Court convicts defendant of attempted theft and property damage, combining sentences for total one year imprisonment.

Lieta Nr. 11400075214

K11-0207-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs, 2015.gada 14.septembrī

Cēsu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis H.Brasovs

ar sekretāri I.Zviedri

piedaloties prokuroram E.Kukarelam

zvērinātai advokātei G.Karitonei

atklātā tiesas sēdē izskatot krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta

1.daļas, 185.panta 1.daļas, 15.panta 4.daļas un 175.panta 1.daļas, 180.panta 1.daļas,

konstatēja:

/pers. A/ izdarīja tīšu svešas mantas bojāšanu.

2014.gada decembra vienā naktī, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk

nenoskaidrotā laikā, Priekuļu novadā, Liepas pagastā, Liepā/pers. A/, būdams agrāk

tiesāts, par ko sodāmības nav dzēstas vai noņemtas, svešas mantas tīšas bojāšanas nolūkā,

lai iekļūtu automašīnā un izdarītu no tās zādzību, piegāja pie daudzdzīvokļu mājas Pāvila

Rozīša ielā 2 novietotās /pers. B/ piederošās un /pers. I/ lietošanā nodotās automašīnas

„VW Polo”, reģistrācijas numurs /TL numurs/, kur realizēja savu noziedzīgo nodomu.

/pers. A/ ar kājas spērienu tīši izsita un sabojāja /pers. B/ piederošās un /pers. I/ lietošanā

nodotās automašīnas „VW Polo”, reģistrācijas numurs /TL numurs/, kreisās puses

priekšējo durvju loga stiklu 95 EUR vērtībā, pēc kā pa izsisto logu atvēra durvis un

iekļuva automašīnā, no kuras neko nenozaga, jo neatrada neko zādzības vērtu.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu.

/pers. A/ izdarīja tīšu svešas mantas bojāšanu.

2014.gada naktī uz 6.decembri, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā

laikā, Priekuļu novadā, Liepas pagastā, Liepā/pers. A/, būdams agrāk tiesāts, par ko

sodāmības nav dzēstas vai noņemtas, svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas

nolūkā, lai nozagtu automašīnu, piegāja pie Maija ielas 1 malā novietotās /pers. J/

piederošās automašīnas „VW Golf”, reģistrācijas numurs /TL numurs/, 600 EUR vērtībā,

kur realizēja savu noziedzīgo nodomu. /pers. A/ pa neaizslēgtām bagāžas nodalījuma

durvīm iekļuva automašīnas „VW Golf”, reģistrācijas numurs /TL numurs/, salonā, kur ar

rokām tīši atlauza un sabojāja /pers. J/ piederošās automašīnas priekšējo paneli 100 EUR

vērtībā, lai piekļūtu aizdedzes vadiem, kurus savienojot pa taisno, varētu iedarbināt un

aizbraukt automašīnu. Pēc automašīnas priekšēja paneļa salaušanas /pers. A/ pārdomāja un

labprātīgi atteicās no automašīnas zādzības izdarīšanas līdz galam, izkāpa no tās un

aizgāja.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu.

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas (zādzības)

mēģinājumu.

2014.gada naktī uz 7.decembri, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā

laikā, Priekuļu novadā, Liepas pagastā, Liepā/pers. A/, būdams agrāk tiesāts, par ko

sodāmības nav dzēstas vai noņemtas, svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas

nolūkā, lai nozagtu automašīnu, piegāja pie daudzdzīvokļu mājas Rūpnīcas ielā 25

novietotās /pers. K/ piederošās automašīnas „Mitsubishi Carisma”, reģistrācijas numurs

