un tā tiesiskās sekas, prasību cēlusi, neapzinoties, ka šādu
nostiprinājuma lūgumu būtu parakstījusi. Hipotēkas līgums 2007.gada 19.jūnijā noslēgts starp /pers. B/ un AS “Latvijas/pers. E/”.
2008.gada 20.augustā un 2009.gada 22.decembrī parakstītas vienošanās par grozījumiem Hipotēkas līgumā, kā rezultātā uz
nekustamo īpašumu /adrese A/, Lapmežciema pagastā par labu Bankai ir nostiprināta hipotēka par maksimālo summu Ls
200109,98. Norāda, ka arī ar minētajiem grozījumiem prasītāja nav tikusi iepazīstināta un nav parakstījusi nekādus ar tiem saistītus
dokumentus, nav uzņēmusies no tiem izrietošās saistības. Atbilstoši Civillikuma 1068.pantam, 1402.pantam, minētais darījums, kurā
viņa nav puse, nerada prasītājai tiesiski saistošas sekas. Pretēji tiesas secinājumam un atbilstoši Civillikuma 1072.pantam, katra
kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādējādi, saskaņā ar Civillikuma 1298.pantu hipotēkas
aprobežojums attiecināms tikai uz atbildētājam piekrītošo domājamo daļu. Ja darījums ir apstrīdams, tad tikai ceļot attiecīgu prasību,
var panākt ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā. Norāda, ka atbildētājam pienākas mazāka domājamā daļa no nekustamā īpašuma
Viļņu ielā 1, jo šo īpašumu par saviem naudas līdzekļiem iegādājās prasītāja, samaksājot pirkuma cenu USD 29400, ko atbildētājs
nav apšaubījis. Prasītājai pienākas 9/10 domājamās daļas, bet atbildētājam pienākas 1/10 domājamā daļa no minētā nekustamā
īpašuma Viļņu ielā 1, bet nekustamajā īpašumā Viļņu ielā 3 prasītājai pienākas 89/100 domājamās daļas no nekustamā īpašuma.
Apelācijas tiesas sēdē prasītāja /pers. A/ apelācijas sūdzību un prasību uzturēja pēc tajās minētajiem motīviem.
Atbildētājs/pers. B/ apelācijas tiesas sēdē apelācijas sūdzību un prasību atzina, pretprasību uzturēja pēc tajās minētajiem motīviem.
LAS “Latvijas/pers. E/” pilnvarotā pārstāve /pers. C/ prasību un apelācijas sūdzību neatzina, pirmās instances tiesas
spriedumu atzina par pamatotu.
Zvērināta tiesu izpildītāja R.Grīga uz tiesas sēdi nav ieradusies, par tiesas sēdes vietu un laiku likumā noteiktā kārtībā
paziņots.
Motīvu daļa
Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un argumentus, izvērtējot rakstveida pierādījumus lietā, Civillietu tiesu kolēģija atzīst,
ka prasība un pretprasība apmierināmas daļēji.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā
ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas
sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
/pers. A/ prasības lietu, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka Tukuma rajona tiesas 2013.gada 2.janvāra spriedumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ tā pievienojas minētā sprieduma motivācijai.
Pārbaudot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesas sēdes ir atliktas
vairākkārt, uz kurām prasītāja /pers. A/ nebija ieradusies ( 2011.gada 1.novembrī; 2012.gada 2.februārī; 2012.gada 10.aprīlī;
2012.gada 7.jūnija tiesas sēde atlikta, apmierinot prasītājas lūgumu). 2012.gada 18.decembrī lieta izskatīta pēc būtības bez
prasītājas /pers. A/ piedalīšanās tiesas sēdē, kurai par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa likuma 56.panta noteiktajā
kārtībā.
Prasītājas neierašanās attaisnojoši dokumenti tiesā netika saņemti, par tādu nevar atzīt darba nespējas lapu par laika periodu no
2012.gada 12.decembra līdz 2012.gada 14.decembrim, kurā nav ieraksta, ka /pers. A/ veselības stāvokļa dēļ nevar piedalīties tiesas
sēdē. Līdz ar to nepamatots ir apelatores /pers. A/ iebildums, ka tiesa, izskatot lietu bez viņas klātbūtnes, ir liegusi prasītājai
procesuālās tiesības, pārkāpjot Civilprocesa likuma 74.,209.pantu.
Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka 1998.gada 2.jūnijā prasītājai /pers. A/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ar
kadstra Nr./numurs/, /adrese/, Lapmežciema pag.
Atbildētājam/pers. B/ 1995.gada 5.maijā nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ar kadastra Nr./numurs A/, /adrese/,
Lapmežciema pag.
Laulība starp pusēm noslēgta 1989.gada 4.martā.
