Court fully allows bank's claim for loan repayment, interest, penalty, and legal costs against absent defendant.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the bank's claim for loan repayment, interest, penalty, and legal costs against a defendant who failed to appear. The plaintiff presented evidence of the loan contract, default, and incurred legal expenses, while the defendant submitted no written explanation. Relying on the Civil Procedure Law, the court awarded the principal sum, accrued interest, contractual penalties, and verified attorney fees to the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 5, 8, 92-97, 187, 189-194; The court may fully allow a plaintiff's claim for debt repayment and legal costs when the defendant fails to appear and submit a defense, provided the plaintiff proves the debt and expenses.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C33581215
Lietas arhīva Nr.C-3311-16/28
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā, 2016.gada 24.oktobrī
Rīgas rajona tiesa
Jūrmalas tiesu nams
tiesnese I.Jaunzeme,
tiesas sēdes sekretāre I.Štokmane,
piedaloties prasītājas pilnvarotājam pārstāvim zvērinātam advokātam D.Kalniņam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “DNB banka” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] AS „DNB banka” 2015.gada 14.oktobrī cēla tiesā prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 12.augustā starp pusēm noslēgts Kredīta līgums Nr.4172/8H13, saskaņā ar kuru atbildētājam
piešķirts aizdevums 20 000 euro apmērā ar procentu likmi 6,544% gadā un aizdevuma atmaksas termiņu 2033.gada 11.augustā. Tāpat arī puses
vienojās, ka par katru aizdevuma un procentu grafikā paredzētā maksājuma kavējumu atbildētājs maksā prasītājai līgumsodu 0,3% apmērā no kavētā
maksājuma summas par katru nokavēto dienu.
Prasītāja savas no līguma izrietošās saistības izpildīja, izmaksājot piešķirto aizdevumu līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā. Savukārt atbildētājs ar
2013.gada 15.janvāri sāka kavēt no Kredīta līguma izrietošo saistību dzēšanu. Ņemot vērā minēto, prasītāja brīdināja viņu par līguma izbeigšanu, nosūtot
pirmstermiņa samaksas pieprasījumu un pirmstiesas brīdinājumu, kurā pieprasīja līdz 2015.gada 28.februārim pilnībā atmaksāt parādu, kura kopējā
summa ir 21 624,24 euro.
Neskatoties uz minēto, atbildētājs no līguma izrietošās saistības arī līdz prasības celšanai tiesā nav izpildījis.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1651., 1652., 716., 1720., 1753., 1756.,1759., 1832., 1934., 1946.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja
neatmaksātā aizdevuma pamatsummu 18 475,73 euro, procentus par laika periodu no 2013.gada 16.septembrim l ī d z 2015.gada
28.septembrim 1634,05 euro, līgumsodu, kas aprēķināts par laiku līdz 2015.gada 28.septembrim 1514,46 euro – kopā 21 624,24 euro, tiesas
izdevumus un izdevumus par advokāta palīdzību lietā, kā arī atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no
pamatparāda summas.
[2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojums par celto prasību tiesā nav saņemts.
[3] Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis uzturēja prasību pilnā apmērā uz tajā norādītajiem motīviem.
[4] Atbildētājs/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmās daļas 1.punktu personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā un
kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr.1393/2007 par tiesas un
ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr.1348/2000
(turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007) (81.nodaļa) paredzētajā kārtībā.
Tā kā atbildētājs savu uzturēšanās vietu ir deklarējis Apvienotajā Karalistē, par tiesas sēdes laiku un vietu viņam paziņots, ievērojot Eiropas
Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulas (EK) Nr.1393/2007 noteikumus un izmantojot visas dalībvalstij ar regulu piešķirtās tiesības
dokumentu izsniegšanā, t.i, gan nosūtot tiesas pavēsti atbildētājam uz viņa deklarēto uzturēšanās adresi ar Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes
starpniecību, gan izmantojot pasta pakalpojumus, kā to paredz regulas 14.pants. Tāpat arī tiesas pavēste atbildētājam nosūtīta pēc viņa nekustamā
īpašuma atrašanās vietas Latvijā.
