Legislator Case Law & Legislation
11250029214 / K19-0149-14 AI generated

Court dismisses evidence review request and convicts defendant of drunk driving while evading license revocation. Defendant admits guilt; court imposes suspended sentence and revokes driving rights. Defendant admits guilt; court imposes suspended sentence and revokes driving rights.

Case Number 11250029214 / K19-0149-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's request to skip evidence review, noting he fully admitted guilt and understood the appeal process. Facts show the defendant drove an alcohol-impaired vehicle without a license while serving a prior sentence for the same offense. The court convicted him of two crimes, combined the sentences, and added the unexpired time from the previous judgment to determine the final penalty.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 262. panta 2. daļa; 312. pants; Kriminālprocesa likums 499. pants; 511. pants; 512. pants: When a defendant admits guilt and the prosecution agrees, the court may skip evidence review; sentences for multiple offenses are combined, and unexpired time from prior judgments is added to the final term.

Keywords

AI generated
drunk driving offense evading license revocation combined sentencing admission of guilt suspended sentence driving rights revocation evidence review waiver

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 262. panta 2. daļa
Krimināllikuma 312. pants
Kriminālprocesa likums 499. pants
Kriminālprocesa likums 511. pants
Kriminālprocesa likums 512. pants
Krimināllikuma 50. pants
Krimināllikuma 51. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11250029214

Lietas arhīva Nr. K19-0149-14/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2014.gada 28.jūlijā

Kuldīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Anita Simsone

ar tiesas sēžu sekretāri Ivetu Valtmani

piedaloties prokuroram Gintam Mežiņam

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu

/pers. A/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas, 312.panta.

Izskatot lietu, tiesa

konstatēja

/pers. A/ vadīja transporta līdzekli, būdams alkoholisko dzērienu iespaidā un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām

(transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) šādos apstākļos:

2014.gada 14.jūnijā, ap plkst. 21.20, /pers. A/, būdams iepriekš sodīts ar Liepājas tiesas 2012.gada 9.maija spriedumu, papildsoda

izciešanas laikā, vadīja /pers. B/ piederošo automašīnu /TL marka/ 80, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, Kuldīgas

novadā pa autoceļu P1l8 (Ganību ielu), 7.kilometrā, Kuldīgas pilsētas virzienā, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras ar

iepriekš minēto tiesas spriedumu atņemtas uz četriem gadiem sešiem mēnešiem, atrodoties alkohola ietekmē ar minimālo alkohola

koncentrāciju izelpotajā gaisā 1,78 promiles, līdz viņu apturēja policijas darbinieks.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā.

/pers. A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas un konkrēti:

2014.gada 14.jūnijā, ap plkst. 21.20, /pers. A/, zinādams, ka 2012.gada 22.maijā spēkā stājies Liepājas tiesas 2012.gada 9.maija

spriedums, ar kuru viņš atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā un

312.pantā un sodīts ar piespiedu darbu uz 160 stundā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem sešiem

mēnešiem, papildsoda izciešanas laikā, atrodoties alkohola ietekmē ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā 1,78

promiles, vadīja /pers. C/ piederošo automašīnu /TL marka/ 80, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, Kuldīgas novadā par

autoceļu P118 (Ganību ielu), 7.kilometrā, Kuldīgas pilsētas virzienā, līdz viņu apturēja policijas darbinieks. Tādējādi /persona

A./izvairījās no tiesas piespriestā tiesību ierobežošanas soda izciešanas.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā.

Tiesas sēdē apsūdzētais lūdza tiesu, pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt, jo viņš savu vainu pilnībā atzīst un saprot, ka

spriedums ir pārsūdzams tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

Prokurors pievienojās apsūdzētā lūgumam un uzskatīja, ka pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā nav nepieciešams veikt.

Ņemot vērā apsūdzētā, kā arī prokurora viedokli, tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj pierādījumu

pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt, jo apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un tiesa ir pārliecinājusies, ka

lietas materiāli to kopumā pierāda apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā

vainu un noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pareiza.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas – transporta līdzekļa vadīšana alkoholisko

dzērienu iespaidā, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) un

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta – izvairīšanās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, ar lietas materiāliem ir pierādīta

pilnīgi, un viņa izdarītais noziedzīgais nodarījums ir kvalificējams pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas un Krimināllikuma

312.pantaun par šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu apsūdzētais ir sodāms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums attiecībā uz noziedzīga nodarījuma

kvalifikāciju spriedumā netiek norādīts.

Tiesa nolemj pārbaudīt pierādījumus, kuri attiecas uz apsūdzētā personību.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas un

312.panta, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. un 46.panta nosacījumus, tas ir, ņem vērā likumā definēto kriminālsoda mērķi, soda

noteikšanas vispārējos principus un izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, vainīgā personīburaksturojošos apstākļus, atbildību

mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas klasificējas kā mazāk

smags noziegums.

No lietas materiāliem redzams, ka apsūdzētais agrāk sodīts (lietas 30.lapa) septiņas reizes, pēdējo reizi 2012.gada 9.maijā Liepājas

tiesā pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas, 312.panta ar piespiedu darbu uz 160 stundām, atņemot visa veida transporta līdzekļu

vadīšanas tiesības uz 4 gadiem 6 mēnešiem. Pamatsods izciests, papildsods nav izciests.