No minētā izriet, ka abi nekustamie īpašumi- /nosaukumi/ ir iegūti pušu laulības kopdzīves laikā. Tādējādi, atbilstoši Civillikuma
89.pantam, kas noteic, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi, vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem, vai ar otra
laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta: šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās, - abi
īpašumi atzīstami par laulāto /pers. A/ un /pers. B/ kopmantu, īpašuma tiesības nosakot abiem laulātiem līdzīgās daļās - katram ½
domājamās daļas apmērā. Lietā nav iegūti pierādījumi, kas apstiprinātu prasītājas apgalvojumu, ka viņai pienākas 89/100
domājamās daļas no nekustamā īpašuma /nosaukums/ prasītāja nav pierādījusi savu atsevišķu ieguldījumu un to apmēru. Tāpat nav
iegūti pierādījumi, kas dotu pamatu atzīt, ka nekustamais īpašums /adrese B/ ir prasītājas atsevišķa manta.
2007.gada 19.jūnija starp /nosaukums/ un /pers. B/ noslēgts Aizdevuma līgums Nr. RC00-07-A-090 un Hipotēkas līgums Nr. RC00-
07-A-090/1, saskaņā ar kuriem nekustamajam īpašumam Viļņu ielā 3 Ragaciems zemesgrāmatā nostiprināta hipotēka.
Prasītāja/pers. O/ ir parakstījusi Nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai par hipotēkas reģistrēšanu minētajam nekustamajam
īpašumam Viļņu ielā 3 kā nostiprinājuma lūdzēja /pers. B/ laulātā. Nostiprinājuma lūguma 5.punktā noteikts, ka, parakstot šo
nostiprinājuma lūgumu, /pers. A/ apliecina, ka neiebilst nekustamā īpašuma ieķīlājumam no 2007.gada 19.jūnija Aizdevuma līguma
Nr.RC00-07-A-090 izrietošo saistību nodrošināšanai.
Pie šādiem apstākļiem nevar atzīt par pamatotu prasītājas iebildumu, ka viņai nav bijis zināms nostiprinājuma lūguma saturs un
tiesiskās sekas. Līdz ar to nav pamata 2007.gada 19.jūnija Hipotēkas līgumu atzīt par spēkā neesošu.
Saskaņā ar prasītājas piekrišanu, parakstot bez iebildumiem Nostiprinājuma lūgumu par hipotēka nostiprināšanu uz visu nekustamo
īpašumu /nosaukums/, un atbilstoši Civillikuma 1297.pantam, kas noteic, ka nodibināt ķīlas tiesību uz nekustamas lietas daļu vai uz
vienam kopīpašniekam piederošas daļas daļu nav pielaižams, - nav pamata dzēst ierakstu par hipotēkas nostiprināšanu 89/100
domājamo daļu apmērā. Civilprocesa likuma 1295.pants noteic, ja kopīpašnieks ieķīlā kopējo lietu ar pārējo kopīpašnieku piekrišanu,
tad ķīlas tiesības atteicas uz visu lietu.
Tā kā nekustamais īpašums /nosaukums/Ragaciemā Lapmežciema pagastā hipotēkas nodibināšanas laika nebija sadalīts un
hipotēka reģistrēta uz visu īpašumu, ir spēkā hipotekārās ķīlas tiesības atbildības nedalāmība un nav pamata dzēst hipotēku kādā
tās daļā, jo dalot laulāto kopmantu, nevar tikt aizskartas kreditora – LAS „Latvijas Krājbankas” tiesības, kas radušās pirms laulāto
kopmanta sadales un kas ierakstītas zemesgrāmatās, kā to pamatoti atzinusi pirmās instances tiesa.
Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzības argumenti nedod pamatu apmierināt prasību prasītajā apmērā.
Pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru noraidīta /pers. B/ pretprasība daļā par laulāto kopmantas daļas atsvabināšanu no
parādsaistībām pret AS „Latvijas Krājbanka” nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.
Nav pārsūdzēts spriedums arī daļā, ar kuru atcelts prasības nodrošinājums par izpildu darbības atlikšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no prasītājas a valsts labā piespriežami tiesas izdevumi par pavēstu
piegādāšanu 6,26 euro, nosakot 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434.pantiem, Civillietu tiesu kolēģija
nosprieda
Atzīt par laulāto /pers. A/ un /pers. B/ kopmantu nekustamos īpašumus Viļņu iela Nr./numurs/, /adrese/, kadastra Nr. /numurs
B/un Viļņu iela Nr./numurs/ /adrese/, kadastra Nr. /numurs C/.
/pers. A/ /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma
/adrese/novads, kadastra Nr. /numurs A/, kas ierakstīts Tukuma zemesgrāmatas nodaļas Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas
nodalījumā Nr./numurs D/, dzēšot šajā daļā /pers. B/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības.
/pers. B/ /pers. B/, personas kods /personas kods/ īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma/adrese/, kadastra
Nr. /numurs C/, kas ierakstīts Tukuma zemesgrāmatas nodaļas Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs E/,
dzēšot šajā daļā /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības.
Pārējā daļā prasību noraidīt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,26 euro (Ls 4,40), nosakot
10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļā, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentam, 30 dienu laikā iesniedzot kasācijas sūdzību
Zemgales apgabaltiesā.
Pilns spriedums izgatavots 2014.gada 24.februārī.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja R.Knabe
Tiesnese A.Misiuna
Tiesnese M.Terjuhana