2016.gada 23.maijā tiesā saņemts ārvalsts kompetentās iestādes apliecinājums, kurā norādīts, ka 2016.gada 17.maijā tiesas sūtījums izsniegts
adresātam saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, izmantojot pasta pakalpojumus. Savukārt 2016.gada 18.augustā tiesā kā adresātam neizsniegts saņemts
atpakaļ regulas 14.panta kārtībā nosūtītais sūtījums (tiesas pavēste), ar norādi, ka atbildētājs norādītajā adresē nedzīvo. Tāpat arī par tiesas sēdes laiku
un vietu atbildētājam nav bijis iespējams paziņot adresē pēc viņam piederošā nekustamā īpašuma atrašanās vietas Latvijā, un sūtījums saņemts atpakaļ
tiesā kā adresātam neizsniegts.
Civilprocesa likuma 59.panta pirmajā daļā noteikts, ka atbildētāju (..), kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu,
aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav sastopams ne savā deklarētajā uzturēšanās adresē, ne arī adresē pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas,
uzaicinājums viņam ierasties uz tiesas sēdi publicēts 2016.gada 1.jūnija oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.105, taču uz sludinājumu
atbildētājs nav atsaucies, par savas neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojis, atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez viņa piedalīšanās nav lūdzis. No
uzaicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” ir pagājis vairāk kā viens mēnesis, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta
ceturto daļu ir priekšnoteikums lietas izskatīšanai bez atbildētāja piedalīšanās.
Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma
156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[5] Noklausījusies prasītājas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi civillietas materiālus un novērtējusi lietā esošos
rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[5.1] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Lietā konstatēts, ka 2008.gada 12.augustā starp AS „DnB NORD Banka” un /pers. A/ noslēgts Kredīta līgums Nr.4172/8H13, ar kuru banka
piešķīrusi atbildētājam aizdevumu 20 000 euro apmērā 119/1000 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/ (atsevišķā lietošanā dzīvoklis Nr.6),
iegādei (lietas 10.-13.lapa).
Līgumā puses pielīgušas, ka aizdevumam tiek piemērota procentu likme 6,544% apmērā gadā, kuru banka maina ik pēc katriem 5 gadiem, kā arī
noteikts kredīta atmaksas sākuma datums – 2008.gada 15.oktobris, un beigu datums – 2033.gada 11.augusts (lietas 10.-13.lapa).
[5.2] Lietā nav strīda par to, ka AS ,,DnB NORD Banka” ir mainīts nosaukums uz AS,,DNB banka”, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājai ir
prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no 2008.gada 12.augusta Kredīta līguma Nr.4172/8H13.
[5.3] Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Atbilstoši Civillikuma 1934.pantam ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
No tiesai iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem redzams, ka prasītāja uzņemtās saistības ir izpildījusi un atbilstoši līguma noteikumiem izsniegusi
atbildētājam aizdevumu 20 000 euro apmērā, ko apliecina 2008.gada 3.decembra maksājuma uzdevums kredīta pārskaitījumam (lietas 16.lapa).
Savukārt atbildētājs maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem pienācīgi nav veicis. Kā norādīts prasības pieteikumā, un kas apstiprinās
arī ar lietā iesniegto pārskatu par izsniegto un atmaksāto kredīta pamatsummu, ar 2013.gada 15.janvāri atbildētājs sācis kavēt no Kredīta līguma izrietošo
maksājumu veikšanu (lietas 19.-25.lapa).
[5.4] Atbilstoši Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktam parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis
garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu vai ar līgumu, vai pēc parašas.
Civillikuma 1828.pantā noteikts, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī
viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.
No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 23.janvārī prasītāja nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu, informējot par parāda apmēru un lūdzot
nokārtot saistības brīdinājumā norādītajā termiņā līdz 2015.gada 28.februārim (lietas 14.-15.lapa).
Neskatoties uz minēto, atbildētājs savas saistības nav izpildījis, jo arī līdz lietas izskatīšanai parāda samaksu nav veicis.
[5.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības, proti, nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus
pret prasību vai apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, tajā skaitā nav apstrīdējis arī parāda apmēru, no kā secināms, ka viņam nav pamatotu
iebildumu pret prasību.
Tāpat arī atbildētājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus parāda samaksai, taču saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda
tam, kas to apgalvo.
Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību, līdz ar ko tiesa atzīst par pierādītu prasību
daļā par neatmaksātā aizdevuma pamatsummas 18 475,73 euro apmērā piedziņu.
[5.6] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas arī līgumiskos procentus 1634,05 euro apmērā, kas aprēķināti pēc likmes 6,544% gadā par faktisko
aizdevuma izmantošanas laiku no izsniegtās un neatmaksātās aizdevuma summas.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,
kuru apmēru var noteikt līdzēji, savstarpēji vienojoties.