Tiesa uzskata, ka minētais apsūdzēto raksturo negatīvi un norāda uz to, ka /pers. A/ analoģiskus noziedzīgus nodarījumus izdara

regulāri, nav labojies, jo neraugoties uz izciestajiem sodiem, izdara jaunu analoģisku noziedzīgu nodarījumu.

/pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka viņa apgādībā ir divi bērni, sieva slimojot, bet tagad sākusi strādāt un gūstot iztikas līdzekļus,

strādājot z/s /Nosaukums A/. Uz citiem apstākļiem, kuri būtu jāņem vērā nosakot sodu, nenorādīja.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa par atbildību mīkstinošu apstākli apsūdzībās pēc Krimināllikuma 262.panta

otro daļas un Krimināllikuma 312.panta atzīst to, ka apsūdzētais izdarīto nožēlo un savu vainu atzīst.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli apsūdzībās pēc

Krimināllikuma 262.panta otrās daļas un Krimināllikuma 312.panta, tiesa atzīst to, ka noziegums veido noziedzīgo nodarījumu

recidīvu.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 312.panta atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais ir sadarbojies ar procesa virzītāju, piekrītot pabeigt kriminālprocesu tā

vienkāršotajā formā.

Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā atbildība paredzēta brīvības atņemšanas, īslaicīgas brīvības atņemšanas, piespiedu darbu vai

naudas soda veidā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Izvērtējot nodarījuma izdarīšanas apstākļus, tiesa atzīst, ka nodarījums izdarīts ar nodomu, apsūdzētajam apzinoties, ka viņam nav

atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību un viņš atrodas alkohola reibuma stāvoklī.

Tiesa atzīst, ka ar savām darbībām /pers. A/ rupji apdraudēja pārējos satiksmes dalībniekus. Materiāls kaitējums nav nodarīts.

Apsūdzētajam nav piemērojams naudas sods, jo tiesas rīcībā nav ziņu par to, ka apsūdzētajam ir tāds finanšu stāvoklis, lai minēto

sodu izciestu.

Piespiedu darbs apsūdzētajam nav piemērojams, jo neraugoties uz to, ka šādu sodu apsūdzētais ir jau izcietis divas reizes, viņš to

nav uztvēris kā sodu, nav labojies un nav mainījis savu attieksmi un dzīvesveidu.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais regulāri izdara analoģiskus noziedzīgus nodarījumus un izvērtējot visu iepriekš minēto, lai sasniegtu soda

mērķi, kas ir ne tikai vainīgo sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus

un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam nosakāms Krimināllikuma 262.panta soda sankcijā

paredzētais soda veids – īslaicīga brīvības atņemšana, jo brīvības atņemšanas sodu tiesa uzskata par pārāk bargu sodu.

Izvēloties soda veida, tiesa ņem vērā, ka par administratīvo pārkāpumu, ja persona vada transporta līdzekli alkohola ietekmē ir

piemērojams administratīvais arests līdz 15 diennaktīm.

Tiesa uzskata, ka kriminālsodam ir jābūt bargākam par administratīvo sodu, turklāt, tiesai ir jāņem vērā nosakot sodu taisnīgums un

samērīgums. Tā kā persona analoģisku noziedzīgu nodarījumu izdara jau trešo reizi, tiesa uzskata, ka nav pamats piemērot vieglāko

kriminālsodu, jo katrs jauns noziedzīgs nodarījums soda bardzību pastiprina.

Turklāt, tiesa uzskata, ka minētais noziegums ir ar paaugstinātu sabiedrisko bīstamību un tiesas pienākums ir izmantot visus tiesiskos

līdzekļus, lai personu sodītu bargi, ievērojot taisnīguma un samērīguma principus, tādā veidā, lai apsūdzētais un citas personas stingri

ievērotu aizliegumu vadīt transporta līdzekli alkohola ietekmē, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,05 promiles.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā minēto un to, ka jaunais noziedzīgais nodarījums ir izdarīts alkohola ietekmē – 1,78 promiles, kas

vairākas reizes pārsniedz likumā pieļaujamo daudzumu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam ir piemērojams Krimināllikuma 262.panta otrās daļas soda sankcijā obligāti noteiktais papildsods -

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, kas reāli izpaužas arī kā liegums iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, jo tiesības

atņemtas ar tiesas spriedumu.

Tiesa uzskata, ka papildsoda piemērošana nav nosakāma tā minimālajā apmērā, ko tiesa pamato ar apsūdzētā attieksmi pret

drošības interesēm ceļu satiksmē, ko tiesa vērtē kā nekritisku, uz ko norāda identiska noziedzīgo nodarījumu izdarīšana agrāk.

Tiesa atzīst, ka nav piemērojams Krimināllikuma 262.panta sankcijā paredzētais papildsods - mantas konfiskācija, kas būtu daļēja

mantas konfiskācija, saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta trešo daļu, kura attiecināma uz transportlīdzekli, ar kuru izdarīts

kriminālpārkāpums ceļu satiksmē, jo transporta līdzeklis nepieder apsūdzētajam (lietas 19. lapa).