/TL numurs/, kur realizēja savu noziedzīgo nodomu. /pers. A/ pagrieza malā

daudzdzīvokļu mājas pagalma apgaismojuma kustības sensoru, kas apgaismoja pie mājas

novietoto automašīnu. Pēc kā /pers. A/, mēģinot iekļūt automašīnā, ar pirmstiesas

kriminālprocesā nenoskaidrotu instrumentu tīši salauza un sabojāja /pers. K/ piederošās

automašīnas „Mitsubishi Carisma”, reģistrācijas numurs /TL numurs/, bagāžas nodalījuma

durvju slēdzeni 20 EUR vērtībā. /pers. A/ ar akmeni tīši izsita un sabojāja /pers. K/

piederošās automašīnas „Mitsubishi Carisma”, reģistrācijas numurs /TL numurs/, kreisās

puses aizmugurējo durvju loga mazo stiklu 20 EUR vērtībā un lielo stiklu 40 EUR vērtībā.

/pers. A/ pa izsisto logu atvēra automašīnas aizslēgtās durvis un iekāpa automašīnas

salonā, kur ar pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotu instrumentu atskrūvēja

plastmasas paneļa daļas ap automašīnas stūres iekārtu un aizdedzes slēdzeni, kā arī stūres

mehānismu. Pēc kā /pers. A/, savienojot aizdedzes vadus pa taisno, mēģināja iedarbināt un

aizbraukt automašīnu, kas neizdevās no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo nespēja

iedarbināt automašīnu, kurai bija izlādējies akumulators. Nespējot iedarbināt un

aizbraukt, /pers. A/ atstāja automašīnu uz vietas.

Tādā veidā /pers. A/, izdarot svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas

(zādzības) mēģinājumu, slepeni mēģināja nozagt /pers. K/ piederošo automašīnu

„Mitsubishi Carisma”, reģistrācijas numurs /TL numurs/, 1000 EUR vērtībā.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 15.panta 4.daļā un 175.panta

1.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā

apmērā.

2014.gada naktī uz 7.decembri, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā

laikā, Priekuļu novadā, Liepas pagastā, Liepā, Rūpnīcas ielas 25 daudzdzīvokļu mājas

pagalmā /pers. A/ pēc neveiksmīgā mēģinājuma nozagt automašīnu „Mitsubishi Carisma”,

reģistrācijas numurs /TL numurs/, izdarīja zādzību nelielā apmērā. /pers. A/, būdams agrāk

tiesāts, par ko sodāmības nav dzēstas vai noņemtas, no /pers. K/ piederošās automašīnas

„Mitsubishi Carisma”, reģistrācijas numurs /TL numurs/, priekšējā paneļa izņēma un

slepeni nolaupīja /pers. K/ piederošo CD automagnetolu 35 EUR vērtībā, kuru aiznesa un

izmantoja kā sev piederošu.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta 1.daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu.

Cietušais/pers. K/ pirmstiesas procesā pieteica kaitējuma kompensāciju par nodarīto

materiālo zaudējumu 233,65 EUR (divi simti trīsdesmit trīs eiro 65 centi).

Cietušais /pers. I/ pirmstiesas procesā pieteica un tiesas sēdē uzturēja kaitējuma

kompensāciju par nodarīto materiālo zaudējumu 95 EUR (deviņdesmit pieci eiro).

Cietušais/pers. J/ pirmstiesas procesā pieteica un tiesas sēdē uzturēja kaitējuma

kompensāciju par nodarīto materiālo zaudējumu 100 EUR (viens simts eiro).

Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē atzina savu vainu pilnībā visā viņam izvirzītajā

apsūdzībā, neapstrīdēja inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas faktiskos apstākļus

un juridisko kvalifikāciju, atzina par pamatotām cietušo pieteiktās kaitējuma

kompensācijas, izteica lūgumu lietā neizdarīt pierādījumu pārbaudi. Aizstāve G.Karitone

pievienojās apsūdzētā izteiktajam lūgumam.

Cietušie /pers. I/ un /pers. J/ neiebilda pret šādu procesuālo kārtību. Prokurors

E.Kukarels atzina, ka ir konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie apstākļi

un lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi.