Tiesa atzīst, ka pušu pielīgtie procenti ir uzskatāmi par procentiem par naudas summas lietošanas atvēlējumu. Ņemot vērā lietā pierādīto apstākli,
ka atbildētājs nav veicis aizdevuma atmaksu, kā arī to, ka atbildētājs līguma nosacījumiem par procentu apmēru ir piekritis, tiesa atzīst par pierādītu
atbildētāja pienākumu maksāt procentus 1634,05 euro apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2013.gada 16.septembra līdz 2015.gada
28.septembrim.
[5.7] Turklāt saskaņā ar Kredīta līguma 10.1.punktu, kas noteic, ka gadījumā, ja kredītņēmējs neveic maksājumus saskaņā ar grafiku, viņš maksā
bankai līgumsodu 0,3% apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu, prasītāja par laiku līdz 2015.gada 28.septembrim
aprēķinājusi atbildētājam līgumsodu 1514,46 euro apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).
Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts
pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Atbilstoši Civillikuma 1720.pantam kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne tik
daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam saistību neizpildes gadījumā. Līgumsoda
apmēru ir noteikuši paši līdzēji, atbildētājs minētajam līgumsodam ir piekritis. Lietā nav konstatēts kāds no Civillikuma 1656. vai 1657.pantā norādītajiem
gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma sekām.
Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru attiecībā pret pamatparādu, tiesa neatzīst to par pārmērīgi lielu un netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju kā
patērētāju, ņemot vērā, ka atbildētājs pieļāvis ilgstošu maksājumu kavējumu, līdz ar to nav pamata līgumsoda samazināšanai vai parādnieka
atsvabināšanai no pienākuma to maksāt atbilstoši Civillikuma 1724.1 panta nosacījumiem. Turklāt līgumsoda aprēķinā prasītāja ievērojusi arī Civillikuma
1716.panta trešās daļas noteikumus.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka arī daļā par līgumsoda piedziņu prasība ir apmierināma.
[4.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā
no pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[5] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi 1003,98 euro apmērā, ko veido valsts nodeva
983,63 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu 4,70 euro un ar
sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi 15,65 euro apmērā (lietas 76.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,42 euro apmērā
piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda
10,12 euro, bet prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi minētos izdevumus 4,70 euro apmērā.
[6] Turklāt prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,
kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 000 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850
euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta ceturto daļu, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības
samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Tiesa secina, ka prasītāja ar lietas vešanu saistīto izdevumu faktiskais apmērs ir 272,25 euro, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais Zvērinātu
advokātu biroja „O.Cers un J.Jurkāns” 2015.gada 4.novembra rēķins Nr.5367 (lietas 77.lapa) un AS „SEB banka” 2015.gada 21.decembra
maksājuma uzdevums par minētā rēķina apmaksu (ietas 78.lapa).
Pie apstākļiem, kad minēto izdevumu apmērs atbilst Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunkta un ceturtās daļas
noteikumiem, tiesa atzīst, ka prasītājai atlīdzināmi tās samaksātie izdevumi par advokāta palīdzību 272,25 euro apmērā.
[7] Ievērojot Civilprocesa likuma 240.1 panta pirmās daļas noteikumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu
laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-
194.pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “DNB banka”, reģistrācijas numurs 40003024725, pamatparādu
18 475,73 euro, aizdevuma lietošanas procentus par laika periodu no 2013.gada 16.septembra līdz 2015.gada 28.septembrim 1634,05 euro,
līgumsodu 1514,46 euro, tiesas izdevumus 1003,98 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzības sniegšanu 272,25 euro, kopā
piedzenot 22 900,47 euro (divdesmit divi tūkstoši deviņi simti euro, 47 centi).
Atzīt AS “DNB banka”, reģistrācijas numurs 40003024725, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas
kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas 18 475,73 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums
apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,42 euro (pieci euro, 42 centi).
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Samaksa AS “DNB banka”, reģistrācijas numurs 40003024725, veicama bankas norēķinu kontā Nr.LV54RIKO000PK0126429G.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas
reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma
mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 24.oktobra
spriedumu civillietā Nr.C33581215.
Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma
piespiedu izpilde.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.
Atbildētājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas
dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.
Pilna sprieduma sastādīšanas laiks – 2016.gada 2.novembris.
Tiesnese I.Jaunzeme