Saskaņā ar KL 7.panta otro daļu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc KL 312. panta klasificējas kā mazāk smags

noziegums, par kuru atbildība noteikta brīvības atņemšanas, īslaicīgas brīvības atņemšanas, piespiedu darba vai naudas soda veidā.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts ar nodomu – apsūdzētajam apzinoties, ka viņam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa

vadīšanas tiesību un viņam ir noteikts tiesību ierobežošanas sods un ka viņš atrodas alkohola ietekmē. Tiešs materiāls kaitējums nav

nodarīts. Apdraudētas satiksmes drošības intereses.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais ir sadarbojies ar procesa virzītāju, piekrītot pabeigt kriminālprocesu tā

vienkāršotajā formā.

Tiesa uzskata, ka naudas sods nav piemērojams, tāpēc ka tiesai nav ziņu par to, ka apsūdzētā rīcībā būtu tādi finanšu līdzekļi, kuri

pieļautu šādu sodu izciest.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav pamats sodu noteikt piespiedu darba soda veidā, jo neraugoties uz to, ka šādu sodu

apsūdzētais ir jau izcietis, viņš to nav uztvēris kā sodu, nav labojies un nav mainījis savu attieksmi un dzīvesveidu.

Izvērtējot visu iepriekš minēto, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir ne tikai vainīgo sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet arī panākt,

lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam

nosakāms Krimināllikuma 312.panta soda sankcijā paredzētais soda veids – īslaicīga brīvības atņemšana.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā arī apstākli, ka ir konstatēti divi atbildību pastiprinoši apstākļi, kā arī noziedzīgā nodarījuma

raksturu, tiesa uzskata, ka par noziedzīgu nodarījumu piemērojamais sods nav nosakāms soda minimālajā apmērā.

Sods par izskatāmajā lietā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nosakāms, ievērojot Krimināllikuma 50. panta pirmās daļas

noteikumus - pēc noziedzīgu nodarījumu kopības. Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais ir sadarbojies ar procesa virzītāju, viņa apgādībā ir

divi bērni un viņš strādā, tomēr uzskata, ka minētais nav tik būtisks apstāklis, lai apsūdzētajam piemērotu vieglāko soda noteikšanas

principu.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka piemērotie sodi ir pilnībā saskaitāmi.

Tiesa uzskata, ka galīgais soda mērs nav nosakāms tā maksimālajā apmērā, tam ir jābūt samērīgam un taisnīgam ievērojot agrāk

izdarītos noziedzīgos nodarījumus un faktu, ka apsūdzētais nav mainījis savu attieksmi un dzīves uzskatus.

Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa nosaka, ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas

izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc

iepriekšējā sprieduma.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 51.pantu, noteiktajam sodam pēc spriedumu kopības, daļēji pievienojams neizciestais papildsods –

transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana pēc Liepājas tiesas 2012.gada 9.maija sprieduma, kas spēkā stājās 2012.gada

22.maijā (lietas 36.lapa). Neizciestais papildsoda laiks uz sprieduma sastādīšanas dienu ir 2 gadi 3 mēneši un 24 dienas.

2014. gada 14.jūnija Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr. NB269084 apliecina, ka konstatēta alkohola koncentrācija

/pers. A/ izelpojamā gaisā 1,78 promiles (lietas 9. lapa).

2005.gada 11. janvāra Ministru Kabineta noteikumu Nr. 15 „ Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā un

konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 11. punkts nosaka, ka, ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola

koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru

sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 15,65 euro (Ls 11) apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs.

Procesuālie izdevumi labprātīgi samaksājami 30 dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā, atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Lietisko pierādījumu nav.

Arests mantai nav uzlikts.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511. pantu, 512. pantu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1(vienu) mēnesi, bez mantas konfiskācijas, atņemot visa veida transporta līdzekļa vadīšanas

tiesības uz četriem gadiem.

Atzīt par vainīgu /pers. A/, /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 312.pantā un sodīt ar

īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1(vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, otro daļu sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos sodus pilnībā

saskaitot, un

/pers. A/ sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2(diviem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, atņemot visa veida transporta

līdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Galīgo sodu noteikt pamatojoties uz Krimināllikuma 51.panta, pēc spriedumu kopības, noteiktajam sodam daļēji pievienojot

neizciesto papildsodu – visa veida transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu – kas noteikts ar Liepājas tiesas 2012.gada

9.maija spriedumu un

/pers. A/ sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem, atņemot visa veida transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz 5

(pieciem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, procesuālos izdevumus par labu valstij 15,65 euro (Ls 11) apmērā, nosakot

termiņu labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā, atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Soda termiņu skaitīt no aizturēšanas brīža.

Pilna sprieduma pieejamības diena tiek noteikta 2014.gada 30.jūlijs.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt tikai daļā par piemēroto sodu vai sakarā ar pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem 10

dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, sūdzību

vai protestu iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.

Tiesnese A.Simsone