Tā kā apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, neapstrīdēja

savu pienākumu atlīdzināt cietušajiem nodarītos zaudējumus, pieteica lūgumu par

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās

šaubas par apsūdzētā vainu un noziedzīgo nodarījumu juridisko kvalifikāciju, tiesa saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi,

vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas,

tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto

sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

Ņemot vērā, ka tiesas izmeklēšanas laikā netika izdarīta pierādījumu pārbaude,

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta 3.daļu, pierādījumu analīze un to

uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu, noziedzīgo nodarījumu juridisko

kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu Krimināllikuma

normām, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms. Lietā nav konstatēti kriminālatbildību

izslēdzoši apstākļi.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc

Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda mērķi, izdarīto noziedzīgo

nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda

noteikšanā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, Krimināllikuma 175.panta 1.daļā, 185.panta

1.daļā un 180.panta 1.daļā paredzētie nodarījumi klasificējami kā mazāk smagi noziegumi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu, par apsūdzētā /pers. A/ atbildību

mīkstinošiem apstākļiem atzīstama vaļsirdīga atzīšanās, izdarītā nožēlošana, kā arī tas, ka

pēc Krimināllikuma 185.panta 1.daļas par 2014.gada naktī uz 6.decembri izdarīto svešas

mantas tīšu bojāšanu /pers. A/ pieteicies par vainīgu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 1.punktu, apsūdzētā /pers. A/ atbildību

pastiprinošais apstāklis ir tas, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu

recidīvu.

/pers. A/ agrāk 10 (desmit) reizes tiesāts, pēdējo reizi 2015.gada 26.martā Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta 2.daļas, 50.panta

5.daļas,

sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) mēnešiem 28 (divdesmit astoņām) dienām,

bez mantas konfiskācijas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem)

gadiem 3 (trim) mēnešiem 28 (divdesmit astoņām) dienām. Saskaņā ar Krimināllikuma

52.panta 5.daļu atzīts, ka /pers. A/ pilnībā ir izcietis brīvības atņemšanas sodu un

papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesības - 8 (astoņus) mēnešus 1 (vienu) dienu.

Spriedums stājies likumīgā spēkā 2015.gada 24.aprīlī. /l.l.109-119/ Pēdējā gada laikā

administratīvi sodīts divas reizes, pēdējo reizi 2015.gada 10.jūnijā pēc Latvijas APK

171.panta 2.daļas ar naudas sodu 140 EUR, naudas sods nav nomaksāts. /pers. A/ nav arī

nomaksāti 2007. un 2010.gadā uzliktie administratīvie naudas sodi. Latvijas APK 38.pants

nosaka, ka persona nav uzskatāma par administratīvi sodītu, ja gada laikā no dienas, kad

beigusies soda izpildīšana, persona nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu. Ņemot

vērā, ka kopš pēdējā soda piemērošanas nav pagājis gads, naudas sodi nav nomaksāti,

/pers. A/ uz krimināllietas izskatīšanas dienu uzskatāms par administratīvi sodītu

personu. /l.l.122/ /pers. A/ deklarētā un faktiskā dzīvesvieta /adrese/. /pers. A/ ir precējies,

apgādībā viens mazgadīgs bērns. /l.l.105-108/ Nav ziņu par oficiālu darbavietu. Pēc paša

vārdiem strādā gadījuma darbus.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa bez

apsūdzētā personību raksturojošām ziņām, viņa attieksmes pret izdarīto, ņem vērā arī

pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Krimināllikuma 175.panta 1.daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā

uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu,

vai ar naudas sodu.

Krimināllikuma 185.panta 1.daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā

uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu,

vai ar naudas sodu.

Krimināllikuma 180.panta 1.daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā

uz laiku līdz 1 (vienam) gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu,

vai ar naudas sodu.

Ņemot vērā, ka /pers. A/ agrāk jau vairākkārt ir sodīts par mantiska rakstura

noziegumiem, iepriekš izcietis brīvības atņemšanas sodus, nav nomaksājis administratīvos

sodus par kopējo summu 854,28 EUR (astoņi simti piecdesmit četri eiro 28 centi), ilgstošā

laika periodā nav pat uzsācis zaudējumu atlīdzināšanu cietušajiem, četrus jaunus tīšus

noziedzīgus nodarījumus izdarījis nedzēstas sodāmības laikā, kā arī laikā, kad tika veikta

izmeklēšana un apsūdzētajam bija piemērots drošības līdzeklis citā kriminālprocesā, kur

vēlāk taisīts notiesājošs spriedums, tiesa secina, ka Krimināllikuma 35.pantā paredzēto

soda mērķi nav iespējams panākt, piemērojot alternatīvos sodus, bet sods apsūdzētajam

nosakāms brīvības atņemšanas veidā. Vienlaikus tiesa vērtē apsūdzētā attieksmi pret

nodarījumiem, ģimenes apstākļus, nodarbošanos, apgādībā esošās personas un informāciju

par gaidāmo ģimenes pieaugumu, to, ka noziegumu rezultātā nav iestājušās smagas

neatgriezeniskas sekas, lietā konstatētos atbildību mīkstinošos apstākļus, atzīstot, ka sodus

par konkrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem iespējams noteikt īslaicīgas brīvības

atņemšanas veidā. Lietā konstatēts gan atbildību mīkstinošs, gan atbildību pastiprinošs

apstāklis, līdz ar ko sods nosakāms tuvāk panta sankcijas vidējai robežai.

Sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta 1.daļu, piespriestos sodus daļēji saskaitot.

Šos noziedzīgos nodarījumus /pers. A/ izdarījis pirms Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma un Cēsu rajona prokuratūras 2015.gada

27.janvāra prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās, līdz ar ko galīgais sods pēc

spriedumu kopības nosakāms saskaņa ar Krimināllikuma 50.panta 5.daļu, sodus daļēji

saskaitot. Soda izciešanā ieskaitāms sods, kas izciests pēc minētajiem spriedumiem, tas ir,

kā izciestas ieskaitāmas 100 (viens simts) piespiedu darba stundas, brīvības atņemšana 10

(desmit) mēneši 28 (divdesmit astoņas) dienas un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību

atņemšana 1 (viens) gads 2 (divi) mēneši 20 (divdesmit) dienas.

Piespriestais brīvības atņemšanas sods ir izpildāms, jo lietā nav konstatēti

Krimināllikuma 55.pantā paredzētie apstākļi, kas dotu pamatu lemt jautājumu par

nosacītas notiesāšanas piemērošanu.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā cietušie /pers. K/, /pers. I/ un /pers. J/ pieteica

kaitējuma kompensācijas par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem.

Kriminālprocesa likuma 22.pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu

nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un

mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas

kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Kriminālprocesa 350.pants nosaka, ka

kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo

aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 351.pantu cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma

kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai.

Minētās prasības cietušie ir ievērojuši.

Kriminālprocesa likuma 352.panta 4.daļā noteikts, ka kaitējuma nodarītājs var

labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram, kā tas konstatēts arī šajā

lietā. Arī Civilprocesa likuma 193.panta 5.daļa nosaka, ka gadījumos, kad atbildētājs

pilnībā atzinis prasību, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem

aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies. Konkrētajā gadījumā tas ir Civillikuma 1635.pants,

kur noteikts, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, dod

tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo

darbību var vainot.

Tā kā apsūdzētais /pers. A/, kurš ar šo spriedumu tiek atzīts par vainīgu visā viņam

izvirzītajā apsūdzībā, atzina savu pienākumu atlīdzināt cietušajiem nodarītos zaudējumus

pilnā apmērā, cietušo pieteiktās kaitējuma kompensācijas ir apmierināmas pilnībā, jo tiesai

nav pamata apšaubīt iesniegto aprēķinu pamatotību.

Tiesas sēdē /pers. A/ aizstāvību norīkojuma kārtībā realizēja zvērināta advokāte

G.Karitone, kurai, saskaņā ar iesniegto rēķinu, un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma

84.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi

par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem

izdevumiem un to izmaksas kārtību” par veikto darbu pienākas honorāra samaksa no valsts

budžeta līdzekļiem 56,92 (piecdesmit seši eiro 92 centi). Minētie izdevumi saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 84., 85.pantu piedzenami par labu valstij no apsūdzētā /pers. A/.

Izlemjot jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, tiesa vadās pēc

Kriminālprocesa likuma 240.panta prasībām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512.,

520., 524., 527., 528. un 529.panta, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu par 2014.gada decembra naktī izdarīto noziedzīgo

nodarījumu pēc Krimināllikuma 185.panta 1.daļas un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu

uz 2 (diviem) mēnešiem.

Atzīt par vainīgu par 2014.gada naktī uz 6 decembri izdarīto noziedzīgo nodarījumu

pēc Krimināllikuma 185.panta 1.daļas un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2

(diviem) mēnešiem.

Atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 15.panta 4.daļas un 175.panta 1.daļas un sodīt

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

Atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 180.panta 1.daļas un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 1.daļu, sodu pēc noziedzīgo nodarījumu

kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, noteikt brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem)

mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 5.daļu, daļēji pievienojot sodu, kas noteikts ar

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 26.marta spriedumu un Cēsu rajona

prokuratūras 2015.gada 27.janvāra prokurora priekšrakstu par sodu, galīgo sodu noteikt

brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem, piespiedu darbu uz 100 (viens

simts) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem 3 (trim)

mēnešiem 28 (divdesmit astoņām) dienām.

Brīvības atņemšanas soda izciešanā /pers. A/ ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku

no 2015.gada 31.marta līdz 2015.gada 1.aprīlim un sodu, kas izciests pēc Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma, tas ir, brīvības atņemšanu 10

(desmit) mēnešus 28 (divdesmit astoņas) dienas.

Soda izciešanā ieskaitīt sodu, kas izciests pēc Cēsu rajona prokuratūras 2015.gada

27.janvāra prokurora priekšraksta par sodu, tas ir, 100 (viens simts) piespiedu darba

stundas, atzīstot, ka piespiedu darbs ir izciests.

Papildsoda termiņā kā izciestu ieskaitīt transportlīdzekļa vadīšanas tiesību

atņemšanu 1 (vienu) gadu 2 (divus) mēnešus 20 (divdesmit) dienas.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli - nodošana policijas uzraudzībā un aizliegumu

izbraukt no valsts atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam /pers. K/ kompensāciju par nodarīto

materiālo zaudējumu 233,65 EUR (divi simti trīsdesmit trīs eiro 65 centi).

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam /pers. I/ kompensāciju par nodarīto

materiālo zaudējumu 95 EUR (deviņdesmit pieci eiro).

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam /pers. J/ kompensāciju par nodarīto

materiālo zaudējumu 100 EUR (viens simts eiro).

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij ar advokāta darba samaksu saistītos procesuālos

izdevumus 56,92 EUR (piecdesmit seši eiro 92 centi) (saņēmējs: Valsts kase Nr.

90000050138, konts Nr. LV68TREL1060001239300), nosakot šajā daļā 30 (trīsdesmit)

dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, termiņu skaitot no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Pēc sprieduma spēkā stāšanās lietiskos pierādījumus: mikrošķiedras no automašīnas

vadītāja sēdekļa sēdvirsmas un atzveltnes, automašīnas vadītāja sēdekļa auduma

fragmentu ar sarkanas krāsas asinīm līdzīgu traipu un atkrituma maisu, kas glabājas pie

krimināllietas, iznīcināt.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa

pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 10 (desmit) dienu

laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Cēsu rajona tiesā.

Tiesnesis H.Brasovs